Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu salīdzinājumā ar daudzām citām ES dalībvalstīm, taču, neraugoties uz to, lauksaimniekiem var nākties ieviest arvien jaunas prasības, kas būtiski samazinās vietēji izaudzēto pārtikas produktu daudzumu, būtiski paaugstināsies pārtikas cenas, un tas padarīs to nepieejamu mazo ienākumu saņēmējiem.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Viņaprāt, tas nav pareizi, ir jābūt zaļiem, arvien zaļākiem, bet pieaugošo zaļo prasību cena nedrīkst būt cilvēku iztika, pārtikas pieejamība un labklājība. Ir jārod līdzsvars – un tas ir ļoti, ļoti nopietns izaicinājums mūsdienu pasaulē. Tāpēc jautājumi, kuri skar primāro pārtiku, tās ražošanu, ir jāvērtē ļoti skrupulozi, lai neizraisītu problēmas ne tikai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, bet arī patērētājiem. Par to tiks runāts Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopā ar Zemkopības ministriju, SIA Izdevniecība Dienas Bizness un laikrakstu Diena rīkotajā nozares pavasara konferencē PVN samazinājums kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, lai rastu atbildes uz lauksaimniecības un saistīto nozaru svarīgākajiem ekonomiskās, vides un sociālās ilgtspējas jautājumiem.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?
Interesanta – lai neteiktu skarbāk. Šobrīd uzskatāmi redzams, ka lauksaimniecība, pārtikas ražošana atrodas uz pārmaiņu sliekšņa. Līdz ar visiem Covid-19 ierobežojumiem, to pastiprināšanu, tad atslābināšanu, atkal jauniem ierobežojumiem ir grūti plānot savu saimniecisko darbību ilgtermiņā. Vienlaikus pieaug ražošanas izmaksas – elektrība, gāze, siltums, degviela –, un secīgi pieaug arī lauksaimnieciskās produkcijas iepirkuma un pārdošanas cenas. Protams, mainās arī cilvēku uztvere par pārtiku un tās izvēli. Vienlaikus šķiet, ka sabiedrībā interese un arī izpratne par lauksaimniecības nozari stagnē. Tikmēr mēs, neskatoties uz to, dzenamies uz priekšu, lai varētu strādāt. Lai varētu ražot. Lai veikalu plauktos būtu Latvijas lauksaimnieku un ražotāju produkti. Lai varētu vistiešākajā vārda nozīmē veidot raženu lauksaimniecības nozari. Neskatoties uz šķēršļiem, ko radījis Covid-19, un izaicinājumiem, ko veido ES Zaļais kurss.
Par kādiem Zaļā kursa izaicinājumiem ir satraukums?
Vēl 2021. gada vasarā Eiropas Komisija pieņēma tiesību aktu kopumu Fit for 55. Tas paredz līdz 2030. gadam sasniegt siltumnīcu gāzu emisiju samazinājumu par 55% (iepriekšējo 40% vietā, salīdzinot ar 1990. gadu). Atgādināšu, ka Latvija jau ir samazinājusi šo emisiju apmēru, šķiet, ka pat par 57%! Pēc CO2 izmešu samazināšanas apmēriem, iespējams, Latvija ir viena no līderēm ne tikai visā Eiropas Savienībā, pat varbūt visā pasaulē, taču līdzšinējie nopelni izmešu samazināšanā ES skatījumā diemžēl neko daudz nelīdz. Manuprāt, taisnīgs risinājums būtu, ja citas ES dalībvalstis pielīdzinātos Latvijai un samazinātu CO2 izmešus vismaz par minētajiem 50%. Un tad Latvija kopīgi ar visām pārējām dalībvalstīm varētu līdzvērtīgi spert nākamos soļus. Diemžēl pašlaik nekas neliecina par šāda risinājuma iespējamību.
Visu interviju lasiet 8.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
