Nevadas štatā bordelis, cenšoties veicināt savu biznesu, piedāvā bezmaksas degvielas kuponus, vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Beatty bordeļa klienti var saņemt 50 USD degvielas kuponu, ja tie iztērē vismaz 300 USD bordelī, kas ir aptuveni vienas stundas likme.

Bordeļa īpašnieks Džeims Deivis atzinis, ka ir jau pasūtījis papildu tūkstoti kuponu, jo pirmais tūkstotis iztērēts nedēļas laikā.

"Tas iet no rokas un mums veicas diezgan labi. Parasti jūnijs un jūlijs nav pārāk veiksmīgi mēneši," viņš sacīja un pastāstīja, ka viņa bordelis regulāri veic īpašus piedāvājums, lai pievilinātu klientus.

Par aptuveni 50 USD dolāriem iespējams apmaksāt 130 jūdžu ceļu no Lasvegasas uz rančo, kur atrodas bordelis, un atpakaļ.

Vienai no Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) šova Latvijas Princese dalībniecēm pieder ar eskort/intīmpakalpojumu sniegšanu saistīts uzņēmums. Tā ziņo portāls Vipi.lv.

- fiziskās labsajūtas uzlabošana;

- citur neklasificēti individuālie pakalpojumi;

- frizētavu un kosmētisko salonu pakalpojumi;

- citur neklasificēta darbība atpūtas jomā;

- pārējā citur neklasificētā izklaides industrija;

- pārējā darbība cilvēka veselības aizsardzības jomā.

Vipi.lv, izpētot, ar ko nodarbojas augstākminētais IK, caur Google.lv meklētāju, secina, ka šis nosaukums un telefona numurs parādās intīmpakalpojumu sludinājumos. Piedāvājumā: "sex-eskortpakalpojumi", "sex-escort girl", "baudasmeitene", kā arī sludinājumos, ar kuru palīdzību tiek meklētas jaunietes masāžu veikšanai, kuras drīkst būt bez pieredzes.

Satversmes tiesa (ST) ir nolēmusi, ka pensiju samazināšana neatbilst Latvijas Satversmei, līdz ar to valstij būs jāatmaksā pensionāriem ieturētā nauda.

Iepriekš noteiktie ieturējumi ir jāizbeidz līdz nākamā gada 1.martam, kā arī šim datumam ir pārdomāti jānosak kārtībā, kādā atlīdzināmi ieturējumi, kas veikti pamatojoties uz apstrīdētajām normām. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

ST pilnībā apmierināja pensionāru prasības un atcēla pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un par 10% nestrādājošajiem pensionāriem.

ST kā pēdējais ieturējumu izmaksas termiņu noteica 2015.gada 1.jūliju, bet izvērtējot termiņu ir jāņem vērā īpašā grupa, kā arī vecuma un citus kritērijus.

Kā norādīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris nav iespējams likuma normas par pensiju samazināšanu atcelt uzreiz, jo tad izveidotos situācija, kas vēl vairāk neatbilstu Satversmei, jo tad rastos situācija, kas apdraudētu valsts pamatbudžeta un arī speciālā budžeta stabilitāti.

Ieturēto pensijas daļu atmaksās tiem pensionāriem, kas strādāja laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam un kuriem pensija tika izmaksāta ierobežotā apmērā - Ls 60 (līdz 2001.gada 31.decembrim), Ls 90 (pēc 2002.gada 1.janvāra), Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Atmaksās to pensijas daļu, kas netika izmaksāta, jo pārsniedza likumā noteikto ierobežojumu. Atmaksājot ieturēto pensijas daļu, tiks ņemts vērā pensijai noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums.

Neizmaksāto pensijas daļu pensionāri saņems ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim. Nauda tiks izmaksāta pakāpeniski, un vispirms ieturēto summu saņems gados vecākie cilvēki - vecumā virs 71 gadam.

Šī norma skar apmēram 42 tūkstošus pensiju saņēmēju un katrā gadījumā ir nepieciešami individuāli aprēķini, tādēļ naudas izmaksa paredzēta pakāpeniski.

Atmaksa notiks četros posmos, vadoties pēc saņēmēju vecuma:

Vecums Atmaksas laiks 2007. gadā

Liepājas dome 2008. gadā piešķīrusi nekustamā īpašuma nodokļa atlaides par zemi zem daudzdzīvokļu un individuālajām mājām 186 maznodrošinātiem pensionāriem, 58 invalīdiem, 8 ģimenēm, kurās dzīvo invalīds, 119 daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem un kapitālsabiedrībai SIA Liepājas olimpiskais centrs - par īpašumā esošajām sporta bāzēm un zemi to uzturēšanai. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides šogad jau piešķirtas par kopējo summu Ls 81 054, kas ir par Ls 15 376 vairāk nekā pērn.

Domes sēdē 18. decembrī deputāti lems par kārtējo nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu 50% apmērā SIA Apsaimniekošanas serviss L , īpašnieku biedrībai Elkoņu 5/9, īpašnieku biedrībai Tirgoņu nams.

Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji šogad saņēmuši vislielākās nekustamā īpašuma nodokļa atlaides - kopsummā par Ls 70 246 ( 2007. gadā – Ls 59 595). Ietaupītos līdzekļus namu apsaimniekotāji var ieguldīt māju labiekārtošanā un siltināšanā.

Savukārt nestrādājošie pensionāri, kuriem pensija kopā ar piemaksu ir no Ls 85,01 līdz Ls 150, šogad saņēmuši nekustamā īpašuma nodokļa atlaides par kopējo summu Ls 4203.55 ( 2007. gadā pensionāri saņēmuši atlaides Ls 2164 apmērā).

Nestrādājošiem pensionāriem, kuru pensijas apmērs nepārsniedz 180 latu, Liepājas sabiedriskajā transportā plānots ieviest braukšanas maksas atvieglojumu 50% apmērā.

Šādu atlaidi paredzēts piešķirt arī pilsētā pastāvīgi deklarētiem politiski represētiem nestrādājošiem pensionāriem, kuriem piešķirtās pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu mēnesī ir Ls 250 vai mazāk.

Kopumā paredzēts, ka braukšanas maksas daļējai kompensācijā pilsētas budžetā būs nepieciešami nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem latu. Pašvaldība aplēsusi, ka pensijas, kuras ir mazākas par 180 latiem, Liepājā saņem 56% no visiem vecuma pensionāriem.

Līdz šim bija noteikts, ka braukšanas maksas atlaide 50% apmērā tiek piemērota Liepājā deklarētiem nestrādājošiem vecuma pensionāriem, kuru pensijas apmērs nepārsniedz 145 latus, kā arī pensionāriem ar politiski represētās personas statusu, kuru pensijas apmērs nepārsniedz 160,50 latu.

Policijas reidi «sarkano lukturu rajonos» varētu pielikt punktu Vācijas bordeļu īpašnieku centieniem pārvarēt krīzi ar speciāliem piedāvājumiem, raksta Times.

Vācijā tie uzskatīts, ka pārāk zema cena par prostitūtu pakalpojumiem ir nepieņemama, jo šāda situācija grauj sabiedrības morāles normas.

Policija reidi četros šādos bordeļos atklāja, ka krīze manāmi skārusi arī šo sfēru. Proti, Berlīnē bordelī Pussy Bar par 70 eiro klients varēja nodarboties ar seksu ar tik kluba prostitūtām, cik vien vēlas.

Policija norāda, ka patlaban reidi vērsti tikai pret bordeļu īpašniekiem, tāpēc gan pašas prostitūtas, gan klienti tiek uzskatīti par lieciniekiem.

Vācijas bordeļu apgrozījums kopš ekonomiskās krīzes sākšanās ir krities par aptuveni 30%.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Līdz pat 2012. gada beigām ar piespiedu taupību jārēķinās vecuma un izdienas pensiju saņēmējiem, strādājošajiem pensionāriem, kā arī ģimenēm ar bērniem, kam tiks samazināti gan vecāku pabalsti, gan ģimenes valsts pabalsti.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu Par valsts pensiju un pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam.

Vēl smagāki samazinājumi skars aptuveni 58 tūkst. strādājošos pensionārus, kuri līdz pat 2012. gada beigām pensijā saņems tikai 30 % no aprēķinātās summas. Turklāt pozīcijā esošā Pilsoniskās savienība atsauca priekšlikumu strādājošiem pensionāriem pensijas samazināt tikai par 50 %, bet opozīcijā esošās partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā ierosinājumu šai pensionāru daļai pensijas samazināt tikai par 30 % tika noraidīts.

Saeimas deputātiem nav pārliecības, ka valdība izvērtējusi visas iespējamās alternatīvas, kas ļautu izvairīties no budžeta deficīta samazināšanas uz pabalstu un pensiju rēķina.

No nākamā gada 1.janvāra sāks atmaksāt ieturēto pensiju daļu tiem pensionāriem, kas strādāja laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam. To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā Par valsts pensijām.

Nauda pensionāriem tiks izmaksāta pakāpeniski un vispirms ieturēto summu saņems gados vecākie cilvēki – vecumā virs 71 gadam. Katrs pensionārs visu sev pienākošos naudu saņems vienā reizē. Šādu pensiju ieturētās daļas atmaksas kārtību 19.decembrī atbalstīja valdība.

Šī norma skar apmēram 42 tūkstošus pensiju saņēmēju un katrā gadījumā ir nepieciešami individuāli aprēķini, tādēļ naudas izmaksa paredzēta pakāpeniski, sadalot cilvēkus četrās vecuma grupās pa ceturkšņiem:

2007.gads Cilvēka vecums Cilvēku skaits

I cet. 71 gads un vairāk 10 716

II cet. 67 - 70 gadi 11 400

III cet. 63 - 66 gadi 13 787

IV cet. līdz 62 gadiem 6 107

Ministrijas speciālisti informē, ka visi pensionāri saņems sev pienākošos naudu, tomēr valsts to nevar nodrošināt visiem pensionāriem vienlaicīgi, jo šos aprēķinus nav iespējams veikt ar programmatūras palīdzību. Katra pensiju lieta ir atšķirīga un vienas lietas izskatīšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) ir nepieciešamas gandrīz 4 stundas, jo ir svarīgi, lai visi aprēķini būtu precīzi.

Rīgas dome absolūti vienbalsīgi ar 57 balsīm «par» šodien atbalstīja bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā pensionāriem un invalīdiem, ko eksperti ir novērtējuši kā priekšvēlēšanu laika pasākumu, vēsta Diena.lv.

Olafs Pulks (JL) debatēs norādīja, ka atlaides attiecas ne uz visiem 3.grupas invalīdiem, un viņš ir saņēmis vēstuli no invalīdu tiesību pārstāvjiem, kurā norādīts, ka vairākas invalīdu grupas tiek diskriminētas.

Bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā būs nestrādājošiem pensionāriem, 3.grupas redzes un dzirdes invalīdiem, kā arī Černobiļas seku likvidatoriem.

Opozīcijas deputātu priekšlikumu piešķirt tiesības bezmaksas transportā braukt arī 5. līdz 9.klašu skolēniem netika atbalstīts, solot pie šī jautājuma atgriezties «kaut kad nākotnē».

Šā Rīgas domes sasaukuma laikā braukšanas atlaides pilnīgi noteikti darbošoties, teica N. Ušakovs, atbildot uz Diena.lv jautājumu, jo «to var pavilkt Rīgas satiksme».

No 15. janvāra pilsētas sabiedriskajā transportā par braukšanas biļeti nāksies maksāt 35 santīmus līdzšinējo 30 santīmu vietā, turklāt – arī pensionāriem.

Nepieciešamību paaugstināt biļešu cenas pasažieru pārvadātājs SIA Dekom skaidro ar pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanos, kā arī valsts līdzfinansējuma un pašvaldības budžeta ieņēmumu samazināšanos.

2009.gadā pensionāriem Rēzeknes pašvaldība nodrošinās iespēju braukt pilsētas sabiedriskajā transportā ar atlaidi, maksājot 20 santīmus, tikai tā saucamajā mazdārziņu sezonas laikā (no 1. maija līdz 31. oktobrim). Tādējādi no 2009. gada 1. janvāra līdz 15. janvārim pensionāriem (arī vecākiem par 75 gadiem) par braukšanu pilsētas sabiedriskajā transportā ir jāmaksā pilna biļetes cena - 30 santīmi. Savukārt no 15. janvāra līdz 1. maijam visi pensionāri par braukšanu pilsētas sabiedriskajā transportā maksās pilnu biļetes cenu – 35 santīmus.

Divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. Viena no sabiedrībām pēdējā laikā tiekas ar pensionāriem, aģitējot iegādāties tās akcijas. Viens no pārliecinātājiem ir aktieris Rolands Zagorskis, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Izveidotas divas akciju sabiedrības. Viena pārstāv solīdus uzņēmējus, politiķus un advokātus. Šo cilvēku tuvākie plāni ir par Eiropas naudu izvērtēt iespējas Daugavas bagarēšanai un ja šādas iespējas ir, tad par Eiropas investoru naudu Daugavu savienot ar Dņepru, izveidojot kuģojamu transporta ceļu.

Otrai akciju sabiedrībai Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga – Hersona – Astrahaņa plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat Volgai un būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.

Pēdējā laikā tā tiekas ar pensionāriem un aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijas sākumā noskaņu rada aktieris un uzņēmuma dalībnieks Rolands Zagorskis.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sagatavojusi izmaiņas pensiju likumā, no nākamā gada paredzot pensiju pieaugumu atsevišķām pensionāru grupām, informē Saeimas Preses dienests.

Deputāti piedāvā palielināt indeksāciju pensionāriem ar lielu darba stāžu, kā arī lielākas piemaksas senioriem, kuri pensionējušies līdz sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanai 1996.gadā.

Lielāks atbalsts pensionāriem ar lielu darba stāžu un tiem, kuri pensionējušies vēl pirms sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanas, pensiju jomā ir prioritāte. Tā varam palīdzēt gados visvecākajiem pensionāriem, kuri strādājuši ilgus darba gadus un lielāko daļu stāža nopelnījuši vēl tajos laikos, kad katra individuālais ieguldījums savas nākotnes pensijas apmērā vēl netika novērtēts. Šis likumprojekts sagatavots komisijas izveidotajā darba grupā ciešā sadarbībā ar atbildīgo ministriju un senioru intereses pārstāvošajām organizācijām. Pēc atzinumu saņemšanas no Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas plānojam iesniegt to izskatīšanai Saeimā, norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Pirms dažām nedēļām — 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tiek ieviesta dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā koncepcija un noteikts tā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā (DSM) ir tie tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci Latvijas teritorijā. Noteikumu pārkāpumi draud ar būtiskiem naudas sodiem – no 0,05 līdz 2% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, atkarībā no tā, vai pārkāpums ir pirmreizējs, atkārtots un vai tirgus dalībnieks pildījis tam uzlikto tiesisko pienākumu.

Igaunijas sociālo lietu ministrs Hanno Pevkurs Swedbank attieksmi pret pensionāriem nosaucis par bezkaunīgu. Tā viņš komentē bankas plānus no 1. oktobra palielināt maksu pensionāriem par pensijas izņemšanu bankas filiālēs.

No 1. oktobra pensionāriem, kas izņem naudu no saviem banku kontiem, būs jāmaksā nevis 3 kronas (13 santīmi), bet gan desmit reizes vairāk - 30 kronas (1.5 LVL), atsaucoties uz novosti.err.ee, ziņo rus.db.lv.

«Ir skaidrs, ka veciem cilvēkiem veikt skaidras naudas darbības bankas filiālē ir daudz drošāk nekā stāvot uz ielas un izņemt naudu no bankomātiem,» norāda H. Pevkurs.

Viņš arī norāda, ka vairums valsts pensionāru savas pensijas pārvaldīt ir uzticējuši tieši Swedbankai, bet tagad tiem būs jāmaksā par šo pakalpojumu desmit reizes vairāk.

«Tajā pašā laikā nevar nepievērst uzmanību tam, ka Igaunijas valdība, lai drošāk nogādātu naudu pensionāriem nolēma izmantot bankas. Situācijā kad caur bankām «cauri iziet» 1.6 miljardi kronu (72 milj. LVL) pensijas naudas, nav skaidra Swedbankas rīcība, palielinot maksu par pensionāru apkalpošanu par 1000%,» uzsver H. Pevkurs.

Tiesībsargs Romāns Apsītis uzskata, ka Ministru kabineta piedāvātie grozījumi, kas paredz samazināt strādājošajiem pensionāriem saņemamo pensijas apmēru par 70%, ir nesamērīgi un neatbilstoši Satversmei.

Viņš atgādina, ka Satversmes tiesa jau 2002.gadā pasludināja spriedumu attiecībā uz pensiju nepiešķiršanu strādājošajiem pensionāriem, ziņo diena.lv. Tajā Satversmes tiesa konstatēja divus būtiskus trūkumus - regulējums nav samērīgs, jo netiek ņemts vērā strādājošā pensionāra gūto ienākumu apjoms un ierobežojums tiek piemērots attiecībā uz visiem strādājošajiem pensionāriem. Tāpat tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo pensija tiek piešķirta uz mūžu un pensionārs paļaujas uz to, ka viņš katru mēnesi līdz mūža galam saņems noteiktus ienākumus. Šo tiesisko paļāvību īpaši stiprina pasludinātais Satversmes tiesas spriedums, jo norādīja uz spēkā esošā regulējuma nepieļaujamību.

Arī ar turīgo pensionāru palīdzību nav iespējams nosegt pat 5 % no šā brīža cauruma sociālajā budžetā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas pensionāru, kuriem ikmēneša bruto vecuma pensijas apmērs sākas no 450 latiem, kas aptuveni atbilst vidējam Latvijas atalgojuma līmenim, un pārsniedz 1000 latu, nav daudz – 5,5 tūkstoši (ap 1,2% kopējā pensionāru skaitā), liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati. Tiem aprēķināto bruto pensiju apjoms, piemēram, šogad martā kopumā bijis vidēji 3,5 miljoni latu (attiecīgi izmaksāto pensiju apjoms mazāks).

Pieņemot, ka valsts no turīgajiem pensionāriem aizņemtos, piem., 10% pensijas, tad mēnesī un gadā tie sanāk attiecīgi 347 tūkst. Ls un 4,2 milj. Ls (rēķinot pēc šā gada marta datiem). Salīdzinot ar 300 milj. Ls, kādu šogad prognozē sociālā budžeta deficītu Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, no bagātajiem pensionāriem guvums varētu būt aptuveni 1,4%, liecina DB aprēķini.

Saeima piekrita ratificēt Aigara Kalvīša valdības laikā noslēgto līgumu ,,Par sadarbību sociālās drošības jomā,,. Ar to Latvija un Krievija sola maksāt pensijas nepilsoņiem, kuri kādreiz strādājuši Latvijā vai Krievijā, bet tagad dzīvo pretējā robežas pusē, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Saeimas lēmums nozīmē to, ka Latvija turpmāk katru gadu piešķirs no Krievijas iebraukušajiem pensionāriem 8-12 miljonus latu. Pēc Nekā Personīga ziņām tādu nepilsoņu pensiju saņēmēju skaits pieaugs un līdz 2012. gadam varētu būt tuvu 17 tūkstošiem. Tātad izmaksas pārsniegtu jau 11 miljonus latu gadā.

Krievijai tai pat laikā būtu tikai pāris simtiem pensionāru jāizmaksā nepilnus 200 tūkstošus latu. Paredzams, ka apmaiņa ar šī līguma ratifikācijas rakstiem var notikt jau oktobra beigās, kad Ārlietu ministram Mārim Riekstiņam paredzēta vizīte uz Maskavu.

Latvijai naudas pensiju palielināšanai nav, atzinis Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš, vienlaikus uzverot - ja izdotos samazināt ēnu ekonomikas daļu, Latvija varētu atļauties pensionāriem maksāt vairāk.

«Ir jāsaprot - ja izdevumu struktūra paliek tāda, kāda tā ir patlaban, ar visām neefektivitātēm, tad, lai iedotu pensionāriem vairāk, kādam ir jāatņem. Citādi - Latvijai naudas pensiju palielināšanai nav,» intervijā aģentūras BNS portālam Baltic Business Service sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš pauda cerību, ka Latvijas pensionāri vienmēr nebūs nabagi, kā arī uzsvēra, ka krīzes laikā pensionāri ir kļuvuši relatīvi turīgāki. «Ja paskatāmies uz pašreizējiem datiem, sanāk, ka krīzes laikā pensionāri ir kļuvuši relatīvi turīgāki. Tā sanāk, ja vidējo pensiju salīdzinām ar vidējo algu valstī. Proti, vidējā pensija procentuāli attiecībā pret vidējo algu recesijas laikā ir būtiski pieaugusi, jo vidējā alga samazinājās, taču pensijas netika skartas un indeksācijas dēļ pat pieauga. Šāds pieaugums bija visās Baltijas valstīs, bet jo īpaši Latvijā. Līdz ar to pensionārs kļuva relatīvi bagātāks attiecībā pret strādājošo, viņš it kā ir pat ieguvis no šīs krīzes,» klāstīja Kazāks.

Kopumā Satversmes tiesā sakarā ar pensiju samazināšanu strādājošiem pensionāriem saņemti 5000 iesniegumu, pagaidām ierosinātas divas lietas.

Par to Db.lv informēja Satversmes tiesas kanceleja. Pašlaik Satversmes tiesa ir ierosinājusi divas lietas par likuma Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gadam līdz 2012. gadam atbilstību satversmei. Principā visos 5000 iesniegumos, kas saņemti gan no atsevišķiem pensionāriem, gan kolektīvi no vairākiem pensionāriem kopā minētie argumenti ir vieni un tie paši — pieņemtais likums, kas paredz strādājošiem pensionāriem samazināt vecuma pensijas no šī gada 1. jūlija līdz 2013. gadam par 70% ir nosaukts par diskriminējošu un personu īpašuma tiesības ierobežojošu.

Par lietas izskatīšanas termiņu Satversmes tiesa lems pēc lietas sagatavošanas, kas notiks vēlākais līdz šī gada 17. oktobrim.

Apjoma atlaides sekmējušas pasažieru un lidojumu skaita pieaugumu Vilņā teju par ceturtdaļu.

Ar atlaižu ieviešanu Starptautiskā Viļņas lidosta, šķiet, izvilkusi lielo lozi. Aug gan pasažieru, gan lidojumu skaits. Turklāt Viļņas lidosta ar atlaižu politiku domā iet vēl tālāk, intervijā DB apgalvo Starptautiskās Viļņas lidostas valdes priekšsēdētājs Tomass Vaišvila (Tomas Vaišvila).

Šā gada rezultāti, izvērtējot lidojumu, galamērķu un pasažieru skaitu, salīdzinot ar 2009. gadu, rāda, ka nodevu samazināšana Starptautiskajā Viļņas lidostā ir bijis lielisks jaunums aviokompānijām, stāsta T. Vaišvila.

Nodevu atlaides saņem tās aviosabiedrības, kas no Viļņas atklāj jaunus lidojumus. Šajos gadījumus izlidojošo pasažieru nodeva ir 1,16 eiro. Atlaides var tikt piemērotas gan nesen atvērtiem maršrutiem, gan par pieaugošu apkalpoto pasažieru skaitu (apjoma atlaides). Šīs atlaides var iegūt jebkura aviosabiedrība, un pašlaik apmēram jau trešdaļa no visām Viļņas lidostu izmantojošām aviosabiedrībām ir guvušas no šīm atlaidēm kādu labumu.

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.