Jaunākais izdevums

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Jāatgādina, ka šis plāns tapis kā sava veida ceļa karte Eiropas Savienības nosprausto mērķu sasniegšanai atkritumu segmentā. Viens no visbūtiskākajiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz, – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. “Būtībā tie ir lieli, jauni izaicinājumi,” tā G. Kukainis.

Viņš norāda, ka ir būtisks jautājums, ko darīt ar pašlaik nepārstrādājamās plastmasas (kas ik gadu turpina pieaugt) daļu. “Varam mācīt sabiedrību arvien vairāk šķirot atkritumus, izveidot attiecīgu infrastruktūru, bet jautājums – ko ilgtermiņā darīt ar plastmasu, kuru nav iespējams atbilstoši pārstrādāt? Vai to turpināt apglabāt poligonos un maksāt par katru apglabāto tonnu arvien vairāk? Bet tad attālināmies no ES uzstādītā mērķa par atkritumu apglabāšanas samazināšanu. Laiks meklēt šīs atkritumu daļas pārstrādes vai citas izmantošanas iespējas, piemēram, to izmantot enerģijas iegūšanai,” skaidro G. Kukainis.

Viņaprāt, tas ir jautājums valstij, it īpaši, ja runājam par energodrošību un energoneatkarības paaugstināšanu esošajā situācijā, kad aktuālas ir siltumapgādē izmantojamās kurināmās dabasgāzes un dedzināmās koksnes cenas un pieejamība. “Situācijā, kad nepārstrādājamās plastmasas iepakojums būtiski pieaug un to nav kur likt, to var sagatavot kā RDF (izmantošanai katlumājās kā kurināmo) un iegūt enerģiju, jo pretējā gadījumā to noglabā atkritumu poligonā un vēl samaksā attiecīgu dabas resursu nodokli, kas nav uzskatāma par saimniecisku rīcību,” tā G. Kukainis.

Atkritumi= energoresurss

“Straujais energoresursu cenu kāpums būtībā Latvijai liek pateikt, ka atkritumi ir arī energoresurss, ko pašlaik vienkārši brutāli norokam atkritumu poligonos, jo īpaši, ja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam šādas stacijas, kuras atkritumus izmanto kā kurināmo, ir paredzētas,” uzsver AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņaprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad arī Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, atkritumus izmantos kā kurināmo. “Pašlaik dalīti savākto atkritumu pāršķirošanas rezultātā no pārstrādei nederīgajiem materiāliem tiek iegūts kurināmais jeb RDF, kura daļu sadedzina Schwenk Brocēnu cementa rūpnīcā, taču jāsaprot, ka viņiem izdevīgāk ir šo materiālu importēt no ārzemēm, kuras par to piemaksā. Tādējādi nesadedzinātais RDF tiek uzkrāts vai tiek eksportēts uz citām valstīm, kuru enerģijas ražotāji ir gatavi to izmantot kā kurināmo,” stāsta M. Simanovičs.

Viņš norāda, ka tehnoloģijas, kuras ļauj atkritumus izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, nav nekas jauns, jo tās visas ir sen zināmas. “Jāmaina ir cilvēku domāšana un attieksme pret atkritumu izmantošanu kā kurināmo, jo daudzi joprojām uzskata to par kaut ko sliktu un nepieņemamu, kaut arī attiecīgās tehnoloģijas ir sevi pierādījušas visā Eiropā,” tā M. Simanovičs. Viņaprāt, ir daudz lietderīgāk nevis piegružot Latvijas dabu, atkritumus noglabājot poligonā, bet gan no tiem iegūt siltumu un elektrību, īpaši, ja šo poligonu ietilpība nav bezgalīga.

“Agrāk vai vēlāk poligoni piepildīsies un būs jāpieņem kardināli lēmumi – būvēt jaunus atkritumu poligonus, pret kuriem kategoriski iestājas daļa iedzīvotāju, vai atkritumus eksportēt uz ārzemēm, kas šo jomu būtiski sadārdzina un juridiski praktiski nav iespējams, vai arī atkritumi tomēr ir lieliska iespēja iegūt enerģiju,” uz vairākām izvēles iespējām norāda M. Simanovičs. Viņaprāt, šobrīd ir lieliska iespēja paaugstināt Latvijas energoneatkarību, izmantojot pašu radītos atkritumus. “Neko nevēloties savā zemē, bieži vien panākam efektu, ka kaut kādās sfērās esam pilnībā atkarīgi no kaimiņiem,” tā M. Simanovičs. Viņaprāt, vēl viens svarīgs jautājums būtu attīstīt polimēru pārstrādi Latvijā, kam nepieciešamas modernas šķirošanas jaudas.

Arī SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics uzskata, ka Latvijas enerģētisko neatkarību var stiprināt ar atkritumiem, jo pašlaik vismaz 25% nav pārstrādājami, jo trūkst atbilstošas tehnoloģijas, un tāpēc tie lielākoties nonāk atkritumu noglabāšanas poligonā, kaut arī tos var izmantot kā kurināmo un reģenerējot iegūt siltumu un elektroenerģiju. Viņš vērš uzmanību, ka šis resurss nebeigsies un tas nav jāimportē.

“Protams, noglabājot poligonos, no tā var iegūt biogāzi, taču daudz vairāk enerģijas varētu iegūt, to izmantojot kā kurināmo,” tā G. Levics. Viņš norāda, ka, neskatoties uz augsto nodokli atkritumu apglabāšanai, pašlaik lētāk ir šos atkritumus noglabāt poligonā, nekā eksportēt reģenerācijai uz ārzemēm. “Un, pat ja atkritumi varētu dot 4–5% enerģijas no Latvijas kopējā patēriņa, tas pašreizējos apstākļos jau būtu daudz, vēl jo vairāk, ja attiecīgās tehnoloģijas sen jau ar savu darbību ir pierādījušas savu lietderību,” tā G. Levics.

Nodoklis par nepārstrādāto plastmasu

“Latvijā ir virkne lielo jautājumu attiecībā uz plastmasas pārstrādi. Proti, Eiropas Savienība vēlas, lai maksimāli daudz atkritumu tiktu pārstrādāti, tāpēc, ja, piemēram, plastmasa netiek pārstrādāta, tad būtu jāievieš paredzētais 0,8 eiro/kg nodoklis,” stāsta M. Simanovičs. Viņš šāda nodokļa noteikšanu Eiropā uzskata par sava veida pagrieziena punktu, jo par nepārstrādāto daļu jāmaksā nodoklis. “Tas skar arī Latviju, un, lai arī vietējie uzņēmēji ir gatavi šādam pavērsienam, tomēr tam nav gatavi valdošie politiskie spēki tieši tuvojošos vēlēšanu dēļ, jo paaugstināt nodokļu likmes pirms vēlēšanām neviens nevēlas, bet rezultātā valsts makā nāksies atrast papildu resursus, lai samaksātu šo nodokli,” skaidro M. Simanovičs.

Viņš uzsver, ka uzņēmēju rokās ir tas, kuru plastmasu un kā pārstrādāt un arī kādu plastmasu izmantot savu produktu (it īpaši pārtikas) iepakošanai. “Būtībā šī nodokļa primārais maksātājs ir ražotājs vai importētājs, bet finālā ikviens patērētājs, kurš iegādāsies preci šādā nepārstrādājamā plastmasā,” uzsver M. Simanovičs. Viņš norāda, ka bez pārtikas ražotājiem šis jautājums ļoti aktuāls būs arī sadzīves ķīmijas ražotājiem un tirgotājiem.

“Plastmasas iepakojums kļūs ievērojami dārgāks, aptuveni par 20%, un būs arvien lielāka vēlme, it īpaši no lielajiem zīmolu ražotājiem, izmantot videi draudzīgāku iepakojumu un veicināt iepakojuma pārstrādi,” prognozē M. Simanovičs. Viņaprāt, svarīgākais jautājums pašlaik ir nevis par biznesa reakciju, bet gan par valsts uzvedību, rīcību.

Pieredzē gūtas idejas

ES direktīva un arī Latvijas normatīvi prasa ieviest dalīto bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas sistēmu no 2021. gadā Rīgā un Pierīgā, bet no 2024. gada pārējā Latvijā. “Atkritumu, it īpaši to šķirošanas jomā svarīgas atziņas jau gūtas, strādājot Rīgā un tās apkaimē,” situāciju vērtē G. Levics. Viņaprāt, pats būtiskākais izaicinājums ir iedzīvotāju ieinteresētība un motivācija bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanai.

“Jautājumi būtībā tie paši, kas iepakojuma šķirošanai, taču bioloģiski noārdāmo atkritumu ir vairāk nekā iepakojuma, un līdztekus tam vēl ir lielāka atkritumu šķirošana mājās (biežāk jāiznes miskaste ar šīm atliekām no virtuves),” tā G. Levics. Viņš atzīst, ka līdz šim lielākie izaicinājumi, ar ko nācies saskarties, ir pierunāt iedzīvotājus un izskaidrot viņiem, kam tas vajadzīgs. “Viens ir zaļā ideja, bet vairumu sabiedrības zaļums pret izmaksām īsti neuzrunā, tāpēc bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanai būtu jābūt ievērojami – vismaz par 20% – lētākai nekā sadzīves atkritumiem. Pirmais solis jau ir sperts, jo Saeima pieņēma grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz noteikt zemāku maksu par dalīti savāktu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu,” skaidro G. Levics.

Viņaprāt, tādējādi cilvēkiem tiktu radīta motivācija nodalīt bioloģiski noārdāmos atkritumus no sadzīves atkritumiem. Pozitīvi SIA Clean R valdes loceklis vērtē Rīgas pašvaldības iniciatīvu, ka no šā gada 8. marta pie visām daudzdzīvokļu (vismaz 5 dzīvokļu) mājām obligāti jābūt uzstādītam dzeltenajam konteineram vieglā iepakojuma (papīrs, plastmasa, metāls) savākšanai. Mājai ar vismaz 10 dzīvokļiem līdzās sadzīves atkritumu konteineram jau ir obligāti jābūt uzstādītam gan dzeltenajam konteineram iepakojumam, gan stiklam, savukārt no šā gada jūlija obligāti jābūt uzstādītiem šķirošanas konteineriem pie tirdzniecības vietām, degvielas uzpildes stacijās un automazgātavās.

“Tādējādi tiks novērsta situācija, ka mājas apsaimniekotājs vēlas un liek šādu konteineru, bet, ja nevēlas, tad neliek,” tā G. Levics. Viņš jau pašlaik prognozē, ka tādējādi palielināsies iedzīvotājiem pieejamo konteineru skaits un cilvēki šķiros vairāk, jo nereti cilvēki vēlas šķirot, bet māju apsaimniekotājs šādu konteineru uzstādīšanu nevēlas, jo tādējādi rodas papildu pienākumi. “Šāda prasība būtu jāattiecina arī uz bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru uzstādīšanu,” iesaka G. Levics.

Brūno konteineru lieta laukos

Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu G. Kukainis min jaunu pakalpojumu ieviešanu, proti, dalīto bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu, kam jāsāk darboties jau ar 2024. gada 1. janvāri. “Joprojām ir daudz neskaidrību par to, kā šo pakalpojumu efektīvāk, lietderīgāk un ekonomiski pamatotāk ieviest. Esam pētījuši Rīgas pieredzi ar tā dēvēto brūno atkritumu konteineru ieviešanu, taču lielpilsēta nav salīdzināma ar reģioniem. Piemēram, ZAAO strādā reģionā ar vismazāko iedzīvotāju blīvumu, un tādējādi, lai savāktu 1 tonnu vai 1 m3 , ir jāveic daudz lielāks attālums (vairāk kilometru) nekā Rīgā, tāpēc ir jautājums, kā izveidot tādu sistēmu, kura būtu balstīta uz sabiedrības interesēm, taču spētu balansēt ar ekonomisko efektivitāti, un sabiedrībai tas neizmaksātu ļoti dārgi,” stāsta G. Kukainis.

Jāņem vērā, ka degvielas cenu straujais pieaugums šo jautājumu padara vēl aktuālāku, jo īpaši laukos. “Nevienā Latvijas normatīvajā aktā nav noteikts, vai dalīti jāvāc bioloģiski noārdāmie atkritumi arī attālākās vietās, piemēram, Ipiķos, vai tikai Valmieras pilsētā. Kur ir šī robeža, kurā ir obligāti jāuzstāda bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas brūnie konteineri?” neatbildētos jautājumus atklāj G. Kukainis.

Viņš savu sacīto pamato ar lauku viensētas piemēru, kurai 2 km attālumā nav nevienas citas mājas, bet, iespējams, būs vajadzīgs brūnais konteiners, un tā satura iztukšošanai atkritumu savācējam jābrauc tikpat bieži kā pēc sadzīves atkritumiem. “Bet kas tad tajā konteinerā būs iekšā un cik daudz, jo īpaši, ja ārpus ciemiem dzīvojošajiem ir šo atkritumu kompostēšanas iespējas?” retoriski jautā G. Kukainis. Viņš atgādina, ka piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā ir noteikts, pie kāda iedzīvotāju apdzīvotības blīvuma (arī pie 10 dzīvokļu mājas) ir obligāti jābūt bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas konteineram, bet Latvijā nekā tamlīdzīga šobrīd vēl nav.

“Tiklīdz ir skaidrs šis jautājums, tā jebkurš atkritumu savākšanas operators var aprēķināt izmaksas un arī tarifus, jo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana pie jebkuras viensētas laukos būtiski sadārdzinātu attiecīgo pakalpojumu, tāpēc ekonomiski izdevīgāks risinājums ir šo atkritumu kompostēšana, to pēc tam izmanto kā mēslojumu mazdārziņam vai puķudobēm,” tā G. Kukainis.

Viņš atzīst, ka ZAAO uzsācis 9,4 milj. eiro vērtās bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas izveidi (ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu), kuras nodošana ekspluatācijā paredzēta 2023. gada nogalē. “Tomēr atkal ir daudz nezināmā – kādam ir jābūt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas saražotajam produktam, un tāpēc nav skaidrs, kur Latvijas tautsaimniecībā to izmantos. Tādējādi nav skaidrs, vai šo iegūto materiālu var rēķināt ar plusa vai tomēr mīnusa zīmi attiecībā uz uzņēmuma izmaksām,” stāsta G. Kukainis. Viņš piebilst: jo vairāk nezināmo, jo dārgāks pakalpojums, un otrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Arvien vairāk veicinās atkritumu šķirošanu

Māris Ķirsons, 17.06.2022

SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējais brīdis mainīt atkritumu šķirošanas paradumus

Imants Stirāns, SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu tēma Latvijā pēdējā laikā ir īpaši aktuāla un var teikt, ka tik daudz kā šogad par atkritumiem iepriekš nav runāts.

Kā Eiropas Savienības, tā Latvijas mērķis ir pēc iespējas vairāk atkritumus atgriezt apritē kā materiālus vai enerģiju, lai pēc iespējas mazāk noglabātu atkritumu poligonos.

Līdz šim “Getliņi EKO” ir veikuši un turpinās veikt investīcijas, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu noglabāti poligonā, taču jāsaprot, ka kopējā stāstā esam tikai ķēdes galapunkts. Pirms atkritumi nonāk Getliņu atkritumu poligonā, savs mājasdarbs ir jāpaveic katram no mums.

Bioloģisko atkritumu šķirošana kļūs par obligātu ieradumu mūsu ikdienā

Līdz šim esam raduši šķirot stiklu, papīru, plastmasu un metālu, tomēr šobrīd aktuāla kļūst bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana. Tie, galvenokārt, ir pārtikas atkritumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Getliņi EKO” no 7. janvāra uzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes kompleksa patstāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Komplekss ir lielākais šāda veida atkritumu pārstrādes objekts Baltijas valstīs.

Plānots, ka kompleksā tiks pārstrādātas 125 000 tonnas bioloģisko atkritumu gadā, kā rezultātā tiks saražotas līdz 100 000 tonnām komposta.

Projekta kopējās izmaksas ir 39,22 milj. ero (bez PVN), t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsts 29,55 milj. eiro apmērā.

“Bioloģisko atkritumu pārstrādes kompleksa pārņemšana no būvniekiem ir nozīmīgs pieturas punkts, turpinot uzsākto virzību uz to, lai Latvijā realizētu pasaulē modernākās atkritumu apsaimniekošanas metodes. Bioloģisko atkritumu pārstrāde fermentācijas tuneļos ļauj iegūt tehnisko kompostu un biogāzi, kas tiek izmantota Getliņu energoblokā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Nepilnu deviņu mēnešu laikā kopš objekta nodošanas ekspluatācijā, esam pārliecinājušies, ka komplekss ilgtermiņā sekmēs aprites ekonomiku. Tāpat paredzams, ka tuvākajā laikā bioloģisko atkritumu šķirošana mūsu ikdienā kļūs par tādu pašu ieradumu kā stikla, plastmasas un papīra šķirošana”, atzīst SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ierobežojumu atcelšana ļauj samazināt pārstrādei nederīgo atkritumu daudzumu

Armanda Vilciņa, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar situācijas saistībā ar Covid-19 normalizēšanos uzlabojusies šķiroto atkritumu kvalitāte, kā arī palielinājies pārstrādei derīgo materiālu apjoms, stāsta Jānis Aizbalts, SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs.

Pandēmijas laikā veikalos būtiski palielinājās vienreiz lietojamo iepakojumu daudzums, arī kafejnīcas un restorāni varēja nodrošināt ēdienu tikai līdzņemšanai, kā ietekmē būtiski pieauga pārstrādei nederīgo atkritumu apjoms, atzīmē J. Aizbalts. Ja 2019. gadā šādi atkritumi veidoja apmēram 15%, tad 2021. gadā tie jau bija aptuveni 20–25%, taču šobrīd atkal jūtama uzņēmumu atgriešanās ierastajā ikdienas darba ritmā, teic Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs, norādot, ka pašlaik pārstrādei nederīgā materiāla apjoms samazinājies līdz 20–22% līmenim no kopējā šķiroto atkritumu apjoma.

Atkritumi maina lokāciju

Primāri izmaiņas pandēmijas uzliesmojuma laikā novērojām sadzīves atkritumu apjoma proporcijā starp uzņēmumiem un privātpersonām, stāsta J. Aizbalts. “Darba ikdienu cilvēki lielākoties aizvadīja mājās, līdz ar to par aptuveni 5% samazinājās uzņēmumos radītais atkritumu daudzums. To ietekmēja arī tas, ka tika apturēta mācību iestāžu un ēdināšanas uzņēmumu darbība, kā arī nenotika publiskie pasākumi. Tajā pašā laikā mājsaimniecībās atkritumu apjoms līdzvērtīgi palielinājās,” teic J. Aizbalts. Šāda tendence gan neliecina par to, ka juridiskais segments iepakojumus, kas vēlāk nonāca atkritumos, iegādājās mazāk – gluži pretēji, liecina DB aptaujāto uzņēmēju teiktais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atkritumi vai izejviela – ko iesākt ar mūsu darbības pārpalikumiem? Un cik ilgi mēs būsim atkarīgi no Eiropas fondiem?

Evija Pudāne, CLEANTECH LATVIA izpilddirektore, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas noteiktais Zaļais kurss ir nepielūdzams, un tas liks mums visiem mainīt dzīvesveidu, jo jaunajā politikā daudz plašāk tiek runāts par kopējo produkta radīšanas ciklu un ietekmi uz apkārtējo vidi.

Svarīgi kļūst ne tikai jautājumi, no kā produkts ir radīts, bet arī kādas tehnoloģijas ir tikušas izmantotas izejmateriālu ieguvē, cik efektīva ir ražotne, kā izmanto resursus ražošanas procesos, kāda ir loģistikas ķēde, kāds iepakojums un tā pārpalikumi, un galu galā – cik ilgs ir preces mūžs un kur, kā un par ko tā tiks pārstrādāta lietošanas cikla beigās. Līdz ar to rodas jautājums – vai tiešām atkritumi un pārpalikumi ir problēma, vai arī tie joprojām ir neizmantots resurss? Pētījumi rāda, ka uzņēmumi, kuri ir aizdomājušies par šo problēmu un rīkojušies, palielināja savu apgrozījumu, bet katrs sestais norāda uz izdevumu samazināšanos.

Jaunā Eiropas politika liks mums daudz intensīvāk domāt par atkritumu neradīšanu un maksimālu to tālāk izmantošanu. Tas attiecas ne tikai uz mūsu radītajiem sadzīves atkritumiem, bet arī uz preču ražošanas procesa pārpalikumiem, uzliekot vēl lielāku atbildību par radītajiem atkritumiem uz ražotāju. Eiropas politika jau sen vērš ražotāju uzmanību uz resursu tālāk-izmantošanas nozīmi biznesa konkurētspējas celšanā un darbības dekarbonizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekstrēmi augstā maksa par elektroenerģiju ir mūsu pašu neizdarības rezultāts

Evija Pudāne, CLEANTECH LATVIA izpilddirektore, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attīsta tehnoloģiju biogāzes ieguvei nākotnē

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Francesco Romagnoli un pētnieks Maksims Feofilovs, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot simbiozi starp biogāzes ražošanu un mikroaļģu audzēšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki attīsta nākotnes tehnoloģiju biogāzes un inovatīvu materiālu ražošanai izmantojamu izejvielu ieguvei.

Mikroaļģēm ir liels potenciāls enerģētikā un augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanā pārtikas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, akvakultūrā un medicīnā. Ar aļģu biomasu varētu arī aizstāt fosilas izejvielas, piemēram, plastmasas izgatavošanā. Šobrīd pasaulē tiek aktīvi pētīta to izmantošana, Eiropā aļgu audzēšana ir plaši attīstīta Francijā, kur izveidoti lieli aļģu audzēšanas lauki. Mūsu platuma grādos mainīgo klimatisko apstākļu, temperatūras svārstību un sezonalitātes dēļ šis virziens nav attīstīts, lai gan mikroaļģes uzskatāmas par nozīmīgu nākotnes resursu.

Mikroaļģes ir samērā mazprasīgas, kas labvēlīgos apstākļos strauji vairojas. To augšanai nepieciešams siltums, gaisma, barības vielas un CO2. Meklējot risinājumus, kā vērīgās mikroaļģes audzēt Ziemeļvalstīs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki projektā SMARB (“Integrēta CO2 biofiltra un mikroaļģu biomasas ražošanas tehnoloģija biogāzes stacijām, izmantojot inovatīvu saliktu modulāru atvērtu riņķplūsmas baseinu pieeju”, Nr.lzp-2018/1-0232) izveidojuši inovatīvu hibrīdu mikroaļģu kultivēšanas sistēmu, apvienojot tajā īpašības, kādas ir gan atklātiem audzēšanas baseiniem, gan slēgtiem fotobioreaktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

  • integrēta, ekonomiski pamatota un ilgstpējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā,
  • mērķtiecīga, skaidrojoša un saprotama komunikācija sabiedrības iesaistei rūpēs par apkārtējo vidi.

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

  • Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore,
  • Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

  • Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors
  • Andris Vanags, SIA “GREN Latvija” valdes priekšsēdētājs

15.50 – 16.00 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne, dedzināmā kūdra un atkritumi ir resursi, kurus izmantojot Latvija var palielināt savu energoneatkarību tieši siltumapgādē. Tam nepieciešama lēmumu pieņēmēju vēlme to reāli īstenot.

Tādu ainu iezīmē vairāku nozaru uzņēmēji. Tiek norādīts, ka Latvijā būtībā zem kājām atrodas resursi, kurus iespējams izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Vairāk nekā miljons TJ “Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts, un pašreizējos apstākļos šis resurss ir jāizmanto Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai,” uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži, kuru platība turpina pieaugt. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksnes raža, veikta meža atjaunošana, kopšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” kļuvis par pirmo mobilo sakaru operatoru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas saņēmis apstiprinājumu no organizācijas “Science Based Target Initiative” (SBTi) par zinātniski pamatotām darbībām, lai sasniegtu nulles līmeņa emisiju (Net-Zero Standart) mērķi 2035. gadā.

Šobrīd tikai 34 uzņēmumi pasaulē, tostarp “Tele2”, ir saņēmuši SBTi apstiprinājumu saviem nulles līmeņa izmešu mērķiem.

SBTi izstrādātais standarts ir pasaulē pirmais, kas veidots saskaņā ar jaunākajām atziņām klimata nozares zinātnēs, un paredzēts nulles līmeņa izmešu mērķu noteikšanai biznesa vidē.

“Tele2” klimata mērķi, kas ir jāsasniedz līdz 2035. gadam:

  • samazināt 1. tvēruma jeb tiešās emisijas (uzņēmumam piederošās ēkas, transportlīdzekļi) un 2. tvēruma jeb netiešās emisijas (saņemtā un patērētā elektroenerģija, tvaika, apkures vai dzesēšanas ražošana) par 100% līdz 2029. gadam, par atskaites punktu ņemot 2019. gadu;
  • samazināt 3. tvēruma jeb netiešās emisijas (loģistika, atkritumi, iepirktie pakalpojumi un preces u.c.) par 60%, rēķinot uz vienu abonementu, līdz 2029. gadam, par atskaites punktu ņemot 2019. gadu;
  • līdz 2035. gadam uzņēmuma vērtību ķēdē jeb darbību kopumā, ko veic uzņēmums no izejvielu iegādes līdz produktu vai pakalpojumu piegādei tirgū, sasniegt nulles līmeņa emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ir līdz šim lielākais plastmasas atkritumu radītājs pasaulē, liecina jauns ziņojums, kas trešdien tika iesniegts federālajai valdībai un kurā aicināts izstrādāt nacionālu stratēģiju šīs krīzes risināšanai.

ASV 2016.gadā radīja apmēram 42 miljonus tonnu plastmasas atkritumu - vairāk nekā visas Eiropas Savienības valstis kopā. Ķīna togad radīja vairāk nekā divas reizes mazāku plastmasas atkritumu daudzumu.

Katrs amerikānis rada vidēji 130 kilogramus plastmasas akritumu gadā, brits - vidēji 99 kilogramus, bet Dienvidkorejas iedzīvotājs - vidēji 88 kilogramus.

Ziņojumu "Rēķināšanās ar ASV lomu globālajā okeānu piesārņošanā ar plastmasas akritumiem" pasūtīja ASV Kongress likuma "Save Our Seas 2.0 Act" ietvaros. Šis likums stājās spēkā 2020.gada decembrī.

"20.gadsimta brīnumainā izgudrojuma - plastmasas - panākumi ir arī radījuši plastmasas atkritumu plūdus globālā mērogā," rakstīja zinātniece Mārgareta Springa, kuras vadīta ekspertu komiteja sastādīja šo ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kafijas biezumus pārvērš granulās notekūdeņu attīrīšanai

Db.lv, 09.05.2022

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins.

Foto: Mārtiņš Strazdiņš, RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnieki izstrādā kompleksu atlikumu pārstrādes tehnoloģiju, kas no kafija biezumiem ļauj izgatavot dažādus produktus, tajā skaitā granulas notekūdeņu attīrīšanai.

Ik gadu tirdzniecībā Latvijā nonāk vairāk nekā seši miljoni kilogramu kafijas. «No kafija biezumiem varam iegūt ēteriskās eļļas, dažādas organiskās vielas, kafijas atlikumus varam gan granulēt, gan pirolizēt, gan iestrādāt polimērkompozītos,» norāda RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins, uzsverot, ka kafijas biezumi ir izejvielas, nevis atkritumi.

Turklāt tos izmantojot lietderīgi, nevis noglabājot atkritumu poligonā kopā ar citiem organiskajiem atkritumiem, samazinās kaitējums videi. Sadarbībā ar kompāniju «Koffeco» jau radītas kafijas briketes apkurei, par kurām interesi izrādījis degvielas uzpildes staciju tīkls «Cirkle K Latvia».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enerģētiskā bada situācijā būs jautājums, kurus patērētājus pirmos atslēgt no gāzes

Māris Ķirsons, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir skaidrs, ka vēl nebūt neesam sasnieguši augstāko izmaksu punktu, pēc kura sasniegšanas varētu daudzmaz droši prognozēt, ka perspektīvā inflācijas pieaugums apstāsies un atgriezīsies 1–2% līmenī.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Kurināmie atkritumi – milzīgs energoresurss, ko neizmantojam 

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā...

"Šāda secinājuma pamatā ir fakts, ka joprojām nav prognozējams cenu līmenis, pie kura apstāsies pārtikas cenu kāpums, un vēl jo vairāk ir jautājumi par pārtikas preču pieejamību, bez tam nav skaidrs, kādas būs energoresursu cenas. Latvijas situācijā, piemēram, nav skaidrs, cik maksās dabasgāze un vai tā būs pietiekamā apjomā visiem patērētājiem. Uz šiem jautājumiem atbildes sola tikai vēls rudens. Pēc ekspertu sacītā, Latvijā gadā ir nepieciešamas apmēram 15 TWh dabasgāzes, bet vai tik daudz tiks sagādāts, to rādīs laiks, jo īpaši, ja apkures sezonā ik mēnesi patērējam apmēram 1,5 TWh. Situācijas raksturošanai atbilstošs ir vārdu salikums “enerģētiskā krīze”, jo tāda ir teju vai visā Eiropā, nevis tikai un vienīgi Latvijā. Enerģētiskā bada – dabasgāzes deficīta – situācijā būs jautājums, kurus patērētājus pirmos atslēgt no gāzes, un es neloloju ilūzijas par to, ka tie būs rūpnieciskie patērētāji, tostarp Eco Baltia grupas ražotāji, jo politiķiem daudz mīļāks būs jebkura Rīgas mikrorajona iedzīvotājs, kura atstāšana bez siltuma ziemā draud ar lielu neapmierinātības risku un no tā izrietošajām sekām. Taču šāds iespējamais risinājums novedīs pie situācijas eskalācijas, jo, nespējot ražot, uzņēmēji būs spiesti atlaist strādājošos, valstij tiem nāksies maksāt bezdarbnieka pabalstus, kuri savukārt tiek finansēti no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Šādu situāciju nedrīkst pieļaut. Man šķiet, ka tuvojošos priekšvēlēšanu situācijā vairums politiķu baidās stāstīt patiesību par reālo situāciju, bet, ja tāda iestāsies, tad būs par vēlu kaut ko lietas labā darīt, jo tā nepaliks bez sekām".

Ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas  

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas...

Visu interviju lasiet 24.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trīs Latvijas zinātnieces saņem balvu Sievietēm zinātnē

Db.lv, 08.06.2022

Anda Barkāne saņem atzinību par celulozes modificēšanu 3D drukas tintes izgatavošanai.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa, 16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas valdība apstiprinājusi kodolatkritumu glabātuves būvniecību, kurā atomelektrostaciju (AES) radioaktīvos atkritumus varētu droši uzglabāt 100 000 gadu.

"Ar to mēs parādīsim, ka varam izmantot kodolenerģiju kā tiltu, lai kļūtu par pasaulē pirmo industriālo valsti, kura atsakās no fosilā kurināmā," paziņoja Zviedrijas vides aizsardzības un klimata ministre Annika Strandhela.

Plānotā kodolatkritumu glabātuve tiks būvēta pēc 40 gadus ilguša pētījuma, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters". Tajā izlietotās kodoldegvielas stieņi un citi radioaktīvie atkritumi kopumā 12 000 tonnu apmērā tiks apglabāti 500 metru dziļumā kalnu klintī Fošmarkas AES tuvumā.

Apmēram 70 gadus pēc šahtas piepildīšanas ar kodolatkritumiem pieeja glabātuvei tiks noslēgta ar bentonītu, lai nenotiktu saskarsme ar ūdeni. Ekspertu vērtējumā, tāda metode ļaus kodolatkritumus droši glabāt 100 000 gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

VK: Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu bio atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Zaļais kurss: no apmātības uz pragmatisku pieeju

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārāk daudz tukšu putu sakults, pārāk daudz sapņu piļu sabūvēts par tā dēvēto Zaļo kursu. Un pārāk maz tajā pašā laikā bijis bezkaislīgu aprēķinu par to, kāda cena jāmaksā un kādas sekas būs, ejot uz šo definēto klimata saudzēšanas mērķi.

Proti, vai tie risinājumi, kas izvēlēti, patiesi ir videi draudzīgāki par līdzšinējo praksi? Ja ir, tad lieliski, bet vai vienmēr ir? Šis disbalanss atklājas aizvien skaidrāk, jo aizvien biežāk saskaramies ar piemēriem, kad aiz klimata saudzēšanas saukļiem tiek paslēptas kādas valstu vai cilvēku grupu intereses, noklusējot, ka to vārdā tiek iets pēc būtības no klimata viedokļa pilnīgi pretējā virzienā.

Spilgts piemērs – autoražotāja Volvo Motors vēstītais, ka saskaņā ar viņu pētījumu simtprocentīgi elektriskā apvidnieka Volvo C40 Recharge ražošana rada par 70 procentiem vairāk kaitīgo izmešu nekā tā paša modeļa XC40 ražošana ar iekšdedzes motoru. Gan jau to pašu par savu produkciju varētu teikt arī citi autoražotāji un ne tikai tie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" pieļauj iespēju sadarboties ar atkritumu poligona apsaimniekotāju SIA "Getliņi eko", lai attīstītu projektu siltumenerģijas ražošanai no dedzinātiem atkritumiem, intervijā atzina "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Viņš sacīja, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā ir mērķis samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, un viens no risinājumiem ir dedzināšana.

"Eiropas fondi to vairs neatbalsta, jo Eiropa to dara jau ilgāku laiku, un tas strādā, bet Latvijā tā ir salīdzinoša jauna lieta," atzīmēja Talcis.

Šāds projekts esot uzsākts Ventspilī, bet Rīgā vēl nav, lai gan potenciāls tam ir, jo atkritumus Rīgā saražo pietiekami daudz. Viens no potenciālajiem segmentiem šai metodei ir siltumapgāde.

Talcis norādīja, ka "Rīgas siltums" ir speciālists siltuma ražošanā, "Getliņi eko" - atkritumu biznesā, tādēļ būtu iespējams apvienot spēkus. Šobrīd gan konkrēta plāna nav ne "Rīgas siltuma" biznesa plānā, ne stratēģiskajos virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru