Jaunākais izdevums

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Programma

10.10 – 10.15 Konferences atklāšana

10.15 – 10.35 Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs

10.35 – 10.40 Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I DAĻA | ILGTSPĒJAS FAKTORS PĀRTIKAS ĶĒDES NODROŠINĀŠANĀ

10.40 – 11.00 Ziņojums Jānis Grasbergs, ZM parlamentārais sekretārs

11.00 – 11.35 Diskusija

  • Biodrošība lopkopības nozarē;
  • Izaicinājumi attiecībā uz ievazāto dzīvnieku slimību kontroli un izskaušanu; slimību izplatīšanās risku novēršana un ierobežošana;
  • Radikālāko dabas draugu uzstādījumu ietekme uz Latvijas lopkopības sektoru un iedzīvotāju drošību?

Diskusijas dalībnieki:

  • Mārtiņs Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs;
  • Māris Balodis, PVD ģenerāldirektors;
  • Anna Ērliha, LOPGRA izpilddirektore;
  • Jānis Grasbergs, ZM parlamentārais sekretārs.

11.35 – 11.50 Pārtraukums

II DAĻA | EIROPAS ZAĻAIS KURSS

11.50 – 12.45 Diskusija

  • Kas ir veselīga saimniekošana laukos ?
  • Kādi ir pieprasītie pārtikas apjomi Latvijā, Eiropā;
  • Cik un par kādu cenu zemnieki to spēj saražot, pilnvērtīgi nodrošinot veselīgas pārtikas pieejamību;
  • Kā veiksmīgāk salāgot zaļākas dzīves un saimniekošanas (neintensīvo) virzienu laukos ar industriālo, efektīvo un intensīvo ražošanu?

Diskusijas dalībnieki:

  • Indulis Jansons, kooperatīva VAKS valdes priekšsēdētājs;
  • Gustavs Norkārklis, LBLA valdes priekšsēdētājs;
  • Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece;
  • Jānis Miezītis, SIA “Bormaņi” vadītājs;
  • Roberts Zīle, EP deputāts.

12.45 – 13.00 Pārtraukums

III DAĻA | SEG EMISIJU MĒRĶU SASNIEGŠANA

13.00 – 13.20 Ziņojums

Jānis Eglīts, ZM valsts sekretārs

13.20 – 13.55 Diskusija

  • Ko zemniekam nozīmē SEG emisijas mērķu sasniegšana, par kādu cenu un kā tas ietekmēs globālo konkurētspēju pie arvien pieaugošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem ar trešajām valstīm;
  • Vai Latvijā jau iezīmējas lauksaimniecības sektori, kuriem tuvākā desmitgade var būt arī izšķirīgā (pēdējā)?
  • Kā veiksmīgāk pārorientēt lauksaimniecisko ražošanu uz SEG emisiju samazinošo un maksimāli CO2 neitrālu?
  • Kuras lauksamnieciskās ražošanas sadaļas Latvijā ir būtiski izaicinošas SEG un CO2 samazināšanā- kūtsmēsli, degviela, zemes izmantošana, pesticīdi utml., ūdens izmantošana utt.?

Diskusijas dalībnieki:

  • Alda Ozola, VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos;
  • Dr. oec Arnis Lēnerts, LLU ESAF Ekonomikas un reģionālās attīstības institūts – docents, pētnieks;
  • Jānis Eglīts, ZM valsts sekretārs;
  • Juris Cīrulis, z/s “Mežacīruļi” saimnieks.

IV DAĻA | ATSKATOTIES UZ COVID-19 ĒNĀ PAVADĪTO 2020.GADU

13.55 – 14.15 Ziņojums

Ģirts Krūmiņš, LAD direktors

14.15 – 14.50 Diskusija

  • Kādas tendences parāda statistika lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektorā 2020. gadā un 2021. gada sākumā?
  • Vai krīzes ietekmē ir notikušas kādas būtiskas izmaiņas pasaules tirgos, ražošanas sektorā Latvijā un Eiropā, patērētāju paradumu izmaiņas utt.).
  • Kādi ir secinājumi par nākotni pēckrīzes laikam lauksaimniecības sektorā?

Diskusijas dalībnieki:

  • Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs;
  • Dr.oec. Ingūna Gulbe, AREI asoc. prof., Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja
  • Ģirts Krūmiņš, LAD direktors;
  • Aldis Ločmelis, Z/S “Kotiņi” saimnieks

14.50 – 15.00 Pēcvārds

Jānis Irbe, LOSP valdes loceklis

15.00 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sākusies jaunu izaicinājumu ēra

Māris Ķirsons, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Turbulence, vietējais ražotājs un greizā investīciju vide

Andrejs Ždans, vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" valdes loceklis, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ekonomika piedzīvo turbulenci pandēmijas atnesto izaicinājumu dēļ, valsts līmenī izgaismojas ne tikai akūtās problēmas, kas tūlītēji jārisina, bieži vien pieņemot nepopulārus lēmumus.

Krīzes ir neērtas un nepateicīgas arī citu iemeslu dēļ - kā uz delnas redzami lēmumpieņēmēju atliktie stratēģiskie lēmumi, kuri "iegūluši" atvilktnēs, paliekot bez konkrētas rīcības. Viens no tiem - kāda ir valsts politika, lai stiprinātu vietējo ražošanu?

Šā brīža ekonomiskā situācija nav vienkārša. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020.gada augustā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 4,1% mazāki nekā pirms gada. Arī pārtikas produktu ražošanas apjomi saruka par 2,7%. Šobrīd ikviens izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku, un ikviens uzņēmējs apzinās, ka nākotnes perspektīvas ir neskaidras, jo varam saskarties ar pieprasījuma ierobežojumiem gan vietējā tirgū, gan arī ārējos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 16. martā, lems par pašvaldības līdzdalības pārtraukšanu uzņēmumā “Aqua Riga”, informē pašvaldībā.

Pirms komitejas sēdes plkst.12 plānota tiešsaistes preses konference, kurā šo lēmumu skaidros Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, pašvaldības SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa un Rīgas pilsētas izpilddirektora vietniece Rita Logina kā kapitāldaļu turētāja pārstāve.

SIA “Aqua Riga” tika izveidota 2012. gadā kā “Rīgas ūdens” meitasuzņēmums fasētā dzeramā ūdens ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) 15.martā ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.

Iepriekš tika plānots, ka jau 17.martā Latvija varētu saņemt 15 412 vakcīnas devas no "AstraZeneca", savukārt nedaudz vēlāk - 24.martā - 37 444 šī ražotāja vakcīnas, bet 31.martā - 40 912 "AstraZeneca" vakcīnas devas.

ZVA skaidro, ka lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.

Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz divām nedēļām apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. novembra apmeklētājiem tiek slēgts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa informācijas centrs "Magnetic Latvia" Starptautiskajā lidostā "Rīga", informē LIAA.

"Līdz ar Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem pasažieru skaits lidostā ir samazinājies par 85%. Būtiski krities arī biznesa informācijas centra apmeklētāju skaits, tādēļ esam pieņēmuši lēmumu slēgt šo centru un meklēt jaunas sadarbības formas ar lidostu, izmantojot digitālos risinājumus," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

"Magnetic Latvia" biznesa informācijas centrs Starptautiskajā lidostā "Rīga" "C" izlidošanas sektorā tika atklāts 2018. gada februārī. Centrs tika veidots kā Latvijas uzņēmumu pieredzes stāstu un sasniegumu telpa, kas ikvienam lidostas viesim sniedz pirmo iespaidu par Latviju – daudzpusīgu, radošu un uz attīstību orientētu valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita piedalīšanos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 29.janvārī aizsāk dizaina domāšanas darbnīcu ciklu, kurā dažādu nozaru eksperti, sabiedrības pārstāvji un ārvalstīs dzīvojošie latvieši kopīgās diskusijās formulēs valsts tēla veidošanas procesu.

Nākamie soļi paredz attīstīt konceptu “Misija - Latvija”, kas ir ietver kompleksu problēmu risinājumus, kalpojot Latvijas, Eiropas Savienības un globālajiem izaicinājumiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību publiskās diplomātijas, kultūras, vēstures, sporta un ekonomikas jomā.

“Vēsturiski Latvijas zīmola veidošana bijusi izaicinājumiem pilna, galvenokārt tādēļ, ka tēls nevar pastāvēt bez satura un bez ilgtermiņa vīzijas – kur mēs kā valsts virzāmies? Vēlamies mācīties no kļūdām un mainīt šo pieeju. Esam pārliecināti, ka Latvijai ir nepieciešams izrāviens, tomēr pieredze liecina, ka pilnvērtīgi mēs to nevaram panākt ar līdzšinējo domāšanas veidu, kurš joprojām balstās nozaru redzējumā. Lai spētu risināt gan nacionālus gan starptautiskus izaicinājumus, mums jāmaina šis redzējums, attīstot un izmantojot mūsu esošās priekšrocības, proti, to, ka esam salīdzinoši neliela valsts un spējam ātri adaptēties dažādām situācijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki uz jaunas ēras sākuma sliekšņa

Māris Ķirsons, 05.05.2021

Tiešsaistes konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Komentāri

Pievienot komentāru