Jaunākais izdevums

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

"Nekas neliecina, ka janvārī vai februārī kaut kas mainīsies uz otru pusi, tātad tā sasniegs iespējams pat 40 un vairāk centus. Šāds cipars Latvijā vēl nav bijis," sacīja Šolks.

Tāpat nozares krīzi pastiprina dažādu energoresursu un loģistikas pakalpojumu maksas pieaugumus, augošās iepakojuma cenas, ārvalstu konkurence, un iztukšotie industriālā piena produktu krājumi pasaulē.

"Pasaulē patlaban ir iztukšoti visi industriālo piena produktu krājumi, kā, piemēram, industriālais siers, visa veida sausie piena produkti un arī sviests. Praktiski nekā lieka nav - ja kādreiz mēs runājām, ka ir tūkstošiem tonnu gan privātuzglabāšanā, gan arī intervencē iepirktais, tad pašlaik tur ir nulle," norādīja kooperatīva vadītājs, Vienlaikus nedaudz ir samazinājies piena ražošanas apjoms Austrālijā un Jaunzēlandē un attiecīgi arī produktu izlaide, kas kopā ir novedis pie tā, ka pasaulē ir gan industriālo, gan arī pārējo piena produktu neliels, bet tomēr, deficīts.

Grūtības sagādā arī augošie konkurences apstākļi. Latvijas tirgū ienāk arvien vairāk Lietuvā, Igaunijā un Polijā ražoti produkti, ar kuriem pašmāju ražotāji konkurē nevienlīdzīgos apstākļos.

"Mūsu piena pārstrādātāji uz kopējā konkurences fona ir salīdzinoši mazi uzņēmumi," sacīja Šolks. Latvijā vidēji dienā tiek pārstrādātas aptuveni 1500 tonnas piena un vairāk nekā 900 tonnas tiek izvestas uz Lietuvu un Poliju. Kā skaidroja piensaimniecības nozares pārstāvis, viens efektīgs uzņēmums Polijā dienā pārstrādā no 4000 līdz 7000 tonnām piena, kas ir vairāk nekā visi Latvijā esošie 20 līdz 30 piena pārstrādes uzņēmumi kopā.

"Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pie absolūti līdzvērtīgas situācijas piena cenā un citu izmaksu pieaugumā mēs nevaram tiešā veidā konkurēt ar jau minētajām valstīm," uzsvēra piensaimnieku organizācijas valdes priekšsēdētājs, pieblistot, ka Latvijas piena iepirkumu cena pietuvojusies jau kopējam Eiropas Savienības (ES) līmenim.

Vaicāts par uzņēmumu apvienošanos un optimizācijas procesiem, Šolks sacīja, ka Latvijas uzņēmumu apvienošanās un produktu paketes optimizācija, ciktāl to atļauj bizness, ir jau notikusi. Vienlaikus nozares šķietamā sadrumstalotība veidojusies vēsturiski un piespiest veikt papildus apvienošanos ar varu nav iespējams.

Šolks arī pauda, ka pašlaik izdevīgāki ir tieši eksporta tirgi, taču tiem uzņēmējiem, kas tos nav apguvuši un ir pilnībā atkarīgi no produkcijas realizācijas Latvijā, situācija ir slikta. "Latvijas tirgus mums ir pašlaik lielākais grāvis jeb, kā saka, bedre. Tie, kas kaut kādu produkcijas apjomu eksportē, viņiem ir mazliet vieglāk, bet tikai mazliet. Nozares pamata ieņēmumi ir vietējais tirgus," komentēja valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī norādīja, ka, lai arī Latvijas produktu cenas bieži vien ir tādas pašas vai līdzīgas kā, piemēram, Vācijā vai Polijā, Latvijā cenu veidošanās sistēma ir atšķirīga. Būtiskākās atšķirības cenu veidošanās sistēmā ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) piena produktiem minētajās valstīs, attiecīgi Vācijā tie ir 7%, bet Polijā - 5%, kā arī tirdzniecības ķēžu uzcenojums, kas, valdes priekšsēdētāja ieskatā, attiecīgajās valstīs ir mazāks nekā Latvijā.

"Ar to es negribu nevienam pārmest - katram sava situācija -, bet tirgotājs jau nav zaudētājs, viņš strādā ar pozitīvu rezultātu arī šajos grūtajos laikos un tāpēc mēs, pārstrādātāji, kā tāds vidus posms, nevaram kaut vai pietuvoties pašizmaksai," uzsvēra Šolks.

Līdztekus Latvijā izveidojies princips "jo vairāk ražo, jo vairāk piemaksā". Šāda situācija ir, piemēram, slēdzot iepirkuma līgumus ar slimnīcām vai citām veselības iestādēm, pašvaldības iestādēm un cietumiem. "Līgumu slēgšanā ir ļoti ierobežotas iespējas mainīt produkta cenu un, pat ja mēs viņu mainītu, neviens nepiekristu tādam cenas pieaugumam, lai tas nosegtu izmaksas," sacīja kooperatīva vadītājs, piebilstot, ka jau pašlaik nozare strādā zem pašizmaksas.

Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

"Protams, liels uzņēmums spēj to kaut kādu laiku pieciest un turpināt darboties, bet tas nav ilgtermiņa projekts. Tas ir īstermiņa pasākums," atzīmēja LPCS vadītājs.

Vaicāts par atbalsta iespējām, Šolks norādīja, ka ik dienu saņem zvanus no uzņēmējiem ar jautājumiem par to, vai gaidāms valsts atbalsts krīzes pārvarēšanai. Viņaprāt, ņemot vērā, ka lielā mērā piena nozares kritisko situāciju ietekmējusi Covid-19 pandēmija, valdībai būtu nopietni jāattiecas pret nepieciešamā atbalsta apsvēršanu un izmaksāšanu. Pretējā gadījumā Latvijai var nākties zaudēt piena pārstrādes uzņēmumus un nozari kopumā.

"Ja mēs šo piena asinsriti kaut kādā posmā pārraujam, tas nozīmē, ka tās ir darba vietas, tās ir valstij papildus problēmas ar bezdarbniekiem, tie ir uzņēmuma bankroti. Es runāju atklāti. Man ir īpaši bail par atsevišķiem mazajiem uzņēmumiem, bet nu jau tā situācija attīstītās tā, ka ir grūti šķirot, kas ir mazs vai vidējs uzņēmums," sacīja valdes priekšsēdētājs.

Lai atspoguļotu piena pārstrādes nozares devumu Latvijas tautsaimniecībai, Šolks uzskaitīja vairākus aspektus. Tostarp līdz šim nozare valstij gadā nodokļu veidā devusi 15-20 miljonus eiro, neskaitot PVN. Vienlaikus piena nozare gan 2019., gan 2020.gadā eksportējusi produkciju par 160 miljoniem eiro, uz vairāk nekā 70 pasaules valstīm.

Nozare tiešā veidā nodrošina aptuveni 3000 darba vietas. Savukārt netiešā veidā tie ir vairāki tūkstoši zemnieku saimniecību un tajās esošie darbinieki, kas strādā piena lopkopības sektorā. "Ja pieņem, ka katrā saimniecībā ir vismaz trīs vai četri cilvēki, kas tiek nodarbināti, ja mums ir starp 5000 un 6000 saimniecībām, kas nodod pienu pārstrādei, tad tie ir tomēr vairāki desmiti tūkstoši lauku iedzīvotāju, kuri turpina attīstīt un uzturēt lauku vidi," uzsvēra LPCS priekšsēdētājs.

Viņš arī sacīja, ka LPCS nosūtījusi vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt. "Mēs tomēr esam stratēģiska nozare, kas nodrošina valsti ar ļoti svarīgu pozīciju - piena produktiem. Ja šeit kaut kas jūk, tad tas ir ļoti slikti," piebilda Šolks.

Vēstulē, kas nosūtīta 15.decembrī, norādīts, ka LPCS sadarbības stratēģija ar nozares partneriem ir sadarboties savstarpēji izdevīgi un vienam otru atbalstoši ilgtermiņā. Viens no šādas sadarbības elementiem ir elastība.

"Šajā brīdī ir pienākusi mūsu kārta elastīgi mobilizēties, lai samaksātu par pienu saviem partneriem konkurētspējīgu cenu, veiktu pārstrādi pie paaugstinātām visu resursu un pakalpojumu izmaksām un izpildītu savas saistības pret mūsu patērētāju iespējami saudzīgā cenu izmaiņu līmenī. Citkārt, tas būtu grūts, bet uzņēmējiem izaicinošs uzdevums, taču šoreiz pārstrādātāju situācija ir kritiska," rakstīts vēstulē.'

Kā norādīts vēstulē, LPCS saprot, ka tuvākajā laikā nebūs iespējams paaugstināt piena produktu cenas līdz līmenim, kas pilnībā nosegtu ražošanas izmaksas. Piena pārstrādes uzņēmumi, pildot savas līgumsaistības gan ar mazumtirdzniecības tīkliem, bet jo īpaši ar citiem pircējiem (slimnīcas, Aizsardzības ministrijas struktūras, cietumi, pašvaldības uzņēmumi u.tml.), ir spiesti ciest būtiskus zaudējumus.

Saistībā ar iepriekš minēto, LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā ārkārtas situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Tikmēr Finanšu ministrija, kas pašlaik vienīgā sniegusi atbildi LPCS, oficiālā vēstulē norādījusi, ka, ņemot vērā, ka iesniegums ir adresēts arī Zemkopības ministrijai un Ekonomikas ministrijai, kas ir kompetentas sniegt atbildes pēc būtības uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem, iesniegumu pieņem zināšanai un izmantos savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam.

Komentējot saņemto atbildi, Šolks pauda neizpratni un pārsteigumu, jo Finanšu ministrija, viņaprāt, izvairījusies no situācijas izprašanas, noveļot atbildību citām valsts institūcijām.

"Šis nav politisks projekts, šis nav saistīts ne ar vēlēšanām, ne ar ko citu. Tas ir reāls sauciens palīgā tai institūcijai, šajā gadījumā valdībai, kas ir atbildīga par to, kas notiek valstī. Šis nav arī pārmetums un mēs noteikti veiksim arī citus pasākumus, lai parādītu situācijas smagumu," sacīja LPCS vadītājs.

Vaicāts par konkrētāku skaitu uzņēmumu, kas varētu pārtraukt savu darbu nozarē, Šolks sacīja, ka to pašlaik ir grūti prognozēt, taču zināms, ka daži uzņēmumi jau patlaban dzīvo uz visu citu rēķina. Cita starpā piena pārstrādātāji ir spiesti atlikt nodokļu nomaksu, nemaksāt piena piegādātājiem, atlikt maksājumus, un tamlīdzīgi. "Tā traģēdija jau veidojas. Atsevišķi mazie uzņēmumi šodien dzīvo šodienai, bet rītdien domās kā rīkoties rītdien," atzīmēja kooperatīva vadītājs.

Savukārt, komentējot patērētājiem redzamo cenu kāpumu veikalu plauktos, Šolks sacīja, ka gada laikā piena produktu cenas kāpušas no četriem līdz 11%. Saskaņā ar Agroresursu un ekonomikas institūta aprēķiniem, tie ir vidēji 6%.

Nākotnes aplēses liecina, ka turpmāks cenu kāpums, lai arī veikalu plauktos mērens, gaidāms februārī. Prognoze balstīta uz to, ka nozare un tirdzniecības ķēdes saprot, ka piena produktu cenu kāpināt svētku laikā, kā arī neilgi pēc tiem, nebūs iespējams.

Pēc Šolka sacītā, lēmums par atbalsta izmaksāšanu piena pārstrādes uzņēmumiem valdībai būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Viņš uzsvēra, ka piena nozari sagraut ir vieglāk nekā to atjaunot, vienlaikus vēlāk tās atjaunošana prasīs ievērojami lielākus finanšu resursus. "Jautājums vai mums šis vingrinājums pilnā komplektā ir nepieciešams, kamēr to var labot ar minimāliem resursiem, tātad saglabājot darbavietas, nodrošinot normālu un mums pierastu, un atbilstošu produktu apriti, attiecīgi arī turpinot maksāt nodokļus," komentēja LPCS vadītājs.

LPCS ir 1995.gadā dibināta organizācija, kuras galvenais darbības fokuss vērsts uz piena pārstrādes uzņēmumu interešu aizstāvību. Patlaban organizācijā ir 12 biedri, kas kopā pārstrādā apmēram 80% no Latvijā rūpnieciski pārstrādātā piena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piensaimniecībā vienīgā iespēja saņemt adekvātu samaksu par pienu ir kooperācija

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimniecībā vienīgā iespēja saņemt adekvātu samaksu par pienu ir kooperācija, intervijā aģentūrai LETA atzina piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kooperatīvā "Piena loģistika" ir vairāk nekā 100 piena ražošanas saimniecības, kas kopumā dienā savāc 330 tonnas piena. Tas veido 13-15% no kopējā Latvijas svaigpiena apjoma.

Ločmelis stāstīja, ka par aptuveni 80% no dienā savāktā piena ir noslēgti ilgtermiņa līgumi. Ilgtermiņa līgumi nodrošina iespēju strādāt prognozējami, stabili un piena cenu noteikt pēc Eiropas Savienības (ES) vidējās cenas. "Tādā veidā varam izvairīties no SPOT tirgiem, kuros katras trīs nedēļas ir jācīnās par piena cenu, jādomā, kur pienu pārdosim un kur to liksim. Mēs šādus riskus gribam samazināt, tāpēc esam devuši priekšroku ilgtermiņa līgumiem," teica kooperatīva padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Tārgalīte atklāj teju 2 miljonus eiro vērto jauno robotizēto fermu

Db.lv, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus Kariņš uzdod izskatīt ministrijās

LETA, 04.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), liecina Valsts kancelejas nosūtītā atbilde LPCS.

Dokumentā norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai (ZM) par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Piensaimnieku savienība: Situācija nozarē pašlaik ir traģiska 

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ...

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs LPCS informējis, ka savienības iesniegums Saeimai nodots zināšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Jau ziņots, ka ZM pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam, pavēstīja ministrijā.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena.

Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Šolks sacīja, ka LPCS nosūtījusi vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt.

Iepriekš Finanšu ministrija LPCS oficiālā vēstulē norādīja, ka, ņemot vērā, ka iesniegums ir adresēts arī ZM un Ekonomikas ministrijai, kas ir kompetentas sniegt atbildes pēc būtības uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem, ministrija iesniegumu pieņem zināšanai un izmantos savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pielāgotos iedzīvotāju vājajai pirktspējai, piena pārstrādes uzņēmumi patlaban samazina produktu klāstu, pastāstīja Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš sacīja, ka ar realizēto produktu apjomu tirgū piena pārstrādes uzņēmumi nevar pilnībā segt ražošanas izdevumus, tāpēc tiek samazināts gan realizētās produkcijas apjoms, gan klāsts. Tas skaidrojams ar patērētāju iepirkšanās paradumu maiņu, patērētājiem izvēloties vienkāršākus produktus.

Komentējot izskanējušo vēsti par uzņēmuma AS "Limbažu siers" darbības pārtraukšanu, Jānis Šolks atbildēja, ka "viņi ["Limbažu siers"] jau kādu laiku ir apturējuši darbību".

Tāpat viņš stāstīja, ka piensaimniecības nozarē uzņēmumi ir ļoti atkarīgi no iedzīvotāju pirktspējas. Tā kā Latvijā pirktspēja ir salīdzinoši vāja, piena produktu ražotājiem ar lielākiem eksporta tirgiem pašlaik ir labāks finansiālais stāvoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad ir jāveicina piena pārstrādes uzņēmumu konkurētspēja, sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā pašpatēriņam nepieciešama tikai nedaudz vairāk kā trešā daļa no saražotā piena. Savukārt pārējais svaigpiena apmērs vai nu tiek eksportēts kā izejviela, vai arī pārstrādāts citos eksporta produktos. Līdz ar to Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir būtiski noturēt konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Turklāt ne tikai piena nozarē, bet pārtikas ražošanas nozarē kopumā.

Tādējādi, pēc Šolka teiktā, konkurētspējas veicināšana piena nozarei arī būs galvenais uzdevums šajā gadā.

Tāpat viņš norādīja, ka atbalsts kara radīto negatīvo seku mazināšanai arī turpmāk pārtikas ražošanas nozarei būs nepieciešams un ir svarīgi, lai atbalsts, kas izstrādāts iepriekšējās valdības laikā un paredz kopējo finansējumu 24 miljonu apmērā, pārejas periodā nepazustu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki transporta izmešu problēmas risinājumu redz loģistikā

Jānis Goldbergs, 03.12.2021

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks neparedz būtiskas izmaiņas autoparkā tuvāko 10 gadu laikā: “Tie gaziki, kas savāc pienu no mazajām saimniecībām, ir aprīkoti ar gāzi. Domāju, ka cits risinājums nesekos".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zaļā kursa noteiktās prioritātes mazināt CO2 emisijas transportā neglābjami attieksies arī uz lauksaimniecības kravām, sākot ar graudiem, pienu un beidzot ar tehnikas piegādēm pašiem zemes apstrādātājiem.

Visticamāk, ka līdz 2030. gadam vēl aizvien daudzviet strādāsim ar dīzeļdzinējiem, tomēr ir iespējas optimizēt izplūdes gāzu daudzumu, samazinot nevajadzīgus pārvadājumus, un tā nav lauksaimnieku radīta problēma, pauž Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Vadā šurpu turpu bez jēgas

“Es neticu, ka tuvākajos desmit gados lauksaimniekiem ražotāji piedāvās tehniku, kas spēs aizvietot dīzeļdzinējus. Ja tāda būs, tad noteikti to iegādāsies, tomēr daudz lielāka problēma ir nevis dzinēji, bet pati transporta izmantošana. Proti, preces nereti tiek vadātas milzīgus attālumus turp un atpakaļ, kamēr sasniedz lietotāju. Piemēram, Daugavpilī ražo lauksaimniecības tehniku, kuru ved uz Vāciju un vēlāk no turienes piegādā Baltijas zemniekiem. Šāda loģistikas aplamība izmaksā krietnu žūksni naudas, bet tā notiek, un šādu piemēru netrūkst,” Dienas Biznesam atklāj G. Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka zemnieku saimniecībai Lielandžas piešķīrusi aizdevumu 358 tūkstošu eiro apmērā jaunas fermas būvniecībai un aprīkošanai ar slaukšanas robotu. Saimniecība atrodas Cēsu novadā un nodarbojas galvenokārt ar piena lopkopību.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, kas veido 94% no kopējā apgrozījuma. Lielandžas nodarbojas arī ar graudkopību, audzējot miežus, kviešus un tritikāli lopbarībai, kā arī auzas realizācijai. Tā kā saimniecībai ir nepieciešamā tehnika un sava graudu kalte, tā spēj ar saviem resursiem nodrošināt barību ganāmpulkam. Pašreizējais ganāmpulks sastāv no 134 liellopiem, no kuriem puse ir slaucamās govis. Tuvāko gadu laikā saimniecību plānots attīstīt, uzlabojot darbu efektivitāti un palielinot lauku un ganāmpulka ražības.

“Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, ko pirms astoņiem gadiem pārņēmu no vecākiem. Komandā darbojas ļoti zinoši un spējīgi cilvēki, tāpēc mums sevišķi svarīga ir saimniecības veiksmīga darbība un attīstība, kā arī darba vides uzlabošana. Pieņemot lēmumu par nepieciešamajām investīcijām, uzsāku sadarbību ar uzņēmumu Leveria, kas veica plānotā projekta finanšu analīzi, lai varētu pieņemt lēmumu par optimālo investīciju apmēru, kā arī strādāja ar Luminor sagatavojot visu nepieciešamos aprēķinus un dokumentus bankai. Ikdienā aktīvi piedalos saimniecības darbos un esmu drošs, ka, pateicoties Luminor bankas atbalstam, fermā tiks samazinātas ganāmpulka uzraudzības izmaksas par 10% gadā, ganāmpulka veselības stāvoklis un palielināts izslaukums. Piešķirtais finansējums sedza lielāko daļu no nepieciešamajām izmaksām – 130 tūkstošus novirzot fermas un krātuves būvniecībai un 228 tūkstošus iekārtu un aprīkojuma iegādei. Ļoti augstu vērtēju komunikācijas ātrumu un kvalitāti sadarbojoties ar Luminor”, stāsta ZS Lielandžas īpašnieks Jānis Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piena loģistika audzē apgrozījumu par 26%

Db.lv, 18.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimnieku kooperatīvs "Piena loģistika" šī gada pirmajā pusgadā strādāja ar 24,745 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Piena loģistika" pārstāvji.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Piena loģistika" pērn palielināja savāktā piena apjomu par 10%, sasniedzot 55 910 tonnas.

"Piena loģistikas" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis apgrozījuma un savāktā piena apjoma pieaugumu skaidro ar veiksmīgu kooperatīva ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kurā "Piena loģistika" būtiski palielināja biedru skaitu, apvienojot 102 saimniecības, kā arī noslēdza ilgtermiņa sadarbības līgumus ar piena pārstrādātājiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Viņš uzsver, ka sadarbības ieguvēji galvenokārt ir kooperatīva piensaimnieki, jo, slēdzot ilgtermiņa līgumus, panākta iespēja "Piena loģistikas" biedriem nodrošināt cenu, kas ir līdzīga Eiropas vidējiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pakāpenisku saimniecības attīstību, Valmieras novada piensaimnieki “Pērles A.A.J.” piesaistījuši 1,5 miljonus eiro no bankas Citadele, ko ieguldīs, lai modernizētu savu piensaimniecības kompleksu un uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus.

Projekta ietvaros tiks izbūvēta jaunlopu novietne, kas tiks aprīkota ar jaunām guļvietām, ventilatoriem, dzirdnēm un ērtu barības galdu. Papildus tiks izbūvēta jauna kūtsmēslu krātuve. Novietnes un tās saistošās infrastruktūras izmaksas sastādīs aptuveni 1,28 miljonus eiro, kamēr krātuves uzstādīšana maksās 228 000 eiro.

“Jaunais komplekss nodrošinās to, ka gan slaucamās govis, gan jaunlopi varēs uzturēties vienuviet, kā rezultātā apsaimniekošana kļūs krietni efektīvāka un iespējas palielināt ganāmpulku – lielākas. Novietnē dzīvniekiem tiks paaugstināts komforta līmenis, ko nodrošinās palielināta platība uz dzīvnieku, labāka ventilācija un mīkstākas guļvietas. Šis faktoru kopums, kā arī iespēja efektivizēt lopu pārvietošanu fermas ietvaros veicinās dzīvnieku stresa līmeņa samazināšanu un kopējo labturības apstākļu uzlabošanos,” teic “Pērles A.A.J.” valdes loceklis Jānis Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LOSP valdē ievēlēti septiņi jauni valdes locekļi

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi secinājuši, ka Latvija piena nozare sasniegusi punktu, kurā piena produktus ražot vairs nav izdevīgi, informē LPCS pārstāvji.

Saistībā ar strauji augošajām izmaksām piena ražošanā un pārstrādē Latvijā šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi svaigpiena ražošanas un pārstrādes pašizmaksa. Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa - par 15%, izmaksas joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cenas un gatavās produkcijas pārdošanas cenas attiecība, tādēļ piena ražotāji un pārstrādātāji turpinot strādāt ar arvien lielākiem zaudējumiem katru mēnesi.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka pie šādām izmaksām darbību turpināt ir bezjēdzīgi, un nozares pārstāvji turpmāk redz tikai divus iespējamos scenārijus - piena produktu cenu paaugstināšanu vai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru