Eksperti

Attīsta tehnoloģiju biogāzes ieguvei nākotnē

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Francesco Romagnoli un pētnieks Maksims Feofilovs, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Radot simbiozi starp biogāzes ražošanu un mikroaļģu audzēšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki attīsta nākotnes tehnoloģiju biogāzes un inovatīvu materiālu ražošanai izmantojamu izejvielu ieguvei.

Mikroaļģēm ir liels potenciāls enerģētikā un augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanā pārtikas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, akvakultūrā un medicīnā. Ar aļģu biomasu varētu arī aizstāt fosilas izejvielas, piemēram, plastmasas izgatavošanā. Šobrīd pasaulē tiek aktīvi pētīta to izmantošana, Eiropā aļgu audzēšana ir plaši attīstīta Francijā, kur izveidoti lieli aļģu audzēšanas lauki. Mūsu platuma grādos mainīgo klimatisko apstākļu, temperatūras svārstību un sezonalitātes dēļ šis virziens nav attīstīts, lai gan mikroaļģes uzskatāmas par nozīmīgu nākotnes resursu.

Mikroaļģes ir samērā mazprasīgas, kas labvēlīgos apstākļos strauji vairojas. To augšanai nepieciešams siltums, gaisma, barības vielas un CO2. Meklējot risinājumus, kā vērīgās mikroaļģes audzēt Ziemeļvalstīs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki projektā SMARB (“Integrēta CO2 biofiltra un mikroaļģu biomasas ražošanas tehnoloģija biogāzes stacijām, izmantojot inovatīvu saliktu modulāru atvērtu riņķplūsmas baseinu pieeju”, Nr.lzp-2018/1-0232) izveidojuši inovatīvu hibrīdu mikroaļģu kultivēšanas sistēmu, apvienojot tajā īpašības, kādas ir gan atklātiem audzēšanas baseiniem, gan slēgtiem fotobioreaktoriem.

Pilotiekārta uzstādīta kādā lauksaimniecības biogāzes stacijā Latvijā. Pētījumā ir izveidots eksperimentāls vairāku stāvu baseins aļģu audzēšanai. Tas izvietots siltumnīcā biogāzes stacijas teritorijā. Baseinā aļģu biomasa nepārtraukti tiek maisīta, lai nodrošinātu vienmērīgu augšanu. Tikko aļģes nostājas, dažādās vietās baseinā novērojama atšķirīga gaismas caurlaidība. Veidojas situācija, ka vietās, kur aļģes strauji savairojušās, gaismas caurlaidība samazinās un aļģes pārtrauc augt, samazinās ražīgumus vai tās aiziet bojā, savukārt vietās, kur to ir mazāk, tās saņem pārmērīgu apgaismojumu, kas arī var radīt negatīvu ietekmi.

Gaisma ir viens no būtiskākajiem parametriem ātras augšanas nodrošināšanai. Lai aļģu kultūra attīstītos, tai jābūt vienmērīgi sadalītai pa baseinu – tad gaisma tiek vienmērīgi cauri. Turklāt iekārtā baseini ir sakārtoti piramīdas formā viens virs otra, samazinot noēnojumu zemākajiem stāviem. Kultivēšanas sistēmā integrēts arī LED apgaismojums, kas kopā ar saules gaismu rada optimālākus augšanas apstākļus. Tā iespējams paaugstināt biomasas ražošanas produktivitāti. Proti, labvēlīgos apstākļos tās var augt nepārtraukti. Optimālā temperatūra aļģu augšanai ir 23 grādi, minimālā – plus 14 grādi. Pie zemākas vai augstākas temperatūras to augšana palēninās vai apstājas pavisam.

Eksperimentālajā iekārtā augšanai nepieciešamo siltumu un CO2 nodrošina biogāzes stacija – tiek pievadīts siltums, kas rodas ražošanas procesā un tiktu vienkārši izpūsts gaisā, un dūmgāzes. Pētījumi rāda, ka aļģes labāk aug, ja CO2 koncentrācija ir augstāka nekā gaisā. Izmantojot dūmgāzes aļģu baseinā, tiek samazināta videi kaitīgā CO2 nonākšana atmosfērā. Aprēķini liecina, ka šādi iespējams atgūt ap 25% CO2. Šobrīd pasaulē zinātnieku uzmanība ir pievērsta tehnoloģijām, kas ļautu ne vien efektīvāk izmantot resursus un radīt mazākas CO2 emisijas, bet arī atgūt un izmantot oglekļa dioksīdu.

Mikroaļģu izmantošanai ir potenciāls oglekļa bio-sekvestrācijā. Savukārt par barības vielu aļģu attīstībai pilotiekārtā tiek izmantots biogāzes ražošanas blakusprodukts – digestāts. Praktiski, tie ir jau pārstrādāti lauksaimniecības atkritumi, kas palikuši pēc aerobās fermentācijas un satur dažādus mikroelementus – kāliju, nātriju, fosforu. Tikai daļa no eksperimentālajā iekārtā iegūtās aļģu biomasas nepieciešama augšanas nepārtrauktības nodrošināšanai, pārējais nonāk biogāzes stacijā, kur kopā ar citiem lauksaimniecības atkritumiem tiek izmantota biogāzes ražošanai anaerobās pārstrādes procesā. Pirms tam aļģu biomasas varētu arī izdalīt augstvērtīgus savienojumus, piemēram, pigmentus, lipīdus, vitamīnus, enzīmus utt., tādējādi palielinot biomasas pievienoto vērtību.

Par spīti mikroaļģu priekšrocībām, biomasas ražošana lielos apjomos bioenerģijas ražošanai pašlaik vēl ir salīdzinoši dārga. Komerciāla mēroga kultivēšana šobrīd nav ekonomiski ilgtspējīga galvenokārt augsto ražošanas izmaksu un zemās produktivitātes dēļ. Lai gan RTU zinātnieku radītā inovatīvā iekārta palielina biomasas ražošanas produktivitāti, biogāzes ražošanu tā nepadarīs būtiski lētāku, jo arī šobrīd izmantotie lauksaimniecības atkritumi un dūņas nav dārgas. Taču inovācijai ir liela pievienotā vērtība no cirkulārās ekonomikas viedokļa.

Proti, tā ļauj lietderīgi izmantot digestātu un citus blakusproduktus un atkritumus, kas nemaz netiek uzskaitīti, piemēram, siltumu zudumus un CO2 emisijas. Turklāt biogāzes staciju potenciāls Latvijā nav pilnībā izmantots, īpaši attiecībā uz šo radīto blakusproduktu izmantošanu.

Inovācijas energotehnoloģiju jomā kopumā atmaksājas salīdzinoši lēni. Tiesa, attīstoties tehnoloģijām un fosilajiem energoresursiem kļūstot arvien dārgākiem, vērojams, ka atmaksāšanās termiņam ir tendence samazināties. Pirms 30 gadiem arī saules paneļu atmaksāšanās termiņš tika lēsts apmēram vairāku gadu desmitu ilgs, šobrīd ir pieejamas iekārtas, kuras, pareizi ekspluatējot, var atmaksāties jau septiņu gadu laikā. Iespējams, šādu tendenci varēsim vērot arī aļģu audzēšanas iekārtu jomā.

Šobrīd šī ir uzskatāma par nākotnes tehnoloģiju. Strauju cirkulārās ekonomikas principos balstītu audzēšanas sistēmu attīstību varētu sagaidīt brīdī, kas pieaugs pieprasījums pēc izejvielām, kas iegūstamas no aļģēm. Mikroaļģu potenciāls ir milzīgs un tas šobrīd tiek apzināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Fragments no intervijas

Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?

Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas klāstā, kas šobrīd jau apzināta kā Latvijai nozīmīga un stratēģiska nozare, jo no Krievijas gāzes jāatsakās, situācija biogāzes ražošanā ir sarežģīta.

Likumdošanas līmenī nozarē viss ir padarīts maksimāli sarežģīts, tā bez valsts atbalsta un iejaukšanās attīstīsies pat ātrāk nekā ar pašreizējo regulējumu, tāds ir rezultāts,” atzīst Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

Atbalsts kā administratīvas bremzes

“Biogāzes un tālāko izejošo produktu ražošanas atbalsts tika radīts ekonomikas ministra Arta Kampara laikā, 2010. gadā. Sākumā viss bija daudzmaz labi, izveidoja kvotas, izdalīja kvotas un sāka strādāt, bet tad parādījās jauni noteikumi par koģenerāciju, kas paredzēja, ka atbalstu vai obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saņem tikai tie, kas pietiekami ražo siltumu, un elektrības ražošana kļuva sekundāra. Nejēdzība slēpjas apstāklī, ka nauda jau bija ieguldīta. Piemēram, ciemā kādus 30 kilometrus no Lietuvas robežas uzbūvē koģenerācijas staciju ar 7 MW. Jelgavā ir 24 MW stacija. Salieciet kopā, un kļūst saprotams, ka tai ciemā nav šāda siltuma patēriņa. Proti, siltums ir, bet nav, kur to likt. Noteikumi gluži vai saplūda, mainījās ministri, un ar katru nākamo skaidrības bija aizvien mazāk,” atceras A. Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa, 16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrīnās stadijas riska kapitāla fonds Karma.vc paziņojis par kapitāla piesaistes slēgšanu savam otrajam fondam Karma Ventures II, sasniedzot noteikto maksimālo fonda apmēru – 100 miljonus eiro.

Jaunais fonds ieguldīs Eiropas agrīnās stadijas deep-tech jeb dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kuru mērķis ir komercializēt tehnoloģiju inovācijas globālu izaicinājumu risināšanai.

Fondu Karma.vc vada starptautiska komanda ar pieredzi dziļo tehnoloģiju uzņēmumu izveidē un attīstībā – Tommi Uhari (Tommi Uhari), Marguss Ūdams (Margus Uudam) un Kristians Lānemā (Kristjan Laanemaa).

Trijotnei ir vairāk nekā 10 gadu pieredze investīciju piesaistē un darbā ar dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Divdesmit no tiem, tostarp AppGyver, Treatwell, Modesat, SpectX un MyHeritage, notikusi sekmīga investīciju realizācija (exit) globālajiem tehnoloģiju līderiem (piemēram, SAP, Dynatrace, Splunk).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

VK: Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu bio atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu 5G risinājumus industrijām un nodrošinātu klientiem kvalitatīvus pakalpojumus pieaugošā mobilo datu pārraides patēriņa apstākļos, tuvākajos gados LMT plāno būtiski paplašināt un attīstīt 5G tīklu, kā arī slēgt morāli un tehniski novecojušo 3G tehnoloģiju.

3G tehnoloģiju LMT iecerējis slēgt pakāpeniski līdz 2025. gadam paralēli klientu – 3G lietotāju – pārejai uz 4G un 5G tīkliem.

Šobrīd līdzās jaunākās paaudzes 4G un 5G datu pārraides tehnoloģijām LMT uztur arī novecojušo 3G tehnoloģiju, ko klienti izmantot arvien retāk. Ņemot vērā, ka 4G un 5G spēj pārraidīt ievērojami vairāk datu, nodrošināt augstāku pakalpojumu kvalitāti un daudz efektīvāk izmantot frekvenču resursus, LMT pieņēmis lēmumu slēgt 3G tehnoloģiju, lai atbrīvotu frekvences jaunajam augstas veiktspējas 5G tīklam un paplašinātu 4G tīklu.

Šāds tehnoloģiju nomaiņas process notiek visā pasaulē, un jau teju 150 mobilo sakaru operatoru slēguši vai tuvākajos gados plāno slēgt 3G tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji izsolēs varēs iegādāties zinātnes komercializācijas projektu risinājumus

Db.lv, 03.08.2022

Latvijas jaunuzņēmums “Cellbox Labs” izsolē iegādājās Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta izstrādāto tehnoloģiju, kura sniedz iespēju ātrāk, lētāk un efektīvāk testēt zāļu toksicitāti un efektivitāti pirmsklīnisko pētījumu stadijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas trešajā atlases kārtā iesniegtie zinātnes komercializācijas projekti. Savu veikumu uzņēmējiem ir gatavas nodot 26 Latvijas zinātnieku komandas.

Tās piedāvā iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana, koksnes atkritumu pārstrāde, elektrokartingu tehnoloģiju attīstība u.c.

“Pasaules prakse apliecina, ka zinātniekiem jāstrādā ciešā sadarbībās ar uzņēmējiem un finansētājiem, lai radītās inovācijas pēc iespējas ātrāk sniegtu ieguldījumu ekonomikā. Tas nodrošina gan tautsaimniecības izaugsmi gan sniedz ienākumus zinātniskajām institūcijām, kuras vairs nav atkarīgas no budžeta dotācijām. Katram zinātniskajam projektam ir piesaistīts biznesa līderis, kurš jau izstrādes laikā veido kontaktus ar potenciālajiem klientiem un investoriem. Tāpat šie projekti ir laba reklāma mūsu zinātniekiem, jo daudzi patenti tiek pārdoti ārvalstīs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izstrādā bezatlikumu tehnoloģijas šķidro biodegvielu un biogāzes ražošanai

Db.lv, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija sadarbībā ar SIA "Bio Re" izveido videi draudzīgu bezatlikumu tehnoloģiju biomasas efektīvai pārstrādei, lai ražotu biodegvielu un biogāzi, informē RTU.

Tā domāta zemnieku saimniecībām – atkritumu un blakusproduktu izmantošana ļautu tām saimniekot ilgtspējīgāk, vienlaikus iegūstot vairāk enerģijas un kļūstot energoneatkarīgākām.

RTU zinātnieki izstrādājuši tehnoloģiju un pilotiekārtu, kas ļauj no zaļās biomasas –lauksaimniecības un kokrūpniecības atkritumiem – iegūt cukurus. Cukuru koncentrātu var fermentēt un izmantot biodegvielas vai citu produktu ražošanā, bet atlikušo biomasu izmantot biogāzes ražošanai. Biogāzes procesu pilnveido SIA "Bio Re".

"Videi draudzīgā veidā cukura izdalīšana iespējama tikai ar specifiskiem enzīmiem. Šķiet ļoti vienkārši – ņemam biomasu un iegūstam cukuru. Dabā tas ir ļoti sarežģīts process. Dzīvie organismi, kas dabā ir iemācījušies piekļūt šim vērtīgajam resursam, ir sēnes. Tādēļ esam izstrādājuši tehnoloģiju enzīmu ražošanai, izmantojot sēnes. Savukārt cukuru attīrīšanu un koncentrēšanu, kā arī enzīmu atdalīšanu, lai tos atgūtu un būtu nepieciešama mazāka bioloģiski aktīvo vielu pievade, nodrošina zinātnieku un inženieru izveidota pilotiekārta," stāsta RTU Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošā pētniece Linda Mežule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītāja IPAS "Indexo" komandai, kas pēc sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma ir uzsākusi darbu pie bankas izveides ieceres īstenošanas, ir pievienojies Tehnoloģiju attīstības virziena vadītājs Gints Ozoliņš.

G.Ozoliņš būs atbildīgs par "Indexo" grupas un nākotnes bankas tehnoloģiju ieviešanu, tostarp iekšējiem organizācijas procesiem, klientu saskarsmes un pakalpojumu izmantošanas pieredzes tehnoloģiju risinājumiem.

G.Ozoliņam ir vairāk nekā 17 gadu pieredze IT vadības jomā. Kopš 2018 viņš ir bijis IT pakalpojumu piegādes direktors ASV tehnoloģiju uzņēmuma "Cognizant Technology Solutions" Zviedrijas filiālē, kurā vadīja komandas ar vairākiem simtiem tehnoloģiju ekspertu. Iepriekš viņš, no 2009. gada, guva pieredzi "Tele2 AB" dažādu IT funkciju un transformācijas programmu vadībā. Savu karjeru IT nozarē G. Ozoliņš sāka "Nordea Bank" kā sistēmu analītiķis, banku sistēmas izstrādes un ieviešanas projekta vadītājs. G. Ozoliņam ir Latvijas Universitātes Datorzinātnes maģistra grāds. Viņš ir papildinājis profesionālās zināšanas arī dažādās apmācību programmās, piemēram Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā (MIT) ASV, kā arī "Microsoft", "Amazon" un "Google" tehnoloģiju apguves kursos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunuzņēmējiem un pētniekiem šogad pieejamie valsts finanšu atbalsta instrumenti attīstībai

Db.lv, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU noslēdz līdz šim lielāko licences līgumu skaitu ar uzņēmumiem

Db.lv, 28.12.2021

Starp licencētajām tehnoloģijām ir, piemēram, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieku izstrādātais siltumizolācijas materiāls no lignocelulozes biomasas un dabiskas izcelsmes saistvielas, ko var izmantot termoiepakojuma izgatavošanai dabai nedraudzīgā polistirola vietā. Šo zinātnieku veikumi licencēja divi uzņēmumi – SIA «Forma» un SIA «ZARO».

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gadā noslēgusi septiņus licences līgumus ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem par tehnoloģiju komercializāciju.

Uzņēmumi licencējuši zinātnieku veikumu trīs jomās: mikrobioloģija, molekulārā ģenētika un vides inženierzinātne; ilgtspējīgi materiāli un ražošanas tehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

"Lieliskais sniegums parāda zinātnieku gatavību iesaistīties komercializācijas procesā, kas ne vienmēr ir vienkāršs un prasa laiku, uzņēmību un ciešu sadarbību. Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs šajā gadā ir strādājis dinamiskā tandēmā ar zinātniekiem, realizējot tehnoloģiju licencēšanas procesu. Lepojamies ar mūsu zinātniekiem un kopīgo sasniegumu," uzsver RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Viņa norāda, ka noslēgtais licenču līgumu skaits ir uzskatāms par lielisku rezultātu tehnoloģiju komercializācijā. RTU piedāvā komersantiem licencēt intelektuālo īpašumu, kam piemīt potenciāls izmantošanai jaunu vai uzlabotu produktu vai pakalpojumu radīšanā. Licencēšanas gadījumā uzņēmumiem tiek piešķirtas tiesības jeb atļauja izmantot RTU intelektuālo īpašumu komerciāliem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LAEF: Plānotās regulējuma izmaiņas radīs jaunu siltumenerģijas dārdzības vilni

Db.lv, 07.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnības Ekonomikas ministrijas izstrādātajos grozījumu projektos var novest pie vēl lielāka siltumenerģijas un elektroenerģijas sadārdzinājuma, no kā jau šobrīd cieš gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmumi, norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF).

Federācija pauž bažas, ka plānotās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 560 un 561 tiešā veidā var novest pie siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu papildu kāpuma daudzās Latvijas pašvaldībās. Izmaiņas apdraud daudzu biomasas un biogāzes koģenerācijas staciju pastāvēšanu Latvijā, jo, pielietojot jauno pieeju elektrostaciju kopējās kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinos, biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijas kļūs maksātnespējīgas.

Federācijas ieskatā tādējādi MK noteikumu grozījumi tiešā veidā ietekmēs iedzīvotājus, kas būs spiesti par siltumenerģiju un elektroenerģiju maksāt vēl vairāk, bet vēlāk arī segt izdzīvojušo siltumapgādes uzņēmumu zaudējumus, faktiski maksājot dubultā. Jau šobrīd Latvijas Pašvaldību savienības aplēses liecina, ka šajā apkures sezonā vairāk nekā 40 procentiem iedzīvotāju var rasties grūtības ar rēķinu apmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aizvietotu dabai kaitīgo polistirolu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltumu sistēmu institūta zinātnieki attīsta dabisku termoiepakojuma materiālu, ko varētu izmantot preču pārvadāšanai.

Materiāls pasargā no temperatūras svārstībām un mehāniskiem bojājumiem, piemēram, triecieniem. Zinātnieku veikumu licencējuši divi Latvijas uzņēmumi.

"Polistirolu, kas ir ļoti izplatīts materiāls dažāda iepakojuma izgatavošanai, iegūst no fosiliem resursiem. Tā lielākā problēma – beidzot to lietot, tas nebeidz pastāvēt. To ir grūti pārstrādāt, nonācis dabā, tas ātri sadalās mikroplastmasā, radot lielu kaitējumu videi," skaidro Ilze Vamža, RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētniece.

Ar komandu viņa attīsta siltumizolācijas materiālu no lignocelulozes biomasas un dabiskas izcelsmes saistvielas. Zinātnieki izmanto zemas kvalitātes biomasu, kam vairs nav cita pielietojuma, piemēram, mežizstrādes atlikumus, invazīvo augu Kanādas zeltslotiņu, niedres, kas paliek pāri pēc ezeru tīrīšanas, zāli, ko nevar vairs izmantot lopbarībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs UAB “Sirin Development” ir parakstījis līgumu par 12 000 kvadrātmetru lielas noliktavas nomu ar UAB “Kesko Senukai”.

Uzņēmums no “Sirin Development” nomās noliktavas ar kopējo platību 20 000 m2 loģistikas parkā “Rumbula”, Maskavas ielā, Rīgā.

“Atrašanās vieta, tuvumā esošā lidosta un osta, kā arī pilsētas centrs tikai palielina pieprasījumu pēc šī loģistikas parka. Tuvākajā nākotnē plānojam vēl vienu šī parka attīstības posmu un jau nākamgad varēsim piedāvāt tirgū modernas A+ klases noliktavas 28 000 kvadrātmetru platībā,” saka “Sirin Development” izpilddirektors Laurins Kuzavas

Kā stāsta “Kesko Senukai Digital” operāciju vadītājs Ķēstutis Statulevičs (Kęstutis Statulevičius), šis loģistikas centrs tika izraudzīts, jo tas atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, lai apkalpotu visas trīs Baltijas valstis. Jaunā atrašanās vieta ļauj uzņēmumam apstrādāt gandrīz divreiz vairāk pasūtījumu nekā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Latvijā COVID-19 ietekmē cilvēki visvairāk sagaida gan tehnoloģiju lomas, gan nevienlīdzības pieaugumu

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Riga TechGirls tehnoloģijās apmācījusi vairāk nekā 1000 radošo nozaru pārstāvjus

Db.lv, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latvijā plašāku tehnoloģiju pielietojumu mākslinieku, mūziķu, arhitektu, aktieru un citu radošo industriju pārstāvju vidū, biedrība Riga TechGirls bez maksas apmācījusi 1113 šo nozaru profesionāļus.

Apmācībās iegūtās digitālās prasmes ļaus izmantot modernākās iespējas sasniegt plašāku auditoriju arī digitālajā vidē un būt konkurētspējīgākiem arī globālajā tirgū. Vairāk nekā trīs mēnešus garās apmācībās radošo nozaru pārstāvji apguvuši gan teorētiskās zināšanas, gan arī darbnīcās praktiski izmēģinājuši jauniegūtās prasmes.

Pateicoties Riga TechGirls ilgadējai veiksmīgai sadarbībai ar nozares profesionāļiem, kā pasniedzēji apmācībās tika piesaistīti 34 lektori, tai skaitā ne tikai no Latvijas, bet arī ASV un Nīderlandes. “Izstrādājot šo programmu, Riga TechGirls mērķis bija pēc iespējas cilvēcīgāk ierādīt radošo, kultūras un mākslas industriju pārstāvjiem tieši ar viņu darbu saistītās šobrīd pieejamajās tehnoloģiju iespējas un kā tās var palīdzēt viņu ikdienā,” norāda programmas vadītājs Pauls Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas "BaltCap" infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā, informē "BaltCap" pārstāvji.

Ar šādu piedāvājumu "BaltCap" vērsies arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).

"BaltCap" pārstāvji min, ka "BaltCap" infrastruktūras fonds var pildīt gan finansētāja, gan arī aktīva īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos.

"BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis norāda, ka "BaltCap" ir spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tostarp Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.

BaltCap investīciju direktors Matīss Paegle papildina, ka BaltCap šobrīd nav izšķīries par labu nevienam projektam. Atsaucoties uz Ministru prezidenta K. Kariņa paziņojumu, ka Latvijai LNG terminālis ir nepieciešams un ka tā finansējumam būtu jānāk no privātā sektora, BaltCap ir gatavs finansēt/attīstīt jebkuru no risinājumiem, ko Latvijas valdība uzskata par labāko un vēlamāko valstij. BaltCap ir izteicis arī gatavību arī Igaunijas valdībai finansēt līdz 500 miljonu eiro vērto termināla projektu Paldiskos, ja rastos šāda nepieciešamība. "Mēs uzskatam, ka no infrastruktūras izmaksu viedokļa vēlamākais risinājums ir Latvijā, jo būtisks ir attālums līdz Inčukalna gāzes krātuvei. No šāda risinājuma iegūtu visi gāzes patērētāji," saka M.Paegle.

Komentāri

Pievienot komentāru