Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satrauc aizvien pieaugošais pretnostatījums starp tiem, kuri rosina domāt par ierobežojumu pārskatīšanu, veikalu atvēršanu, protams, ievērojot pasākumus, kas kavē vīrusu izplatīšanos, un tiem, kuri tajā automātiski saskata jaunus inficēšanās riskus.

Proti, lēmumu pieņēmēji aizvien vairāk sadalās karojošās frontēs, kur vienā pusē jaušama saprāta balss, bet otra ir emociju pārņemta, nav gatava iedziļināties tēmā, risināt jautājumu pēc būtības, bet ir kategoriski noraidoša. Tad nu dialoga vietā ir vien publiskās komunikācijas putu kulšana, kas rada tikai jaunas problēmas. Redzams, ka virkne augstu amatpersonu, tostarp diemžēl arī Valsts prezidents, vadās pēc principa “nav veikalu – nav problēmu”.

Ar savu nostāšanos vien epidemiologu pusē, kuriem ir profesionāls, taču ļoti šaurs skatījums uz procesiem valstī, ar savu vēršanos pret citādi domājošajiem ministriem Valsts prezidents mudinājumus vērtēt situācijas pēc būtības diemžēl, tā teikt, apcērt saknē. Kurp tas ved? To spilgti redzējām ar skaistumkopšanas biznesa piemēru – ierobežojums strādāt var radīt vien ilūziju, ka izsargājamies, jo teju vai katrs dzirdējis par ļoti daudziem gadījumiem, kad oficiāli aizliegtie pakalpojumi tiek sniegti mājās. Šī ir tā reize, kad varam piekrist vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša paustajam, ka Covid-19 pandēmijas laikā drošāk ir ļaut pakalpojumu sniegšanu kontrolēti un ievērojot prasības, nevis pieļaut, ka pakalpojumus sniedz nelegāli. Tikai nav saprotams, kāpēc virkne viņa kolēģu tajā neieklausās.

Pat Valsts prezidents skandina vien to: “Ja epidemiologi saka, ka tagad ir pienācis laiks mazināt ierobežojumus un atvērt veikalus vai padarīt pieejamus citus pakalpojumus, tas būtu jādara. Bet, ja viņi saka, ka šis nav īstais brīdis, tad, manuprāt, saprāts prasītu sekot šiem ieteikumiem.”

Tiešām arī valsts visaugstākā amatpersona domā, ka būs viens brīdis, kad vīrusa apdraudējums izbeigsies un visiem tagad aizliegtajiem pakalpojumu sniedzējiem kā pēc starta šāviena varēs atļaut atkal strādāt? Tikmēr kaut kā izlāpīsies, pavelkot laiku, vispārējo neapmierinātību slāpējot ar helikopteru naudu? Tad jājautā – no kurienes tik noturīgs naivums? Tie paši eksperti, uz kuriem citās situācijās tik ļoti mīl atsaukties lēmumu pieņēmēji, aizvien biežāk norāda, ka Covid-19 ir uz ilgu laiku, arī masveida vakcinēšana to neiznīdēs, vien ļaus vieglāk pārdzīvot. Bet tas nozīmē, ka ir taču jāizbeidz šī strausa politika, jāsāk arī valstij pielāgoties jaunajiem apstākļiem, rūpējoties vienlaikus gan par izsargāšanos no vīrusa izplatības, gan par ekonomikas dzīvotspēju. Vai tiešām ir tā, ka jau šobrīd nepastāv alternatīvas vispārējam aizliegumam strādāt virknei pakalpojumu sniedzēju? Ar frizieru piemēru spilgti redzams, ka tādas ir.

Ar 1. martu šo pakalpojumu atļauj, lai arī kopš tā aizliegšanas epidemioloģiskā situācija necik būtiski nav mainījusies. Tātad pamatots ir jautājums, vai vispār šāds aizliegums bija nepieciešams, ja to var aizstāt ar stingrākām piesardzības prasībām. Un attiecīgi – kāpēc gan līdzīgi nevarētu rīkoties arī attiecībā uz citu jomu uzņēmumiem, kuriem politiski aizliegts strādāt? Ko redzam tā vietā? Politisku neizlēmību, jau pieminēto izvairīšanos iedziļināties tēmā, lai lemtu pēc būtības, uzņēmēju tracināšanu, vienudien dodot cerības, citudien tās iznīcinot.

Spilgts piemērs – diskusija valdībā par mazo veikalu atvēršanu. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs tik vien kā aicināja operatīvajā vadības grupā izstrādāt kritērijus, kurus ņemot vērā, varētu lemt par mazo veikalu atvēršanu. Tātad rosināja sagatavot jaunus spēles noteikumus, saskaņā ar kuriem mazie veikali varētu darboties. Ko saņēma atbildē? Kategorisku “Nē!” no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un veselības ministra Daniela Pavļuta ar demagoģisku atrunu, ka šis neesot īstais brīdis, lai lemtu par ierobežojumu mīkstināšanu, un ka drīzāk būtu jādomā par pasākumiem saslimstības ar Covid-19 mazināšanai.

Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam valdības sēdē nācās pat skaidrot kolēģiem teju vai vieglajā valodā, ka stāsts nav par ierobežojumu mīkstināšanu un ka Ekonomikas ministrijas piedāvājums ir sakārtot tirdzniecības sistēmu, un sakārtot to tā, lai nebūtu veicināta vīrusa izplatīšanās. Vai tiešām valdības vadītājam nav kauns par šo paša pieļauto absurda teātri? Šis periods noteikti ieies vēsturē, tiks vispusīgi ļoti rūpīgi izvērtēts.

Arī mēs esam noskaņoti īpašu uzmanību pievērst tam, kādi šādas augstākminētas stūrgalvīgas, vienpusīga skatījuma vadītas politikas dēļ būs radīti zaudējumi biznesam. Jo galu galā tieši no tā, cik pārdomāti tiek pieņemti lēmumi šobrīd, pilnā mērā atkarīgs, kādi mēs iziesim no krīzes, cik ātri spēsim no tās atkopties. Gribētos, lai Latvija izmanto šo krīzi kā iespēju izaugsmei, nevis atkal paklūp un atpaliek, grimstot parādos un zaudējot savus jau tā niecīgos cilvēkresursus.

Komentāri

Pievienot komentāru