Sporta preču tirdzniecības veikalu Burusports īpašnieks SIA Borts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā vērsies ar tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, informēja tiesā.

Uzņēmums esot izmantojis Nordea bankas kredītlīniju 1.1 miljona eiro (773.1 tūkstoša latu) apmērā un tam radušās grūtības kredītu atmaksāt, ziņo diena.lv. Ņemot vērā, ka Borts ar banku nav varējis vienoties par kredīta atmaksu ilgtermiņā un ir apdraudēta tā saimnieciskā darbība, uzņēmums lūdz tiesu pasludināt tiesisko aizsardzību.

Tiesa lietu ierosinājusi 1.aprīlī. Uzņēmumam noteikts 20 dienu termiņš tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna saskaņošanai ar kreditoriem.

Borts dibināts 1999.gadā un uzņēmumam pieder Burusporta veikali Latvijā, kas nodarbojas ar sporta preču tirgošanu, divi apģērbu veikali BS Street un viens zīmola OXBOW veikals. 2007.gadā uzņēmums strādāja ar 1.923 miljonu latu apgrozījumu un 23.4 tūkstošus latu lielu peļņu. Borts pieder divām Latvijas privātpersonām - Mārim Birzulim un Ivo Ģermanim.

Vecā kontinenta akcijas nav atguvušās no februāra sākuma izpārdošanas

Atšķirībā no ASV akciju tirgus, Eiropas akcijas tā arī pa īstam nav spējušas izrāpties no šā gada janvāra beigu un februāra sākuma izpārdošanas bedres. Tas ir gluži kā par spīti paredzējumiem, ka vecā kontinenta akcijām šogad vajadzētu klāties labāk. Reģiona Stoxx 600 akciju indeksa vērtība pašlaik ir par 3,6% zemāka nekā tā bija šā gada sākumā. Savukārt ASV Standard & Poor’s 500 indekss šogad palielinājies par 1,6%.

Šobrīd gan joprojām liela daļa analītiķu pauž pārliecību, ka Eiropas akcijām kādā brīdī vajadzētu saņemties un nodrošināt investoriem bagātīgākus guvumus. Tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība kopš 2009. gada zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 300%. Šajā pašā laikā Stoxx 600 Europe indeksa vērtības kāpums ir bijis krietni mazāk straujš – 130% apmērā. Daži spekulē, ka «taisnības» labad šiem mērījumiem vajadzētu kļūt līdzīgākiem.

Tas, ka pie mums daļa politiķu savas dzīves laikā pamanās būt gan nacionālisti, gan sociāldemokrāti, gan konservatīvi kristieši, ideoloģisko pārliecību mainot līdz ar partijas piederību, sen nepārsteidz.

Tomēr premjera Valda Dombrovska pārstāvētās partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis izceļas - viņš savus uzskatus paspējis nomainīt, pat nemainot politisko piederību. Zaķis, kurš vēl šovasar balsoja par pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu par 5 procentpunktiem, nu sācis domāt, ka visiem nemaz tik mazu IIN nevajag.

Varam tikai minēt, vai uz šādām atklāsmēm politiķi pamudinājis plašu rezonansi guvušais pētījums par ienākumu nevienlīdzību Latvijā vai tomēr vēlme mazliet uzspodrināt personīgās reputācijas kažoku, ko papluinījusi pieķeršana nodokļu optimizācijā. Pirms klāstīt savas pārdomas par progresīva IIN ieviešanu Latvijā, ikvienam politiķim derētu likt aiz auss ekspertu padomu, ka mūsu situācijā nodokļu progresivitāti vislabāk panākt, līdz kaut cik piedienīgiem apmēriem palielinot ar IIN neapliekamo minimumu. Diemžēl patiesība, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir ne tikai augstākais visā Baltijā, bet arīdzan viens no augstākajiem visā ES, vēl arvien ir spēkā. Neapliekamā minimuma apmērs šobrīd vien nedaudz pārsniedz 20 % no minimālās mēnešalgas, kamēr pārtikušākās valstīs šādu nodokļu atvieglojumu apmērs bieži vien ir līdzvērtīgs minimālās darba samaksas apmēram, bet citviet minimālās mēnešalgas tiek apliktas ar samērā simboliskiem nodokļiem.

Tirgotājiem tabaku un ar to saistītās preces tomēr nevajadzēs izvietot atsevišķos slēgtos skapjos

Tādas izmaiņas veiktas šā gada maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā likumprojektā par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu apriti, kas pirmdien tiks skatīts Ministru kabineta komitejas sēdē. Sākotnēji Veselības ministrija (VM) rosināja aizliegt tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko smēķēšanas ierīču izvietošanu tirdzniecības vietās, nosakot, ka šie produkti varēs atrasties tikai slēgtos skapjos un tos varēs iegādāties, pircējam pieprasot konkrētu preci.

Ierobežojumi var iegriezt

Šobrīd šī prasība ir no likumprojekta izslēgta, bet tas nenozīmē, ka nākotnē tā atkal nevarētu tikt iekļauta, DB norādīja VM. Tirgotāji iepriekš diezgan asi reaģēja pret minēto VM ieceri. Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicināja ministriju paredzēt atbilstošu kompensāciju mazumtirgotājiem, lai segtu izdevumus veikalu iekārtojuma pielāgošanai atbilstīgi rosinātajām izmaiņām tabakas izstrādājumu tirdzniecības kārtībā.

Piektdien, 24.novembrī daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā norisinās savulaik ASV ieviestā Black Friday jeb Melnā piektdiena, kad veikalos un tirdzniecības centros notiek preču izpārdošanas ar lielām atlaidēm.

Izpārdošanas šajā dienā rīko gan tradicionālie veikali, gan arī internetveikali. Taču pēdējie gatavojas vēl kādam notikumam – pirmdien, 27.novembrī notiks Cyber Monday jeb kiberpirmdiena, kad izpārdošanas rīkos daudzi internetveikali.

Laikraksts Dienas Bizness piektdien ziņo, ka pēdējos gados šādas akcijas mēģina iedzīvināt arī Latvijā.

Iepirkšanās drudzi fotogrāfijās skatiet galerijā!

Iesaka Māris Birzulis, Burusports un Cabo Cafe dibinātājs

Kanādā esmu bijis sešas reizes, piecas no tām – ar mērķi slēpot, vienreiz burāt.

Tiek lēsts, ka Ziemeļamerika un Britu Kolumbija ir labākās vietas pasaulē, kur traukties no kalna nevis pa iezīmētām trasēm, bet gan brīvā stilā, jo tur ir atrodamas milzīgas neskartā sniega plantācijas Rocky Mountains (Klinšu kalni) Britu Kolumbijas un Albertas štatos. Vilinošs šķiet Logan kalns Jukonas štatā ar 5959 m augstu virsotni, kurp varētu doties nākamajā reizē. Uz Kanādu ceļi ved nevis tādēļ, lai veiktu nobraucienus pa iezīmētām trasēm, bet izbaudītu neskarto sniegu tālu prom no tradicionālajiem ziemas kūrortiem, tur, kur neviena nav un nevienam nevajadzētu būt. Man patīk, ka man nav jādalās ar sniegu. Es neesmu egoists, taču sniegs un plašumi ir mana stihija. Doties šādos kalnu nobraucienos mani skubina vēlme atklāt kalnus no jauna.

Vairāki Latvijas uzņēmumi sāks dalību jaunā lojalitātes programmā PINS, kuras ietvaros jākrāj punkti, lai saņemtu programmas piedāvātos labumus.

Programmā piedalās vairāki partneri, kas izmanto vienu «lojalitātes valūtu» - PINS. Partneru vidū ir uzņēmuma airBaltic lojalitātes programma BalticMiles, Jānis Roze, RedCab, airBaltic, RD Electronics, AAptieka, Nordea, Kino Citadele, Dzintars, Lāčuks, Burusports, Vairāk Saules, Lindo u.c. Šo kompāniju lojalitātes programmās jau uzkrātie punkti tiks «konvertēti» uz PINS «valūtu» attiecībā 1 pret 1. Programmā nopelnītos punktus varēs tērēt lidojumiem autobusu biļetēm, skaistumkopšanas procedūrām, kinoteātra biļetēm u.c.

Sākotnēji projekts tiks īstenots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā. Turpmāko mēnešu laikā tiks paziņoti jauni tirgi un programmas, kas iesaistīsies PINS projektā, stāsta Gabi Kols (Gabi Kool), uzņēmuma Coalition Rewards izpilddirektors un PINS programmas īstenotājs.

Finanšu problēmās nonākušās SIA Borts tiesiskās aizsardzības plāna izpildi apdraud Nordea bankas rīcība, ignorējot maksātnespējas likuma prasības. Banka situāciju komentēt atsakās.

SIA Borts, kuram pieder vairāki sporta preču veikali, piemēram, Burusports, pārstāvji ir pārliecināti, ka finanšu grūtības kompānijai ir risināmas un īslaicīgas. Šādu pārliecību neiedragā pat fakts, ka aizvadīto gadu uzņēmums aizvadījis ar 92.7 tūkstošu latu zaudējumiem, bet saistības ar kreditoriem vērtējamas aptuveni 921 tūkstošu latu apmērā.

Uzņēmuma vadītājs Māris Birzulis uzskata, ka uzņēmumu pārņēmušajās grūtības vainojama Nordea bankas rīcība, kas bez viņaprāt pietiekama iemesla apturējusi kredītlīniju un pieprasījusi 600 tūkstošu eiro atmaksu.

Nespēdami izpildīt šīs saistības un uzskatīdami, ka banka rīkojusies nekorekti, uzņēmuma pārstāvji vērsušies tiesā un pieteikuši tiesiskās aizsardzības procesu, kuru Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 1.aprīlī arī ierosinājusi.

Zemitāna tilta un dzelzceļa stacijas Zemitāni apkārtne Rīgā no biznesa vietas pozīcijām raugoties, radikāli atšķiras

Zemitāna tilta un stacijas apkārtnē atrodas dažādi uzņēmumi. Tiesa gan, būtiski atšķiras to mērķa auditorija. Zemitāna tilta tuvumā esošo veikalu un dažādo pakalpojumu sniedzēju klienti ir teju visas Rīgas un pat Latvijas iedzīvotāji, savukārt stacijas teritorijā saimnieko galvenokārt tādi, kurus apmeklē vien Zemitāna biroju centru darbinieki un dzelzceļa pasažieri. Šajā rajonā mīt bezpajumtnieki, gadās arī pa kādam narkomānam un garnadzim.

Čaka ielas galā – blakus Zemitāna tiltam – kopš pagājušā gada nogales darbojas Dr. Pētera Kučāna medicīnas un sporta centrs. To par godu aizsaulē aizgājušajam ārstam P. Kučānam ir izveidojis viņa dēls Oskars Puriņš. Četrstāvu ēku, kuras platība ir vairāk nekā 1000 m2, uzņēmums Ultra Express ir iegādājies, jo plāno attīstīt medicīnas un sporta pakalpojumus, gan piesaistot ārstus, gan piedāvājot jaunus izmeklējumus un procedūras. Iepriekš sājā ēkā darbojās fitnesa klubs Georgs 5. O. Puriņš stāsta, ka savulaik pats ir nācis uz šo klubu trenēties, arī tagad daudziem iepriekšējā kluba klientiem ir iemīta taciņa uz šo vietu. Mantojumā no iepriekšējā sporta centra palikuši vairāki trenažieri, bet daļa ir iegādāta no jauna.

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Nākamā gada rudenī ir plānots atvērt Via Jurmala Designer Outlet Village, kas vienkopus pulcēs vairāk nekā simts dizaina zīmolpreču izpārdotavu

Zīmolpreču izpārdošanas veikalu (t.s. outlet) mazumtirdzniecības koncepcija ir zināma un gana populāra, apjomīgam centram Latvijā diezin vai ir ekonomisks pamatojums, skeptiski ir DB aptaujātie šī tirgus segmenta dalībnieki.

Zīmolpreču izpārdošanas ciematā Via Jurmala Designer Outlet Village, kura kopējā platība ir 11 hektāri, bet iznomājamā platība 24 tūkst. m2, plānots investēt 25 miljonus eiro, informē SIA Outletico nomas departamenta vadītāja Aleksandra Vestfala. Kopumā šajā ciematā tiek plānoti 120 veikali. Tā būvniecība ir sadalīta divos posmos; pirmajā, ko plānots pabeigt nākamā gada rudenī, tiks iznomātas telpas aptuveni 15 tūkst. m2 platībā 70–80 dizaineru zīmolpreču izpārdotavām. A. Vestfala stāsta, ka pašlaik tiek meklēts operators, notiek pārrunas ar vairākām specializētajām Eiropas kompānijām. «Ļoti uzmanīgi izvēlamies sadarbības partneri, šobrīd nevar izpaust potenciālos operatorus, bet tas noteikti būs kāds no šī mazumtirdzniecības segmenta līderiem,» sola SIA Outletico pārstāve.

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Lielākais britu luksusa preču tīkls Burberry 2009. finanšu gadā (beidzas 31. martā) ir palielinājis apgrozījumu par 21 %, rīkojot dažādas izpārdošanas, taču iedzīvojies zaudējumos, raksta slon.ru.

Burberry apgrozījums sasniedzis 1.2 miljardus sterliņu mārciņu (957.6 milj. Ls), taču uzņēmuma zaudējumi sasnieguši 16 miljonus mārciņu (12.7 milj. Ls) . Pirms gada uzņēmums strādāja ar 195.7 miljonu mārciņu peļņu (156 milj. Ls). Uzņēmums skaidojis, ka vislielākos zaudējumus radīja Burberry spāņu filiāle, kas rīkoja izpārdošanas. Spānijas Burberry zaudējumi pārsniedz pašas filiāles vērtību, norāda Burberry valdes priekšsēdētāja Steisija Kartraita.

Savukārt ASV lielveikalu tīkls Saks vairs nezina, kā piesaistīt pircējus un apsver domu pat atteikties no sava pazīstamākā veikala Ņujorkas Piektajā avēnijā. Uzņēmuma apgrozījums 2009. gada pirmajā ceturksnī kritās par 27 % un sasniedz 521 miljonu dolāru (260 milj. Ls), bet zaudējumi šajā pašā periodā bija 5.1 miljons dolāru (2.55 milj. Ls).

ASV akciju cena, ja vērtē lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa izmaiņu, šonedēļ trīs tirdzniecības sesiju laikā (līdz šai piektdienai) palēkusies vairāk nekā par 20%.

Tas tik īsā periodā ir milzīgs kāpums un, ja vērtē plašāk pieņemtas formālas definīcijas, nozīmē, ka jau atkal pienācis jauns tā saucamais buļļu tirgus. Proti, akciju cena kopš saviem nesenajiem zemākajiem punktiem pieaugusi par 20%. Tāpat tas nozīmē, ka aktuālās pandēmijas cenu krituma tendence jeb lāču tirgus (cenu kritums kopš nesenajām augstienēm vismaz par 20%) bijis visīsākais, lai gan šajā pašā laikā - visasākais, šāds krituma periods vēsturē. Sanācis, ka ASV Dow Jones indekss cenu krituma stadijā atradās vien 11 tirdzniecības sesijas. Piemēram, "Northern Trust Wealth Management" eksperti klāsta, ka parasti tirgum, lai tas atkoptos no 20% krituma nepieciešams pusotrs gads.

Novembrī Latvijā jau piekto mēnesi pēc kārtas turpinājās neliela deflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada novembri patēriņu cenas Latvijā samazinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Patēriņa cenu kritums pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīts ar ekonomisko situāciju un COVID-19 krīzes ietekmi. Ekonomikas aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā saruka par 0,3%, ko visvairāk ietekmēja sezonālās apģērbu un apavu izpārdošanas, kā arī cenu samazinājums atpūtas pasākumiem.

Deflācija Latvijā joprojām pamatā ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā samazinājušās degvielas un siltumenerģijas cenas, savukārt pārtikas cenu inflācija noslīdējusi vien līdz 1,6%. Vienlaikus šobrīd ir redzams, ka COVID-19 otrais vilnis Latvijas ekonomikai vismaz pagaidām ir mazāk sāpīgs, kā pirmais. Un ziņas par iespējamu vakcīnas pieejamību dod cerības uz jūtamāku ekonomikas atkopšanos jau nākošā gada vidū, tādēļ tuvāko dažu mēnešu laikā Latvijā, visticamāk, atgriezīsies inflācija. Piemēram, decembrī par gandrīz 11% pieaugs siltumenerģijas tarifs Rīgā.

«Drīzumā domājam mainīt mūsu iepirkšanās centra koncepciju, piedāvājot patērētājiem piesaistošas cenas jau labi zināmajos un iecienītajos veikalos,» uzsver i/c Olympia mārketinga vadītāja Jekaterina Zilpauša.

Šāds solis tiks sperts pēc veikta pircēju paradumu pētījuma, secinot, ka cilvēki uz tirdzniecības centru veikaliem dodas mērķtiecīgi un lielāka iespēja, ka tiks apmeklēti ne tikai pārtikas veikali, bet arī nepārtikas preču tirgotāji ir tad, ja ir pamanītas grandiozas atlaides vai sezonālās izpārdošanas.

«Šie rezultāti apstiprina mūsu novērojumus. Pētījums arī parādīja, ka atbildot uz jautājumu – kad visbiežāk cilvēki iepērkas tirdzniecības centru nepārtikas veikalos, vairāk kā trešdaļa respondentu (35%) atzina, ka visbiežāk tirdzniecības centru nepārtikas veikalos iepērkas sezonālo atlaižu laikā, bet tikpat piesaistošas (33% gadījumu) ir citas grandiozas atlaides,» tā J. Zilpauša.

Ja kādreiz satraucāmies par ražotāju piedāvāto bērnu aknu desu, tad pašlaik veikalos aktualitāte numur viens ir cenas, kas lido kā krāsainas lapas – cenu lapkritis, izkūst kā lāstekas – cenas kūūūst, virpuļo vējā – cenu viesulis, bet ziemā puteņo cenu sniegputenis. Pārdošanas veicināšana (sales promotion – angļu val.) ir neatņemams uzņēmuma piedāvājuma tirgū virzīšanas elements.

Diemžēl Latvijas tirgū vērojama pārāk plaša noieta stimulēšanas pasākumu izplatība – nemitīgas cenu atlaides un cenu samazināšana, izpārdošanu bieža organizēšana.

Prisma: mēs gribētu, lai atlaižu kampaņu produktu īpatsvars būtu mazāks

Raugoties no uzņēmumu mārketinga pozīcijām, šādu pasākumu vēlamais efekts ne vienmēr tiek panākts. Atbilstoši ekonomiskajai loģikai, apgrozījuma pieaugums, samazinot cenu, būs sasniedzams tikai tad, ja veidojas elastīga pieprasījuma reakcija: cenas samazinājums izsauc pircēju pieprasījuma pieaugumu relatīvi lielākā proporcijā. Piemēram, cenas samazinājums par 10 % rada pirkumu pieaugumu par 20 %. Ja tas tā nav, tad pircēji vienkārši iegādājas preces par zemākām cenām, bet uzņēmuma apgrozījums nepalielinās.

Bitkoinu gremdē stingrāka regulācija un hakeri

Ja pagājušais gads pagāja virtuālo valūtu uzplaukuma zīmē, tad šogad šajā ziņā aina visai krasi mainījusies, jo populārākā šāda veidojuma – bitkoina – cena vairāk sarūk nekā kāpj. Turklāt izpārdošanas uzplūdi mēdz būt visai strauji, kas šim tirgum gan ir visai ierasta parādība. Nupat dažu dienu laikā bitkoina vērtība noplanējusi par 1000 ASV dolāriem zemāk līdz 6,8 tūkst. ASV dolāru atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra vidū bitmonētas cena gandrīz aizsniedzās līdz 20 tūkst. ASV dolāru līmenim. Šajā pašā laikā jāatgādina, ka 2017. gada sākumā bitkoina cena atradās zem 1000 ASV dolāriem.

Regulēs un vēlreiz regulēs

Virtuālo valūtu tirgus jaunākās nedienas saistītas ar vairākiem faktoriem. Viens ir ziņas, ka ASV regulatori no virtuālo valūtu biržām pieprasījuši datus, kas varētu liecināt, ka šajā tirgū notiek manipulācijas ar bitkoina vērtību. Sākotnēji šos datus no lielākajām bitkoina biržām pieprasīja Čikāgas biržas mātes kompānija CME Group, kas pagājušā gada decembrī «palaida» tirdzniecību ar bitkoina nākotnes piegāžu līgumiem (to cenu ietekmē bitkoina vērtība populārākajās tā tirdzniecības biržās internetā – Bitstamp, Coinbase, itBit un Krak). The Wall Street Journal ziņo, ka viss šis process neesot bijis pietiekami skaidrs, kas attiecīgi tajā licis iesaistīties ASV regulatoriem. Tiem nav paticis gan tas, kas sniegtie dati bijuši nepilnīgi, gan tas, ka šī procesa caurskatāmība jau pirms tam nav bijusi atrunāta. Pagaidām šī izmeklēšana ir vien sākuma stadijā, liecina pieejamā informācija.

ASV tehnoloģiju akcijas sasniedz rekordu; šim piemēram var sekot arī kopējais tirgus

Investoru riska apetītei sitot augstu vilni, atsevišķu sektoru akciju cena spējusi aizsniegties līdz jaunam rekordam. Šajā ziņā priekšzīmi rāda ASV tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīri - S&P 500 Information Technology akciju indeksā ietverto kompāniju vērtība šonedēļ pārsniegusi savu pagājušā gada oktobra vēsturisko maksimumu. Līdz ar to var teikt, ka akciju tirgum bija nepieciešami aptuveni pieci mēneši atelpošanās, un pašlaik jau atkal var sākt runāt par arvien jaunu cenu virsotņu iekarošanu. Daudz līdz vēsturisko maksimumu sasniegšanai nav palicis arī kopējam ASV Standard & Poor’s 500 indeksam un ASV Nasdaq Composite indeksam.

Daļai investoru vairāk uztverot pozitīvo un spriežot, ka pagājušā gada beigu izpārdošana tomēr bijusi pārspīlēta, topā ir riskantāki ieguldījumi. S&P 500 tehnoloģiju akciju indeksa (to veido 68 uzņēmumu cenu izmaiņa) vērtība kopš janvāra sākuma palēkusies jau par 23%. Rezultātā šim sektoram padevies labākais gada starts vēsturē, liecina Dow Jones Market Data informācija. Tas ir straujāk nekā S&P 500 pieaugums gandrīz par 16%.

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Pagaidām dažnedažādus cenu burbuļa brīdinājumus finanšu tirgus dalībnieki laiž gar ausi. Rezultātā līdz arvien jauniem rekordiem turpina aizsniegties ASV akciju cenas. Tāpat nebūt par lētām vairs nevar uzskatīt dažādas izejvielas.

Piemēram, Bloomberg izceļ, ka akciju fondi šobrīd piesaista investoru naudu bezprecedenta apmēros. Proti, pagājušajā nedēļā vien fondos, kas iegulda naudu ASV akcijās, ieplūduši līdzekļi 36 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir lielākais apmērs vairāk nekā 20 gados, liecina EPFR dati.

Akcijas uzpērkot arī pašas kompānijas, kur to atvēlētā nauda šādam mērķim, salīdzinot ar attiecīgo termiņu pirms gada, dubultojusies. Faktiski, kompānijas, ziņojot par saviem iepriekšējā ceturkšņa rezultātiem, atklāj apjomīgas savu akciju atpirkšanas programmas. Jānorāda, ka pēdējo gadu laikā Rietumvalstu kompānijas tērējušas milzu summas savu akciju atpirkšanai, kas ticis uzskatīts par vienu no buļļu tirgus (cenām ir tendence palielināties) balstiem. Uzņēmumiem par savu naudu atpērkot akcijas, tiek atalgoti investori (tas mazina akciju skaitu/piedāvājumu un liek augt akciju cenām), bet šāda situācija var arī liecina, ka kompānijas īsti neredz veidus, kur savus naudas uzkrājumus ieguldīt.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2009. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājās par 0.2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 6.7 %.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 0.5 %. Preču cenu vidējais līmenis nemainījās, bet pakalpojumu – palielinājās par 1.8 %. Pērn septembrī, salīdzinot ar 2008. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis bija palielinājies par 1.1 %.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām septembrī, salīdzinot ar augustu, bija cenu kritumam ēdināšanas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un augļiem, kā arī cenu kāpumam apģērbiem, apaviem un izglītības pakalpojumiem.

Septembrī ēdināšanas pakalpojumiem kopumā cenas samazinājās vidēji par 2.2 %, tai skaitā kafejnīcās un restorānos – par 2 %, un mācību iestāžu un uzņēmumu ēdnīcās – par 2.5 %.

Augustā patēriņa cenas Latvijā varētu būt samazinājušās par 0,2% salīdzinājumā ar jūliju, savukārt gada inflācija varētu sasniegt 3,1%, uzskata AS Citadele banka eksperti.

Tas ir būtiski straujāks cenu kāpums nekā jūlijā, kad inflācija bija 2,7% un ap 3% inflācija saglabāsies vēl septembrī, taču sākot ar oktobri tā sāks samazināties, decembrī noslīdot zem 2%. Savukārt nākamgad jau apstiprinātais akcīzes pieaugums alkoholam, degvielai un cigaretēm, nozīmēs atkal straujāku cenu kāpumu.

Patēriņu cenu kritums augustā tiek novērots gandrīz katru gadu un tas lielā mērā ir saistīts ar vasaras sezonas apģērbu izpārdošanām un vietējo dārzeņu nonākšanu tirdzniecībā. Taču šogad šie faktori varētu būt ne tik izteikti kā citus gadus, jo vēsās vasaras dēļ sezonas apģērbu izpārdošanas sākušās ātrāk, savukārt dārzeņu raža kavējas. Papildus tam augustā par 2-3% būs augušas degvielas cenas, kas saistīts ar naftas cenu un eiro kursa dinamiku pasaules tirgos, skaidro eksperti.

Aktuāls globāli pašu nozīmīgāko banku akciju lāču tirgus.

ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 4%. Jūtami vājāks akciju cenu sniegums bijis daudzos citos pasaules reģionos, un grāvja malai vēl tuvāk atrodas finanšu sektora vērtspapīri. Līdz ar iepriekšējo finanšu krīzi izgaismojās teiciens «Too-big-to-fail», kura būtība aptver tādas finanšu iestādes, kuras ir sistēmiski pārāk svarīgas un lielas, lai politikas noteicēji atļautu tām bankrotēt. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un Finanšu stabilitātes padome ir izveidojusi sarakstu, kas globālā mērogā uzskaita tieši šādas institūcijas. No bankām kā sistēmiski svarīgas globālajai ekonomikas stabilitātei tiek izceltas 30 finanšu iestādes. Pieejamie dati liecina, ka pusei no šīm iestādēm akciju cena no savām iepriekšējām augstienēm šobrīd ir sarukusi vismaz par 20%, kas atbilst tā saucamajai lāču tirgus definīcijai. Būtībā ziņu virsrakstos pēdējā laikā bieži tiek runāts par jauniem akciju cenu rekordiem, kurus pamatā nodrošina tehnoloģiju kompāniju vērtspapīru skrējiens. Tomēr bankas šajā pašā laikā visai pamatīgi buksē, kas rada spekulācijas, ka zem daudzmaz pieņemamās globālās fasādes radušies riski. Bieži tiek uzsvērts, ka bankas ir atbildīgas par veselīgu pasaules ekonomikas asinsriti. Būtībā – daudzas akcijas piedzīvo atgūšanos pēc šā gada februāra un marta izpārdošanas. Tiesa gan, šajā ballītē vismaz pagaidām bankas nepiedalās.

Var atsākties jaunu rekordu ēra – akciju cenas atspēlējušas visus pagājušā gada.

Pēc septiņu mēnešu iepauzēšanas ASV akcijas ir atgriezušās sākuma punktā – šīs nedēļas vidū gan šīs valsts Standard & Poor’s 500, gan Nasdaq Composite indeksu vērtība aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tādējādi ASV akciju tirgū cenas pilnībā atguvušās pēc pagājušā gada beigu izpārdošanas.

Pamainījušās vairākas lietas. Reaģējot uz nepārliecinošāku ekonomiku, pasaules varenās centrālās bankas devušas mājienus, ka to monetārā politika finanšu tirgiem būs pretimnākošāka. Tāpat lielas cerības tirgus dalībnieki saistījuši ar pozitīvāku ASV-Ķīnas tirdzniecības kara iznākumu. Nostiprinājās arī pieņēmums, ka ASV ekonomika joprojām spēj demonstrēt izaugsmi. Tiesa gan, pamata pārliecība joprojām paliek tā, ka biznesa cikls ir vēlīnajā stadijā.