Sporta preču tirdzniecības veikalu Burusports īpašnieks SIA Borts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā vērsies ar tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, informēja tiesā.

Uzņēmums esot izmantojis Nordea bankas kredītlīniju 1.1 miljona eiro (773.1 tūkstoša latu) apmērā un tam radušās grūtības kredītu atmaksāt, ziņo diena.lv. Ņemot vērā, ka Borts ar banku nav varējis vienoties par kredīta atmaksu ilgtermiņā un ir apdraudēta tā saimnieciskā darbība, uzņēmums lūdz tiesu pasludināt tiesisko aizsardzību.

Tiesa lietu ierosinājusi 1.aprīlī. Uzņēmumam noteikts 20 dienu termiņš tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna saskaņošanai ar kreditoriem.

Borts dibināts 1999.gadā un uzņēmumam pieder Burusporta veikali Latvijā, kas nodarbojas ar sporta preču tirgošanu, divi apģērbu veikali BS Street un viens zīmola OXBOW veikals. 2007.gadā uzņēmums strādāja ar 1.923 miljonu latu apgrozījumu un 23.4 tūkstošus latu lielu peļņu. Borts pieder divām Latvijas privātpersonām - Mārim Birzulim un Ivo Ģermanim.

Vecā kontinenta akcijas nav atguvušās no februāra sākuma izpārdošanas

Atšķirībā no ASV akciju tirgus, Eiropas akcijas tā arī pa īstam nav spējušas izrāpties no šā gada janvāra beigu un februāra sākuma izpārdošanas bedres. Tas ir gluži kā par spīti paredzējumiem, ka vecā kontinenta akcijām šogad vajadzētu klāties labāk. Reģiona Stoxx 600 akciju indeksa vērtība pašlaik ir par 3,6% zemāka nekā tā bija šā gada sākumā. Savukārt ASV Standard & Poor’s 500 indekss šogad palielinājies par 1,6%.

Šobrīd gan joprojām liela daļa analītiķu pauž pārliecību, ka Eiropas akcijām kādā brīdī vajadzētu saņemties un nodrošināt investoriem bagātīgākus guvumus. Tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība kopš 2009. gada zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 300%. Šajā pašā laikā Stoxx 600 Europe indeksa vērtības kāpums ir bijis krietni mazāk straujš – 130% apmērā. Daži spekulē, ka «taisnības» labad šiem mērījumiem vajadzētu kļūt līdzīgākiem.

Tas, ka pie mums daļa politiķu savas dzīves laikā pamanās būt gan nacionālisti, gan sociāldemokrāti, gan konservatīvi kristieši, ideoloģisko pārliecību mainot līdz ar partijas piederību, sen nepārsteidz.

Tomēr premjera Valda Dombrovska pārstāvētās partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis izceļas - viņš savus uzskatus paspējis nomainīt, pat nemainot politisko piederību. Zaķis, kurš vēl šovasar balsoja par pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu par 5 procentpunktiem, nu sācis domāt, ka visiem nemaz tik mazu IIN nevajag.

Varam tikai minēt, vai uz šādām atklāsmēm politiķi pamudinājis plašu rezonansi guvušais pētījums par ienākumu nevienlīdzību Latvijā vai tomēr vēlme mazliet uzspodrināt personīgās reputācijas kažoku, ko papluinījusi pieķeršana nodokļu optimizācijā. Pirms klāstīt savas pārdomas par progresīva IIN ieviešanu Latvijā, ikvienam politiķim derētu likt aiz auss ekspertu padomu, ka mūsu situācijā nodokļu progresivitāti vislabāk panākt, līdz kaut cik piedienīgiem apmēriem palielinot ar IIN neapliekamo minimumu. Diemžēl patiesība, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir ne tikai augstākais visā Baltijā, bet arīdzan viens no augstākajiem visā ES, vēl arvien ir spēkā. Neapliekamā minimuma apmērs šobrīd vien nedaudz pārsniedz 20 % no minimālās mēnešalgas, kamēr pārtikušākās valstīs šādu nodokļu atvieglojumu apmērs bieži vien ir līdzvērtīgs minimālās darba samaksas apmēram, bet citviet minimālās mēnešalgas tiek apliktas ar samērā simboliskiem nodokļiem.

Tirgotājiem tabaku un ar to saistītās preces tomēr nevajadzēs izvietot atsevišķos slēgtos skapjos

Tādas izmaiņas veiktas šā gada maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā likumprojektā par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu apriti, kas pirmdien tiks skatīts Ministru kabineta komitejas sēdē. Sākotnēji Veselības ministrija (VM) rosināja aizliegt tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko smēķēšanas ierīču izvietošanu tirdzniecības vietās, nosakot, ka šie produkti varēs atrasties tikai slēgtos skapjos un tos varēs iegādāties, pircējam pieprasot konkrētu preci.

Ierobežojumi var iegriezt

Šobrīd šī prasība ir no likumprojekta izslēgta, bet tas nenozīmē, ka nākotnē tā atkal nevarētu tikt iekļauta, DB norādīja VM. Tirgotāji iepriekš diezgan asi reaģēja pret minēto VM ieceri. Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicināja ministriju paredzēt atbilstošu kompensāciju mazumtirgotājiem, lai segtu izdevumus veikalu iekārtojuma pielāgošanai atbilstīgi rosinātajām izmaiņām tabakas izstrādājumu tirdzniecības kārtībā.

Piektdien, 24.novembrī daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā norisinās savulaik ASV ieviestā Black Friday jeb Melnā piektdiena, kad veikalos un tirdzniecības centros notiek preču izpārdošanas ar lielām atlaidēm.

Izpārdošanas šajā dienā rīko gan tradicionālie veikali, gan arī internetveikali. Taču pēdējie gatavojas vēl kādam notikumam – pirmdien, 27.novembrī notiks Cyber Monday jeb kiberpirmdiena, kad izpārdošanas rīkos daudzi internetveikali.

Laikraksts Dienas Bizness piektdien ziņo, ka pēdējos gados šādas akcijas mēģina iedzīvināt arī Latvijā.

Iepirkšanās drudzi fotogrāfijās skatiet galerijā!

Zemitāna tilta un dzelzceļa stacijas Zemitāni apkārtne Rīgā no biznesa vietas pozīcijām raugoties, radikāli atšķiras

Zemitāna tilta un stacijas apkārtnē atrodas dažādi uzņēmumi. Tiesa gan, būtiski atšķiras to mērķa auditorija. Zemitāna tilta tuvumā esošo veikalu un dažādo pakalpojumu sniedzēju klienti ir teju visas Rīgas un pat Latvijas iedzīvotāji, savukārt stacijas teritorijā saimnieko galvenokārt tādi, kurus apmeklē vien Zemitāna biroju centru darbinieki un dzelzceļa pasažieri. Šajā rajonā mīt bezpajumtnieki, gadās arī pa kādam narkomānam un garnadzim.

Čaka ielas galā – blakus Zemitāna tiltam – kopš pagājušā gada nogales darbojas Dr. Pētera Kučāna medicīnas un sporta centrs. To par godu aizsaulē aizgājušajam ārstam P. Kučānam ir izveidojis viņa dēls Oskars Puriņš. Četrstāvu ēku, kuras platība ir vairāk nekā 1000 m2, uzņēmums Ultra Express ir iegādājies, jo plāno attīstīt medicīnas un sporta pakalpojumus, gan piesaistot ārstus, gan piedāvājot jaunus izmeklējumus un procedūras. Iepriekš sājā ēkā darbojās fitnesa klubs Georgs 5. O. Puriņš stāsta, ka savulaik pats ir nācis uz šo klubu trenēties, arī tagad daudziem iepriekšējā kluba klientiem ir iemīta taciņa uz šo vietu. Mantojumā no iepriekšējā sporta centra palikuši vairāki trenažieri, bet daļa ir iegādāta no jauna.

Iesaka Māris Birzulis, Burusports un Cabo Cafe dibinātājs

Kanādā esmu bijis sešas reizes, piecas no tām – ar mērķi slēpot, vienreiz burāt.

Tiek lēsts, ka Ziemeļamerika un Britu Kolumbija ir labākās vietas pasaulē, kur traukties no kalna nevis pa iezīmētām trasēm, bet gan brīvā stilā, jo tur ir atrodamas milzīgas neskartā sniega plantācijas Rocky Mountains (Klinšu kalni) Britu Kolumbijas un Albertas štatos. Vilinošs šķiet Logan kalns Jukonas štatā ar 5959 m augstu virsotni, kurp varētu doties nākamajā reizē. Uz Kanādu ceļi ved nevis tādēļ, lai veiktu nobraucienus pa iezīmētām trasēm, bet izbaudītu neskarto sniegu tālu prom no tradicionālajiem ziemas kūrortiem, tur, kur neviena nav un nevienam nevajadzētu būt. Man patīk, ka man nav jādalās ar sniegu. Es neesmu egoists, taču sniegs un plašumi ir mana stihija. Doties šādos kalnu nobraucienos mani skubina vēlme atklāt kalnus no jauna.

Vairāki Latvijas uzņēmumi sāks dalību jaunā lojalitātes programmā PINS, kuras ietvaros jākrāj punkti, lai saņemtu programmas piedāvātos labumus.

Programmā piedalās vairāki partneri, kas izmanto vienu «lojalitātes valūtu» - PINS. Partneru vidū ir uzņēmuma airBaltic lojalitātes programma BalticMiles, Jānis Roze, RedCab, airBaltic, RD Electronics, AAptieka, Nordea, Kino Citadele, Dzintars, Lāčuks, Burusports, Vairāk Saules, Lindo u.c. Šo kompāniju lojalitātes programmās jau uzkrātie punkti tiks «konvertēti» uz PINS «valūtu» attiecībā 1 pret 1. Programmā nopelnītos punktus varēs tērēt lidojumiem autobusu biļetēm, skaistumkopšanas procedūrām, kinoteātra biļetēm u.c.

Sākotnēji projekts tiks īstenots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā. Turpmāko mēnešu laikā tiks paziņoti jauni tirgi un programmas, kas iesaistīsies PINS projektā, stāsta Gabi Kols (Gabi Kool), uzņēmuma Coalition Rewards izpilddirektors un PINS programmas īstenotājs.

Finanšu problēmās nonākušās SIA Borts tiesiskās aizsardzības plāna izpildi apdraud Nordea bankas rīcība, ignorējot maksātnespējas likuma prasības. Banka situāciju komentēt atsakās.

SIA Borts, kuram pieder vairāki sporta preču veikali, piemēram, Burusports, pārstāvji ir pārliecināti, ka finanšu grūtības kompānijai ir risināmas un īslaicīgas. Šādu pārliecību neiedragā pat fakts, ka aizvadīto gadu uzņēmums aizvadījis ar 92.7 tūkstošu latu zaudējumiem, bet saistības ar kreditoriem vērtējamas aptuveni 921 tūkstošu latu apmērā.

Uzņēmuma vadītājs Māris Birzulis uzskata, ka uzņēmumu pārņēmušajās grūtības vainojama Nordea bankas rīcība, kas bez viņaprāt pietiekama iemesla apturējusi kredītlīniju un pieprasījusi 600 tūkstošu eiro atmaksu.

Nespēdami izpildīt šīs saistības un uzskatīdami, ka banka rīkojusies nekorekti, uzņēmuma pārstāvji vērsušies tiesā un pieteikuši tiesiskās aizsardzības procesu, kuru Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 1.aprīlī arī ierosinājusi.

Lielākais britu luksusa preču tīkls Burberry 2009. finanšu gadā (beidzas 31. martā) ir palielinājis apgrozījumu par 21 %, rīkojot dažādas izpārdošanas, taču iedzīvojies zaudējumos, raksta slon.ru.

Burberry apgrozījums sasniedzis 1.2 miljardus sterliņu mārciņu (957.6 milj. Ls), taču uzņēmuma zaudējumi sasnieguši 16 miljonus mārciņu (12.7 milj. Ls) . Pirms gada uzņēmums strādāja ar 195.7 miljonu mārciņu peļņu (156 milj. Ls). Uzņēmums skaidojis, ka vislielākos zaudējumus radīja Burberry spāņu filiāle, kas rīkoja izpārdošanas. Spānijas Burberry zaudējumi pārsniedz pašas filiāles vērtību, norāda Burberry valdes priekšsēdētāja Steisija Kartraita.

Savukārt ASV lielveikalu tīkls Saks vairs nezina, kā piesaistīt pircējus un apsver domu pat atteikties no sava pazīstamākā veikala Ņujorkas Piektajā avēnijā. Uzņēmuma apgrozījums 2009. gada pirmajā ceturksnī kritās par 27 % un sasniedz 521 miljonu dolāru (260 milj. Ls), bet zaudējumi šajā pašā periodā bija 5.1 miljons dolāru (2.55 milj. Ls).

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Nākamā gada rudenī ir plānots atvērt Via Jurmala Designer Outlet Village, kas vienkopus pulcēs vairāk nekā simts dizaina zīmolpreču izpārdotavu

Zīmolpreču izpārdošanas veikalu (t.s. outlet) mazumtirdzniecības koncepcija ir zināma un gana populāra, apjomīgam centram Latvijā diezin vai ir ekonomisks pamatojums, skeptiski ir DB aptaujātie šī tirgus segmenta dalībnieki.

Zīmolpreču izpārdošanas ciematā Via Jurmala Designer Outlet Village, kura kopējā platība ir 11 hektāri, bet iznomājamā platība 24 tūkst. m2, plānots investēt 25 miljonus eiro, informē SIA Outletico nomas departamenta vadītāja Aleksandra Vestfala. Kopumā šajā ciematā tiek plānoti 120 veikali. Tā būvniecība ir sadalīta divos posmos; pirmajā, ko plānots pabeigt nākamā gada rudenī, tiks iznomātas telpas aptuveni 15 tūkst. m2 platībā 70–80 dizaineru zīmolpreču izpārdotavām. A. Vestfala stāsta, ka pašlaik tiek meklēts operators, notiek pārrunas ar vairākām specializētajām Eiropas kompānijām. «Ļoti uzmanīgi izvēlamies sadarbības partneri, šobrīd nevar izpaust potenciālos operatorus, bet tas noteikti būs kāds no šī mazumtirdzniecības segmenta līderiem,» sola SIA Outletico pārstāve.

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Reaģējot uz pēdējā laikā aktuālo tēmu - kafijas cenas mazumtirdzniecībā, KP 2025.gada sākumā, veica proaktīvu kafijas cenu ekspress izpēti, un secināja, ka cenas būtiski atšķiras dažādos veikalu tīklos, tāpēc KP aicina patērētājus būt vērīgiem un kritiski izvērtēt pārtikas preču cenas dažādās tirdzniecības vietās.

KP veica ekspress izpēti divas dienas 2025.gada janvārī dažādos Latvijas mazumtirdzniecības tīklos - Rimi, Maxima, TOP, Elvi, Lidl, Mego, Citro, Sky, K-Senukai un Depo. Izpētes rezultāti parādīja, ka kafijas cenu amplitūda būtiski atšķiras ne tikai starp dažādiem veikaliem, bet arī konkrēta veikalu tīkla ietvaros (attiecībā uz iepirkuma grupām). Tostarp, īpaši izceļamas akcijas cenas, kas ļauj patērētājiem iegādāties kafiju gandrīz par divreiz zemāku cenu nekā tajā pašā vai citā mazumtirdzniecības tīklā par regulāro cenu, piemēram:

Tādējādi KP izpēte apliecināja arī to, ka nereti tirgus līderu kafijas cenām ir vērojama vienāda regulārā cena. Ņemot vērā, ka tirgus ir caurspīdīgs, šāds apstāklis var rasties regulāras cenu monitorēšanas dēļ, konkurentiem reāllaikā pielāgojoties viens otram. Tāpat arī to var veicināt konkurences dinamika, tirgotājiem cenšoties saglabāt konkurētspēju, īpaši, populāru un patērētāju iecienītu produktu segmentā. Kā arī nevar aizmirst par patērētāju paradumiem, kas balstās ne vien uz vēlamā pārtikas produkta cenu, bet arī veikala atrašanās vietu un piedāvājumu kopumā, jo, kā norādīja ekspress izpēte, patērētājam šķietami zemāko cenu mazumtirdzniecības tīklā ne vienmēr ir iespējams iegādāties populārākos kafijas zīmolus par viszemāko cenu.

Akciju cenas Rietumvalstu nozīmīgākajos tirgos pēc svārstīgā februāra atkal nonākušas augstāk. Interesanti, ka pēdējā laikā parādījušās spekulācijas, ka par akciju izpārdošanas viļņiem jau priekšlaicīgi var liecināt notiekošais tā saucamo virtuālo valūtu tirgū. Proti, bitkoina cena ir indikators, kas var parādīt, kur vēlāk ceļos arī akciju vērtības.

Vēl pagājušā gada decembra vidū šī veidojuma vienības cena aizsniedzās gandrīz līdz 20 tūkst. ASV dolāru līmenim. Savukārt jau februāra sākumā bitkoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā bija paspējusi noplanēt zem 7 tūkst. ASV dolāru atzīmes, kas ieskicēja beigas pirms tam vērojamajam spēcīgajam spekulatīvajam cenu pieaugumam.

Šādu cenas kritumu pagājušā mēneša sākumā pavadīja arī pirmā ASV Standard&Poor’s 500 akciju indeksa korekcija divu gadu laikā. Savukārt pašlaik atkal bitkoina cena palielinājusies līdz 9,5 tūkstošiem dolāru, liecina Coindesk.com apkopotais bitkoina indekss. Valdot šādam fonam, ir investori, kas saka, ka bitkoins ir kaut kas līdzīgs investoru noskaņojuma barometram. Proti, ja šo tirgu skar depresija, tad negatīvās sajūtas galu galā var skart arī akciju tirgus un citus riska aktīvus. Tādējādi tiek teikts – ja akciju cenas atkāpsies, tad vispirms, iespējams, var gaidīt pamatīgu bitkoina cenu samazinājumu.

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas dienās, piedāvājot dizaina mēbeles un interjera priekšmetus ar stāstu.

«Tirdzniecībā biju jau strādājusi, jo man ir savs grāmatvedību apkalpojošais uzņēmums. Un, kad sākotnējie Likvy LV īpašnieki, atgādājot preci uz Latviju, meklēja grāmatvedi, mēs sapazināmies. Aizbraucot uz preču glabāšanas vietu, biju pārsteigta, ka tik milzīga noliktava bija pārpildīta ar dažādām mēbelēm. Ticēju tam, ka precei ir potenciāls. Sākotnēji bija paredzēts, ka tā tiks izpārdota un ar to arī viss beigsies, taču cilvēkiem iepatikās prece un noliktavas darbības princips. Tā Likvy LV Latvijā ir kopš 2017. gada augusta,» stāsta Egita Tuče, Likvy LV valdes locekle. Taču tikai tagad uzņēmumam ir izveidojusies komanda, apgrozījums strauji pieaug un parādās arvien vairāk jaunu klientu.

Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Tirdzniecības apjomam internetā ASV tā dēvētajā melnajā piektdienā, kas ir viena no lielākajām izpārdošanas dienām, bijis visu laiku otrais augstākais līmenis, amerikāņiem koronavīrusa pandēmijas dēļ izvēloties vairāk iepirkties tiešsaistē, liecina programmatūru izstrādes uzņēmuma "Adobe" apkopotie dati.

Patērētāji ASV, kuri pandēmijas dēļ ir spiesti vairāk uzturēties savos mājokļos, 27.novembrī iepirkumiem internetā iztērējuši deviņus miljardus dolāru (7,5 miljardus eiro), kas ir par 21,6% vairāk nekā pērn.

"Adobe" norāda, ka šo apjomu pārspējusi vien pērnā gada tirdzniecība tā dēvētajā kiberpirmdienā, kas seko "melnajai piektdienai" un kad galvenā uzmanība tiek vērsta uz pārdošanu internetā.

Apkopotie dati liecina, ka aptuveni 40% no pirkumiem internetā šogad veikti ar viedtelefonu palīdzību, un liela daļa patērētāju atbalstījuši mazos uzņēmumus, kuru tirdzniecības apjoms piektdien salīdzinājumā ar vidējo rādītāju oktobrī pieaudzis par 545%.

Analītiķi prognozē, ka interneta tirdzniecība šī gada "kiberpirmdienā" varētu sasniegt 10,8-12,7 miljardus dolāru, kas būs rekordaugsts līmenis.

Divi rīdzinieki tīrot māju no nevajadzīgajām lietām nolēmuši tās nevis mest ārā, bet izveidot tirdziņu un tās pārdot, raksta Diena.

Abi sprieduši, kāpēc nevarētu kā ārzemēs rīkot tirdziņu, lai nevajadzīgās mantas nevis izmestu, bet gan pārdotu. «Cilvēkiem nevajag mest ārā svarīgās lietas. Kas vienam lieks, citam var būt noderīgs. Un vēl ir iespēja par to nopelnīt,» Linda Venckus nosauc Garāžas izpārdošanas pamatideju.

Izpārdošanā sastaptā tirgotāja laikrakstam Diena uzsver, ka ir ļoti priecīga par šo ideju, jo divās dienās viņai izdevies iztīrīt pagrabu, atbrīvoties no nevajadzīgajām lietām, par to vēl nopelnot 40-50 latus.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien lielākoties kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot noteikt jaunus muitas tarifus preču importam, savukārt zelta cena pieauga līdz jaunam rekodam.

Investorus uztrauca arī potenciāla ASV valdības iestāžu darba apturēšana, un viņu noskaņojumu neuzlaboja Krievijas diktatora Vladimira Putina ierobežots atbalsts iespējamam pamieram Ukrainā.

Tramps ceturtdien draudēja noteikt 200% muitas tarifus vīnam, šampanietim un citiem alkoholiskajiem dzērieniem no Francijas un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā bloka iecerētos tarifus viskija importam no Savienotajām Valstīm.

ES iecerētie tarifi viskija importam no ASV ir daļa no bloka plānotās reakcijas uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam.

"Prezidenta Trampa draudi par jauniem tarifiem, šoreiz par 200% tarifu alkoholiskajiem dzērieniem no ES, ir noveduši pie globālās akciju izpārdošanas atsākšanās," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair pagarinājusi masveida biļešu izpārdošanu Big Freeze (Lielā iesaldēšana).

Sākotnēji Big Freeze bija plānota kā divu dienu izpārdošana no 24. jūlija līdz 25. jūlija pusnaktij. Taču pieņemts lēmums to pagarināt par 24 stundām.

Izpārdošanas ietvaros cenas noteiktas, sākot no 14,99 eiro. Izpārdošana attiecas uz vairāk nekā 500 tūkstošiem biļešu Eiropas tīklā laika posmā no septembra līdz janvārim.

Izpārdošana, kas pieejama Ryanair.com mājas lapā, saskaņā ar jauno termiņu noslēgsies 26. jūlija pusnaktī.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga piesardzīgā tirdzniecībā pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdien gaidāmā lēmuma, iespējams, celt procentlikmes, savukārt Eiropas biržu indeksu palielināšanos iegrožoja ziņa par Vācijas investoru pārliecības krišanos.

Biržu indeksu kāpumu iegrožoja arī «Facebook» akciju izpārdošanas turpināšanās, kā arī bažas ar iespējamu tirdzniecības karu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par muitas tarifiem.

Vācijā socioloģisko pētījumu institūta ZEW aprēķinātais 220 analītiķu un investoru pārliecības indekss kritās līdz 5,1 punktam, tālu atpaliekot no analītiķu prognozētā 13,1 punkta un no februārī aprēķinātajiem 12,7 punktiem.

Šis rādītājs iepriekšējo reizi bija tik zems pirmos mēnešus pēc Lielbritānijā 2016.gada jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Londonas biržas indekss pieauga pēc datu publicēšanas par Lielbritānijas gada inflācijas palēnināšanos februārī, kas, kā uzskata analītiķi, nedaudz mazināja spiedienu Anglijas Bankai celt procentlikmes, un noveda līdz britu mārciņas vērtības kritumam pret ASV dolāru.

Apģērbu mazumtirgotāja SIA «Baltika Latvija» apgrozījums 2018.gadā gandrīz saglabājās 2017.gada līmenī un bija 10,058 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, saruka par 28,5% un bija 11,4 tūkstoši eiro.

2017.gadā SIA «Baltika Latvija», kas nodarbojas ar zīmolu «Monton», «Mosaic», «Baltman», «Ivo Nikkolo» un «Bastion» apģērbu mazumtirdzniecību, apgrozījums bija 10,078 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 16 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma gada pārskatā norādīts, ka tā galvenais uzdevums 2018.gadā bija sasniegt preču pārdošanas apjomus 2017.gada līmenī pie zemāka preču nodrošinājuma, kas arī veiksmīgi realizēts. Gada beigās uzņēmumam bija 22 veikali.

SIA «Baltika Latvija» norāda, ka tā pārskatījusi preču sortimentu atsevišķos veikalos un mainījusi preču izpārdošanas stratēģiju, kas pozitīvi ietekmēja pārdošanas rezultātus.

Šī pirmdiena daudziem pasaules lielākajiem akciju tirgiem bija sliktākā diena 12 gados jeb kopš iepriekšējā globālā finanšu kraha. Zināmas cerības gan parādījušās uz izpārdošanas pauzi. Vismaz šīs otrdienas sākumā izskatījās, ka tās (cerības) atkal sāk pārmākt paniku, un gan vairāku akciju, gan izejvielu cena atguvās.

Pamatā bailēm uguni piešķīla koronavīrusa panikas izplatīšanās un milzīgas cenu izmaiņas naftas tirgū. Visai ticams ir tas, ka piedzīvosim vispārēju tā saucamo lāču tirgu, par kuru parasti tiek saukta raksturojušā cenu indikatora samazināšanās kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%. Ļoti tuvu šai stadijai nu ir ASV akciju vērtību izmaiņu indikators - "Standard & Poor"s 500" indekss.

Daudzviet šajā krituma stadijā akcijas jau atrodas Eiropā. Šādi brīvie cenu kritieni, protams, ir ļoti nepatīkami, un iepriekšējo augstieņu "atkalsasniegšana" prasa zināmu laiku. Šobrīd atliek vien cerēt, ka nepiepildīsies kādi krietni sliktāki scenāriji, lai gan uz apkārt valdošā trokšņa fona par ko tādu ir grūti spriest. Var sevi mēģināt mierināt, ka periodiski palielāki cenu kritumi akciju tirgū patiesībā ir normāla parādība, un pēc jebkurām izpārdošanām vienmēr nākusi cenu atgūšanās.