Jaunākais izdevums

Tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāku kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā, informē VID.

Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.

Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks 2019.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros; lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Savukārt, lai sezonas laukstrādnieka ienākumiem varētu piemērot 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tam ir jāatbilst šādiem trim nosacījumiem: persona ir nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 65 kalendāra dienas pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā; personas ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 3000 eiro; personai četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.

Gadījumā, ja sezonas laukstrādnieks vienā un tajā pašā zemnieku saimniecībā ir nodarbināts 65 kalendārās dienas pēc kārtas un viņa ienākumi mēnesī pārsniedz 3000 eiro, šāds darbinieks ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā darbinieks un turpmāk no viņa ienākumiem pilnā apmērā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu budžeta sarunās.

Ir sperts solis pretī godīgiem tiešmaksājumiem un garajās sarunās ir panākts rezultāts, kas ir labāks par Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvāto finansējumu Latvijas lauksaimniekiem, tomēr vienlīdzība starp Eiropas Savienības valstīm joprojām saglabājas kā nākotnes mērķis.

Kaut arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien saņems vairāk nekā 150% no ES vidējā tiešo maksājumu apmēra, tomēr pozitīvi vērtējams, ka mazinās plaisa starp Baltijas valstīm, un mūsu lielākajiem konkurentiem Austrumeiropā, piemēram - Poliju. Šobrīd vienošanās paredz aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai, tā mūsu tuvākajiem austrumu kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piedāvā sējumus apdrošināt digitāli

Anda Asere, 01.10.2020

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātāji Juris Kazulis (no kreisās) un Gatis Bērziņš.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu tirdzniecības platforma "AgroPlatforma" sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību "Investimus" ievieš iespēju lauksaimniekiem digitāli veikt sējumu apdrošināšanu.

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs Gatis Bērziņš stāsta, ka līdz šim vairums apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji deva iespēju aizpildīt iesnieguma formu ar roku vai iesūtīt epastā, līdz ar to bija gadījumi, kad lauksaimnieki piedāvājumu saņēma tikai pēc nedēļas.

Tiem klientiem, kas jau ir reģistrējušies "agroplatforma.lv", pieteikuma formas aizpildīšana aizņemšot maksimums divas minūtes un ne vēlāk kā pēc desmit minūtēm piedāvājums būs epastā un klienta profilā platformā. Šobrīd piedāvājumu varēs saņemt no trim Latvijā esošām apdrošināšanas sabiedrībām.

Ideja par iespēju platformā ieviest sējumu apdrošināšanu uzņēmumam radās jau pirms diviem gadiem, bet tolaik tā neīstenojās. "Šovasar mūs uzrunāja apdrošināšanas brokeru sabiedrība “Investimus” un esam ne vien noslēguši sadarbību, bet arī izveidojuši procesu, ka lauksaimnieki varēs aizpildīt pieteikumu digitāli. Nozares eksperti apstiprina, ka šis ir Eiropā neredzēts un revolucionārs risinājums sējumu apdrošināšanā,” apgalvo G. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados?

Db.lv, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja būtu nesen ievēlēts tautas priekšstāvis, tad šādi varētu saprast VARAM vēstījumu deputātiem 5. februāra rītā Saeimas komisiju namā. Divas jaukas VARAM ierēdnes stāsta pērn savēlētiem Vides un klimata apakškomisijas Saeimas deputātiem par to, kā daba jāsargā, kā mums ar SEG emisijām veicas. Tiešāk - neveicas, jo neizdodas un neizdodas izpildīt Eiropai sasolīto.

Kādēļ neveicas? Lauksaimnieki stipri gāzē. Ik gadu viņiem emisiju aizvien vairāk un vairāk un būs vēl vairāk! Pēc šādas uzrunas pat piecgadniekam, kurš lasīt neprot, ir skaidrs, ka lauksaimnieki ir valsts lielākie gāzētāji - emisiju grēkāži. Rīgā cilvēki kā cilvēki, emisijas nepalielina, bet no lauka kā nes pēc mēsliem, tā nes un ar katru gadu aizvien vairāk.

Viens gan visā referātā deputātiem skan kaut kā mazliet ačgārni. Saīsināti - Latvija SEG emisiju ziņā uz vienu iedzīvotāju izskatās labi, jo mums praktiski nav ražošanas. Tiešāk - tās ir ļoti maz. Ir citi aprēķini un kritēriji, pēc kuriem izskatāmies slikti, bet atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, lauksaimniecībā, izskatāmies ļoti slikti. Ierēdnes monotonā runa rosina klusu, bet ķecerīgu domu - Latvija Eiropas priekšā izskatītos ideāli, ja vispār nebūtu lauksaimniecības ar savām govīm, cūkām, zemes aršanu un visu citu, kas rada SEG emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkti jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

"Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem jūlijā - augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmolu stāsts: Herkuless un Rīgas Dzirnavnieks

Lelde Petrāne, 26.03.2019

Zīmola stāsts skatāms raksta galerijā! Herkuless iepakojums pagājušā gadsimta 80-tajos gados

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Rīgas Dzirnavnieks», kas ir «Herkuless» produkcijas ražotājs, pirmsākumi ir saistāmi ar labības pārstrādes kombinātu Rīgā - «Sarkanais Oktobris», kas dibināts 1945.gadā. Iespējams, ka sākums pat bijis vēl agrāk, jo arhīvos atrodama 1927. gada publikācija par dzirnavām Rīgā ar nosaukumu «Sarkanais oktobris».

Savukārt, produkti ar nosaukumu «Herkuless» pirmo reizi minēti 1954. gadā, kad sākās «Herkuless» veiksmes stāsts nu jau 65 gadu garumā. Var droši teikt, ka ar «Herkuless» pārslām brokastīs uzaugušas vairākas paaudzes Latvijā.

No tiem laikiem ir saglabājies maz liecību, bet Latvijas valsts arhīvā atrodamās ziņas liecina, ka labības pārstrādes kombināta «Sarkanais Oktobris» ražošanas apjomi strauji auguši un tas bijis nozīmīgs graudaugu pārstrādātājs un graudu produktu ražotājs Padomju Latvijā. Kombināts fokusējies uz diviem segmentiem - miltu un auzu pārslu ražošanu. Uzbūvēts liels, padomju laikiem raksturīgs ražotnes komplekss Juglā. Šajā laikā galvenais produkcijas noieta tirgus bija Latvija. No enciklopēdiju izrakstiem izriet, ka 1985.gadā kombināts ražoja 97,7 tk tonnu miltu, salīdzinājumā 1970.gadā miltu apjoms bija 69,5 tk tonnu. Savukārt auzu pārslu apjoms veidoja 28,9 tk tonnu, kas ir četrkārt vairāk nekā 1970. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs «ievilkt elpu», jo ne tikai labības, bet arī uz augļu un ogu ražas solās būt labas, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pēc diviem neražas gadiem, izskatās, ka raža tiešām būs laba. Turklāt tas neattiecas tikai uz labību, bet arī uz augļiem un ogām. Lauksaimnieki beidzot varēs «ievilkt elpu»,» teica Treibergs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka reģionos situācija var atšķirties, piemēram, vienā saimniecībā ražas ir labas, citā ne tik ļoti. Diezgan daudzi sūdzas arī par to, ka labība šogad ir sakritusi veldrē, kamdēļ vietām būs ražas zudumi. Tomēr tehniski iespējams novākt arī veldrē sakritušu labību. «Kopumā, ja šis gads ražas ziņā nebūs ļoti labs, tad būs vismaz vidējs. Tas ir ļoti svarīgi, jo neviens zemnieks kataklizmas nespēj izturēt trīs gadus pēc kārtas,» rezumēja LOSP vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki varēs saņemt īstermiņa aizdevumu no vienotā platības maksājuma

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi, šogad lauksaimniekiem ir pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums, kurš rudenī tiks dzēsts no vienotā platības maksājuma summas, informē Lauku atbalsta dienests.

Iesniegumu īstermiņa aizdevuma saņemšanai lauksaimnieki var iesniegt no 2020. gada 21. maija līdz 15. augustam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

Īstermiņa aizdevumu līdz 2020. gada 31. decembrim piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro.

Īstermiņa aizdevums tiek aprēķināts no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus nosacījumus:

īstermiņa aizdevuma minimālā summa – 700 eiro; atbalsta likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru; saskaņotā valsts atbalsta īstermiņa aizdevuma maksimālā summa – 100 000 eiro. Lauksaimnieks var pretendēt uz īstermiņa aizdevumu:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi kredītlīniju Latvijas lielākajam zemnieku kooperatīvam LATRAPS 65 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai: graudu iepirkšanai no zemniekiem, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei, lai tos tālāk realizētu Latvijas lauksaimniekiem.

LATRAPS ir lielākais graudu iepircējs un eksportētājs, kā arī lielākā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltijā, kurā apvienojušies vairāk nekā 1000 zemnieku no visiem Latvijas reģioniem. LATRAPS apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 270 miljoni eiro.

"Šī pavasara notikumi pierādīja, cik svarīga ir spēcīga lauksaimniecības nozare valstī, cik būtiski, lai krīzes apstākļos mēs kā valsts spētu nodrošināt iekšējo tirgu ar pārtiku, kā arī novērtējām eksporta potenciāla vērtību. Piešķirtais kredītlīnijas apjoms spēs atbalstīt Latvijas lauksaimnieku produkcijas realizēšanu, kā arī lauksaimniecības darbības attīstīšanu," teic "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja Ilze Zoltnere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Laiks, kad līzingā frāze "vēlos maksimāli zemu pirmo iemaksu" izskan reti

SEB līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. «Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,» norādīja padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum Zemes fonds iegādājies vairāk nekā 530 īpašumus, ieguldot 28 miljonus eiro

Žanete Hāka, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies vairāk nekā 530 zemes īpašumus 10 000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 28 miljonus eiro, informē Altum.

Kopumā pieprasījums pēc Zemes fonda pakalpojumiem saglabājas augsts ar pieaugošu tendenci. Šogad pirmo 4 mēnešu laikā Zemes fonds veicis 104 jaunus darījumus 6,9 miljonu eiro apmērā, iegādājoties 2188 hektārus, tai skaitā 1090 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām lauksaimniekiem. Kopējais darījumu apjoms šogad ir divkāršojies salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu gan platību, gan ieguldīto resursu ziņā.

«Nepilnos četros gados Zemes fonda portfelis sasniedzis pirmos 10 tūkstošus hektāru, darījumu apjomam ar katru gadu pieaugot. Īpaši jāizceļ reversās nomas pakalpojums, kura pieprasījums šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 110% salīdzinot ar pagājušo gadu. Pārdodot zemi fondam ar atpakaļpirkuma tiesībām, lauksaimnieks iegūst finanšu resursus un saglabā tiesības lietot zemi, un pēc pieciem gadiem var to atpirkt par garantētu cenu. Reversā noma šobrīd lauksaimniekiem palīdz pārvarēt grūtības, kas radušās pēdējo divu gadu smago laikapstākļu ietekmē, un kalpo par noderīgu instrumentu, lai turpinātu veiksmīgi strādāt un attīstīties. Kopējā lauksaimniecības zemes tirgū fonda darījumu īpatsvars ir ļoti neliels, vienlaikus tas kalpo kā efektīvs instruments zemes atgriešanā lauksaimnieciskajā darbībā, kā arī noteiktu lauksaimniecības jomas nepilnību risināšanā situācijās, kad saimniecībai finansēšanas iespējas komercbankās ir izsmeltas,’» skaidro Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Latvijā radītais Rupucis gaida savu slavas stundu

Ilze Žaime, 10.09.2019

Izbrauciens ar Rupučiem Svētupē. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadoties pēc seno laivu Coracle (ang.val.) piemēra, mazo upju entuziasts Jānis Briška no stikla šķiedras radījis pats savas laivas - «Rupučus», tādējādi aizpildot tukšumu tirgū starp gumijas zābakiem un kanoe laivām.

J. Briška no bērnības ir mīlējis atrasties uz ūdens un sevišķi mīļa viņam kļuvusi Vitrupe, kur pats kopā ar ģimeni pavada vasaras. Lai gan aizraujoša, upe ir arī šaura un vasarās aizaug, kļūstot grūti izbraucama laivām. Nevēlēdamies atteikties no komforta, ko sniedz atrašanās laivā, J. Briška raudzījās pēc risinājuma. Pirms četriem gadiem nejauši uzzinājis par vēsturiskajām Coracle laivām, kuras reiz izgatavotas no ādām un darvotiem audekliem un šodien to modernā versija arī ieraugāma dažviet pasaulē, meistaram radās doma pašam tādu izveidot.

J.Briška jau vairāk nekā 15 gadus nodarbojas ar stiklaplasta izstrādājumu izgatavošanu, ir arī strādājis laivu izgatavošanas uzņēmumā. Saņēmis atbalstu ieceres īstenošanai no esošās darba vietas komandas, J.Briška «Rupučus» sāka izgatavot uzņēmuma darbnīcā, arī iespēja iegādāties materiālus uzreiz bija ērti pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas lauksaimnieku pārstāvji Briselē tiekas ar komisāru Janušu Vojcehovski

Lelde Petrāne, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē ceturtdien norisinās Latvijas lauksaimnieku pārstāvju tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski), lai vēlreiz atgādinātu par nepieciešamību palielināt tiešo maksājumu un lauku attīstības finansējumu, kā arī apspriestu svarīgākās jaunās prasības, kuras Latvijas lauksaimniekiem ir nepieņemamas.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre informē: "Lai arī saistībā ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un lauksaimniecības finansēšanu šobrīd vislielākais smagums ir jānes Eiropadomei un mūsu premjeram Krišjānim Kariņam, arī EK lauksaimniecības komisāram Vojcekovskim vēlreiz atgādināsim par godīga tiešmaksājuma apmēra svarīgumu Baltijas valstu lauksaimniekiem."

Pašreizējais EK piedāvājums Latvijai paredz niecīgu tiešo maksājumu pieaugumu, norāda "Zemnieku saeima". "Turpinot šādā tempā, vienlīdzīgus tiešos maksājumus mēs varētu saņemt vien ap 2100. gadu, kas nav pieņemami. Pretēji niecīgajam pieaugumam tiešajos maksājumos, EK piedāvā arī par 15% samazināt lauku attīstības finansējumu, no kura galvenokārt finansē videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības praksi, lauku infrastruktūras sakārtošanu, investīcijas mazajos lauku uzņēmumos un pārstrādē. Šāds solis pārvelk treknu strīpu cerētajai lauku reģionu attīstībai," pauž M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības zemes tirgū pēdējos gados pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā zemes cena ir kāpusi. Vienlaikus interese par zemes iegādi no lauksaimniekiem ir. Finanšu institūcija "ALTUM" informē, ka palīdz lauksaimniekiem iegādāties zemi, izsniedzot finansējumu vidēji 11-13 miljonu eiro apmērā gadā.

Zemes tirgus pēdējo trīs gadu laikā ir sašaurinājies, krītoties gan darījumu skaitam, gan iegādāto platību apjomam. To ietekmējis fakts, ka intensīvas lauksaimniecības reģionos samazinās pieejamās platības, darījumus ietekmējis arī cenu kāpums pēdējo trīs gadu laikā. Samazinājusies arī zemes pārpircēju aktivitāte, neredzot šajā nišā lielas peļņas iespējas.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

Šobrīd no visas valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanas tirgū nonāk vidēji vien 3-4%, tikmēr būtiski lielāks ir zemes nomas tirgus. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 25% no visas valsts aramzemes tiek nomāta. Zemes īpašnieki nelabprāt zemi pārdod, tāpēc piedāvā to nomai. Dažkārt zemi nomāt ir dārgi, piemēram, Zemgalē kvalitatīvu īpašumu nomas cena sasniedz pat 300 EUR par hektāru gadā. Ja zemniekam ir vēlme paplašināties un tirgū parādās zeme, nereti ir situācijas, kad zemniekam finanšu līdzekļi zemes iegādei nepietiek.

"Ja lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un tas ir izdevīgāk nekā turpināt to nomāt, var palīdzēt "ALTUM" atbalsts – no visiem zemes darījumiem lielākā daļa jeb 70% jau šobrīd ir tāda rakstura. Ja arī īpašnieks nolemj pārdot zemi, cena var būt augsta, tāpēc mēs esam izveidojuši tādu kreditēšanas programmu, kas ļauj iegādāties zemi ar atvieglotiem nosacījumiem, pirms to izdarījis kāds cits. Piemēram, ja banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma, tad "ALTUM" izsniegs aizdevumu arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz pat 30 gadiem. Tas ir svarīgi, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Tieši garais atmaksas termiņš un maza paša līdzdalība mēdz būt vienīgā iespēja uzsākt vai attīstīt savu saimniecību maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpat piedāvājam dzēst aizdevumu pirms termiņa, neprasot par to komisijas maksu," skaidro Diāna Lopeta, "ALTUM" centra reģiona vadītāja.

Vislielākais pieprasījums "ALTUM" aizdevumam zemes iegādei ir Vidzemes un Kurzemes reģionos gan apjoma, gan skaita ziņā. Tāpat aktīvi tiek finansēts Zemgales reģions, kur, līdzīgi kā tirgū kopumā, aizdevuma apjoms pieaudzis, bet darījumu skaits – sarucis. Lai arī Latgalē aktivitāte ir viszemākā, arī tur vidējais darījumu apjoms pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 30%.

Lauksaimniecības zemes cenas atšķiras pa reģioniem, ko ietekmē gan zemes kvalitāte, gan lauksaimniecības darbība. Jo lielāks pieprasījums, jo augstāka arī cena. Apvidos ar vērtīgāku zemi un intensīvāku lauksaimniecības darbību cena ir ievērojami augstāka – tā, piemēram, 95% gadījumu darījuma cena par hektāru svārstās no 1000 eiro Latgalē līdz pat 8000 eiro Zemgalē.

Turklāt zemes cenas publiskajos sludinājumu portālos mēdz būt norādītas augstākas par patieso darījumu vērtību. Objektīvu lauksaimniecības zemes cenu var meklēt portālā www.cenubanka.lv, kurā tiek apkopoti visi zemesgrāmatā reģistrētie darījumi.

Tomēr cenu pieauguma dinamika šobrīd sāk mazināties, jo pārdošanā arvien biežāk nonāk nekoptas zemes platības, par kurām lauksaimnieki nav gatavi maksāt neadekvāti augstās cenas, iespaidojot vidējo lauksaimniecības zemes cenu valstī.

Vēl viena lauksaimniecības zemes īpatnība ir tā, ka tā ir sadrumstalota, nereti pat ļoti mazos gabalos. Gandrīz trešdaļu no lauksaimniecības zemes īpašumiem veido īpašumi, kas ir mazāki par vienu hektāru, un ir gadījumi, kad vienai saimniecībai piederoši zemes īpašumi viens no otra atrodas pat vairāku kilometru attālumā. Tāpēc visos gadījumos, domājot par zemju apvienošanu, būtiski ir izvērtēt visas izmaksas, lai tās nenoēd sagaidāmos ieguvumus. Zemnieki ļoti labprāt iegādājas savai saimniecībai blakus esošas nelielās saimniecības, pieprasījums pēc šādiem darījumiem ir liels un arī cena mēdz būt pievilcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā AS "Dobeles dzirnavnieks" aizvadītajā gadā sasniedzis līdz šim lielāko apgrozījumu - 129,6 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā.

Apgrozījumu kāpināt izdevies, pateicoties pārstrādāto graudu un ražošanas apjoma pieaugumam, norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Dobeles dzirnavnieks" 2019. gadā pārstrādājis 285 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. "Kāpināt pārstrādāto graudu apjomu plānojam arī šogad, sasniedzot 300 tūkstošus tonnu," prognozē K. Amsils.

2019. gadā uzņēmuma attīstībā ieguldīti 11,9 miljoni eiro. "Ik gadu palielinām gan ražošanas, gan graudu uzglabāšanas jaudas, nemitīgi investējam uzņēmuma infrastruktūras un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanā un efektivizēšanā," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) izmaksās ārkārtas atbalstu piena lopkopjiem un liellopu audzētājiem, kas ir vienreizējs valsts pabalsts ienākumu stabilizēšanai šajās nozarēs, informē LAD.

Par katru slaucamu govi lauksaimnieki saņem 86 eiro, ja no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam bijušas vismaz 3 slaucamas govis un piens pārdots piena pārstrādātājam. Par gaļas šķirnes liellopu saņem 137 eiro, par piena vai piena-gaļas šķirnes bulli - 96 eiro, ja tie realizēti no 2020.gada aprīļa līdz jūnijam.

Pabalstu izmaksā, jo noteiktās lopkopības nozarēs ir konstatēts ieņēmumu samazinājums. Samazinājuma apmērus jūlijā publicēja Zemkopības ministrija. 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam piena ražošanā kopējie ieņēmumi bija samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados, savukārt liellopu audzēšanā tie bija samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru