Porsche, Ferrari, LVMH (Moët Hennessy Louis Vuitton), Hermès, Cartier – šie ir labi zināmi luksusa zīmoli, ar ko nav nepieciešams īpaši iepazīstināt. Tie ir ne tikai prestiži zīmoli, bet arī biržā kotēti uzņēmumi, kuru akcijas jau daudzus gadus nodrošina investoriem stabilu peļņu. Kas patiesībā ir ienesīgāk – ieguldīt luksusa produktos vai to ražotāju akcijās.

Par “luksusa investīcijām” dažkārt dēvē augstās modes rokassomiņas, pulksteņus, rotaslietas, automašīnas un pat vīnu. Daži no tiem laika gaitā patiešām var dot ievērojamu peļņu, jo īpaši, ja to pieejamais daudzums ir ierobežots.

Luksusa preču tirgus darbojas citādi nekā lielākā daļa tradicionālo nozaru – priekšmetu vērtību nosaka ne tikai materiālu kvalitāte, bet arī dizaina ekskluzivitāte, ierobežota pieejamība patērētājiem un spēcīgs zīmola tēls. Ierobežotas tirāžas Hermès rokassomiņas, piemēram, Birkin vai Kelly modeļi, izsolēs bieži tiek pārdotas par daudz augstāku cenu nekā iegādes brīdī. Tas pats attiecas uz kolekcionāru pulksteņiem vai retu vīnu kolekcijām.

Tirdzniecības centri pēdējos gados ir būtiski mainījušies – tajos cilvēki ne tikai nopērk sezonas apavus vai modīgu apģērbu, tur viņi sporto, uzlabo savu veselību un izskatu, protams, atpūšas un izklaidējas. Tie pakāpeniski pārtop daudzfunkcionālās ēkās. Turklāt paredzams, ka nākotnē “klasisku” tirdzniecības centru vietā nekustamā īpašuma attīstītāji izvēlēsies īstenot projektus, kam ir dažādas funkcijas un jaukts pielietojums.

Vienlaikus tirgū saglabājas interese un pieprasījums pēc jaunumiem, nebijušiem formātiem, koncepcijām, zīmoliem. Taču pēdējos gados visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos Baltijas valstīs jaunpienācēju ir ļoti maz, tirdzniecība nav izņēmums.

Līdz ar to ēku īpašniekiem nākas būt radošiem, piedāvāt elastīgus nosacījumus, lai piesaistītu jaunus un noturētu esošos nomniekus, audzētu apmeklētāju plūsmu.

Dati kā resursi

Zelta vērtē arī šajā nozarē ir precīzi dati, kas ļauj gan ēku īpašniekiem, gan to nomniekiem pieņemt pamatotus lēmumus, spert apzinātus soļus savā attīstībā.

Sekmīgi izmantojot resursus, var gudri pārvaldīt objektus, saprast klientu vajadzības, kustību, sekot līdzi galvenajiem nozares darbības raksturlielumiem. Attiecīgi, ja kādam objektam rādītāji ir tālu no tirgus normas, tuvu tai vai pārsniedz to, iespējams veikt korekcijas tajā. Reālos datos balstītas prognozes palīdz īpašumu pārvaldniekiem sadarbībā ar tirgus ekspertiem sniegt palīdzību, padomus arī nomniekiem. Objektīvi dati ļauj pieņemt lēmumu arī tiem komersantiem, kas reģiona tirgū vēl nav pārstāvēti.

Eiropas Komisija (EK) otrdien luksusa modes preču zīmoliem "Gucci", "Chloe" un "Loewe" piemērojusi kopumā vairāk nekā 157 miljonu eiro naudassodu par konkurences noteikumu pārkāpumiem.

EK 2023. gada aprīlī veica pārbaudes šajos uzņēmumos, bet pērnā gada jūlijā sāka oficiālu izmeklēšanu.

Komisija otrdien norādīja, ka tagad tā piemērojusi naudassodus, jo šie trīs zīmoli ierobežojuši neatkarīgo trešo pušu mazumtirgotāju, ar kuriem tie sadarbojas, iespējas noteikt savas mazumtirdzniecības cenas.

EK skaidro, ka šāda pret konkurenci vērsta rīcība palielina cenas un samazina izvēles iespējas patērētājiem.

Itālijas zīmolam "Gucci" par pārkāpumiem laika periodā no 2015. gada aprīļa līdz 2023. gada aprīlim komisija noteikusi naudassodu 119,7 miljonu eiro apmērā. Francijas zīmols "Chloe" par pārkāpumiem no 2019. gada decembra līdz 2023. gada aprīlim sodīts ar 19,7 miljoniem eiro, bet Spānijas "Loewe" par pārkāpumiem no 2015. gada decembra līdz 2023. gada aprīlim jāmaksā 18 miljonu eiro naudassods.

SIA “Tirdzniecības centrs Pleskodāle” 2024. gadā sasniedzis vairāk nekā 15,66 miljonu eiro neto apgrozījumu, kas ir par 14,7% vairāk, nekā iepriekšējā gadā.

Finanšu rādītāju pozitīvo dinamiku galvenokārt noteikusi sekmīga stratēģijas īstenošana, tostarp ēkas kopējās vērtības pieaugums, kas saistīts ar rekonstrukcijas darbu noslēgumu 2023. gadā, pilnīgu tirdzniecības platību iznomāšanu un apmeklētāju plūsmas palielināšanos.

Iepriekšējā pārskata gadā tirdzniecības centrā “Spice” tika veiktas veikalu rekonstrukcijas 629 kvadrātmetru platībā un centra nomnieku klāstam pievienojās seši jauni zīmoli ar kopējo platību 633 kvadrātmetri. Jaunpienācēju vidū ir ir tādi zīmoli kā “Bistro Balts”, “Gulliver”, “GANT”, “Guess”, “JUMP Paris” un pirmais itāļu zīmola “Boggi Milano” konceptveikals Latvijā.

Lai uzlabotu gājēju un satiksmes drošību, ieguldot vairāk nekā 500 000 eiro, pārveidota brauktuve pie A ieejas.

Biržas "Nasdaq Riga" valde pieņēmusi lēmumu šodien sākt nebanku kreditētāja "Eleving Group" obligāciju kotēšanu biržas parāda vērtspapīru sarakstā, liecina biržas publiskotā informācija.

Kotēs 275 000 "Eleving Group" obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2030. gada 24. oktobris.

"Eleving Group" obligāciju publiskajā emisijā piesaistīja 275 miljonus eiro. Uzņēmums piesaistītos līdzekļus izmantos, lai refinansētu obligācijas 150 miljonu eiro apmērā, kā arī kredītportfeļa tālākai izaugsmei.

Nedaudz vairāk nekā 60 miljoni eiro no kopējās summas tika piesaistīti, investoriem veicot apmaiņas darījumus. Tie investori, kuriem bija 2021. gadā emitētās "Eleving Group" obligācijas, no 29. septembra līdz 6. oktobrim tās varēja apmainīt pret jaunajām obligācijām.

"Eleving Group" apgrozījums pagājušajā gadā bija 216,6 miljoni eiro, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 20,8% un sasniedza 29,6 miljonus eiro. Kompānijas aizdevumu neto portfelis palielinājās par 16% - līdz 371,6 miljoniem eiro.

No šodienas līdz 16. martam arī iedzīvotāji Latvijā var pieteikties Apollo Group obligāciju iegādei, ieguldot uzņēmumu grupā, kurai pieder Lido, Apollo Kino un citi pazīstami zīmoli. Piedāvājums ir atvērts gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem visā Baltijā, piedāvājot obligācijas ar piecu gadu termiņu un 7% gada procentu likmi.

Apollo Group apvieno kinoteātru, grāmatnīcu un restorānu biznesu un apkalpo vairāk nekā vienu miljonu lojālu klientu. Minimālais ieguldījums un obligāciju nominālvērtība ir 500 eiro. Procenti investoriem tiks izmaksāti četras reizes gadā. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 50 miljoniem eiro, bet pārsniegta pieprasījuma gadījumā uzņēmumam ir tiesības to palielināt vēl par papildu 20 miljoniem eiro.

Plānotais emisijas apjoms to ierindo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas paredzēts plašam investoru lokam, tostarp iedzīvotājiem.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma finansiālo neatkarību, dažādot kapitāla struktūru un atbalstīt grupas turpmāko izaugsmi. Tuvākajos gados uzņēmums plāno paplašināt darbības mērogu visās četrās valstīs, kurās tas jau darbojas – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.

Redzes un dzirdes aprūpes uzņēmuma OC VISION neto apgrozījums 2024. gadā sasniedza 36 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, stāsta Toms Dzenis, SIA OC VISION valdes loceklis un grupas izpilddirektors.

Šogad plānojam pārsniegt 40 miljonu eiro latiņu, turpinot stabilu izaugsmi, neskatoties uz kopējo Baltijas un Latvijas ekonomikas stagnāciju, atzīmē T. Dzenis, piebilstot, ka papildu kapitālu uzņēmumam ļaus piesaistīt arī OC VISION obligāciju iekļaušana Nasdaq Riga biržā. Šis ir kā pirmais solis ceļā uz tuvākajā piecgadē plānoto sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), kas sniegs mums iespēju iepazīt publisko tirgu un sākt veidot attiecības un sadarboties ar investoriem, kā arī palielināt korporatīvā zīmola atpazīstamību Centrālās un Austrumu Eiropas reģionā. Mēs vēlamies būt uzņēmums, kas ilgtermiņā veido ilgtspējīgas un atvērtas attiecības ar kapitāla tirgu, un šī obligāciju emisija apliecina mūsu gatavību būt caurredzamiem, atbildīgiem un uz attīstību orientētiem, spriež T. Dzenis.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubācijas programmā noslēgusies jauno dalībnieku uzņemšana. Rudens uzņemšanā kopienai pievienojušies 85 jauni uzņēmumi no visas Latvijas.

Tie pārstāv dažādas nozares, no bioekonomikas un būvniecības līdz informācijas tehnoloģijām, radošajām industrijām un inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

“LIAA biznesa inkubācijas programma ir radīta, lai palīdzētu uzņēmumiem augt un eksperimentēt ceļā uz eksporta tirgiem pirmajos darbības gados. Šī programma dod ne tikai tiešus finansiālus ieguvumus, bet arī piekļuvi profesionālu mentoru tīklam, konsultācijām, kontaktu veidošanas iespējām, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk nonākt līdz saviem pirmajiem panākumiem. Redzam, ka programmā piesakās arvien vairāk uzņēmumu, kuri vērsti uz inovāciju attīstību un jau sākotnēji domā par eksporta attīstību,” Tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food Union saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp saldējuma biznesu Latvijā.

Konkrētas finanšu detaļas netiek atklātas.

Piedāvātais darījums – kas vēl ir pakļauts Latvijas Konkurences padomes apstiprinājumam – ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa, tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums. Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts nākamo mēnešu laikā.

Piena produktu bizness, kas balstīts uz vēsturiskajiem piena produktu ražotājiem – AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens – nav daļa no šī darījuma, un to īpašnieks nemainās. Nākamo mēnešu laikā, pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, mēs izstrādāsim plānu saldējuma un piena produktu biznesa darbību atdalīšanai Latvijā.

Vācijas interneta tirdzniecības uzņēmums "Zalando" saņēmis Eiropas Komisijas (EK) atļauju izteikt brīvprātīgo publisko pārņemšanas piedāvājumu konkurenta "About You" akcionāriem, paziņoja "Zalando".

EK atļauja kopā ar papildu akciju iegādes līgumiem nozīmē, ka ir izpildīti visi darījuma slēgšanas nosacījumi.

Plānots, ka "Zalando" pārņemšanas piedāvājumu izteiks 11.jūlijā.

"About You" akcionāri, kuri piekrituši darījumam, saņems piedāvājumu katru kompānijas akciju pārdot par 6,5 eiro.

"Zalando" plāno kopumā iegūt vairāk nekā 90% "About You" akciju kapitāla.

Pēc tam "Zalando" plāno atpirkt akcijas arī no atlikušajiem mazākuma akcionāriem.

Pērn decembrī tika paziņots, ka "Zalando" grasās iegādāties "About You" par 1,1 miljardu eiro, lai radītu Eiropas platformu, kas spētu labāk konkurēt ar Ķīnas interneta tirdzniecības milžiem.

Abi uzņēmumi skaidroja, ka zīmoli un mazumtirgotāji iegūs no vienotas platformas ar uzlabotu loģistiku, programmatūru un pakalpojumu piedāvājumiem.

Atklājot pirmo staciju, divi Latvijas zīmoli – Elektrum Drive un VIADA – paziņo par kopīga elektroauto uzlādes tīkla attīstīšanu, veicinot uzlādes pieejamību visā Latvijā.

Līdz 2030. gadam plānotas līdz 134 pieslēguma vietas 55 no 101 VIADA degvielas uzpildes stacijām. Šī sadarbība ir nozīmīgs solis ceļā uz elektromobilitātes popularizēšanu un ilgtspējīgas pārvietošanās veicināšanu Latvijā.

Pirmā elektrouzlādes stacija ir atklāta Jēkabpilī, Varoņu ielā 6, kurā jau šobrīd pieejamas 4 pieslēgvietas ar maksimālo pieejamo jaudu līdz 150 kW.

Sadarbība ar VIADA ļauj Elektrum Drive ne tikai paplašināt uzlādes tīklu reģionālā līmenī, bet arī strādāt ar partneri, kura degvielas uzpildes staciju lokācijas un infrastruktūra jau ir optimāli piemērotas elektroauto uzlādei. Šī partnerība ir daļa no koordinēta Baltijas mēroga attīstības modeļa, kas jau šobrīd aptver sadarbību ar VIADA Lietuvā, stiprinot vienotu pieeju ilgtspējīgai mobilitātei.

Durvis vēris nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” līdz šim lielākais komerctelpu projekts: biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā. Projekta izveidē ieguldīti 13 miljoni eiro, būvniecību īstenoja “Hepsor” būvniecības partneris “Mitt&Perlebach”.

Kopumā 8740 kvadrātmetru plašajā kompleksā darbu sākuši 13 uzņēmumi, tostarp tādi zīmoli kā “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

Ēkas projektu izstrādāja Diānas Zalānes projektu birojs. Kopējais kompleksa aizpildījums šobrīd jau ir 75%.

Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom”.

“StokOfiss U34 ir līdz šim lielākais “Hepsor” komercobjekts Latvijā, un ar to noslēdzam Stokofiss kvartāla attīstību, kopumā divās kārtās radot telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Tas, ka mūsu jaunās telpas izvēlējušies veiksmīgi un atpazīstami uzņēmumi, ir labākais apliecinājums to kvalitātei un atbilstībai mūsdienu biznesa vajadzībām. Šis projekts, kas nodrošina videi draudzīgus un darbinieku labbūtību veicinošus apstākļus, ne tikai palīdz šeit strādājošiem uzņēmumiem attīstīties, bet dod arī nozīmīgu ieguldījumu arī Rīgas pilsētvides kvalitātē un modernizācijā. Pateicos visai “Hepsor” komandai, projektētājiem, būvniekiem un mūsu sadarbības partneriem par profesionālu darbu un kopīgi īstenotu vīziju,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" par plašākiem paplašināšanas plāniem varētu domāt pēc jaunās ražošanas ēkas Kurzemes prospektā pabeigšanas, kuru plānots atklāt 2027. gada vidū, sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa sacīja, ka "Lido" ražošanas kapacitāte patlaban ir izsmelta, tāpēc plānota jaunas ražotnes izveide. "Pašlaik ir sākts aktīvs ražotnes projektēšanas process. Šī ir galvenā prioritāte, lai palielinātu "Lido" kapacitāti un varētu atklāt jaunas ēdināšanas vietas," viņa minēja.

Auziņa stāstīja, ka līdz ražotnes atklāšanai "Lido" turpinās strādāt pie jaunu tehnoloģiju ieviešanas, lai uzlabotu esošo ēdināšanas vietu pasniegšanas formātu, klientu ērtību un labbūtību.

Viņa uzsvēra, ka "Lido" izvērtē jaunas potenciālās ēdināšanas vietas, tomēr kapacitātes dēļ tās nav iespējams atklāt. Vienlaikus viņa papildināja, ka "Lido" jaunā koncepta veikali uzrāda labus rezultātus, tādēļ uzņēmums varētu strādāt arī pie to paplašināšanas plāniem.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums.

Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.

Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu

Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.

Tirdzniecības centru nozare ir veiksmīgi atkopusies no pandēmijas sekām, tāpēc pienācis laiks tai piešķirt jaunu elpu. Un, lai gan daudzi runā par multifunkcionalitāti kā par nākotnes trendu, tomēr patiesībā – multifunkcionalitāte tirdzniecības centros vienmēr ir bijusi to pamatbūtība.

Proti - lielveikali nekad nav bijuši “viena segmenta” vietas. Tie ir bijuši un joprojām ir telpas, kur līdzās modei sastopama izklaide, pakalpojumi un, jā, arī sociālā atbildība. Tāpēc šodien tirdzniecības centri nav vienkārši iepirkšanās galamērķi – tie kļūst par sabiedrības mikropasaulēm, kurām jāspēj atbildēt uz dažādu sociālu grupu vajadzībām un sniegt jēgpilnu, daudzdimensionālu pieredzi.

Multifunkcionalitāte nav inovācija – tā ir nozares kodols

Mode, izklaide un pakalpojumi – šī struktūra nav tikai statistiska attiecība (40:30:30), tā ir sistēma, kas veido apmeklētāju plūsmas un iepirkšanās pieredzi. Tas, kā šo sistēmu pielāgojam konkrētai videi, ir mūsu profesionālais izaicinājums. Un, ja šodien multifunkcionalitāte tiek pasniegta kā jaunatklājums, iespējams, ir īstais brīdis atskatīties uz nozares pieredzi un mācīties no tās – kopā.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Starptautiskā elektronikas un sadzīves tehnikas mazumtirdzniecības grupa "Euronics" Rīgā atvērs savu septīto veikalu. Tas 1600 kvadrātmetros atradīsies jaunā tirdzniecības parkā "Imanta".

Veikalā būs pieejams viss "Euronics" sortiments. Veikalam būs pilnīgi jauns un no citiem Latvijas "Euronics" veikaliem atšķirīgs dizains. "Euronics" Imantas veikala koncepciju izstrādājis Lielbritānijas uzņēmums "KVB Design".

Tirdzniecības parks "Imanta" atradīsies bijušās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas teritorijā 60 500 kvadrātmetru platībā. Pirmie 7000 kvadrātmetri, tostarp "Euronics" elektronikas un sadzīves tehnikas veikals, jebkuram interesentam būs pieejams septembrī. Palēnām tiem pievienosies vēl citi izklaides, restorānu un mazumtirdzniecības zīmoli. Savukārt kinoteātra, sporta kluba un arī jau izziņotās “Lido mājas” izbūve sāksies šī gada beigās.

Konkurences padome nolēma uzsākt papildu izpēti 17.09.2025. uzsāktajā lietā par Akciju sabiedrības "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanos.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" (turpmāk - Cēsu alus) ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas piedāvā plašu klāstu alus un citu alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu. Cēsu alus zīmolu portfelī ietilpst tādi ali kā "Brūža", "Piebalgas", "Mītava" un citi.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" ietilpst Somijas OLVI Oyj koncernā (turpmāk - Olvi grupa). Latvijā tiek piedāvāti šādi Olvi grupas produkti: dažādi alus zīmoli (Cēsu Premium, Cēsu Retro, Cēsu Light, Brūža, Mītava, Lido, Corona, Leffe, Warsteiner, Radler, Beershake, Miezītis, Bocmanis, Zhygulevskoe, Latvijas Pilzenes, Piebalgas, Hoegaarden, Stella Artois), sidri (Fizz, Dārza sidrs, Piebalgas sidrs, Sherwood), bezalkoholiskie dzērieni (Ulmaņlaiku kvass, Cēsu Premium bezalkoholiskais alus, bezalkoholiskais Dārza sidrs, Cēsu Fassbrause, Dārza limonāde, ORN Craft, Limpanietis, Kanes, Limpo limonāde, enerģijas dzērieni Dynami:T, RC Cola, Vitamin Performance sporta dzērieni, Aura sulas, Limpa sulas, Lielbātas un Everest ūdens un Bērzūdens), kokteiļi un stiprie dzērieni (Johan Freitag degvīns un džins, Johan Freitag, le Coq, u.c. zīmolu alkoholiskie kokteiļi).

Pēc Starptautiskā Darba devēju zīmola institūta lēmuma uzņēmumam Philip Morris Baltic šogad ir piešķirts „Employer Branding Star” (Darba devēja zīmola zvaigzne) tituls.

Uzņēmums bija viens no 26 starptautiskajiem zīmoliem, kas šogad saņēma šo augstāko vērtējumu.

Saskaņā ar Starptautiskā Darba devēju zīmola institūta pārstāvju teikto, uzņēmums labākā Darba devēja zīmola titulu ieguva pateicoties izcilajai organizācijas kultūrai, ko tas attīsta Baltijas valstīs un kas atbilst augstākajam globālās prakses līmenim.

“Mūsu uzņēmums pastāvīgi mainās. Tas ir ieprogrammēts mūsu vīzijā un biznesa modelī – lai radītu pasauli bez cigarešu dūmiem, mēs paši dzīvojam pastāvīgā pārmaiņu ritmā. Šogad īpašu uzmanību pievērsām darbinieku labsajūtai, darba un privātās dzīves līdzsvaram, daudzveidības un iekļaušanas iniciatīvām, kā arī apmācībām un vadītāju attīstībai,” saka Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic personāla un kultūras vadītāja.

Pirms trīspadsmit gadiem Kafijas Banka dibinātāji uzsāka ceļu ar vienkāršu, bet ambiciozu mērķi – piedāvāt vairāk nekā tikai dzērienu. Viņu vēlme bija radīt patiesu kafijas pieredzi. Šodien Kafijas Banka ir viens no modernākajiem un attīstītākajiem kafijas ražotājiem Baltijas reģionā, gadā apgrauzdējot vairāk nekā 3 miljonus kilogramu kafijas. Taču, neraugoties uz industriālo mērogu, uzņēmums joprojām balstās uz tām pašām vērtībām, ar kurām viss sākās – kvalitāti, precizitāti un fokusu uz ideālu garšu.

Kā mīlestība pret garšu pārtapa Baltijas mēroga grauzdētavā

Kafijas Banka stāsts sākās ar padziļinātām zināšanām par kafijas tirgu un vēlmi ieviest inovācijas. Veidojot tiešas attiecības ar kafijas audzētājiem un investējot modernākajās grauzdēšanas tehnoloģijās, kopīga aizraušanās pārtapa jaudīgā ražošanas uzņēmumā.

“Kafijas Banka radās kā vieta, kur satiekas kvalitāte un inovācijas. Mēs vēlējāmies nodrošināt, lai katra kafijas tase sniedz iespējami labāko pieredzi,” saka Artis Grigo, Kafijas banka dibinātājs.

“Mēs ne tikai iegādājamies kafijas pupiņas – mēs tās izvēlamies, balstoties uz ilgtspēju, uzticamību un ētisku ražošanu. Katra partija tiek rūpīgi testēta un degustēta, lai tā atbilstu mūsu standartiem.”

Baltijas lielākajā inovāciju un tehnoloģiju forumā “LOGIN 2025”, kas norisinājās 29. maijā Viļņā, paziņoti šī gada konkursa “Baltijas E-komercijas zvaigzne” laureāti.

Galveno balvu jeb Grand Prix šogad ieguva Lietuvas uzņēmums “BURGA”, kas izcēlās ar izcilu saturu un Shopify veikalu. Savukārt pašmāju uzņēmumiem izdevās saņemt sešus zeltus, sešus sudrabus un piecas bronzas. Pateicoties konkursa partneru atbalstam, šogad tika nodrošināts balvu fonds 30 000 eiro apmērā, sniedzot uzvarētājiem iespēju saņemt gan profesionālu novērtējumu, gan taustāmu ieguldījumu turpmākai izaugsmei.

Godalgotas vietas tika piešķirtas septiņās no astoņām kategorijām, izceļot veiksmīgākos e-komercijas zīmolus visā Baltijā. Interneta veikalus vērtēja starptautiska žūrija, ņemot vērā tādus kritērijus kā lietotāju pieredze, dizains un tehniskā veiktspēja. Augstāk novērtētie zīmoli saņēma zelta, sudraba un bronzas apbalvojumus. Kopš konkursa sākuma Grand Prix balvu ieguvuši pieci uzņēmumi: Azeron (2021. gads), Velosock (2022. gads), Selfnamed (2023. gads), HackMotion (2024. gads) un šī gada uzvarētājs BURGA (2025. gads).

Rietumu Banka ir piešķīrusi papildu 11,4 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA Riga Retail Park, kas ir tirdzniecības centra “Sāga” īpašnieks.Šis ir jau otrais aizdevums projekta attīstībai.

Uzņēmums 2023. gadā saņēma Rietumu Bankas kredītu 48 miljonu eiro apmērā, kas bija viens no lielākajiem banku sektora darījumiem Latvijā tajā gadā.

Finansējuma apmērs palielināts, ņemot vērā Riga Retail Park veiksmīgo darbību un labos finanšu rezultātus. Uzņēmums uzrādīja pārliecinošu izaugsmi – 2024. gadā apgrozījums sasniedza 9,01 miljonu eiro, uzrādot pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmuma veiksmīgie finanšu rādītāji atspoguļojas arī dinamiskā tirdzniecības centra “Sāga” attīstībā, kuram ir piesaistīti nomnieki un iznomātas visas pieejamās tirdzniecības telpas.

“Mēs redzam, ka “Sāga” sevi ir pierādījusi kā ilgtspējīgs, labi pārvaldīts un pieprasīts tirdzniecības centrs. Tā kvalitāte, plašais pakalpojumu klāsts un atrašanās vieta strauji augošā Rīgas apkaimē nodrošina stabilu izaugsmes potenciālu. Rietumu Banka ar gandarījumu turpina sadarbību ar Riga Retail Park, atbalstot projektus, kas veicina ekonomisko aktivitāti un uzlabo dzīves kvalitāti,” norāda Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Azartspēles Latvijā izraisa pretrunīgas emocijas – daži tās uztver kā izklaidi, citi – kā nopietnu sabiedrības problēmu.

Nereti izskan priekšlikumi slēgt kazino un pilnībā aizliegt tiešsaistes azartspēles, cerībā izskaust drūmos stāstus par cilvēkiem, kuri azartspēļu dēļ grimst parādos vai zaudē ģimenes. Tas šķiet saprotami, cilvēcīgi un loģiski, taču – vai slēgšana patiešām atrisinātu problēmu?

Problēma nepazūd – tā vienkārši paslēpjas

Līdzīgi kā “sausā likuma” laikā Padomju Savienībā, kad alkohola aizliegums izraisīja nelegālā tirgus uzplaukumu, arī azartspēļu aizliegums Latvijā, visticamāk, radītu ēnu ekonomikas bumu ar neprognozējamām sekām."Ja šodien slēgtu visus licencētos kazino, cilvēki vienkārši pārietu uz nelicencētām ārzemju platformām – bez jebkādas uzraudzības, atbalsta vai datu drošības," norāda Marina Davidova, “Optibet” atbildīgas spēles vadītāja.

Aizvadītais gads Latvijas fintech nozarei iezīmē būtisku pāreju. No nozares, par kuru ilgstoši tika runāts nākotnes kontekstā, finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare jau šobrīd kļuvusi par izmērāmu un nozīmīgu tautsaimniecības sektoru. Šīs pārmaiņas ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas ir svarīgi ne tikai nozares dalībniekiem, bet arī politikas veidotājiem un investoriem.

Fintech nozare – no jaunuzņēmumiem līdz nobriedušam tirgus segmentam

Šobrīd Latvijā, saskaņā ar RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra “Fintech observatorijas” datiem, darbojas 127 fintech uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 3600 darbinieku, rada gandrīz 370 miljonu eiro apgrozījumu un, kā rāda dati, 2024. gadā nodokļos samaksāti vairāk nekā 90 miljoni eiro. Šie rādītāji apliecina, ka fintech vairs nav tikai jaunuzņēmumu vide vai atsevišķu tehnoloģisku risinājumu kopums, bet gan stabila ekonomikas daļa ar reālu pienesumu valsts budžetam un nodarbinātībai.

Būtiski uzsvērt, ka nozare šo pozīciju nav sasniegusi pēkšņi. Fintech nozare Latvijā ir attīstījusies pakāpeniski, un šodien tā būtiski atšķiras no situācijas, kādā atradās pirms desmit gadiem. Straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos šis ir segments, ar kuru Latvijai ir pamats lepoties. To spilgti ilustrē arī investīciju platformu sektors – viens no nozīmīgākajiem nozares virzieniem –, kur Latvijā reģistrētas platformas apkalpo vairāk nekā 645 000 investoru visā Eiropā, apliecinot vietējo uzņēmumu spēju konkurēt Eiropas Savienības tirgos.

Sperot nākamo soli uzņēmuma attīstībā, LIDO uzsāk vērienīgu projektu – jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas “LIDO māja” izveidi.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Realizējot “LIDO mājas” projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to LIDO pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

“Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums LIDO nākotnē – gan uzņēmuma attīstībā, gan kvalitātē, gan cilvēkos. “LIDO māja” dos mums iespēju augt, ieviest modernas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt un attīstīt savas pozīcijas Baltijas tirgū. Tā kļūs par stratēģisku atspēriena punktu mūsu iecerei attīstīt biznesu Lietuvā un būs vieta, kur mūsu komanda varēs strādāt vēl efektīvāk, ar lielāku pievienoto vērtību klientiem,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.