Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Uzņēmēji ļoti piesardzīgi

Saskaņā ar "Eurostat" datiem, 2018. gadā mūsu valstī mākoņpakalpojumus izmantoja 14,5% no visiem uzņēmumiem, kamēr, piemēram, līdervalstī Somijā savus datus ārpakalpojuma sniedzējiem uzticējuši aptuveni 65% biznesu. Igaunijā mākoņservisus izmanto aptuveni trešā daļa uzņēmumu, Lietuvā – teju katra ceturtā firma un vidēji ES – aptuveni 26%. Arī izaugsmes ziņā jūtami atpaliekam. Globāli mākoņpakalpojumu tirgus aug par 20–25% gadā, kamēr Latvijā vien par 10–15%. "Mūsu biznesa vidē valda lielāka piesardzība, un tam ir vairāki iemesli. Uzņēmēji joprojām uzskata, ka uzturēt savus serverus ir lētāk un drošāk, un viņus ir grūti pārliecināt, jo pat desmitgadi pēc šīs tehnoloģijas iepazīšanas daudziem joprojām pietrūkst informācijas par mākoņpakalpojumu priekšrocībām. Daudziem nav pārliecības, ka pakalpojums atbildīs biznesa prasībām. Lielāku uzņēmumu pārstāvji mēdz domāt, ka datu centriem nav pietiekamas kapacitātes, bet mazākie baidās, ka pakalpojums būs dārgs. Turklāt daudzos uzņēmumos IT infrastruktūru joprojām uzskata par kapitālieguldījumu jeb CAPEX, kam novirza pamatīgu naudas summu reizi vairākos gados, nevis maksā ik mēnesi," populārākos kavēkļus pāriešanai uz mākoņpakalpojumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" uzskaita "Tet" Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga. Viņš novērojis, ka daļa uzņēmēju no mākoņpakalpojumiem izvairās arī tādēļ, ka nav pārliecināti, vai visām programmām ir spēkā licences. Ja kādai beidzies derīguma termiņš vai uzņēmumā tiek izmantota nelegāla programmatūra, mākoņservisa sniedzējs to uzreiz redzēs.

Kopumā situācija tomēr uzlabojas. Pēdējo 2–3 gadu laikā uzticība datu glabāšanai ārpusē ir pieaugusi, un tam ir vairāki iemesli. Uzņēmumi vēlas elastīgi reaģēt uz situāciju tirgū un pielāgot tai izmaksas. Tieši to arī piedāvā mākoņpakalpojumi, jo tajos klientam jāmaksā tikai par izmantoto servera vietu.

Maksā par izmantoto

"Tāpat kā citas modernās tehnoloģijas, arī serveri attīstās ļoti ātri. Būtībā trīs gadu laikā jauns serveris kļūst morāli novecojis un tas jāaizstāj ar jaunu, lai atbilstu gan jaudas prasībām, gan tērētu mazāk elektrības. Piemēram, "Facebook" maina serverus ik pēc desmit mēnešiem, jo serveru IT jaudas attiecība pret elektrības patēriņu vairs nav optimāla, tāpēc izdevīgāk ir iegādāties jaudīgākus. Turklāt, pērkot jaunu serveri, jāraugās nākotnē. Ir neprātīgi iegādāties tikai šodienas vajadzībām atbilstošu kapacitāti. Pēc neilga laika ar to var būt par maz, un tad būs grūti paskaidrot vadībai, kādēļ atkal jāiegulda nauda infrastruktūrā. Šī iemesla dēļ uzņēmumi parasti nopērk krietni jaudīgāku serveri, nekā nepieciešams, un pāris gadus neizmanto visu tā jaudu, tādējādi pārmaksājot," skaidro M. Sperga.

Mākoņpakalpojumu lietotājiem viss ir vienkāršāk. Tie palielina jaudu un vietu serverī tieši tad, kad tas nepieciešams. Šādi izmaksas par infrastruktūras izmantošanu izdodas samazināt par aptuveni trešdaļu, kā arī nav jādomā par sava servera parka atjaunošanu, jo to dara pakalpojuma sniedzējs. Elastība īpaši svarīga ir interneta veikaliem un uzņēmumiem ar sezonālu specifiku, jo tiem raksturīgs viļņveidīgs noslogojums. Izpārdošanu vai aktīvās sezonas laikā apmeklējums strauji pieaug, un pašu serveris ar to var netikt galā.

"Gan jau katrs ir piedzīvojis brīdi, kad pakalpojumu sniedzēja lapa uzkaras, jo nespēj tikt galā ar pieaugušo pieprasījumu. Tā rezultātā daudzi potenciālie pircēji var palikt bez pirkuma, bet pārdevējs – bez cerētajiem ienākumiem. Piemēram, tā dēvētās Melnās piektdienas izpārdošanās daudzās vietnēs apmeklētāju skaits desmitkāršojas. Uzturēt maksimālai kapacitātei piemērotu serveri un ikdienā izmantot desmito daļu tā jaudas ir izšķērdība. Savukārt mākoņskaitļošana sniedz iespēju tieši izpārdošanas dienās palielināt jaudu, lai lapa darbotos bez aizķeršanās," ārpakalpojuma plusus uzskaita "Tet" Datu centru biznesa attīstības vadītājs.

Ne stunda bezsaistē

Pastiprinoties kiberdrošības draudiem, aizvien lielāku lomu iegūst spēja aizsargāt datus un pašu infrastruktūru. Kritiski svarīgi tas ir uzņēmumiem, kuri nevar atļauties nonākt bezsaistē pat uz pāris stundām, jo tas nozīmē milzīgus zaudējumus. "Viens mūsu klients, kas uztur interneta veikalu, bija aprēķinājis, ka serveru dīkstāves stunda viņam izmaksā ap 70 tūkstošiem eiro. Šādā situācijā jāveido sistēma, kas ir pasargāta pret šādu apdraudējumu. Viens no optimālajiem risinājumiem ir veidot hibrīdos mākoņus. Tas nozīmē, ka klienta esošā IT infrastruktūra ir savienota ar mākoni un ļauj dinamiski palielināt jaudas mākonī, kad ar savējām ir par maz. Arvien lielāku popularitāti iegūst arī avārijas atjaunošanas pakalpojums (Disaster Recovery as a Service), kas dod iespēju esošo serveru avārijas gadījumā operatīvi atjaunot darbību," stāsta datu centra speciālists.

Jaunā "TetCloud" platforma darbojas no 1. janvāra un ir jaudīgākā mākoņu skaitļošanas platforma Latvijā. Tā klientiem nodrošina ātrumu gan pie nepieciešamo resursu saņemšanas, izmantojot pilnu pašapkalpošanās funkcionalitāti (PayAsYouGo), gan apstrādājot klientu biznesa datus. "Cloud" infrastruktūrā izmantoti jaunākās paaudzes "Intel (Cascade Lake) Xeon Gold" procesori un jaudīgākas datu glabātuves tehnoloģijas – "NVMe SSD" diski. Šis ir jau ceturtais uzņēmuma uzbūvētais mākonis 10 gadu laikā un pirmais, ko "Tet" eksperti ir konstruējuši, nepiesaistot ārējos integratorus, sākot no tehnisko prasību izstrādes un portāla dizaina un beidzot ar ieviešanu.

Tas izvietots vienīgajā "TIERIII Facility" (Uptime Institute ASV) sertificētajā datu centrā Latvijā un kopā ar PCI DSS Level1 maksājumu karšu apstrādes drošības sertifikātu tiek uzskatīts par drošāko visā Ziemeļeiropā. Pateicoties šim sertifikātam, finanšu iestādes, e-komercijas uzņēmumi, kā arī jebkurš uzņēmums, kam ir svarīgi savi biznesa dati, var izvietot savu infrastruktūru "Tet" datu centros un nodot to "Tet" uzturēšanā, zinot, ka uzņēmums atbilst labākajam drošības standartam. PCI DSS sertifikāts tiek atjaunots katru gadu, un tā piešķiršanai tiek veiktas nopietnas pārbaudes, tai skaitā arī ielaušanās testi.

Nepietiek apjozt žogu

Svarīgs faktors ir aizsardzība pret uzbrukumiem, un izpratne par to gadu gaitā ir mainījusies. Agrāk bija populāra tā dēvētā perimetra aizsardzība, jo IT speciālisti ticēja, ka pietiek aizsargāt uzņēmuma teritoriju. Taču savienotajā pasaulē ar milzīgo iekārtu skaitu (18,2 miljardi 2019. gadā pasaulē) situācija ir dramatiski mainījusies, un tehnoloģijas gan dod ieguvumus, gan rada riskus.

Viens no piemēriem ir Getvikas lidostas piedzīvotais dronu uzbrukums 2018. gada nogalē, kad tika atcelti vairāk par 1000 reisu un kas ietekmēja 140 000 ceļotāju plānus. Lidostas perimetrs bija aizsargāts, bet droni lidoja virs sienām un apsardzes, nebija noķerami un radīja milzīgu haosu lidostā.

Pašlaik tradicionālo perimetra aizsardzību ir nomainījis "Zero trust" modelis. Tas atšķirībā no klasiskā modeļa neuzticas lietotājiem ne perimetra iekšienē, ne ārienē, bet pārbauda un autorizē ikvienu pieprasījumu pieslēgties uzņēmuma IT sistēmai. Mākoņu loma neatlaidīgi pieaug, un IDC tirgus pētījumā tiek prognozēts, ka 2022. gadā no visiem IT izdevumiem mākoņpakalpojumi veidos 40%, bet 2028. gadā – 80%. Tirgus pētījumu centrs "Gartner" lēš, ka infrastruktūras kā pakalpojuma (IaaS) globālais tirgus būs izaudzis no 49,1 miljarda ASV dolāru šogad līdz 76,6 miljardiem 2022. gadā, bet platforma kā pakalpojums (PaaS) šajā pat laika posmā izaugs no 23 miljardiem līdz 31,8 miljardiem ASV dolāru. Lai turētos kopsolī ar pasauli, pat piesardzīgajiem Latvijas uzņēmumiem nāksies pieķerties pie mākoņa. Labāk to izdarīt laikus uz sev izdevīgākiem nosacījumiem.

Raksts tapis sadarbībā ar

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai vieglajai rūpniecībai tiešām klājas tik smagi?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

Pirmajā pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieteikumu apmērs mājokļu finansējumam atgriežas pirms-pandēmijas līmenī

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pandēmija un to pavadošā neskaidrība ir likusi daudziem atlikt ieceri par īpašuma iegādi, tomēr darījumi arvien notiek. "Swedbank" dati rāda, ka aizvadītajās divās nedēļās būtiski sarucis pieteikumu skaits kredītbrīvdienām, turpretī pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas apzināt savas iespējas aizņemties mājokļa iegādei, sasniedzot pieteikumu apjomu, kāds bija šā gada sākumā, pirms pandēmijas izsludināšanas.

Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji steidz iegādāties jaunu mājokli, taču piesardzīgs optimisms ir vērojams, norāda kredītiestāde.

"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis informē, ka "Swedbank" šobrīd turpina kreditēt kā iedzīvotājus, tā uzņēmumus. "Šobrīd pēc finansējuma vēršas cilvēki, kuri jūtas stabili par savu darba vietu un ienākumiem, un vēlas noslēgt vēl pirms krīzes uzsākto īpašuma iegādes procesu vai saņemt konsultāciju par savām aizņemšanās iespējām. Tie pārsvarā ir IT, finanšu jomā, valsts sektorā strādājošie," viņš stāsta.

Nekustamā īpašuma attīstītāji jaunus projektus sākt neriskē 

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ...

"Savukārt iedzīvotājiem, kurus COVID-19 izraisītā krīze skārusi daudz tiešāk, mēs iesakām šobrīd daudz kritiskāk izvērtēt savu ienākumu stabilitāti un nepieciešamību uzņemties papildu finanšu saistības. Tie ir cilvēki, kuri strādā tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, transporta, izklaides, skaistumkopšanas un kultūras nozarēs. Pat, ja cilvēkiem ir iepriekš izveidots uzkrājums pirmajai iemaksai, kā arī ir zināms drošības spilvens, kas ļautu segt kredītmaksājumu pirmajos mēnešos, tomēr jāatceras, ka hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa saistības, un gan cilvēku, gan finanšu iestādes interesēs ir, lai uzņemtās saistības tiktu sekmīgi atmaksātas. Tāpēc šobrīd nereti, izvērtējot klienta situāciju, iesakām nogaidīt līdz būs lielāka skaidrība, kādas sekas šī pandēmija atstās uz ekonomiku un konkrētās ģimenes budžetu ilgtermiņā. Šobrīd labāk iesakām vadīties pēc principa – septiņreiz nomērīt, pirms nogriezt," pauž N. Dūcis.

Izvērtējot cilvēku iespējas aizņemties, primāri tiek vērtēti ģimenes regulārie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Tas ļauj saprast, kā kredīts ietekmēs ģimenes finanšu balansu jeb to, vai vēl viens regulārs maksājums ģimenei drīzāk nekļūs par slogu. "Protams, vienmēr ir svarīgs arī kopējās ekonomikas konteksts – kurām tautsaimniecības nozarēm paredzama izaugsme, tātad darba spēka nepieciešamība un otrādi. Tieši šim aspektam šobrīd pievēršam īpašu vērību, jo pandēmijas radītā krīze ir skārusi daudzus uzņēmumus visdažādākajās nozarēs. Kopumā kredīta izsniegšana vai neizsniegšana tiek vērtēta individuāli, analizējot vairākus faktorus, tāpēc arī lēmums par kredīta piešķiršanu pat pie vienādiem potenciālo kredītņēmēju ienākumiem var atšķirties," uzsver bankas pārstāvis.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas Latvijā jūtamu nekustamā īpašuma cenu kritumu kredītiestādes speciālisti neesot novērojuši.

"Šobrīd pieprasījums pēc mājokļiem ir krities, tomēr jāņem vērā, ka arī piedāvājumu skaits tirgū ir ievērojami sarucis. Gan pircēji, gan pārdevēji pašreiz ir nogaidoši, kas īpašumu cenas notur stabilā līmenī. Atsevišķos gadījumos no pārdevēja ir iespējams saņemt cenas atlaidi, tomēr šāda tirgus prakse pastāvēja arī pirms ārkārtas situācijas. Pašreizējai situācijai ieilgstot, ir sagaidāmas nelielas cenu svārstības, ko sekmēs pārdevēji, kuri sava īpašuma pārdošanu atlikt vairs nevarēs," uzskata N. Dūcis.

Runājot par to, vai gaidāma ietekme uz privātmāju būvniecības izmaksām, viņš spriež: "Ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu korekti runāt par būvniecības apjoma un izmaksu izmaiņām. Šobrīd klienti pēc inerces turpina sarunas ar bankas būvekspertu, koriģējot esošās būvniecības izmaksu tāmes vai gatavojot nekustamā īpašuma vērtējumu. Tas, ko esam novērojuši, kontrolējot izmaksu izlietojumu būvniecības procesā – klienti daudz vieglāk iekļaujas sākotnēji plānotajā budžetā. Tas izskaidrojams ar to, ka tirgū ir brīvāk pieejams darba spēks un klientam ir vairāk laika veikt cenu monitoringu materiāliem, mehānismiem un darba spēkam, kā arī paši labprāt veic darbus, kas ir pa spēkam.

Dažkārt problēmas sagādā specifisku materiālu piegādes, kas saistīts ar sarežģīto loģistiku starp valstīm daļēji slēgto robežu dēļ un pārvadājumu pārplānošanu šajā laikā. Kopumā klientu vidū ir jūtama piesardzība un nogaidoša rīcība. Brīvāk un drošāk jūtas tie, kuri šo pandēmiju pēc būtības uztver vieglāk un kuriem ir lielāki uzkrājumi vai jau ir uzsākts būvniecības vai projektēšanas process."

N. Dūcis arī atgādina, ka kredīta procentu likmes veido nemainīgā un mainīgā daļa.

Ja nemainīgā daļa tiek noteikta līguma slēgšanas brīdī un ir spēkā visu līguma darbības laiku, tad mainīgo daļu veido īstermiņa procentu likmes jeb EURIBOR. Paaugstinoties EURIBOR likmei, palielināsies arī ikmēneša maksājums un otrādi.

"Pašlaik EURIBOR likmes ir negatīvas, un, lai arī nesenais likmju kāpums ir ievērojams, tomēr likme joprojām saglabājas negatīva, kas kredītmaksājumu patreiz neietekmē. Kredītņēmējiem ir jāņem vērā, ka EURIBOR likmei kļūstot pozitīvai, ikmēneša maksājumi pieaugs, taču ar šādu situāciju neesam saskārušies jau vairākus gadus. Jāatceras, ka EURIBOR likme tiek pārskatīta periodiski – visbiežāk reizi sešos mēnešos, bet šis termiņš var atšķirties, atkarībā no kredītlīguma noteikumiem," skaidro N. Dūcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrod neskartu kultūrslāni

Lelde Petrāne, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2020. gadā?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists, 31.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Vasara beigusies”, “Remdena tautsaimniecības izaugsme“, “Mākoņi ārējā vidē“ – tā Latvijas Bankas ekonomisti valsts ekonomiskās attīstības trajektorijā nesen piesardzīgi iezīmēja pavērsienu lejup.

Tas nenozīmē krīzi – Latvijas ekonomika nepārtraukti aug jau desmito gadu pēc kārtas, un šis ilgākais ekonomikas pieauguma periods kopš valsts neatkarības atjaunošanas turpināsies arī 2020. gadā. Tomēr ekonomikas pieauguma tempi palēninās: izaugsme par 2-3% gadā, lai arī nedaudz straujāka par Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo līmeni, nav pietiekama, lai jau pārskatāmā nākotnē baudītu Eiropas attīstītāko valstu dzīves standartus.

Šis lejupvērstais pavērsiens ekonomiskās izaugsmes prognozēs nav Latvijas fenomens un iet kopā ar globālās ekonomikas attīstības bremzēšanos. Mūsu galveno tirdzniecības partneru ekonomiskās attīstības prognozes šogad tika vairākkārt pārskatītas uz leju, kas Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai nozīmē mazākas eksporta iespējas. Ārējās vides nenoteiktība, kad visa pasaule seko līdzi britu breksita sāgai, kad Donalda Trampa tvīts ir uzticamākais ziņu avots par pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā vai kad pirmajās stundās pēc dronu uzbrukuma Saūda Arābijas naftas pārstrādes rūpniecībai daži analītiķi neizslēdza naftas cenas būtisku kāpumu, nozīmē investoru piesardzību – lēmumi par ražošanas attīstību tiek atlikti, un tādējādi attīstība patiešām ir gausa (faktiski tās ir gaidas, kas piepilda pašas sevi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgas un piņķerīgas drāmas briti nu gatavi pamest Eiropas Savienību (ES). Patiesībā gan sarežģītākais Apvienotās Karalistes un ES diskusiju posms droši vien vēl ir tikai priekšā - reģioniem jāspēj vienoties par nākotnes tirdzniecības nosacījumiem.

Pagaidām vismaz oficiāli noteikts, ka jaunam reģionu tirdzniecības līgumam jābūt gatavam jau līdz šā gada beigām. Daudzi gan pauž pārliecību, ka tas neizskatās reālistiski. Brexit sāgas gadījumā gan nekāds brīnums nebūtu, ja tiek noteikti kādi arvien jauni galējie datumi, līdz kuriem jāpieņem kādi ļoti būtiski - varbūt pēkšņi - lēmumi.

Biznesa prognozējamībai tās būtu sliktas ziņas.Bieži vien ticis runāts par Apvienotās Karalistes dzīvi pēc Brexit. Tiesa gan, jāņem vērā, ka arī Eiropas biznesam šī valsts ir svarīga. Tādējādi diskusijām par tālākajiem tirdzniecības nosacījumiem var būt būtiska ietekme uz to darbību, raksta, piemēram, Bloomberg. Pagājušogad Apvienotās Karalistes valdība jau sprieda par to, kurām ES precēm vajadzētu noteikt tarifus vai pat kvotas, ja briti savienību pametīs bez vienošanās. Pamatā šādu soļu nepieciešamība tika skaidrota ar nepieciešamību aizsargāt vietējos britu ražotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Atgūšanās pēc COVID-19: Vai tiešām vajadzētu mācīties no Ķīnas?

Jens Everts, "Deloitte" Ķīnas vecākais partneris, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī ir smagākā ekonomiskā krīze kopš Lielās depresijas trīsdesmitajos gados, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva. Savukārt, Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) veiktā pētījumā secināts, ka 81% no 3,3 miljardu cilvēku lielā pasaules darbaspēka piedzīvojuši savas darba vietas pilnīgu vai daļēju slēgšanu Covid-19 pandēmijas dēļ.

Lai veiksmīgāk atgūtos no šāda mēroga krīzes, tiek meklētas iespējas mācīties no Ķīnas pieredzes, ņemot vērā, ka tā sāka atkopšanās periodu jau tad, kad pārējā pasaule vēl nebija sajutusi vīrusa ietekmi.

Februārī, kamēr Latvijā dzīve turpinājās ierastā ritmā un netika ierobežoti pat ceļojumi uz Alpiem, Ķīna jau kādu laiku dzīvoja krīzes ietekmē un pat bija atsākusi pakāpenisku biroju, kafejnīcu un citu iestāžu atvēršanu. Uhaņas lidosta darbu atsāka aprīlī, skolas – maijā. Ekonomiskie rādītāji, kuriem šobrīd pasaule seko īpaši vērīgi, liecina par pakāpenisku Ķīnas ekonomikas atgriešanos normālā stāvoklī. Ķīna cīņā ar pandēmiju ir par pāris mēnešiem apsteigusi pārējo pasauli, tādēļ tās veiksmes stāsti vai klupšanas akmeņi varētu šķist kā vērtīgi mācību punkti. Vai tā ir? Vai Ķīna tiešām atgriežas pie ierastās dzīves, vai arī tā ir tikai ilūzija?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Norēķinus ar bankas kreditoriem paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaudes plānots noslēgt līdz nākamā gada beigām, bet norēķinus ar kreditoriem paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām, informē bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš pastāstīja, ka līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 000 bankas bijušo klientu bija pilnībā atguvuši noguldījumus bankā, taču priekšā vēl ir darba pabeigšana ar vairāk nekā 3000 lielāko bankas kontu atlikumu īpašnieku.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021.gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022.gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022.gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas nekustamo īpašumu tirgu sagaida tuvākajā nākotnē?

"Starlex Real Estate" valdes loceklis Egīls Smilktiņš un "Starlex Invest" partneris - nekustamā īpašuma ekonomists Auseklis Sarkans, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību uzsākām tieši iepriekšējās krīzes laikā, līdz ar to varam vilkt dažas paralēles un zinām, kādas aktivitātes veicamas un kam jāpievērš uzmanība, lai katrs apzinātos savas iespējas un nekristu panikā pirms laika. Tomēr jāatzīst, ka šī brīža situācija ir pilnīgi negaidīta visiem un balstīta uz pilnīgi citiem aspektiem.

Daudziem krīze ir iespēju laiks, bet vai visiem?! Ļoti labi atceros mūsu kompānijas pirmsākumus, kad pat līdz 2012. - 2013. gadam mūsu klienti 60% gadījumos pirka īpašumus bez kredīta. Mēs paredzam, ka tuvāko 2 gadu laikā varētu būt līdzīgi, jo pēdējo gadu laikā daudziem iedzīvotājiem ir pietiekami lieli uzkrājumi.

Pēdējos 6 gadus Latvijas ekonomika ir katru gadu augusi no visiem aspektiem - pieaugums bija iekšzemes kopproduktam, eksportam, nodarbinātībai un atalgojumam. Tomēr tikai daļēji šo izaugsmi varējām novērot nekustamo īpašumu jomā, jo no 2014. - 2016. gadam tirgus piedzīvojis jau pāris mazākas cenu korekcijas - transformēšanos gan klientu ziņā, kļūstot par izteikti vietējo pircēju tirgu, gan arī ievērojami samazinot pieprasījumu pēc premium segmenta īpašumiem. Būtiskākais iemesls, kāpēc pēdējo divu gadu laikā tomēr īpašuma cenas pieauga, bija augošās algas un būvniecības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Krīze Latvijā nebūs ne nākamajā gadā, ne pēc pieciem gadiem"

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa krīze kā iepriekš nav gaidāma.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

"Krīze, visticamāk, nebūs ne nākamajā, ne aiznākamajā gadā, ne pēc pieciem gadiem," uzskata "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš tāpat kā pārējie diskusijas eksperti, uzsvēra, ka globālās nestabilitātes ietekme, protams, uz Latvijas ekonomiku būs vērojama, taču tā nebūs milzīga.

"Lai sāktos krīze, jāsakrīt vairākiem iekšējiem faktoriem. Vai iespējams nosaukt šādu faktoru kopumu, kas liecina par krīzi? Piemēram, 2006. un 2007.gadā Latvijas uzņēmumu un mājsaimniecību neto aizņemšanās līmenis bija 20%, taču šobrīd šis skaitlis ir -3% no IKP. Desmit gadus mūsu sabiedrība ir dzīvojusi izteiktā piesardzības režīmā atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm, kas dzīvo drošāk, un šādi esam arī upurējuši savu izaugsmes daļu," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieņemts lēmums par dzīvokļa iegādi, priekšā gaidāms visai ilgs piedāvājumu aplūkošanas, izvērtēšanas un salīdzināšanas ceļš, kuram ir vērts laicīgi sagatavoties. Ir vērts procesu uzsākt ar savu nepieciešamību izvērtēšanu un arī neliela prioritāšu kontrolsaraksta sagatavošanu.

Tas noderēs, lai neaizmirstu izpētīt visus sev interesējošos faktorus un justos droši par izvēli.

- Aplūkojot mājokli nav jāsteidzas. Esiet tur vismaz 20-30 minūtes, lai pagūtu gan visu apskatīt, gan arī izjust telpas. Pieredze un atsevišķi pētījumi rāda, ka bieži vien tie, kuri īpašumu pēta ilgāk, visbiežāk to iegādājas lētāk par sākotnēji prasīto cenu. Iespējams, tas saistāms ar pamatotu iemeslu atrašanu kaulēšanās procesam, tāpat arī pārdevējs šādus interesentus uztver nopietnāk.

- Izpētiet īpašuma konstrukciju un vispārējo stāvokli arī no ārpuses. Ja pamanāmas plaisas vai kādas īpašas nolietojuma pazīmes, noteikti prasiet par to izcelsmi un vai ir plānots defektus novērst. Jāpiebilst, ka, pamanot defektus būvē, ir vērts piesaistīt kādu būvniecības pārstāvi, kurš konsultēs un varēs izstāstīt par situācijas nopietnību smalkāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Ātri jālabo nekustamā īpašuma tirgus!

Jānis Maršāns, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallina un Viļņa atkal ir priekšā Rīgai, valdība mikrouzņēmumu īpašniekus padara par blēžiem un dzīvokļu īpašniekiem lētāk un drošāk ir neizīrēt dzīvokļus.

Aigars Šmits - SIA "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs, sarunā ar Jāni Maršānu - Dienas Biznesa izdevēju, stāsta savu redzējumu par nekustamā īpašuma tirgū notiekošo, analizē problēmas un piedāvā iespējamos risinājumus.

Video uzzināsi:

  • Kāpec valdība mikrouzņēmuma nodokļu maksātājus sauc ar blēžiem
  • Banku negatīvā ietekme uz nekustamo īpašumu tirgu
  • Ēku siltināšanas teātri
  • Kā nesakārtotais īres likums ierobežo tirgus izaugsmes iespējas

Video fragmenti:

00:01:00 - Pirms krīzes dzīvoklis maksāja vairāk

00:05:32 - Nav pamata investēt Latvijā

00:11:26 - Lētāk neizīrēt un maksāt komunālos

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Premjers: Varētu pieļaut pulcēšanos lielākam skaitam cilvēku

LETA, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varētu tikt pieļauta pulcēšanās lielākam skaitam cilvēku, tomēr, kā uzsvērusi veselības ministre un Slimību profilakses un kontroles centrs, šovasar gan nevarētu gaidīt lielos masveida pasākumus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

"Mums jāsaprot, ka tas ir mūsu pašu veselības interesēs," viņš norādīja, piebilstot, ka to, kur noteikt robežu, ieteiks epidemiologi, skatoties uz citu valstu pieredzi. Tomēr, viņaprāt, tuvākajā laikā masu pasākumus, kur notiek pulcēšanās kopā, varam negaidīt.

Premjers uzsvēra, ka Latvijā visu pandēmijas laiku bijis krietni mazāk ierobežojumu nekā daudzviet Eiropā, bet par spīti tam esam spējuši ļoti veiksmīgi kontrolēt Covid-19 gaitu Latvijā. Kariņš norādīja, ka arī pēc 9.jūnija, kad plānotas ārkārtējās situācijas beigas, valdība turpinās sekot speciālistu, epidemiologu ieteikumiem.

Politiķis sacīja, ka par kādām pārmaiņām drošāk varēs izteikties pēc rītdienas, 4.jūnija, valdības sēdes, kur par to tiks runāts. "Bet radikālas maiņas jau nebūs. Varbūt vēl kaut ko nedaudz paplašinās, bet diezgan maz kas ir palicis ierobežots," viņš sprieda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Agrolats Holding plāno atteikties no biznesa vairākās ārvalstīs

LETA, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"AmberStone Hotels" viesnīca "Rija VEF Hotel" aizvadīto gadu noslēgusi ar peļņu, bet apgrozījums pārsniedzis 1,6 miljonus eiro.

Pirmajā darbības gadā viesnīcas "Rija VEF Hotel" noslogojums sasniedzis 83%, kas ir krietni virs vidējā tirgus rādītāja. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, pērn vidējais viesnīcu numuru noslogojums Rīgā bijis ap 60%.

Viesnīca "Rija VEF Hotel" atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 199c, vēsturiski nozīmīgajā VEF kvartālā. Iepriekš viesnīca bija pazīstama kā "Days Hotel Riga VEF". Pārņemot viesnīcu savā īpašumā, "AmberStone Hotels" tās attīstībā ieguldīja ap 100 tūkstošus eiro, un pašlaik viesnīca darbojas kā paaugstināta komforta jeb "superior" trīszvaigžņu klases viesnīca.

Tai ir seši stāvi ar 135 labiekārtotiem viesu numuriem un divas bezmaksas autostāvvietas ar vietu skaitu līdz pat 150 automašīnām. Konferencēm, biznesa un atpūtas pasākumiem pieejamas trīs dažādas ietilpības konferenču zāles. Viesu labsajūtai pieejams arī restorāns, bārs un vasaras terase. Viesnīcas operators ir ilggadējs "AmberStone Hotels" sadarbības partneris "Mogotel".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Arvien vairāk rādītāju, ka Latvijas ekonomika atkopjas no Covid-19 šoka

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka.

Pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā jūnijā ir samazinājušies tikai par 0,3%, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi sarukuši par 2,3%. Tas ir būtisks uzlabojums salīdzinājuma ar aprīli un maiju, kad ražošanas apjomi Latvijā samazinājās par vairāk nekā 7% un īstermiņa rādītāji liek domāt, ka jūlijā rūpniecībā varētu būt pat neliels pieaugums gada izteiksmē.

Latvijas rūpniecības nozare šobrīd pozitīvi izceļas arī uz citu eirozonas valstu fona, kur ražošanas apjomu kritums pēdējos mēnešos pārsniedza 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Stonehill ādas jostas

Ilze Žaime, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties vasarai, pasaules lielākajos akciju tirgos pēc pandēmijas izpārdošanas turpinās strauja cenu atveseļošanās. Cenu pieaugumam līdzējušas sekmes Covid-19 apkarošanā, kas attīstītajām valstīm ļāvis sākt atdzīvināt ekonomiku, kā arī pasaules valstu centrālo banku un valdību nodrošināto stimulu nepārtraukts pieplūdums.

Pastāv gan zināmas bažas, ka pašreizējā tirgus augšupeja nav cieši saistīta ar makroekonomikas situāciju, un, akcijām esot dārgām, joprojām pastāv risks, ka to cenu pieaugumu var nomainīt straujš kritums. Turklāt līdz ar šādu neseno cenu pieaugumu palielinās to investoru skaits, kuri sāk uzskatīt, ka visļaunākais jau ir aiz muguras, un ir pienācis laiks atkal uzņemties lielāku risku un veikt jaunus ieguldījumus.

Mājās pērk akcijas

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš norāda, ka šo pēdējo faktoru ir vērts aplūkot sīkāk. “Aprīlī noskaidrojās, ka uzkrājumiem novirzīto līdzekļu īpatsvars attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem ASV ir sasniedzis rekordaugstu līmeni. Tas ir samērā loģiski — kamēr bija spēkā pārvietošanās ierobežojumi un cilvēki lielāko daļu laika pavadīja mājās, patēriņš ievērojami samazinājās. Taču acīmredzot liela daļa šo cilvēku nolēma, ka labākais veids, kā likt lietā savus šos ietaupījumus, ir sākt pirkt akcijas. Ir vairākas lietotnes, kas nodrošina to lietotājiem ASV iespēju ātri un bez maksas veikt darījumus ar vērtspapīriem tiešsaistē. Šo starpniecības uzņēmumu jaunākie dati liecina, ka pēdējos mēnešos tirdzniecības aktivitāte šajās platformās salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir būtiski pieaugusi. Tas zināmā mērā arī izskaidro dažu tirgus dalībnieku lielo pieprasījumu pēc finanšu aktīviem un to cenu nepārtrauktu pieaugumu apstākļos, kad makroekonomiskie rādītāji ir sliktākie nesenā vēsturē,” skaidro bankas speciālists un piebilst, ka šādas pieaugošas intereses un darījumu aktivitātes ietekme uz finanšu aktīviem īstermiņā tiešām ir pozitīva. Tiesa gan, šajā pašā laikā tā arī galvenokārt esot jāuztver kā spekulatīvas dabas ietekme, jo šī brīža ekonomikas situācija neattaisno tik augstu akciju cenu līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Apstrāde - atveseļošanās ceļa sākumā

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā turpināja samazināties - šoreiz gada laikā kritums bija 2.3% (kalendāri izlīdzināti dati).

Lielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kur arī bija vislielākais saražoto apjomu samazinājums (-35%). Šai apakšnozarei 2020. gads ir nebaltu dienu pilns – nevienu mēnesi nav izdevies uzrādīt izlaides kāpumu. Savukārt, iepriekšējos divus mēnešus "antireitinga" augšgalā esošā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, nu ir vien otrajā vietā.

Jūnijā šogad bija par vienu darba dienu vairāk nekā pagājušajā gadā, tādēļ izlaides apjoms bez sezonālām un kalendārām korekcijām pat kāpis par 0.3%. Ja skatāmies uz abām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tad kopumā varētu teikt, ka tās bijušas aptuveni pagājušā gada līmenī. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, kas vienā gadījumā uzrādīja savas produkcijas ražošanas apmēru kritumu, no citas perspektīvas izlaidi kāpināja gandrīz par 1%. Pārtikas ražošana, otra lielākā apakšnozare, izlīdzinātajos datos saglabājusi pagājušā gada līmeni, bet pēc neizlīdzinātiem datiem palielināja saražotās produkcijas apmērus par 1.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pandēmija iemācījusi neiztērēt visu naudu

Jolanta Jērāne, "Citadeles" meitas uzņēmuma "CBL Life" valdes priekšsēdētāja, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai ar pandēmijas pirmā viļņa laikā gūto mācību, ka jāveido uzkrājumi, būs tāpat kā ar leģendāro katra jaunā gada apņemšanos sākt sportot? Novērojumi par mājsaimniecību tērēšanas paradumiem ārkārtas situācijas laikā vedina domāt, ka šī ir viena no retajām krīzēm, kurā ir izdarīti secinājumi, un cilvēki sāk rīkoties.

Kamēr cīņā ar Covid-19 nebūs ilgtermiņa risinājuma – vakcīnas vai efektīvu medikamentu, vīrusa izplatība joprojām ir lielākais risks valsts, uzņēmumu un katras ģimenes budžetam. Vai var un kā sagatavoties jaunam vīrusa uzliesmojumam?

Jaunam Covid-19 uzliesmojumam daļa mājsaimniecību varētu būt vairāk nodrošinājušās, jo ārkārtas situācijas laikā iemācījās neiztērēt visu naudu. Latvijas Bankas publicētā informācija liecina, ka ārkārtas situācijas laikā Latvijas mājsaimniecības komercbankās uzkrāja par 200 miljoniem eiro vairāk nekā ierasts pavasara mēnešos. Tas apliecina, ka ikdienā varam neiztērēt ierasti daudz vai pat visus ienākumus.

Daļa no ārkārtas mēnešos uzkrātā noteikti tagad tiek tērēta, un tas ir atliktais patēriņš. Vienlaikus tā ir lieliska iespēja, no ārkārtas stāvokļa atgriežoties dinamiskajā ikdienā, izvērtēt, cik svarīgi bija ierastie izdevumi un, iespējams, bez daļas turpmāk varam iztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vai autoražotājs Tesla ir 150 miljardus ASV dolāru vērts?

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms divām nedēļām, kad elektroauto ražotāja "Tesla" tirgus vērtība pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru, izskanēja skeptiski viedokļi, bet otrdien, akciju cenai turpinot kāpumu, tā pārsniedza 150 miljardus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka "Teslas" akciju cena pēdējos trīs mēnešos ir vairāk nekā trīskāršojusies, pārspējot pat visoptimistiskākās prognozes.

Biznesa portāla db.lv uzrunātie analītiķi pauž viedokli, vai elektroauto ražotājs "Tesla" patiešām ir 150 miljardus dolāru vērts, kā tas izskatās uz kopējā auto nozares fona, kādas ir nākotnes prognozes un iespējamie attīstības scenāriji.

Pārsteidzoši, bet riskanti

"Auto ražotāja "Tesla" akciju cenu kāpums tiešām ir bijis pārsteidzošs," atzīst "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. "Pats svarīgākais - šobrīd ļoti riskanta ir gan šo akciju pirkšana, gan pretēja rīcība, ko sauc par "short selling" jeb īsā pārdošana, kas būtībā ir akciju aizņemšanās cerībā uz to cenas kritumu. Ja vien investoru riska tolerance nav ārkārtīgi augsta, viņiem nevajag darīt ne vienu, ne otru, zaudējumi var būt lieli," viņš brīdina.

Komentāri

Pievienot komentāru