Jaunākais izdevums

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Proti, Latvijā 70% no lauksaimniecībā nodarbinātajiem ir paši zemnieki vai viņu ģimenes locekļi, radinieki, savukārt Eiropā tādu ir tikai 50%. Šie skaitļi ļauj secināt, ka Latvijā lauksaimniecībā ir par 50% mazāks algoto nodarbināto skaits nekā ES. Vēl viens parametrs – vidēji viens nodarbinātais lauksaimniecībā Latvijā 2019. gadā saražoja produkciju 22 600 eiro apmērā, bet Eiropā vidēji viens šajā nozarē strādājošais saražoja produkciju par 52% vairāk. Tāpat Latvijā no viena hektāra zemes saražoja produkciju par apmēram 770 eiro, taču tas ir par 70% mazāk nekā Eiropā. Protams, Latvijā ir lauksaimnieki, kuri šos ES vidējos rādītājus ir sasnieguši un pat pārsnieguši, tomēr vairums tos sasniegt vēl nespēj.

Jāņem vērā, ka Eiropā ir citāda lauksaimniecības struktūra, jo ir vīnogu lauki un daudz citādu dārzeņu, augļu, kurus Latvijā nav iespējams izaudzēt tieši klimatisko apstākļu dēļ. Pēdējo gadu laikā Latvijā pieaudzis vidējās lauku saimniecības izmērs, vienlaikus samazinājies mazo saimniecību skaits.

Visstraujāko pieaugumu uzrāda tieši lielās saimniecības, kurās pieauguma ātrums apmēram četras reizes pārsniedz ES vidējo pieauguma tempu. Iepriecina arī ražīguma pieaugums, piemēram, graudkopībā tas pieaudzis par 92% (rudziem par 100%, kviešiem par 80%). Jāņem vērā, ka Latvija pēc eksportēto graudu apjoma – vairāk nekā 3 milj. t – ir pasaules 15 lielāko šī produkta eksportētāju vidū un tā ģenerē apmēram 520 milj. eiro lielus ienākumus. Latvija ar Lietuvu lielāko graudu eksportētājvalstu vidū cīnās par 13.–14. pozīciju pasaulē. Graudkopību, it īpaši pēdējos gados, būtiski stimulējis ārējā pieprasījuma pieaugums un arīdzan globālā cenu inflācija.

Vēl viena lauksaimniecības nozare, kuras produkcija tiek eksportēta, ir piensaimniecība, tās saražoto produktu apmērs Latvijas iekšējā tirgus vajadzības (patēriņu) pārsniedz divas reizes. Tiek eksportēti ne tikai piena produkti, bet arī svaigais piens – lielākoties uz Lietuvu un nedaudz arī uz Igauniju. Citās lauksaimniecības jomās varbūt tik lielu sasniegumu, vismaz pagaidām, nav, bet tas nenozīmē, ka tajās nav notikusi attīstība. Kopējais ES tirgus ir lieliska noieta tirgus iespēja visiem Latvijas lauksaimniekiem, vienlaikus kopējā lauksaimniecības politika sniedz būtisku atbalstu, taču tas nenozīmē, ka nav problēmu un izaicinājumu.

Vai Latvijas lauksaimnieki ir konkurētspējīgi, it īpaši salīdzinājumā ar veco ES dalībvalstu konkurentiem, kuri saņem ievērojami dāsnākus tiešmaksājumus?

Šis jautājums ir bijis un būs svarīgs gan Latvijas lauksaimniekiem, gan ministriem, gan visu līmeņu politiķiem, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā zemnieku izmaksas Latvijā ir augušas un tās tikai pavisam nedaudz atpaliek no veco ES dalībvalstu zemnieku izmaksām. Turklāt vairākās sfērās – minerālmēslu, degvielas, tehnikas – izmaksas Latvijā ir tieši tādas pašas kā, piemēram, Vācijā vai Dānijā. Vienīgais būtiskais izņēmums ir darbaspēka izmaksas. Tieši tāpēc jautājums par tiešmaksājumu apmēru Latvijai bija Ministru prezidenta, Zemkopības ministrijas un visu lauksaimnieku uzmanības degpunktā, kā rezultātā mums izdevās panākt vienošanos par to palielinājumu no 77% līdz 82% salīdzinājumā ar ES vidējo.

Līdz ar to pašlaik tiešmaksājumu apmērā Latvija ir pielīdzinājusies Rumānijas un Bulgārijas līmenim, un faktiski piecām valstīm (ieskaitot Igauniju un Lietuvu) tas ir identisks, bet ir lēmums, ka tas pakāpeniski tiks paaugstināts. Tiešmaksājumu apmērs ir svarīgs, raugoties uz nozares izaugsmi, attīstību, transformāciju un pielāgošanos jaunajām prasībām. Ja Latvijas lauksaimnieki nesaņems tiešmaksājumus vismaz ES vidējā apmērā, tad tendence par vienas – mononozares – dominanci varētu arī saglabāties. Taču notikusī lauksaimniecības transformācija bez jaunām darbavietām laukos ir būtiski samazinājusi iedzīvotāju skaitu, kas nebūt nav labs rezultāts. Ir daudz jautājumu, kas būtu jārisina, proti, jāveido atbalsta pasākumi vidējo un mazo saimniecību izaugsmei, lauksaimnieku diversifikācijai, veicinot augļu, dārzeņu un ogu ražošanu, vienlaikus stiprinot piegāžu ķēdes un šo saimniecību kooperāciju, jo graudu audzētāju kooperatīvās sabiedrības ir pierādījušas sevi kā lielu spēku gan saražotās produkcijas realizācijā ārzemēs, gan arī šo kultūru audzētājiem nepieciešamo izejmateriālu sagādē.

Jādomā arī par cita veida darbavietu – ārpus lauksaimniecības – izveidi laukos, tādējādi dodot iespējas nopelnīt cilvēka dzīvei cienīgu algu un bremzējot vai pat apturot lauku iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām. Šo uzdevumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu var piesaistīt gan no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma, gan arī valsts budžeta. Par šiem jautājumiem ar lauksaimniecības nozares organizācijām un ekspertiem notiek diskusijas, lai jau no 2023. gada varētu piedāvāt konkrētus risinājumus. Mērķis ir līdz šīs vasaras vidum izstrādāt nozares stratēģiskā plāna projektu. Virsmērķis – panākt, lai pašreizējās saimniecības nezaudētu konkurences cīņā ar vecajās ES valstīs strādājošajiem ražotājiem.

Kā saimniekošanu ietekmēs jaunās Eiropas iniciatīvas – mazāk augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu, kā arī CO2 izmešu? Kā mainīsies ražošanas izmaksas un produktu gala cenas veikalos?

Zaļā kursa ieviešana būs milzīgs izaicinājums ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas zemniekiem, jo notiks fundamentāla ekonomiskās paradigmas maiņa, būs jauns vērtību princips. 2015. gadā, kad Latvija bija ES prezidējošā valsts, tika nosprausts mērķis – samazināt emisijas par 40%, bet tagad tas jau paaugstināts līdz 55%. Savukārt Latvija ir samazinājusi emisiju apmēru par 57%, tāpēc arī 55% samazinājums nav neiespējams, svarīgākais ir, kurā virzienā tiks vērstas aktivitātes.

Lielākie emisiju avoti ir ne tikai rūpniecība, enerģētika, bet arī transports un lauksaimniecība – zemes apstrāde, lopkopība. Latvijas gadījumā būs jāizvērtē visi minētie sektori un jāvienojas, kur, cik daudz un kādā veidā tiks mazinātas emisijas. Transporta segmentā jau ir anonsēti priekšlikumi, piemēram, par mobilitātes pasākumiem Rīgā un tās apkaimē, transportlīdzekļiem, enerģētikā ir un būs jautājumi saistībā ar apkuri un energoefektivitāti. Neraugoties uz minēto, ES Zaļais kurss atstās ietekmi uz Latvijas lauksaimniekiem, un 30% no atvēlētā finansējuma nozarei būs jānovirza jautājumiem, kas saistīti ar klimatu. Būs pasākumi, par kuriem lauksaimnieki saņems papildu atbalstu, piemēram, par mazāku augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu izmantošanu.

Arī investīciju programmā tiks paredzēts atbalsts (arī lielajām saimniecībām) tieši saistībā ar klimata neitralitātes jautājumu risināšanu. Viskritiskākā situācija CO2 izmešu samazināšanā būs piena lopkopībā, kurā ir vislielākās emisijas un visgrūtāk tās samazināt. Protams, ir lielas iestrādes par emisiju savākšanu un biogāzes ražošanu, ko savukārt izmantotu enerģētikā, taču tas ir salīdzinoši dārgs risinājums, it īpaši mazākām saimniecībām. Alternatīva šim risinājumam ir tikai optimizācija, jeb, citiem vārdiem sakot, liellopu skaita samazināšanā. Latvijas zinātnieku ieteikums emisiju samazināšanai piena lopkopībai ir tās pārcelšana uz bioloģisko sektoru un dzīvnieku turēšana pēc citiem principiem. ES kā Zaļā kursa īstenotājai būs jādomā, pēc kādiem principiem notiks turpmākā sadarbība ar citām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, kurām nav tik ambiciozu klimata mērķu, kādi ir Eiropai.

Proti, ES nevar savus pašmāju ražotājus nostādīt sliktākā situācijā nekā trešo valstu piegādātājus, līdz ar to šiem ārvalstu produkcijas piegādātājiem būtu jānosaka un jāievēro tādas pašas prasības un nosacījumi, kādus ievēros ES lauksaimnieki. Pretējā gadījumā ES ražotāji, kuri ievēros emisiju, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanas samazināšanas prasības, nebūs konkurētspējīgi ar trešo valstu piegādātājiem ES iekšējā tirgū, nemaz nerunājot par pasaules tirgu. Šādu situāciju var novērot jau pašlaik, kad tepat netālu, Ukrainā, ražo tādu pašu produkciju kā ES, bet ražošanā izmanto citas metodes un prasības, kā dēļ šajā valstī saražotā produkcija ir ievērojami lētāka un izstumj no tirgus godprātīgi ES prasības ievērojošos pašmāju ražotājus. Tas nozīmē, ka ieejai ES tirgū jānosaka ne tikai kvalitātes un nekaitīguma prasības produktiem, bet arī to ieguves (ražošanas) principi, tehnoloģijas un mehānismi, kā šīs prasības tiek ievērotas. Šo iemeslu dēļ arī ir plašas diskusijas ES līmenī par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu slēgšanu un noslēgto līgumu papildināšanu atbilstoši jaunajām iniciatīvām un politikām.

Vai visa ES vienādā ātrumā pāries uz augu aizsardzības līdzekļu, mēslojuma un izmešu samazināšanu, vai arī ikviena dalībvalsts pati noteiks savu kustības ātrumu?

Visticamāk, katrai ES dalībvalstij būs savi mērķi un savs Zaļā kursa rīcības plāns, bet lauksaimniecībai ir kopējā ES politika, kas ļoti stingri regulē jomu. Protams, katrai ES dalībvalstij ir savas specifiskās nianses, un tas nozīmē, ka tās arī atspoguļosies to rīcībā. Visā ES vienāda kustības ātruma noteikšana ir iespējama, bet to, kā tas materializēsies, rādīs laiks.

Ko nozīmēs lauksaimniekiem un patērētājiem ES virzītā ideja no lauka līdz galdam, kurā uzsvars tiek likts uz bioloģisko lauksaimniecību, kurā iegūstamās produkcijas apjoms no vienas vienības ir ievērojami zemāks un tā ir dārgāka nekā konvencionālajā lauksaimniecībā iegūstamā raža?

Šī ir būtiskākā dzīvesveida izmaiņa pēdējo 50–70 gadu laikā, un pašlaik esam tikai pašā ceļa sākumā. Par to vēl būs nepieciešamas daudzas diskusijas un dažādu iedzīvotāju grupu viedokļu tuvināšana par pārtikas kvalitāti, kvantitāti, cenu un to, kur atrast šo triju viedokļu līdzsvaru. Protams, šajā uzstādījumā ir savas pretrunas: cilvēka veselība pret produkcijas cenu, tātad pieejamību – mūsu iedzīvotāju pirktspēju. Ar vienkāršu eiro vai centu cilvēku veselību pēc 10–15 gadiem izmērīt nevar. Dažās ES dalībvalstīs par šiem jautājumiem jau notiek plašas diskusijas, citās tās vēl tikai sākas.

Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas patērētāji lielākoties ir ārzemēs, un tāpēc šī joma savus produktus eksportē uz tā dēvētās vecās ES dalībvalstīm – Vāciju, Dāniju. Šobrīd 14% lauksaimniecībā izmantotās zemes izmanto tieši bioloģiskās produkcijas ražošanai, kas Latviju pēc bioloģiskās lauksaimniecības aizņemtās platības ierindo 6. vietā visā ES, vienlaikus uz šīs zemes saražo tikai 7% no kopējās produkcijas. Tās ir mazākas ražas. Vienlaikus šis jautājums nav tikai un vienīgi lauksaimniekiem, bet gan visai sabiedrībai kopumā un valsts rīcībai – kā nodrošināt piegāžu ķēdes, sabiedrības iespēju iesaistīties bioloģiskajā saimniekošanā. To var īstenot, izmantojot zaļā iepirkuma mehānismu, iegādājoties pārtiku izglītības iestādēm, bērnudārziem, arī aizsardzības spēkiem, veselības un sociālās aprūpes iestādēm.

Kādu ietekmi uz lauksaimniecību, arī pārstrādi un tirgu atstājusi Covid-19 pandēmija?

Lai arī cilvēki bez pārtikas iztikt nevar, tomēr koronavīruss ir ietekmējis arī lauksaimniecību un pārtikas pārstrādi. Ir nozares, kuras ir guvušas lielākus ienākumus, ir arī tādas, kuras piedzīvojušas ienākumu kritumu un izmaksu pieaugumu. Covid-19 ietekme uz lauksaimniecības un pārtikas nozari Latvijā ir līdzīga tai, kādu izjuta tie, kuri šajā jomā strādā Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Vienlaikus dažādas jomas šo pandēmiju izjutušas ļoti atšķirīgi, un arī tās laikā ir mainījušies problēmjautājumi.

2020. gada martā pēc Covid-19 ierobežojumu ieviešanas Latvijā un Eiropā bija jautājums par iedzīvotāju nodrošināšanas iespējām ar pārtiku. Pārtikas apgādes nepārtrauktības problemātikai tika izveidota pārtikas pārstrādātāju, ražotāju, tirgotāju un Zemkopības ministrijas ekspertu kopīga darba grupa. Tā kā Latvija pati sevi pilnībā spēj nodrošināt ar primārajiem pārtikas produktiem, tad arī pārtikas apgādes problēmjautājumi vairāk skāra tehniskas nianses, nevis to būtību.

Svarīgs jautājums bija par epidemioloģiskās drošības prasībām pārtikas pārstrādes uzņēmumos, lai tajos neielaistu Covid-19 un tādēļ nebūtu jāaptur ražošana, kas savukārt izraisītu visas ar to saistītās sekas (ieskaitot tukšus veikalu plauktus). Iedomājieties, kas notiek, ja fermā ir saslimuši cilvēki un nav, kam izslaukt govis, bet tās bez slaukšanas nevar dzīvot. Bija daži gadījumi, kad pārtikas pārstrādes uzņēmumos kādam darbiniekam tika konstatēta saslimšana ar koronavīrusu, taču to skaits nebija kritisks pārtikas apgādes jautājumam.

Vienlaikus piena nozarē pandēmija samazināja patēriņu, un tādēļ saruka arī svaiga piena iepirkuma cenas, turklāt kādu brīdi vēl bija jautājums par robežu šķērsošanu produktu eksporta pasūtījumu piegādēs. Līdzīga aina tika novērota arī putnkopībā un gaļas lopkopībā. 2020. gada nogalē būtisku satricinājumu piedzīvoja cūkkopības sektors, jo būtiski – teju par pusi – saruka cūkgaļas cenas. Tas gan bija vairāk saistīts nevis ar koronavīrusa pandēmiju, bet ar Āfrikas cūku mēra izplatību Vācijā un Polijā, kā rezultātā Ķīna pārtrauca cūkgaļas iepirkumus Eiropā un šis eksportam sākotnēji paredzētais apjoms tika iepludināts kopējā ES tirgū. Tādējādi cūkkopībā ienākumi kopš 2020. gada novembra ir sarukuši teju par 50%, un šī ietekme ir jūtama joprojām.

Putnu gaļas un olu cenu sarukumu smagi izjūt arī putnkopji, kuriem, tāpat kā cūkkopjiem, produkcijas realizācijas cenu kritumu pavadīja izmaksu kāpums, proti, barības – sojas, graudu – cenu pieaugums. Savukārt graudkopjiem, tieši pretēji, 2020. gadā ievākta rekordraža – teju 3,5 miljoni tonnu, un pieaugušās graudu cenas pasaules tirgos ļāvušas palielināt savus ieņēmumus. Covid-19 seku likvidēšanai un konkurētspējas atjaunošanai valdība pērn atvēlēja 100 milj. eiro, kur lielākās saņēmējas bija piena lopkopība, cūkkopība. Šogad paredzēti vēl papildu 45 milj. eiro, kur lielākie saņēmēji būs cūkkopība un putnkopība. Pašlaik notiek Latvijas iecerētā valsts atbalsta mehānisma saskaņošana ar Eiropas Komisiju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

DB Uzņēmēju klubs: Pārmaiņu laiki ir sākušies

Māris Ķirsons, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par ieceri samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu par 50%, kā arī piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.

Pēc koalīcijas partiju sanāksmes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) informēja, ka, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, sadales tarifa samazināšanai tiks piešķirts apmēram 78 miljonu eiro atbalsts, savukārt 16 miljoni eiro tiks piešķirti mājokļu pabalstu subsidēšanai.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns teica, ka caur šādu mehānismu AS "Sadales tīkls" negatīvās ietekmes nav. "Tas turpina investīcijas tīklos un nekādā veidā arī neierobežojot drošas situācijas uzturēšanu nākotnē," pauda Šaicāns.

Vienlaikus EM ir rosinājusi samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi uz laiku gan elektrībai, gan gāzei, tomēr par to koalīcija nav vienojusies. Par nodokļa likmes samazināšanu iestājās Nacionālo apvienību pārstāvošais ekonomikas ministrs, bet pret to ir iebildusi "Jaunā vienotība".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējam ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) pametot amatu, viņa vietā uz laiku stāsies zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Šonedēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdeva rīkojumu par Vitenberga demisiju. Kariņš rīkojumu par Vitenberga demisiju izdeva, respektējot partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu no amata atsaukt ekonomikas ministru, kurš nesen pameta šīs partijas rindas, lai pievienotos Nacionālajai apvienībai.

Uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā par ekonomikas ministra pienākumu izpildītāju iecelts NA pārstāvis Gerhards, lai arī līdzšinējā koalīcijas vienošanās paredzēja, ka amats pienākas "KPV LV".

Šodien arī plānota sadarbības partneru sanāksme par valdības darba organizācijas un sadarbības jautājumiem.

Jau ziņts, ka partijas "KPV LV" Saeimas frakcija trešdien nolēma, ka Vitenbergam ir jāatkāpjas no ekonomikas ministra amata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada līdz 2027.gadam atbalstam gados jauniem lauksaimniekiem paredzēts novirzīt 55,1 miljonu eiro, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu veidā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Atbalstu paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.-2027.gadam.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka tā kā turpina palielināties Latvijas lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums un samazinās gados jaunu vadītāju īpatsvars "turpmākai Latvijas lauku attīstībai svarīgi ir radīt priekšnoteikumus, lai motivētu jaunus, uzņēmīgus un darbspējīgus iedzīvotājus dzīvot un veidot ģimenes, attīstīt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietas Latvijas reģionos".

"Sagaidāms, ka piecu gadu laikā, vairāk nekā 2000 jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja pārņemt vai izveidot savas saimniecības," paredz Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā notiekošajā konferencē "Ukrainas savienošanu ar Eiropu un pasauli - ilgtspējīgas transporta infrastruktūras un efektīvu piegādes ķēžu atjaunošana un attīstīšana" plānots pieņemt dalībnieku kopīgu paziņojumu par pasākumiem Ukrainas atbalstam un integrācijai reģiona transporta infrastruktūrā, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

SM skaidro, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā, pasaule dzīvo jaunā realitātē. Tradicionālās piegādes ķēdes ir pārrautas, to vietā tiek veidotas jaunas. Drošība, militārā mobilitāte, humanitārā palīdzība un atbalsts Ukrainai ir jautājumi, kas Eiropas valstīm ir jārisina nekavējoties.

Par vienotu Eiropas valstu redzējumu un atbalstu Ukrainai, attīstot savienojamību ar Eiropu, diskutē Starptautiskā transporta foruma un Polijas Infrastruktūras ministrijas organizētajā pasākumā, kas no 29. līdz 30.martam notiek Žešovā, Polijā.

SM parlamentārais sekretārs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka prioritāte ir attīstīt drošu un uzticamu multimodālu transporta koridoru starp Ukrainu un Eiropu, kas nodrošinātu Ukrainas eksporta un importa vajadzības. Latvijas lielās ostas un tajās esošie graudu termināli ir gatavi nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības produktu tranzītu un uzglabāšanu. Tāpat Latvijas ostas ir gatavas nodrošināt cita veida kravu tranzītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš izdod rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju

LETA, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Respektējot partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu no amata atsaukt ekonomikas ministru Jānis Vitenbergu (NA), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdevis rīkojumu par Vitenberga demisiju.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, lēmums pieņemts, ņemot vērā partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu atsaukt savu izvirzīto ekonomikas ministru un balstoties uz Sadarbības līgumā noteiktajiem Ministru prezidenta pienākumiem.

Uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā par ekonomikas ministra pienākumu izpildītāju iecelts zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Rīkojums stāsies spēkā piektdien, 14.maijā.

Ministru prezidents aicina sadarbības partnerus uz sanāksmi piektdien, 14. maijā, par valdības darba organizācijas un sadarbības jautājumiem.

Jau rakstīts, ka partijas "KPV LV" Saeimas frakcija šodien nolēmusi, ka Vitenbergam ir jāatkāpjas no ekonomikas ministra amata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parku izveide ir iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā, atzīmēja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvji, komentējot Ministru kabineta doto atļauju AS "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.

LVM pārstāvji min, ka vēja parku būvniecības vietu izvēlei tiek veikta vēja kartēšana, novērtējot piemērotākos ģeogrāfiskos apstākļus, taču vēja parku celtniecība iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā.

Latvenergo un LVM dibinās kopuzņēmumu lielu vēja parku izbūvei Latvijā 

Ministru kabinets š.g. 21. jūnija sēdē nolēma sniegt atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo"...

Vienlaikus, pēc LVM pārstāvju teiktā, vēja parki netiks veidoti dabas teritorijās, kuras nosaka Latvijā spējā esošais regulējums, LVM teritorijās, kurās uzņēmums kā galveno mērķi plāno dabas aizsardzību, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās un citās vietās.

Tāpat kompānijā norāda, ka LVM ir veikusi atlasi par tās pārvaldīšanā esošajām zemēm, balstoties uz normatīvajiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju attīstībai, esošajām aizsargājamajām dabas teritorijām un citiem faktoriem.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka šādu projektu gaita ir laikietilpīga.

"Orientējoši vēja parka plānošanas un realizācijas laiks aizņem 3-5 gadus. Būtisks ir tieši projekta sagatavošanas posms līdz reālo būvdarbu sākšanai. Projekta sagatavošanās posmā jāizpēta esošais vides stāvoklis, plānotās darbības ietekme, ekspertu lauka izpētes darbi (par putnu un sikspārņu populāciju, biotopiem, u.c.), vēja elektrostaciju izvietojuma modelēšanas darbi, tostarp trokšņa, mirguļošanas novēršana, ainavas neitralitāte, pasākumu sagatavošana ietekmju novēršanai vai samazināšanai, monitoringa prasību sagatavošana paliekošo ietekmju novēršanai," klāsta LVM pārstāvji.

Tāpat, bez vides izpētes, sagatavošanās posmā tiek atlasīti potenciālie būvdarbu veicēji, iekārtu ražotāji un dažādi pakalpojumu sniedzēji, norāda LVM pārstāvji, piebilstot, ka projekta sagatavošanas posms noslēdzas ar būvatļaujas saņemšanu, kas dod tiesības sākt būvdarbus.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka tuvākajā laikā plānots sagatavot nepieciešamo dokumentāciju, lai reģistrētu kopuzņēmumu un plašāk informētu sabiedrību par turpmākajiem kopuzņēmuma darbības soļiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 21.jūnijā deva atļauju "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai veidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus. Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 megavatu lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) - Pļaviņu HES.

Pēc Ministru kabineta sēdes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) žurnālistus informēja, ka kopuzņēmumā 80% pamatkapitāla piederēs "Latvenergo", bet LVM - 20%.

Ministru kabinets šogad 22.februārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi "Latvenergo" un LVM dibinātajam kopuzņēmumam. Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā ieguldīti vairāk nekā divi miljardi eiro

LETA, 11.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. līdz 2022.gadam Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā ieguldīti vairāk nekā divi miljardi eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Kā norāda ZM, lielāko daļu no četru gadu laikā nozarē ieguldītā finansējuma lauksaimnieki saņēma tiešajos maksājumos. Kopumā 1,2 miljardi eiro tika izmaksāti vairāk nekā 55 000 lauksaimnieku.

Vienlaikus vairāk nekā 700 miljoni eiro ieguldīti Latvijas lauku attīstībā, kopumā valsts subsīdijām lauksaimniecības nozarē četros gados pieaugot par 96,9 miljoniem eiro.

Tāpat izveidota atsevišķa atbalsta programma mazajiem lauksaimniekiem, kur kopumā no 2019. līdz 2022.gadam mazo lauksaimnieku atbalstam piešķirti 32,5 miljoni eiro, no tiem 11 miljoni eiro no valsts budžeta.

Savukārt kooperatīvu attīstībai četros gados valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta veidā izmaksāti aptuveni 12,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zivsaimniecības nozarē pēdējos četros gados ieguldīti vairāk nekā 70 miljoni eiro

Db.lv, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniecības nozares konkurētspējas kāpināšanai un ūdens dzīvo resursu ilgtspējai pēdējos četros gados Latvijā ieguldīti vairāk nekā 70 miljoni eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Vienlaikus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai zivsaimniecības nozares sektoros izmaksāti kopumā 2,8 miljoni eiro un sniegts atbalsts arī Krievijas izraisītā kara Ukrainā negatīvo seku mazināšanai piecu miljonu eiro apmērā.

Izmantojot valsts budžeta finansējumu, Zivju fonda atbalstu un AS "Latvenergo" kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, no 2019. līdz 2022.gadam Latvijas iekšējie ūdeņi papildināti ar kopumā 60,9 miljoniem zivju mazuļu, smoltu un kāpuru.

Savukārt ar Zivju fonda atbalstu 3,6 miljonu eiro apmērā īstenoti 500 projekti zivju resursu pavairošanai, izpētei, aizsardzībai un sabiedrības informēšanai par zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, bet kopš 2020.gada, kad sāka piekrastes komerczvejniekiem kompensēt roņu nodarītos zaudējumus, kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 515 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaidāma diskusija par zināmu pienākumu vakcinēties pret Covid-19 atsevišķās profesijās

LETA, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā ir gaidāma diskusija par "zināmu pienākumu" vakcinēties pret Covid-19 atsevišķās profesijās, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, atsevišķās profesijās strādājošo obligāta vakcinācija būtu nepieciešama, lai klientiem būtu droša kontaktēšanās un saslimstība nepārnestos tieši klientu kontaktu brīdī.

Ministru prezidents norādīja, ka šobrīd eksperti strādā pie šī jautājuma un viņš rītdienas valdības sēdē par to sagaida diskusiju. Dienu pirms valdības sēdes Kariņš nevēlējās nosaukt konkrētas profesijas, jo nezinot, kāds tieši būšot ekspertu piedāvājums. Iespējams, obligāto vakcināciju dalīs pēc situācijas saistībā ar kontaktiespējām.

Iepriekš politiķu runās izskanējuši piedāvājumi, ka par obligātu vakcinēšanās pienākumu varētu noteikt mediķiem, sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, policistiem, iespējams, pedagogiem un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu centrā Ķīpsalā 9.septembrī sāksies starptautiskā pārtikas nozares izstāde "Riga Food 2021", informē pasākuma rīkotāji.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa (PP), starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle, kā arī "Riga Food" vadītājs Rolands Nežborts.

Pēc "Riga Food 2021" atklāšanas, plkst.11.30 tiks apbalvoti izcilas kvalitātes pārtikas produktu - piena un medus - konkursu uzvarētāji.

Šogad izstādē preces un pakalpojumus prezentēs 300 uzņēmumu no kopumā 15 valstīm, tostarp no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Austrijas, Itālijas, Kanādas, Spānijas, Ukrainas. "Riga Food 2021" būs apskatāmi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Itālijas, Spānijas un Ukrainas kopstendi. Latvijā saražoto vienkopus varēs iepazīt un degustēt Latvijas nacionālajā kopstendā un Zivrūpniecības nozares kopstendā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) rosina atbalstam tūrisma nozarei rezervēt 20 miljonus eiro, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē pauda deputāts.

Šlesera skaidroja, ka varētu budžetā rezervēt, piemēram, 20 miljonus eiro, kas būtu pieejami tūrisma nozares veicināšanai. Deputāta piedāvātais risinājums paredzētu, ka visas aviokompānijas, kuras lido uz Rīgu, piesaistītu tūristus, kuri paliek Latvijā. Aviokompānijas varētu reklamēt Rīgu un Latviju kā tūrisma galamērķi, un par vienu nakti viesnīcā, kas būtu rezervēta ar aviokompānijas starpniecību, valsts šai lidsabiedrībai attiecīgi izmaksātu 10 eiro.

"Vidējā statistika parāda, ka viens šāds tūrists Latvijā atstās 100-150 eiro. Tas nozīmē, ka, ieguldot 10 eiro, mēs atgūstam 100-150 eiro," skaidroja Šlesers, piebilstot, ka tā nebūtu priekšapmaksa, bet rezervēta nauda budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras koalīcijas partijas kopā ar Saeimas deputāta Ata Zakatistova vadīto "Stabilitātes" grupu ir politiski vienojušās par 2022.gada valsts budžetu, ceturtdien pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nākamā gada budžetā ļoti svarīgi būs veicināt gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību, gan arī atsevišķu nozaru attīstību.

Piektdien, 24.septembrī, premjers sasauks ārkārtas valdības sēdi, kurā diskutēs par nākamā gada valsts budžetu. Sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ziņos sīkāk par konkrētiem skaitļiem, pauda Kariņš.

Vienlaikus viņš atklāja, ka nākamgad gaidāms algu pieaugums veselības, izglītības un iekšlietu nozarēs. Attiecīgi atalgojums pieaugs mediķiem, skolotājiem un policistiem.

Tāpat paredzēts zīmīgs zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Par gada uzņēmumu pārtikas ražošanā atzīts Rāmkalni Nordeco

Db.lv, 15.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijas (ZM) organizētajā konkursā "Sējējs 2021" nominācijā "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā" apbalvots zīmola "Rāmkalni" ražotājs SIA "Rāmkalni Nordeco" no Siguldas novada, informē ministrijā.

Balva "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā" piešķirta bioloģijas doktorei, laukaugu patoloģijas grupas vadītājai Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā Olgai Treikalei un lauksaimniecības maģistrei, pētniecei, vasaras un ziemas kviešu selekcijas grupas vadītājai Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā Vijai Strazdiņai.

Apbalvojumu "Ģimene lauku sētā" saņēma Ozoliņu ģimene no zemnieku saimniecības "Jāņkalni" Madonas novadā.

"Jaunais veiksmīgais zemnieks" - Lauris Ikaunieks no zemnieku saimniecības "Druvas" Rēzeknes novadā, bet "Gada veiksmīgākā kopdarbība" titulu saņēma lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Kuldīgas labumi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāuzņemas līderība Baltijas koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam

Db.lv, 31.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas izstāšanās no Melnās jūras “labības darījuma” Latvijas valstij jāuzņemas līderība tranzīta koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam. Latvijas ostu jauda jau šobrīd ļauj nodrošināt vismaz 20% jeb 15 miljonu tonnu Ukrainas graudu eksporta, kamēr ne Lietuvas, ne Polijas ostām šādas kapacitātes nav, norāda “Latvijas stividorkompāniju asociācija” (LSA).

Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga loma Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta krīzes atrisināšanā un Latvija, izmantojot mūsu lielo ostu un tranzīta nozares kapacitāti un profesionālo atbalstu, var dot ļoti lielu ieguldījumu operatīvai Ukrainas graudu eksporta atjaunošanai.

“Pēc iespējas ātrāk veicot visas nepieciešamās procedūras šāda tranzīta koridora izveidošanai, tai skaitā nodrošinot zaļo koridoru Ukrainas kravām, mēs spēsim Ukrainai palīdzēt pārvarēt Krievijas rīcības dēļ radušos graudu eksporta krīzi, kura rada arvien katastrofālākus draudus Āfrikas valstu apgādei ar pārtiku. Tai skaitā arī ierobežo Ukrainas ekonomiku.” uzsver LSA padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valsts meži netiks privatizēti

Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi gan par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldi, gan tālāko nākotni, gan Valsts meža dienesta vadības maiņu.

Kā Zemkopības ministrijas (ZM), kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt: LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, sākot zemes reformu Latvijā, Saeima nolēma, ka Latvijas vēsturiskie valsts meži paliek valsts īpašums un tie nav privatizējami. Šis princips tika nostiprināts likumā. 1999. gadā šā valsts īpašuma apsaimniekošanai un aizsardzībai tika nodibināta LVM. Saeima arī noteica, ka šī akciju sabiedrība nav privatizējama un tās akcijas nav atsavināmas. Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus – visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu – apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks ir pieņēmis lēmumu atstāt uzņēmuma vadītāja amatu no šī gada 30. decembra, lai jau drīzumā uzņemtos jaunus profesionālos uzdevumus privātajā sektorā.

Viņš kļūs par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" vadītāju.

LVM padome vēl šī gada izskaņā ārkārtas padomes sēdē lems par valdes priekšsēdētāja iecelšanu no citu valdes locekļu vidus, vēlāk rīkojot konkursu uz šo amatu, to liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

"Latraps" padomes priekšsēdētājs Valters Bruss informē, ka R.Strīpnieks "Latraps" sāks vadīt no 17.janvāra, kad pašreizējais LVM valdes priekšsēdētājs stāsies līdzšinējā "Latraps" vadītāja Edgara Ružas vietā. E.Ruža par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu paziņoja pagājušajā nedēļā, informējot, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

22 gadus vadījis LVM

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus Kariņš uzdod izskatīt ministrijās

LETA, 04.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), liecina Valsts kancelejas nosūtītā atbilde LPCS.

Dokumentā norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai (ZM) par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Piensaimnieku savienība: Situācija nozarē pašlaik ir traģiska 

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ...

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs LPCS informējis, ka savienības iesniegums Saeimai nodots zināšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Jau ziņots, ka ZM pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam, pavēstīja ministrijā.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena.

Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Šolks sacīja, ka LPCS nosūtījusi vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt.

Iepriekš Finanšu ministrija LPCS oficiālā vēstulē norādīja, ka, ņemot vērā, ka iesniegums ir adresēts arī ZM un Ekonomikas ministrijai, kas ir kompetentas sniegt atbildes pēc būtības uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem, ministrija iesniegumu pieņem zināšanai un izmantos savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK pēc nepieciešamības jāīsteno atbalsta pasākumi lauksaimniecības un pārtikas preču ražotājiem

Db.lv, 13.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu nozares un tirgi kopš 2020.gada marta spēcīgi izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi. Būtiski ir sarucis pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos, palielinoties produkcijas uzkrājumiem un glabāšanas izmaksām un samazinoties ieņēmumiem, kā arī pieaugot transporta izmaksām un attālumiem.

"Vasarā bija novērojama situācijas stabilizēšanās lauksaimniecības produktu un pārtikas tirgū. Taču šobrīd situācija ir krasi mainījusies - pēdējās nedēļās Covid-19 strauji izplatās gan Latvijā, gan citviet pasaulē, un tas kavē tālākus tirgus uzlabojumus, turklāt ir liela neskaidrība un bažas par turpmāku situācijas attīstību saistībā ar pandēmiju un tās ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas nozari. Jāuzsver, ka pietiekams pārtikas pašnodrošinājums iedzīvotājiem, kā arī attīstīta lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare ir vitāli svarīgs katras valsts pastāvēšanas pamatelements. Tādēļ Zemkopības ministrija uzskata: sekojot līdz situācijas attīstībai tirgū, Eiropas Komisijai pēc nepieciešamības ir jāīsteno atbalsta pasākumi lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas nozarēm," komentē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Sērenes piens” šogad nosūtījis pirmos divus siera konteinerus uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, informē “Sērenes piens” valdes priekšsēdētājs Andris Eģītis.

“Mūsu lielākā priekšrocība ir kvalitatīvi produkti, ko radām īpaši eksporta tirgum – akavi, kaškavals, msnara, nabulsi sieri. Tie top, izmantojot Austrumu un Āzijas tautu nacionālās receptes, augstvērtīgas Latvijas vietējās izejvielas un ļoti precīzus ražošanas procesus. Ne velti pasaulē lielākajā un populārākajā pārtikas izstādē “Gulfood” Dubaijā kāds no partneriem, nedaudz jokojot, vaicāja – kā Latvijā ir iespējams saražot labāku akavi sieru, nekā pie mums, Āzijā,” stāsta piena pārstrādes uzņēmuma vadītājs.

Pasaulē pieprasītākajā izstādē Gulfood 2022 piedalās 14 Latvijas ražotāji 

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 13.februārī durvis vērusi pasaulē pieprasītākā...

“Sērenes piena” galvenā specializācija ir akavi tipa baltā siera ražošana eksporta tirgiem. Plānots, ka eksporta apjoms uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem trīs gadu laikā varētu sasniegt piecus miljonus eiro. Tādēļ arī piedalīšanās izstādē “Gulfood” un tajā iedibinātie kontakti bijis nozīmīgs pavērsiens šā eksporta virziena attīstīšanā.

Eģītis uzsver, ka uzņēmums lieti izmantojis aizvadītos divus gadus, kad Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu dēļ nācās koriģēt plānotos attīstības tempus un virzienus. Proti, lielākoties tika strādāts tuvējās valstīs, tostarp Zviedrijā, Vācijā un Beļģijā, nevis Āzijā, kā bija iecerēts.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

Vienlaikus aizvadītie divi gadi izmantoti, lai pilnveidotu ražošanu un palielinātu tās jaudu.

2022. gadā “Sērenes piens” plāno saražot produktus vismaz divarpus miljonu eiro vērtībā, tā pieckāršojot pērnā gada apjomu. Esošās ražošanas jaudas ļauj gadā saražot produktus desmit miljonu eiro apmērā.

“Latvijā ir senas piena pārstrādes tradīcijas, kas ļauj ražot augsti kvalitatīvus produktus un reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc piena produktiem Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs. Mūsu uzņēmēju nostiprināšanās šajos tirgos ir lielisks piemērs eksporta virzienu diversifikācijai. Latvijas pārtikas ražotāji spēj nodrošināt gan Latvijas patērētāju vajadzības, gan, mērķtiecīgi strādājot, iekarot arvien jaunus pasaules tirgus. To šogad apliecināja arī lielā apmeklētāju interese Latvijas kopstendā lielākajā pārtikas izstādē pasaulē “Gulfood” Dubaijā,” atzīst zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas novada Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 300 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieks ir Andris Eģītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā šobrīd vērojams straujš cenu pieaugums ne tikai degvielai, bet arī minerālmēsliem, energoresursiem un citām lauksaimniecības produkcijas ražošanā nepieciešamām izejvielām, lauksaimniekiem no 16.marta, ir iespēja saņemt bezprocentu īstermiņa aizdevumu, informē Zemkopības ministrija.

Īstermiņa aizdevumu lauksaimnieki var saņemt Lauku atbalsta dienestā (LAD). Tas rudenī tiks dzēsts no lauksaimniekam piešķirtā vienotā platības maksājuma. Aizdevums tiks piešķirts, ņemot vērā 2021.gadā vienotajam platības maksājumam apstiprināto platību. Aizdevuma apjoms 40 eiro par hektāru.

"Straujās cenu izmaiņas izejvielu tirgū var radīt īstermiņa finanšu riskus Latvijas lauksaimniekiem, apgrūtinot viņu iespējas iegādāties ražošanai nepieciešamās izejvielas. Zemkopības ministrijas rastā iespēja avansā saņemt vienoto platības maksājumu sniegs tūlītēju atbalstu mūsu lauksaimniekiem un ļaus samazināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksu straujā pieauguma negatīvo ietekmi," komentē Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru