Ekonomika

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri

Māris Ķirsons, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu salīdzinājumā ar daudzām citām ES dalībvalstīm, taču, neraugoties uz to, lauksaimniekiem var nākties ieviest arvien jaunas prasības, kas būtiski samazinās vietēji izaudzēto pārtikas produktu daudzumu, būtiski paaugstināsies pārtikas cenas, un tas padarīs to nepieejamu mazo ienākumu saņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Viņaprāt, tas nav pareizi, ir jābūt zaļiem, arvien zaļākiem, bet pieaugošo zaļo prasību cena nedrīkst būt cilvēku iztika, pārtikas pieejamība un labklājība. Ir jārod līdzsvars – un tas ir ļoti, ļoti nopietns izaicinājums mūsdienu pasaulē. Tāpēc jautājumi, kuri skar primāro pārtiku, tās ražošanu, ir jāvērtē ļoti skrupulozi, lai neizraisītu problēmas ne tikai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, bet arī patērētājiem. Par to tiks runāts Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopā ar Zemkopības ministriju, SIA Izdevniecība Dienas Bizness un laikrakstu Diena rīkotajā nozares pavasara konferencē PVN samazinājums kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, lai rastu atbildes uz lauksaimniecības un saistīto nozaru svarīgākajiem ekonomiskās, vides un sociālās ilgtspējas jautājumiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

Interesanta – lai neteiktu skarbāk. Šobrīd uzskatāmi redzams, ka lauksaimniecība, pārtikas ražošana atrodas uz pārmaiņu sliekšņa. Līdz ar visiem Covid-19 ierobežojumiem, to pastiprināšanu, tad atslābināšanu, atkal jauniem ierobežojumiem ir grūti plānot savu saimniecisko darbību ilgtermiņā. Vienlaikus pieaug ražošanas izmaksas – elektrība, gāze, siltums, degviela –, un secīgi pieaug arī lauksaimnieciskās produkcijas iepirkuma un pārdošanas cenas. Protams, mainās arī cilvēku uztvere par pārtiku un tās izvēli. Vienlaikus šķiet, ka sabiedrībā interese un arī izpratne par lauksaimniecības nozari stagnē. Tikmēr mēs, neskatoties uz to, dzenamies uz priekšu, lai varētu strādāt. Lai varētu ražot. Lai veikalu plauktos būtu Latvijas lauksaimnieku un ražotāju produkti. Lai varētu vistiešākajā vārda nozīmē veidot raženu lauksaimniecības nozari. Neskatoties uz šķēršļiem, ko radījis Covid-19, un izaicinājumiem, ko veido ES Zaļais kurss.

Par kādiem Zaļā kursa izaicinājumiem ir satraukums?

Vēl 2021. gada vasarā Eiropas Komisija pieņēma tiesību aktu kopumu Fit for 55. Tas paredz līdz 2030. gadam sasniegt siltumnīcu gāzu emisiju samazinājumu par 55% (iepriekšējo 40% vietā, salīdzinot ar 1990. gadu). Atgādināšu, ka Latvija jau ir samazinājusi šo emisiju apmēru, šķiet, ka pat par 57%! Pēc CO2 izmešu samazināšanas apmēriem, iespējams, Latvija ir viena no līderēm ne tikai visā Eiropas Savienībā, pat varbūt visā pasaulē, taču līdzšinējie nopelni izmešu samazināšanā ES skatījumā diemžēl neko daudz nelīdz. Manuprāt, taisnīgs risinājums būtu, ja citas ES dalībvalstis pielīdzinātos Latvijai un samazinātu CO2 izmešus vismaz par minētajiem 50%. Un tad Latvija kopīgi ar visām pārējām dalībvalstīm varētu līdzvērtīgi spert nākamos soļus. Diemžēl pašlaik nekas neliecina par šāda risinājuma iespējamību.

Visu interviju lasiet 8.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LOSP: Ir jāatzīst, ka valstī ir enerģētiskā krīze un steidzami jārīkojas

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) prasa Saeimu un valdību "novērst energoresursu tirgotāju patvaļu" un kompensēt energoresursu cenu kāpumu.

Nekavējoties piemērot nodokļa atbrīvojumu energoresursiem, kurus apliek ar akcīzes nodokli; uz laika periodu samazināt sadales tīklu tarifu 50% apmērā, atjaunot atbrīvojumus no elektroenerģijas nodokļa maksājumiem (Elektroenerģijas nodokļa likums), likuma redakcijā, kāda tā bija līdz 2016. gada 31. decembrim. Un, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, atbrīvot atjaunojamās enerģijas ražotājus no dabas resursu nodokļa piemērošanas un citām ražošanu un bremzējošām nodevām un ierobežojošiem administratīviem šķēršļiem. To savā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasa LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 08.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8. marta numurā lasi:

Statistika. Enerģijas eksports no Krievijas.

Tēma. Kā Latvijas dažādu nozaru uzņēmumus ietekmē Krievijas karš pret Ukrainu un saistībā ar to ieviestās starptautiskās sankcijas pret Krieviju. Kādi ir risinājumi mūsu biznesam esošajā situācijā.

Aktuāli. Latvija ir atvērta Ukrainas bēgļiem, darbavietas būs!

Finanses. Prognozējamas inflācijas pieauguma tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru