Investori šaubīgi skatās uz ieguldījumiem BRIC valstu vērtspapīros
Pēc iepriekšējās finanšu krīzes tirgus dalībnieki daudz uzmanību pievērsuši situācijai attīstītajās valstīs, kuru ekonomikas palēnām turpina savu atgūšanās procesu. Tiesa gan, pašlaik izskatās, ka jaunu nestabilitātes vilini globālajai tautsaimniecībai sagādās attīstības reģionu valstis. Jau šobrīd strauji sarūk gan Krievijas, gan Brazīlijas ekonomikas un izaugsme bremzējas arī Ķīnā. Nu var teikt, ka arī attīstības valstu grupas kopējo parādu līmenis ir augsts, kas uz sarūkošu ienākumu fona (krīt izejvielu cenas) paaugstina gan šo valstu, gan to uzņēmumu maksātspējas risku. Tāpat ASV Federālo rezervju sistēma briest augstākām dolāru procentlikmēm, un kapitāla plūsma šādos laikos mēdz no attīstības reģioniem virzīties atpakaļ uz ASV.
Pēdējos gados tieši attīstības valstis (pamatā Ķīna) bijušas atbildīgas par pasaules ekonomikas pieaugumu. Nu šādas nozīmīgas lomas spēlēšana tām kuļuvusi krietni sarežģītāka un, iespējams, tiks nodota attīstītajām valstīm (pagaidām gan daudzmaz pārliecinoša izskatās vien ASV ekonomika). Svarīgi, lai attīstības valstu problēmas galu galā nebūtu lielākas par attīstīto valstu ekonomikas pieaugumu. Sliktākajā gadījumā šāda situācija var novest pie jaunas globālās recesijas.
Visa notiekošā rezultātā ļoti izteikti, ja salīdzina ar šā gada pirmajiem mēnešiem, mainījusies investoru attieksme pret tā saucamā BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) reģiona akcijām.
Piemēram, Brazīlijas Bovespa akciju indeksa vērtība kopš saviem maija sākumā sasniegtajiem līmeņiem ir sarukusi jau par 19%. Valstī ir aktuāla politiskā krīze, ko stimulējuši vairāki smagi korupcijas skandāli. Rezultātā iedzīvotāju atbalsts prezidentei Dilmai Rusefai aptaujās sarucis jau zem 30% līmeņa, un pašlaik izskatās, ka arvien reālāks varētu būt viņas impīčments. Brazīlijas ekonomika gada skatījumā sarūk jau četrus ceturkšņus pēc kārtas, un ļoti iespējama ir tautsaimniecības krituma padziļināšanās. Šā gada pirmajā ceturksnī Brazīlijas IKP gada skatījumā saruka par 1,6%. Jāpiebilst, ka ekonomikas problēmas un valūtu krīze tuvojas arī veselam lērumam citu Latīņamerikas valstu, kas pārsvarā dzīvo no izejvielu eksporta. Kolumbijas peso cena ASV dolāros šogad sarukusi par 21%. Strauji sarukušas arī Čīles un Meksikas peso vērtības.
Tāpat jau vairākas nedēļas ļoti haotiskas ir bijušas Ķīnas akciju tirgū. Valsts iestādes gan mēģina ierobežot Ķīnas akciju tirgus burbuļa plīšanu, lai gan uzticību atjaunot, šķiet, īsti neizdodas. Daudzi analītiķi vērš uzmanību uz Ķīnas ekonomikas bremzēšanos, kas potenciāli gaismā var izcelt arī citus šīs valsts tautsaimniecības nesmukumus (piem., ļoti augsto privāto parādu līmeni un potenciālās problēmas tā saucamajam ēnu banku sektoram). Tāpat no Ķīnas izaugsmes ļoti atkarīgas ir citas attīstības valstis – izejvielu eksportētājas. Rezultātā Ķīnas Shanghai Composite indeksa vērtība kopš saviem jūnija vidū sasniegtajiem rekordiem ir samazinājusies jau par 28%. Zināmu Ķīnas politiķu izmisumu var nomanīt saistībā ar pagājušās nedēļas vietējās valūtas – juaņas – devalvāciju (Ķīna meklē papildu veidus, kā stimulēt savu tautsaimniecību).
Plašāk lasiet rakstā BRIC vairs nepavelk trešdienas, 19.augusta laikrakstā Dienas Bizness (9.lpp)!
