No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus aktīvāk pieteikt sezonas brīvās darba vietas.

Piesakot sezonas vakances NVA filiālēs, darba devēji ātri atradīšot nepieciešamos darbiniekus, jo NVA reģistrēti dažādu profesiju pārstāvji, kuru pieredze, zināšanas un darba iemaņas noderēs sezonas darbu veikšanai.

Sezonas vakances darba devēji var pieteikt arī patstāvīgi, publicējot tās NVA CV/Vakanču portālā (http://cvvp.nva.gov.lv/).

Sezonas rakstura darbi ir saistīti, piemēram, ar pludmaļu, publisko peldētavu, kempingu, dabas tūrisma infrastruktūras un atpūtas vietu uzturēšanu un uzraudzību, mazumtirdzniecību, darbu kafejnīcās, peldētavās, kempingos, atpūtas vietās un parkos, ainavas elementu vai kultūrvēsturisko objektu sakopšanu, meža darbiem, sēju, stādīšanu, lopu ganīšanu, zivju audzēšanu u.c.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Ministru kabineta (MK) sēdē paredzēts izskatīt grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz mazināt nelegālo nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū, kā arī administratīvo slogu, kas saistīts ar šai nozarei raksturīgu nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu.

Grozījumus likumā paredzēts izskatīt otrdien, 13. augustā. Tie paredz, kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, nosakot 15% nodokļa likmi, skaidro MK.

Darba devējs, kura saimnieciskā darbība ir saistīta ar augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli varēs piemērot ienākumam, kuru izmaksās personai, kas tieši tiks nodarbināta augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Tā kā darbi šajā nozarē tiek veikti izmantojot gan tehniku, gan laukstrādnieka darbu, likumprojektā paredzēts par sezonas darbu lauksaimniecības nozarē neuzskatīt traktortehnikas vadīšanu.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Valdības sēdē akceptēja noteikumus «Noteikumi par sezonas rakstura iepirkumiem». Noteikumu uzdevums ir noteikt konkrētus iepirkumus un termiņus, kuru laikā saņemtā sūdzība par šiem iepirkumiem Iepirkumu uzraudzības birojā jāizskata 15 kalendāro dienu laikā. Ir daudz iepirkumu veidu, kas ir jāveic noteiktā laikā (sezonā). Sūdzības iesniegšanas gadījumā, kad tiek kavēta iepirkuma procedūra, iepirkumam var zust jēga. Sūdzību skaits ir liels, un visas sūdzības izskatīt saīsinātā termiņā nav iespējams. Tāpēc ir paredzēts, ka atsevišķus iepirkumus, kuru gadījumā, ja tiek iesniegta sūdzība par tiem, šī sūdzība ir jāizskata paātrināti. Līdz ar to šo noteikumu izpratnē minētais sezonas laiks nav domāts kā sezonas laiks pēc būtības attiecīgajam iepirkumam, bet gan kā termiņš, kura laikā sūdzība jāizskata paātrināti, lai iepirkums arī pēc sūdzības izskatīšanas būtu iespējams un lietderīgs,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Par pamatu projektā uzskaitītajiem iepirkumiem ir ministriju un citu valsts institūciju sniegtie priekšlikumi atbilstošajās nozarēs. Projektā netika iekļauti tie iepirkumi, kam nebija izteikti sezonāls raksturs, vai arī kuru sezonas laiks bija nenosakāms. Tā, piemēram, netika iekļauti lauksaimniecības ražojumi, pārtikas produkti, apģērbi, kas paredzēti sezonālai valkāšanai utt. Sezonas rakstura iepirkumi šo noteikumu izpratnē ir iepirkumi, kas veikti attiecīgajā periodā šādās nozarēs:†mežsaimniecībā:†pakalpojumi, kas saistīti ar meža ugunsdrošības pasākumiem (valstī izsludinātajā ugunsbīstamajā periodā mežos);†darbi meža sēklu plantācijās (1.oktobris–1.decembris);†meža reproduktīvā materiāla iegāde (1.februāris–1.aprīlis);†insekticīdu lietošana (1.marts–1.septembris);†repelentu lietošana (1.septembris–1.novembris);†feromonu lietošana (1.maijs–1.augusts);†meža augsnes sagatavošana un stādīšana (1.marts–1.jūnijs); meža sējumu un stādījumu kopšana (1.janvāris–1.jūnijs). Būvniecībā un komunālajā saimniecībā:†autoceļu melnā seguma rekonstrukcija un periodiska uzturēšana (1.maijs–1.septembris);†ēku fasāžu un jumtu remonts (1.maijs–1.septembris);†maģistrālo cauruļvadu nomaiņa (1.maijs–1.septembris);†ēku iekšējo apkures tīklu remonts (1.maijs–1.septembris);†katlumāju remonts un rekonstrukcija (1.maijs–1.septembris);†ēku jumtu un karnīžu attīrīšana no sniega un ledus (ziemas sezonā atkarībā no laika apstākļiem);†kurināmā iegāde apkurei (15.oktobris–15.marts). Medicīnā:†ērču encefalīta vakcīnas iegāde (1.janvāris–1.aprīlis);† gripas vakcīnas iegāde (1.septembris–1.janvāris). Dabas aizsardzībā – dabas tūrisma infrastruktūras objektu (piemēram, dabas takas, laipas, kāpnes, tūristu apmetnes) būvniecība un remonts (15.aprīlis–1.septembris),norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Valdība akceptējusi Publisko iepirkumu likuma grozījumus, kas paredz būtiski paaugstināt likumā noteiktos līgumcenu sliekšņus, sākot no kuriem ir jāizsludina konkurss.

Konkursi būs jāsludina par preču un pakalpojumu iepirkumiem gadījumā, ja paredzētā līgumcena ir vismaz 30 000 Ls. Par būvdarbu iepirkumiem konkursi būs jāsludina, ja paredzētā līgumcena sasniedz vismaz 200 000 Ls. Šādos gadījumos būs noteikti saīsināti konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņi – piedāvājumus būs jāiesniedz 30 dienu laikā.

Iepirkumos līdz 30 tūkstošiem latu būs rīcības brīvībaSavukārt gadījumos, kad paredzamās iepirkumu līgumcenas sasniedz ES noteiktos līgumcenu sliekšņus – 92 755 Ls preču un pakalpojumu iepirkumos un nedaudz vairāk par 3 milj. Ls būvdarbu iepirkumos, būs jāizsludina starptautiski iepirkumu konkursi un piedāvājumu iesniegšanas termiņš šādos konkursos būs 52 dienas.

Valdes sēdē akceptēti grozījumi noteikumos par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu. Grozījumi noteikumos nosaka, ka aizliegts izplatīt erotiska rakstura materiālus publiskās vietās, izņemot šajos noteikumos minētās tirdzniecības vietas;kā arī aizliegts izplatīt bez īpašas norādes par to, ka tiek izplatīti erotiska rakstura materiāli. Noteikumi papildināti ar nosacījumiem, ka erotiska rakstura materiālus atļauts izplatīt tirdzniecības vietās, kas ir speciāli paredzētas un stacionāri iekārtotas preses izdevumu izplatīšanai, ja attiecīgie materiāli ir novietoti stendu augšējos plauktos (ne zemāk kā 165 cm atstatumā no grīdas) un iepakoti necaurredzamā iepakojumā vai novietoti plauktos tā, lai būtu redzams vienīgi erotiska rakstura materiāla nosaukums.Erotiska rakstura materiāli nav jāiepako necaurredzamā iepakojumā vai nav jānovieto plauktos tā, lai būtu redzams vienīgi erotiskā materiāla nosaukums, ja uz erotiska rakstura materiāla ārējās virsmas cilvēks ir attēlots tā, ka nav redzami dzimumorgāni (sievietei – arī krūtis), vai arī uz erotiska rakstura materiāla ārējās virsmas ir tikai aprakstoša rakstura informācija. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.novembri, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Ministru kabinets (MK) otrdien akceptēja jaunos noteikumus par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanu, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Noteikumi regulē informācijas uzskaiti sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma piemērošanai un citas darbības, kas saistītas ar sezonas laukstrādniekiem.

Kā liecina ZM dati, 2011.gadā legāli nodarbināts nesamērīgi mazs sezonas darbinieku skaits (attiecīgi maza ir samaksāto nodokļu summa). Nozarē dominē nelegālā nodarbinātība, kura nesamaksātu nodokļu veidā rada aptuveni 2,5 miljonu eiro lielus zaudējumus valsts budžetam.

Noteikumu projekts nosaka, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāji tiek reģistrēti sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmā, sniedzot tiem piekļuvi reģistrēties informācijas sistēmā, ja tie ir izpildījuši noteiktus kritērijus.

Pircējs, piegādātājs – kvalitatīva informācija – kvalitatīvs risinājums.

Aizvien vairāk gan pasaules, gan Latvijas tirgū izskan vārds „Publiskais iepirkums”. Tā ir iepirkuma procedūra, kurā valsts sektors iepērk produktus vai pakalpojumus no privātajiem uzņēmumiem.

Publiskos iepirkumus nacionālajā līmenī reglamentē divi tiesību akti – Publisko iepirkumu likums un likums „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Latvijā iepirkumus, kuru līgumcena pārsniedz 10000 LVL bez PVN, publicē Iepirkumu Uzraudzības Birojs, savukārt iepirkumu publicēšana, kuru līgumcena ir zem 10 000 latu, ir katras valsts vai pašvaldības iestādes atbildība.

Mercell pasaulē

Iekšlietu ministrija šodien, 1.novembrī, iesniegusi izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu Par ierobežojumiem erotiska rakstura izklaides organizēšanā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 11.panta pirmo daļu.

Noteikumu projekts nosaka ierobežojumus, kādi ievērojami ar nosegtu vai nenosegtu dzimumorgānu apzinātu demonstrēšanu saistītu izklaides vietu darbībā un pasākumu organizēšanā, kā arī erotiska rakstura izklaides norises vietu saskaņošanas kārtību un saskaņošanai iesniedzamos dokumentus.

Projekts nosaka, ka erotiska rakstura izklaides pasākumus būs jāsaskaņo vietējā pašvaldībā. Pašvaldībai būs tiesības atteikt šādu pasākumu rīkošanu, ja erotiska rakstura izklaide apdraud citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību.

Tie lauksaimnieki, kuri no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,7 eiro katrā nodarbināšanas dienā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu.

EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.

Lai lauksaimnieks varētu piemērot sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem - lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā jābūt lauksaimniecībā izmantojamai zemei, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, lauksaimnieks 2021.gadā bija pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros, kā arī lauksaimnieks nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikt NVA filiālēs visā Latvijā sezonas brīvās darba vietas, kā arī nodarbināt sezonas darbos NVA reģistrētos bezdarbniekus.

„Šobrīd, kad bezdarba līmenis turpina pieaugt, bezdarbnieku sezonas nodarbināšanai ir īpaša nozīme, tas ir viens no veidiem, kā mēs varam mazināt bezdarbu un palīdzēt cilvēkiem, kas zaudējuši darbu. NVA darba devējiem šobrīd piedāvā ļoti plašas darbinieku izvēles iespējas. Piemēram, bezdarbnieku vidū ir vairāk nekā tūkstotis mazumtirdzniecības veikalu pārdevēju, gandrīz 250 pavāru, kas varētu strādāt vasaras tirdzniecības vietās un vasaras kafejnīcās, ir daudz dažādu darbu veicēju, kas veiksmīgi tiks galā ar darbiem lauksaimniecībā un mežkopībā. Tāpēc es aicinu darba devējus, kuri pavasarī un vasarā ir paredzējuši sezonālos darbus, būt sociāli atbildīgiem un sazināties ar tuvāko NVA filiāli, kur mēs palīdzēsim atrast vajadzīgos darbiniekus," norādījusi NVA direktore Baiba Paševiča.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteja nolēma griezties pie Ministru kabineta (MK) ar lūgumu grozīt MK noteikumus Nr. 704 „Intīma rakstura izklaides ierobežošanas noteikumi”, lai pašvaldībām būtu tiesības noteikt teritorijas, kurās aizliegts rīkot intīma rakstura izklaides.

Komitejas deputāti uzskata par nepieļaujamu intīma rakstura izklaižu rīkošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un iestājas par to ierobežošanu spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, pašvaldības nav tiesīgas noteikt teritorijas, kurās nevar rīkot intīma rakstura izklaides. Tām ir jāpieņem izskatīšanai noteikumos minētie dokumenti, kas jāiesniedz uzņēmējam, un tos izvērtējot, kā arī konstatējot, vai attiecīgā intīma rakstura izklaides rīkošana apdraud citu cilvēku tiesības, sabiedrisko kārtību, labklājību un tikumību, jālemj par atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu.

Komiteja bija uzdevusi Uzņēmējdarbības koordinācijas centram (UKC) sagatavot informāciju par pašreizējo situāciju, kā arī sniegt priekšlikumus par ierobežojumu noteikšanu. UKC galvenais juriskonsults Ingmārs Freidenfelds informēja, ka pilsētā apzināti deviņi veikali, kas tirgo pornogrāfiska rakstura produkciju. Viens no tiem pašā pilsētas centrā – Čaka ielā – ticis slēgts, jo atradies pretim mācību iestādei, kāds cits pārtraucis darbību pēc savas iniciatīvas. Vēsturiskā centra robežās darbojas 21 striptīzklubs, tai skaitā 14 striptīzbāri. Apzināti arī seši erotiskās masāžas saloni un viens iepazīšanās klubs, kura darbība nav precīzi definēta.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Līdz 30. novembrim lauksaimnieki var reģistrēt laukstrādniekus.

Sezonas laukstrādnieku modulis ir pieejams LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā – saimniecības sezonas laukstrādniekus var reģistrēt EPS, informē Lauku Atbalsta dienestā (LAD). To var veikt saimniecības, kas darbojas augļkopības un dārzeņkopības nozarēs, kā arī nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos.

Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms būtiski samazina nodokļu slogu tiem cilvēkiem, kas tiek nodarbināti tieši sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis ir 15% apmērā no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma. Iepriekš augļkopji un dārzkopji ļoti atzinīgi novērtēja šo kārtību, kas ļauj ātri un vienkārši reģistrēt sezonas darbiniekus.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāku kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā, informē VID.

Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.

Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks 2019.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros; lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Ņemot vērā augsto nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū, valdība nolēmusi ieviest atsevišķu nodokli.

Tadējādi lauksaimniecībā sezonāli strādājošie cilvēki, kuru ienākumi pārsniegs 70 eiro mēnesī, būs sociāli apdrošināti pensijai, informē Labklājības ministrija (LM).

Nostrādātā darba periodi veidos apdrošināšanas stāžu vecuma pensijai un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai palielinās pensijas kapitālu.

Tāpat sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājam (darba devējam) būs pienākums par saviem līdzekļiem apdrošināt lauksaimniecībā strādājošos pret nelaimes gadījumiem.

Katru cilvēku, kas maksās sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, darba devējs reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī iesniegs ziņas par viņa ienākumiem un aprēķināto nodokli.

No šī gada 1.jūnija augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbinātajiem sezonas laukstrādniekiem plānots piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15% likmi, paredz grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.martā, nolēma steidzamības kārtā virzīt izskatīšanai Saeimā.

Grozījumi paredz, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodoklis attieksies uz personām, kas nodarbinātas augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Jauno nodokli varēs piemērot personai, kas no 1.aprīļa līdz 30.novembrim pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un kura ienākums nepārsniedz trīs tūkstošus eiro.

Minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu, un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro.