Tirdzniecības centru nozare ir veiksmīgi atkopusies no pandēmijas sekām, tāpēc pienācis laiks tai piešķirt jaunu elpu. Un, lai gan daudzi runā par multifunkcionalitāti kā par nākotnes trendu, tomēr patiesībā – multifunkcionalitāte tirdzniecības centros vienmēr ir bijusi to pamatbūtība.
Proti - lielveikali nekad nav bijuši “viena segmenta” vietas. Tie ir bijuši un joprojām ir telpas, kur līdzās modei sastopama izklaide, pakalpojumi un, jā, arī sociālā atbildība. Tāpēc šodien tirdzniecības centri nav vienkārši iepirkšanās galamērķi – tie kļūst par sabiedrības mikropasaulēm, kurām jāspēj atbildēt uz dažādu sociālu grupu vajadzībām un sniegt jēgpilnu, daudzdimensionālu pieredzi.
Multifunkcionalitāte nav inovācija – tā ir nozares kodols
Mode, izklaide un pakalpojumi – šī struktūra nav tikai statistiska attiecība (40:30:30), tā ir sistēma, kas veido apmeklētāju plūsmas un iepirkšanās pieredzi. Tas, kā šo sistēmu pielāgojam konkrētai videi, ir mūsu profesionālais izaicinājums. Un, ja šodien multifunkcionalitāte tiek pasniegta kā jaunatklājums, iespējams, ir īstais brīdis atskatīties uz nozares pieredzi un mācīties no tās – kopā.
Jāmaina fokuss – no veikalu sarakstiem uz sabiedrisko funkciju
Mēs, nozares pārstāvji, pārāk bieži un ar lepnumu koncentrējamies uz to, kādi jauni veikali tiks atvērti centrā, kuri esošie tiks renovēti, kādi koncepti un inovācijas tiks ieviestas. Tas, protams, ir būtiski, bet reizē tas ir arī kā runāt par motora detaļām, nepaskaidrojot, kurp šī automašīna ved. Mūsdienīgam tirdzniecības centram ar to vien vairs nepietiek. Tam jābūt vietai, kas sniedz pievienoto vērtību ne vien uzņēmējdarbībai, bet arī plašākām sabiedrības grupām – ģimenēm ar bērniem, senioriem, jauniešiem, kultūras baudītājiem, sportot gribētājiem un ikvienam pilsoniski aktīvam cilvēkam. Citiem vārdiem sakot - tirdzniecības centru funkcijai ir jākļūst daudzslāņainākai, dziļākai un jēgpilnākai.
Tieši šādu pieeju praksē iemieso “Domina Shopping” – spilgts piemērs tam, kā tirdzniecības centrs var kļūt par vietu, kur satiekas bizness, kultūra un sabiedrība. Ar vairāk nekā 117 000 m² platību mūsu centrs kalpo kā platforma ne tikai lieliem vai starptautiskiem zīmoliem, bet arī Latvijas maziem uzņēmumiem, piemēram, kafejnīcai “Umami Wok’n’Roll”, tehnoloģiju veikaliem “Hottt” un “AIOO”, aksesuāru veikalam “Loon”, kā arī sociālām organizācijām, kā “Junior Achievement Latvia” rīkotajam skolēnu mācību uzņēmumu projektam “Cits Bazārs”, ļaujot tiem sasniegt plašāku auditoriju. Vienlaikus Domina īsteno sociālas iniciatīvas, kas balstītas dažādu sabiedrības grupu vērtībās – no semināru cikla “Gaidību 4diena” topošajiem vecākiem un labdarības tirdziņiem līdz bezmaksas stilistu konsultācijām un pasākumiem ģimenēm. Mēs ļoti cenšamies sabiedrību uzrunāt daudzveidīgi un iekļaujoši.
Kas nosaka centra ilgtspēju?
Attiecības ar nomniekiem. Tās ir pamats. Ne tikai nomas līguma parakstīšanas brīdī, bet arī ikdienā – cilvēcīgi, uzticami, ilgtermiņā. Tas ir princips, kas Dominā darbojas jau gadiem, un to implementēju kā pozitīvu piemēru arī Lietuvā, vadot t/c “Saules Miestas”, Šauļos.
Ilgtspēja – darbi, ne vārdi. Mūsdienās ar “zaļo domāšanu” vairs nevienu nepārsteigsi, taču tās ignorēšana būtu nopietns risks – gan videi, gan biznesam. Tāpēc Domina mērķtiecīgi iet līdzi tirgus prasībām, virzoties pretī BREEAM sertifikācijai kā loģiskam turpinājumam mūsu ilgtspējas stratēģijai. To darām nevis tāpēc, ka no mums to sagaida nomnieki, bet tāpēc, ka uzskatām – ilgtspēja ir mūsdienīga biznesa norma tās absolūtā izpratnē. Tajā pat laikā redzam, ka arī starptautiskie zīmoli arvien biežāk savās ESG stratēģijās paredz prasību atrasties tikai tādos tirdzniecības centros, kas atbilst ilgtspējības standartiem.
E-komercijas līdzpastāvēšana. Tie, kuri vēl joprojām tic, ka e-veikali “apēdīs” fiziskos, nav sekojuši pēcpandēmijas datiem. Klātienes iepirkšanās piedzīvo renesansi, kas, protams, mani ļoti iepriecina – jo cilvēciska pieredze, autentiskas emocijas un personīga apkalpošana ir neaizstājamas.
Tirdzniecības centrs – sabiedrības trešā telpa jeb mikropasaule
Starptautiskajā praksē tirdzniecības centrus sauc par “third space” – pēc mājām un darba tieši lielveikali ir trešā vieta, kur cilvēki pavada laiku. Tur viņi ne tikai pērk drēbes un apavus, bet arī ēd, sporto, saņem pakalpojumus, izklaidējas. Turpat šobrīd ir iespēja cilvēkiem izpildīt arī savu pilsonisko pienākumu – piedalīties vēlēšanās. Tostarp tādu iespēju nodrošina arī Domina jau daudzu gadu garumā, un tā būs arī gaidāmajās pašvadlību vēlēšanās – pie mums iecirknis Nr. 113. vēlētējus gaidīs no 2. līdz 7. jūnijam ieskaitot!
Tāpēc, raugoties nākotnē, es ticu, ka tirdzniecības centriem un citiem lieliem objektiem – kā arī pilsētvidei kopumā – vajadzētu saplūst vēl ciešāk. Līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, arī Latvijā būtu pienācis laiks attīstīt kvartālus, kur tirdzniecības centrs ir daļa no plašākas publiskās infrastruktūras – līdzās koncertzālēm, sporta arēnām, izstāžu centriem un lielām “food court” zonām. Tas veidotu patiesi daudzfunkcionālu, pilsētvidē integrētu vidi, kur ikdienas praktiskās vajadzības saplūst ar kultūru, sportu, izklaidi un kopienas pieredzi.
