Atkritumu apsaimniekošana

Sākusies jaunu izaicinājumu ēra

Māris Ķirsons, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

“Sadarbībā ar pašvaldībām ir jāvienojas par jaunajiem pasākumiem, kas ļauj sasniegt valsts plānā noteiktos mērķus, un atbilstoši tam jāizstrādā jauns reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns,” skaidro G. Kukainis. Būtiska loma būs kopīgam darbam ar pašvaldībām, lai izvēlētos labākos risinājumus atkritumu apsaimniekošanas virzībai un attīstībai jaunajā piecu reģionu modelī un lai iedzīvotājiem varētu nodrošinātu kvalitatīvu apsaimniekošanas pakalpojumu un atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras pieejamību, balstoties uz līdzšinējo veiksmīgo pieredzi atkritumu apsaimniekošanā mūsu esošajā darbības reģionā. Kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bija un būs uzdevums, kā veicināt atkritumu pārstrādi, gan palielinot attiecīgo pārstrādātāju jaudas, gan sākot pārstrādāt to atkritumu daļu, kura līdz šim nav bijusi pārstrādāta.

“Paralēls uzdevums – ieinteresēt ražotājus savu produktu iepakojumā izmantot otrreiz pārstrādājamos materiālus vai pat atkārtoti izmantot jau bijušu taru, piemēram, stikla pudeles, burkas,” uz vēl vienu jautājumu norāda G. Kukainis. Viņš atzīst, ka tādējādi ne tikai mazāks daudzums nonāks atkritumu apglabāšanas poligonā, bet arī būtiski tiks samazināta ekoloģiskā pēda. Viņš kā pozitīvu piemēru min Valmierā strādājošās SIA VLT olu iepakojuma ražošanu no makulatūras. Protams, stikls ir otrreiz pārstrādājams materiāls, un to jau arī pašlaik pārstrādā, bet ir daudz citu iepakojumu (piemēram, čaukstošā plastmasa), kuriem vismaz pašlaik otrreizējās pārstrādes vēl nav, un to nākas noglabāt poligonā.

“Bet dabas resursu nodokļa likmes par atkritumu noglabāšanu poligonā no 50 eiro/t jau ir 65 eiro/t, pēc brīža būs 80 eiro/t un perspektīvā varbūt pat vēl vairāk, tāpēc ražotājiem arvien vairāk būs jādomā par videi draudzīgāku iepakojumu,” uzsver G. Kukainis. Viņš atzīst, ka tieši nepārstrādājamās plastmasas apjomi pieaug, un, lai meklētu risinājumus, ZAAO sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ir izsludinājusi pirmo atkritumu pārstrādes hakatonu Baltijā. “Meklējam uzņēmējus, kuri vēlas attīstīt atkritumu pārstrādes idejas – ne tikai plastmasām, bet arī riepām un šķiedru materiāliem,” tā G. Kukainis.

Jāatgādina, ka Latvija plāno sasniegt Eiropas Savienības mērķi – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt tikai maksimums 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem. “Tas nozīmē, ka Latvijas atkritumu poligonos šis apjoms jāsamazina vidēji piecas līdz septiņas reizes un alternatīvas jāmeklē jau šodien, jo pašlaik pārstrādei tiek novirzīti vien 30% no ZAAO savāktajiem atkritumiem,” skaidro G. Kukainis. Viņš atzīst, ka gadījumā, ja neizdosies atrast nevienu labāku risinājumu, kā izmantot (pārstrādāt) pašlaik nepārstrādājamo iepakojumu, tad pēdējā iespēja būs no tiem iegūt enerģiju, uzbūvējot atkritumu sadedzināšanas rūpnīcu – katlumāju.

SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs ir skeptisks par šīs daļas atkritumu eksporta iespējām, kā to dara citas valstis, jo to saņēmēji no citām valstīm varētu vēlēties saņemt atlīdzību, nevis par to maksāt. “Strādājam kopā ar pašvaldībām, lai efektivizētu darbu, saglabājot pakalpojuma kvalitāti, jo degvielas cenu kāpums paaugstina izmaksas, bet Vidzeme ir ar visgarāko ceļu tīklu, taču salīdzinoši mazu iedzīvotāju blīvumu, tādējādi, lai savāktu vienu tonnu atkritumu, vidēji ir jāveic daudz garāks ceļš nekā, piemēram, galvaspilsētā,” norāda G. Kukainis. Viņš piebilst, ka risinājums ir lielāks atkritumu šķirošanas konteineru skaits, lai tādējādi samazinātu braucienu skaitu un neceltu pakalpojuma cenu iedzīvotājiem.

Bioloģiski noārdāmos vāks atsevišķi

“ES direktīva un arī Latvijas normatīvi prasa ieviest dalīto bioloģiski noārdāmo atkritumu (lielākoties – virtuvē radīto, piemēram, ābolu seržu, kartupeļu, banānu mizu, kafijas biezumu u.tml. pūstošu atkritumu) savākšanas sistēmu no 2021. gadā Rīgā un Pierīgā, bet no 2023. gada pārējā Latvijā,” par būtiskāko šā gada izaicinājumu stāsta SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Viņš norāda, ka līdz šim nekas tamlīdzīgs Latvijā nav darīts un tāpēc tas ir izaicinājums ne tikai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, bet arī iedzīvotājiem. “Tas nozīmē, ka pie daudzdzīvokļu mājām līdzās esošajiem tiks uzstādīts vēl viens konteiners brūnā krāsā, tas būs paredzēts tieši bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem,” skaidro G. Levics.

Viņš atgādina, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms sasniedz ap 50% no pašreizējā nešķiroto atkritumu daudzuma. “Pašlaik ir uzsākta jaunu konteineru uzstādīšana Rīgā pie klientiem daudzdzīvokļu mājās, kam izvešana notiek vairākas reizes nedēļā, jo tieši daudzdzīvokļu mājas saražo 95% atkritumu,” norāda G. Levics. Viņš steidz piebilst, ka, lai nebūtu jāveic papildu pārvadājumi un visiem jātērē papildu resursi, tad viendzīvokļu privātmāju saimnieki ir motivēti šos bioloģiski noārdāmos atkritumus kompostēt un pēc tam izmantot savā dārzā dārzeņu un puķu audzēšanai.

“Šādu sistēmu izmanto arī daudzviet laukos,” norāda G. Levics. Viņaprāt, būs vajadzīgs laiks, lai šī sistēma sāktu strādāt tā, kā tas ir iecerēts. “Savāktie bioloģiski noārdāmie atkritumi nonāks Getliņu atkritumu pārstrādes un noglabāšanas poligonā, kurā ir izveidota jauna bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca, kas divu mēnešu laikā īstenos dabīgās kompostēšanas procesu, iegūstot biogāzi, ko savukārt pārvērtīs siltumā un elektrībā,” par tālāko pārstrādi stāsta G. Levics. Viņš atzīst, ka gan likumdevējiem, gan arī atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajiem būs izaicinājums attiecībā uz tā dēvētā tehniskā komposta (kas paliek pāri pēc to pārstrādes rūpnīcā) izmantošanu.

“To var izmantot ceļa malu apzaļumošanai, karjeru rekultivācijai, taču Latvijā nav normatīvu, kas reglamentētu ne tikai to, kādam jābūt šim tehniskajam kompostam, kādi piemaisījumi (cik lielos apmēros) tam drīkst būt, bet arī to, kur to drīkst izmantot,” tā G. Levics. Viņš atzīst, ka par pilnīgi tīru šo kompostu atzīt nevar un to nav iespējams izmantot kultūraugu audzēšanai. “Visa pamatā ir Eiropas direktīva, kuras izpratnē par pārstrādātiem bioloģiskie atkritumi ir uzskatāmi tad, ja to kompostēšana notiek ne ilgāk kā triju gadu laikā, un tādējādi vairs netiek akceptēta līdzšinējā pieredze, kad atkritumus lika speciālās šūnās atkritumu poligonos un no tām biometānu vāca 10–15 gadus,” jautājumu par jaunās kārtības atšķirību no līdzšinējās skaidro G. Levics.

Vajag kontroli pār būvgružiem

Lai arī normatīvo aktu līmenī viss ir sakārtots attiecībā par būvniecības (arī ēku demontāžas) procesā radītajiem atkritumiem (to savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un apglabāšanu), tomēr to kaudzes nemitīgi tiek atklātas no jauna dažādās vietās – mežos un grāvjos, kur iepriekš tās nav bijušas. “Atšķirībā no sadzīves atkritumu sfēras, kurā var strādāt tikai tie, kuri uzvarējuši pašvaldību iepirkuma konkursos, būvniecības atkritumu jomā ir brīvais tirgus, kurā var darboties jebkurš, un arī šī pakalpojuma cenas ir no neticami (aizdomīgi) zemām līdz ļoti augstām. Vislielākās problēmas rada lielais pelēkais sektors (visos posmos) un kontroles trūkums par to, cik daudz tad ir patiesībā šādu atkritumu no konkrētā objekta un kur tie paliek,” skaidro G. Levics.

Viņš kā piemēru min kādas ēkas nojaukšanu, kuras saimnieks iesniedz izziņu būvvaldē no būvniecības atkritumu savācēja par aizvestajiem 10 m3 , bet realitātē to apjomam ir jābūt daudzkārt lielākam, un nav skaidrs, kur šī pārējā daļa ir nonākusi. Vissliktākā situācija ir tad, ja ēku demontāžas materiāli tiek vienkārši pārsegti ar zemi un tās jaunais īpašnieks vēlas uz tās būvēt ēku, bet pēkšņi to konstatē, – tad sākas pamatīgas problēmas. “Esam iniciējuši sadarbības memorandu starp celtniecības un atkritumu jomas uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām un Valsts vides dienestu par kontroles mehānisma ieviešanu – kur, kādi būvniecības atkritumi ir nonākuši, kas ar tiem ir izdarīts,” uz jautājumu par to, ko darīt, atbild G. Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiecas uz būvgružu zero waste

Monta Šķupele, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan jaunu materiālu ražošanā.

Lielu daļu būvniecības atkritumu var veiksmīgi pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Šādi atkritumu apsaimniekotāji izpilda ES prasības, kas ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas, un tas ir liels izaicinājums nozarei. Proporcionāli klasisko būvgružu ir pat vairāk nekā sadzīves atkritumu.

“Ir maza nianse – tie neož, līdz ar to necērtas acīs vai nāsīs, bet to apjoms patiesībā ir ļoti liels. Nojaucot vienu māju, iegūstam tūkstošiem tonnu, ko iedzīvotāji nerada pat gada laikā,” komentē vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Jāizglīto sabiedrība

Sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanu vērtējama no vidējas līdz pat ļoti sliktai. Uzņēmums bieži vien saskaras ar to, ka iedzīvotāji remonta atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. “Pirmkārt, tas ir slikti, jo lauž konteinerus, atkritumu mašīnas, iekārtas, kas šķiro, un dienas beigās tas viss nonāk atkritumu kalnā. Tas nav ne videi draudzīgi, ne atbalstāmi. Otrkārt, mūsu darbs un pienākums ir nodrošināt iespējas, kur šos atkritumus likt. Tas nav tikai viena vai otra operatora darbs. Tas ir visas nozares, ministrijas, Valsts vides dienesta sabiedrības izglītošanas darbs visos iespējamajos kanālos,” norāda G. Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar pašvaldību uzņēmumu SIA ZAAO un Vides pakalpojumu uzņēmumu Clean R šī gada 7. aprīlī rīko ikgadējo konferenci Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pārvaldība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ES un Latvijas tiesiskajā regulējumā un politikas plānošanā. Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem (2021.-2028. gadam) paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus.

Plāns paredz līdz 2021.gada maijam noteikt jauno atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas, lai reģionu pašvaldībās līdz 2022.gada beigām kopīgi izstrādātu reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus. Drīzumā stāsies spēkā vairākas ES prasības un normas, kā rezultātā paredzamas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā Latvijā. Būs jāmaina iedzīvotāju domāšanas veids un paradumi. Kā tiks īstenotas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un kādi ir atkritumu plāna sasniedzamie rezultāti tuvākajos gados?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA "Brīvais kalns" iegādi. Līdz ar darījumu "TAK investīcijas" kļūs par 50% īpašnieku ceļu būvniecības uzņēmumā SIA "Roadeks", informē "Clean R".

Darījuma mērķis ir kāpināt grupas uzņēmumu jaudu autoceļu ikdienas uzturēšanā un paplašināt uzņēmuma iespējas darbībai ceļu būves nozarē.

Atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumiem paziņojums par vienošanos ir iesniegts izvērtēšanai Konkurences padomei. Darījums tiks pabeigts pēc Konkurences padomes lēmuma atļaut to īstenot.

"Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" jau šobrīd sekmīgi nodrošina ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbus Rīgā, Jūrmalā, Tukumā un citās Latvijas pašvaldībās, tādēļ mēs redzam iespējas savas pozīcijas šajā segmentā stiprināt. "Clean R" jau ir nozares līderis atkritumu apsaimniekošanas jomā, ar šo darījumu iegūsim iespēju stiprināt savas pozīcijas arī autoceļu ikdienas uzturēšanas un būves segmentā," darījumu skaidro SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad "Clean R" papildinās uzņēmuma autoparku ar kopumā 11 videi draudzīgiem ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmiem atkritumvedējiem. Kopējie ieguldījumi projektā ir vairāk nekā divi miljoni eiro, un jaunie auto tiks izmantoti gan sadzīves atkritumu, gan būvniecības atkritumu apsaimniekošanā, informē uzņēmums.

"Vides ilgtspēja ir viena no mūsu prioritātēm. Tāpēc vairāku apjomīgu projektu kopums, padarot "Clean R" ne tikai par efektīvāku, bet arī videi draudzīgāku uzņēmumu, iezīmē mūsu zaļo kursu. Tā īstenošanai arī nākamajos gados plānojam vairāku miljonu investīcijas un plānojam līdz 2027.gadam atteikties no dīzeļdzinēju automašīnu izmantošanas pakalpojumu sniegšanā, kļūstot par vienu no zaļākajiem, ja ne zaļāko uzņēmumu Latvijā," stāsta Guntars Levics, "Clean R" valdes loceklis.

Šī ir tikai viena no "Clean R" zaļā kursa aktivitātēm, esot ceļā uz Latvijā zaļākā uzņēmuma autoparka izveidi. Uzņēmums pieņēmis stratēģisku lēmumu turpmāk, cik iespējams, atjaunot vieglo transportlīdzekļu bāzi, pārejot arī uz elektroauto. Tāpat uzņēmums šogad atjauno teritoriju uzkopšanas tehniku. Klientu apkalpošanā "Clean R" efektīvi pāriet uz e-pakalpojumu pašapkalpošanās platformu "mans.cleanr", līdz minimumam samazinot papīra apriti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru