Mežsaimniecība

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks ir pieņēmis lēmumu atstāt uzņēmuma vadītāja amatu no šī gada 30. decembra, lai jau drīzumā uzņemtos jaunus profesionālos uzdevumus privātajā sektorā.

Viņš kļūs par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" vadītāju.

LVM padome vēl šī gada izskaņā ārkārtas padomes sēdē lems par valdes priekšsēdētāja iecelšanu no citu valdes locekļu vidus, vēlāk rīkojot konkursu uz šo amatu, to liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

"Latraps" padomes priekšsēdētājs Valters Bruss informē, ka R.Strīpnieks "Latraps" sāks vadīt no 17.janvāra, kad pašreizējais LVM valdes priekšsēdētājs stāsies līdzšinējā "Latraps" vadītāja Edgara Ružas vietā. E.Ruža par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu paziņoja pagājušajā nedēļā, informējot, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

22 gadus vadījis LVM

R.Strīpnieks ir bijis LVM valdes priekšsēdētājs kopš uzņēmuma dibināšanas 1999. gada oktobrī, ieņemot šo amatu vairāk nekā divdesmit gadus. R. Strīpnieka komandas vadībā LVM darbības mērogs ir audzis vairāk nekā desmitkārt – no 24 miljonu eiro apgrozījuma 2000. gadā līdz pat 349 miljoniem pērn. Pēdējo divdesmit gadu laikā uzņēmums nodokļos un dividendēs valstij ir izmaksājis 1,35 miljardus eiro, norādīts uzņēmuam informācijā

R.Strīpnieks ir beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot profesionālo maģistra grādu mežsaimniecības specialitātē ar mežinženiera kvalifikāciju. Līdz uzsāka darbu LVM, viņš bijis zemkopības ministra padomnieks, Valsts meža dienesta attīstības, atbalsta un informācijas daļas vadītājs, kā arī bijis konsultants un vadītājs dažādās privātās un sabiedriskās institūcijās. Savu profesionālo karjeru R. Strīpnieks uzsāka kā mežzinis.

Pāriet uz privāto sektoru

“Pēc divdesmit gadiem LVM jau kādu laiku esmu apsvēris lēmumu meklēt jaunu darba cēlienu un tieši šobrīd esmu saņēmis vadības amata piedāvājumu no liela, privāta uzņēmuma ar sazarotu darbību un plašu nākotnes potenciālu, turklāt ar būtisku nozīmi visai Latvijas ekonomikai un sabiedrībai," tā situāiju komentē R.Strīpnieks. Vienlaikus, viņš atzīst, ka šis ir bijis ļoti grūts lēmums, jo ar LVM ir saistāma lielākā daļa profesionālās dzīves. Taču šis ir arī pareizais laiks pārmaiņām, jo ir daudz panākts un ir izveidots stabils pamats jaunam izaugsmes posmam. "Līdztekus LVM un nozares izaugsmei, manas un manas komandas prioritātes vienmēr ir bijušas Latvijas mežu un vides ilgtspēja un sabiedrības iesaiste dabas vērtību iepazīšanā, saglabāšanā un vairošanā. Profesionāļu aprindās mēs centāmies iedzīvināt augstākās darba kvalitātes prasības, bet Latvijas cilvēku lokā palīdzējām veidot dziļāku izpratni par mežu, par dabas dažādību un iespējām, ko mums katram var dot Latvijas daba. Es ceru, ka man izdevās," tā R. Strīpnieks.

Jaunu vadītāju meklēs nesteidzoties

"Zemkopības ministrijas vārdā vēlos izteikt pateicību R. Strīpniekam, kura zināšanas, neatlaidība un pieredze ir padarījusi “Latvijas valsts mežus” par vienu no vadošajiem uzņēmumiem valstī. R. Strīpnieka vadībā LVM ieguva izcilu stabilitāti. Tas ir ilgtspējīgs rezultāts, ko LVM komanda turpinās,” teica zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

“R. Strīpniekam līdzvērtīgu aizvietotāju atrast nebūs viegli un tādēļ to darīsim pārdomāti, plašā konkursā. LVM ir sistēmiskas nozīmes uzņēmums Latvijas ekonomikā un R. Strīpnieka vadībā tas ir veidojis visas nozares darbības un kvalitātes standartus, panākot, ka gan LVM, gan citu Latvijas mežsaimnieku produkcija ir konkurētspējīga un pieprasīta eksporta tirgos," skaidro LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš uzsver, ka R. Strīpnieka pieeja LVM attīstībai vienmēr ir bijusi stratēģiski sabalansēta, vienlaicīgi panākot gan augstu rentabilitāti, gan veicot apjomīgas investīcijas, kas katru gadu tiek virzītas mežu atjaunošanai, izpētei un mežsaimniecības infrastruktūras uzlabošanai. "Tāpat LVM jau daudzus gadus ir viens no labas pārvaldības piemēriem ne tikai valsts kapitāla uzņēmumu lokā, bet Latvijas uzņēmējdarbībā kopumā. Uzņēmuma padomes un akcionāra vārdā izsaku visdziļāko pateicību R. Strīpniekam par vairākās desmitgadēs mērāmu darba ieguldījumu un novēlu jaunus panākumus viņa nākotnes profesionālajās gaitās," norāda E. Beļskis.

LVM padome izsaka pateicību R. Strīpniekam par nenovērtējamo ieguldījumu uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmē, izveidojot LVM par vienu no visas Latvijas ekonomikas līderiem, kas ir iekarojis nozīmīgu lomu arī mežsaimniecības nozarē Eiropas mērogā.

Nozīmīgs spēlētājs

LVM ir dibināta 1999. gada oktobrī saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu. LVM pamatdarbība ir mežsaimniecība, kas ir uzņēmuma galvenais ieņēmumu avots. Līdztekus mežsaimniecībai LVM sniedz medību un rekreācijas pakalpojumus, ražo selekcionētas sēklas un stādus, piedāvā tirgū zemes dzīļu resursus: smilti, granti, kūdru.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs. LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus īpašniekam – valstij. LVM ir Eiropas valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas (EUSTAFOR) dibinātājs un aktīvs tās biedrs.

LVM apgrozījums kopumā 2020.gadā bija 349,693 miljoni eiro, kas ir par 6,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 40,7% un bija 62,286 miljoni eiro.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valsts meži netiks privatizēti

Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi gan par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldi, gan tālāko nākotni, gan Valsts meža dienesta vadības maiņu.

Kā Zemkopības ministrijas (ZM), kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt: LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, sākot zemes reformu Latvijā, Saeima nolēma, ka Latvijas vēsturiskie valsts meži paliek valsts īpašums un tie nav privatizējami. Šis princips tika nostiprināts likumā. 1999. gadā šā valsts īpašuma apsaimniekošanai un aizsardzībai tika nodibināta LVM. Saeima arī noteica, ka šī akciju sabiedrība nav privatizējama un tās akcijas nav atsavināmas. Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus – visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu – apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži (LVM) padome ārkārtas sēdē par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecēla līdzšinējo LVM valdes locekli Arni Melni, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999. gadā.

Jāatgādina, ka ilggadējais LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks atstāj savu amatu no šā gada 31. decembrī un turpmāk strādās par kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētāju.

Līdz šim A. Melnis ieņēma LVM valdes locekļa amatu un, strādājot uzņēmuma vadībā, bijis arī LVM valdes priekšsēdētāja vietnieks un viceprezidents.

Savu karjeru mežsaimniecības nozarē A. Melnis sāka vēl 1980. gadu sākumā, strādājot vispirms Ogres MRS (mežrūpniecības saimniecība), bet vēlāk – Saldus MRS. No 1991. gada līdz 1997. gadam A. Melnis bija SIA “Silva" izpilddirektors, vēlāk divus gadus strādāja par valsts galveno virsmežzini Valsts meža dienestā, savukārt 1999. gadā – sāka savas profesionālās gaitas LVM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks no šodienas ieņems lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētāja amatu.

Edgars Ruža, kurš bijis kooperatīva vadītājs kopš tā dibināšanas, iepriekš informējis, ka iesākumā plāno apmācīt jauno kooperatīva valdes priekšsēdētāju, bet pēc tam pievērsīsies darbam stratēģijas un attīstības projektu jomā.

Ruža atstāj Latraps valdes priekšsēdētāja amatu 

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs...

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka "Latraps" valdi pagājušajā nedēļā atstājis arī valdes loceklis Andris Balodis. Ruža skaidroja, ka Balodis "Latraps" tika pieņemts uz konkrētu līguma laiku. Turpmāko kooperatīva darbību Baloža aiziešana neietekmēs.

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju 

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks...

Līdz ar to turpmāk kooperatīva valdē strādās valdes priekšsēdētājs Strīpnieks, kā arī valdes locekļi Gundars Ruža un Ģirts Ozols.

Jau ziņots, ka Strīpnieks vairāk nekā 20 gadus vadīja LVM. Par jauno LVM valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais LVM valdes loceklis Arnis Melnis, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999.gadā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meklē tehnoloģiskos risinājumus

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži iecelta jauna padome — Kaspars Ozoliņš, Rinalds Muciņš, Aivars Tauriņš un Edmunds Beļskis.

LVM padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Edmunds Beļskis, padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Tauriņš.

Līdz šim LVM padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Jurģis Jansons, viņa vietnieks bija Arnis Muižnieks, savukārt kā padomes locekļi strādāja Irina Pilvere, Mārtiņs Gaigals un Elmārs Švēde.

LVM ir lielākais mežsaimniecības uzņēmums, kura aktīvu kopsumma 2020. gadā sasniedza 563.3 milj. eiro – salīdzinājumam 2018. gadā tā bija 466.1 milj. eiro. Pērn LVN strādāja ar 349.7 milj. eiro lielu neto apgrozījumu 62,3 milj., eiro lielu peļņu. LVM kopējie maksājumi valsts budžetā 2020. gadā sasniedza 79.83 milj. eiro.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes. Saskaņā ar 2010. gadā apstiprināto LVM stratēģiju kā dabas aizsardzības teritorijas tiek apsaimniekoti 0,32 miljoni hektāru jeb 20% no visu LVM valdījumā esošo zemju kopplatības, tai skaitā 0,24 miljoni hektāru ir meža platības. Saimnieciskā darbība ar mērķi ražot augstvērtīgu koksni tiek plānota 1,17 miljonos hektāru meža, no tiem 0,19 miljoni hektāru tiek apsaimniekoti ar papildus nosacījumiem vides aizsardzībai, rekreācijai un vides izziņai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežistrādes tehnikas tirgū ražotāji nespēj nodrošināt lielo pieprasījumu - pasūtījumu izpildes laiks teju divkāršojies sasniedzot pat 12 mēnešus, savukārt pieprasījums būtiski pieaudzis un mežistrādes tehnikas līzinga tirgus gada laikā pieaudzis par 40 – 45 %, liecina Citadele Leasing no jauna izsniegto aizdevumu statistika.

Neskatoties uz ilgajām piegādēm, mežistrādes tehnikas līzinga tirgus šogad audzis par trešdaļu, un Citadele Leasing izsniegusi finansējumu vairāk nekā 3,3 miljonu eiro vērtībā.

"Šobrīd esam situācijā, ka tehnikas tirgotājiem ir ierobežotas tehnikas apjoms. Covid-19 pandēmijas sākumā faktiski divus trīs mēnešus rūpnīcas visā pasaulē neražoja jaunu tehniku. Pakāpeniski atsākot ražošanu, piedāvājums netika līdzi, un krājumi bija iztukšoti, savukārt pircēji joprojām ir gatavi maksāt lielākus avansus, lai iegūtu tehniku jau šodien. Iespējams, aktivitāte finansējuma pieprasījumā būtu vēl lielāka, taču ilgais piegādes laiks liek nogaidīt arī uzņēmējiem," saka Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Izglītība un pētniecība – ceļš uz jaunām zināšanām un tehnoloģijām

Māris Ķirsons, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un to ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Video saturs:

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons

00:00:00 – 00:01:25 Kāda ir zinātnes un pētniecības ietekme uz mežsaimniecību?

00:01:26 – 00:04:30 Ko no zinātnes un pētniecības iegūst mežsaimnieki, koksnes pārstrādātāji un sabiedrība kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru