Eksperti

Attīsta tehnoloģiju biogāzes ieguvei nākotnē

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Francesco Romagnoli un pētnieks Maksims Feofilovs, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Radot simbiozi starp biogāzes ražošanu un mikroaļģu audzēšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki attīsta nākotnes tehnoloģiju biogāzes un inovatīvu materiālu ražošanai izmantojamu izejvielu ieguvei.

Mikroaļģēm ir liels potenciāls enerģētikā un augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanā pārtikas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, akvakultūrā un medicīnā. Ar aļģu biomasu varētu arī aizstāt fosilas izejvielas, piemēram, plastmasas izgatavošanā. Šobrīd pasaulē tiek aktīvi pētīta to izmantošana, Eiropā aļgu audzēšana ir plaši attīstīta Francijā, kur izveidoti lieli aļģu audzēšanas lauki. Mūsu platuma grādos mainīgo klimatisko apstākļu, temperatūras svārstību un sezonalitātes dēļ šis virziens nav attīstīts, lai gan mikroaļģes uzskatāmas par nozīmīgu nākotnes resursu.

Mikroaļģes ir samērā mazprasīgas, kas labvēlīgos apstākļos strauji vairojas. To augšanai nepieciešams siltums, gaisma, barības vielas un CO2. Meklējot risinājumus, kā vērīgās mikroaļģes audzēt Ziemeļvalstīs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki projektā SMARB (“Integrēta CO2 biofiltra un mikroaļģu biomasas ražošanas tehnoloģija biogāzes stacijām, izmantojot inovatīvu saliktu modulāru atvērtu riņķplūsmas baseinu pieeju”, Nr.lzp-2018/1-0232) izveidojuši inovatīvu hibrīdu mikroaļģu kultivēšanas sistēmu, apvienojot tajā īpašības, kādas ir gan atklātiem audzēšanas baseiniem, gan slēgtiem fotobioreaktoriem.

Pilotiekārta uzstādīta kādā lauksaimniecības biogāzes stacijā Latvijā. Pētījumā ir izveidots eksperimentāls vairāku stāvu baseins aļģu audzēšanai. Tas izvietots siltumnīcā biogāzes stacijas teritorijā. Baseinā aļģu biomasa nepārtraukti tiek maisīta, lai nodrošinātu vienmērīgu augšanu. Tikko aļģes nostājas, dažādās vietās baseinā novērojama atšķirīga gaismas caurlaidība. Veidojas situācija, ka vietās, kur aļģes strauji savairojušās, gaismas caurlaidība samazinās un aļģes pārtrauc augt, samazinās ražīgumus vai tās aiziet bojā, savukārt vietās, kur to ir mazāk, tās saņem pārmērīgu apgaismojumu, kas arī var radīt negatīvu ietekmi.

Gaisma ir viens no būtiskākajiem parametriem ātras augšanas nodrošināšanai. Lai aļģu kultūra attīstītos, tai jābūt vienmērīgi sadalītai pa baseinu – tad gaisma tiek vienmērīgi cauri. Turklāt iekārtā baseini ir sakārtoti piramīdas formā viens virs otra, samazinot noēnojumu zemākajiem stāviem. Kultivēšanas sistēmā integrēts arī LED apgaismojums, kas kopā ar saules gaismu rada optimālākus augšanas apstākļus. Tā iespējams paaugstināt biomasas ražošanas produktivitāti. Proti, labvēlīgos apstākļos tās var augt nepārtraukti. Optimālā temperatūra aļģu augšanai ir 23 grādi, minimālā – plus 14 grādi. Pie zemākas vai augstākas temperatūras to augšana palēninās vai apstājas pavisam.

Eksperimentālajā iekārtā augšanai nepieciešamo siltumu un CO2 nodrošina biogāzes stacija – tiek pievadīts siltums, kas rodas ražošanas procesā un tiktu vienkārši izpūsts gaisā, un dūmgāzes. Pētījumi rāda, ka aļģes labāk aug, ja CO2 koncentrācija ir augstāka nekā gaisā. Izmantojot dūmgāzes aļģu baseinā, tiek samazināta videi kaitīgā CO2 nonākšana atmosfērā. Aprēķini liecina, ka šādi iespējams atgūt ap 25% CO2. Šobrīd pasaulē zinātnieku uzmanība ir pievērsta tehnoloģijām, kas ļautu ne vien efektīvāk izmantot resursus un radīt mazākas CO2 emisijas, bet arī atgūt un izmantot oglekļa dioksīdu.

Mikroaļģu izmantošanai ir potenciāls oglekļa bio-sekvestrācijā. Savukārt par barības vielu aļģu attīstībai pilotiekārtā tiek izmantots biogāzes ražošanas blakusprodukts – digestāts. Praktiski, tie ir jau pārstrādāti lauksaimniecības atkritumi, kas palikuši pēc aerobās fermentācijas un satur dažādus mikroelementus – kāliju, nātriju, fosforu. Tikai daļa no eksperimentālajā iekārtā iegūtās aļģu biomasas nepieciešama augšanas nepārtrauktības nodrošināšanai, pārējais nonāk biogāzes stacijā, kur kopā ar citiem lauksaimniecības atkritumiem tiek izmantota biogāzes ražošanai anaerobās pārstrādes procesā. Pirms tam aļģu biomasas varētu arī izdalīt augstvērtīgus savienojumus, piemēram, pigmentus, lipīdus, vitamīnus, enzīmus utt., tādējādi palielinot biomasas pievienoto vērtību.

Par spīti mikroaļģu priekšrocībām, biomasas ražošana lielos apjomos bioenerģijas ražošanai pašlaik vēl ir salīdzinoši dārga. Komerciāla mēroga kultivēšana šobrīd nav ekonomiski ilgtspējīga galvenokārt augsto ražošanas izmaksu un zemās produktivitātes dēļ. Lai gan RTU zinātnieku radītā inovatīvā iekārta palielina biomasas ražošanas produktivitāti, biogāzes ražošanu tā nepadarīs būtiski lētāku, jo arī šobrīd izmantotie lauksaimniecības atkritumi un dūņas nav dārgas. Taču inovācijai ir liela pievienotā vērtība no cirkulārās ekonomikas viedokļa.

Proti, tā ļauj lietderīgi izmantot digestātu un citus blakusproduktus un atkritumus, kas nemaz netiek uzskaitīti, piemēram, siltumu zudumus un CO2 emisijas. Turklāt biogāzes staciju potenciāls Latvijā nav pilnībā izmantots, īpaši attiecībā uz šo radīto blakusproduktu izmantošanu.

Inovācijas energotehnoloģiju jomā kopumā atmaksājas salīdzinoši lēni. Tiesa, attīstoties tehnoloģijām un fosilajiem energoresursiem kļūstot arvien dārgākiem, vērojams, ka atmaksāšanās termiņam ir tendence samazināties. Pirms 30 gadiem arī saules paneļu atmaksāšanās termiņš tika lēsts apmēram vairāku gadu desmitu ilgs, šobrīd ir pieejamas iekārtas, kuras, pareizi ekspluatējot, var atmaksāties jau septiņu gadu laikā. Iespējams, šādu tendenci varēsim vērot arī aļģu audzēšanas iekārtu jomā.

Šobrīd šī ir uzskatāma par nākotnes tehnoloģiju. Strauju cirkulārās ekonomikas principos balstītu audzēšanas sistēmu attīstību varētu sagaidīt brīdī, kas pieaugs pieprasījums pēc izejvielām, kas iegūstamas no aļģēm. Mikroaļģu potenciāls ir milzīgs un tas šobrīd tiek apzināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa, 16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrīnās stadijas riska kapitāla fonds Karma.vc paziņojis par kapitāla piesaistes slēgšanu savam otrajam fondam Karma Ventures II, sasniedzot noteikto maksimālo fonda apmēru – 100 miljonus eiro.

Jaunais fonds ieguldīs Eiropas agrīnās stadijas deep-tech jeb dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kuru mērķis ir komercializēt tehnoloģiju inovācijas globālu izaicinājumu risināšanai.

Fondu Karma.vc vada starptautiska komanda ar pieredzi dziļo tehnoloģiju uzņēmumu izveidē un attīstībā – Tommi Uhari (Tommi Uhari), Marguss Ūdams (Margus Uudam) un Kristians Lānemā (Kristjan Laanemaa).

Trijotnei ir vairāk nekā 10 gadu pieredze investīciju piesaistē un darbā ar dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Divdesmit no tiem, tostarp AppGyver, Treatwell, Modesat, SpectX un MyHeritage, notikusi sekmīga investīciju realizācija (exit) globālajiem tehnoloģiju līderiem (piemēram, SAP, Dynatrace, Splunk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU noslēdz līdz šim lielāko licences līgumu skaitu ar uzņēmumiem

Db.lv, 28.12.2021

Starp licencētajām tehnoloģijām ir, piemēram, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieku izstrādātais siltumizolācijas materiāls no lignocelulozes biomasas un dabiskas izcelsmes saistvielas, ko var izmantot termoiepakojuma izgatavošanai dabai nedraudzīgā polistirola vietā. Šo zinātnieku veikumi licencēja divi uzņēmumi – SIA «Forma» un SIA «ZARO».

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gadā noslēgusi septiņus licences līgumus ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem par tehnoloģiju komercializāciju.

Uzņēmumi licencējuši zinātnieku veikumu trīs jomās: mikrobioloģija, molekulārā ģenētika un vides inženierzinātne; ilgtspējīgi materiāli un ražošanas tehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

"Lieliskais sniegums parāda zinātnieku gatavību iesaistīties komercializācijas procesā, kas ne vienmēr ir vienkāršs un prasa laiku, uzņēmību un ciešu sadarbību. Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs šajā gadā ir strādājis dinamiskā tandēmā ar zinātniekiem, realizējot tehnoloģiju licencēšanas procesu. Lepojamies ar mūsu zinātniekiem un kopīgo sasniegumu," uzsver RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Viņa norāda, ka noslēgtais licenču līgumu skaits ir uzskatāms par lielisku rezultātu tehnoloģiju komercializācijā. RTU piedāvā komersantiem licencēt intelektuālo īpašumu, kam piemīt potenciāls izmantošanai jaunu vai uzlabotu produktu vai pakalpojumu radīšanā. Licencēšanas gadījumā uzņēmumiem tiek piešķirtas tiesības jeb atļauja izmantot RTU intelektuālo īpašumu komerciāliem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LAEF: Plānotās regulējuma izmaiņas radīs jaunu siltumenerģijas dārdzības vilni

Db.lv, 07.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnības Ekonomikas ministrijas izstrādātajos grozījumu projektos var novest pie vēl lielāka siltumenerģijas un elektroenerģijas sadārdzinājuma, no kā jau šobrīd cieš gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmumi, norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF).

Federācija pauž bažas, ka plānotās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 560 un 561 tiešā veidā var novest pie siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu papildu kāpuma daudzās Latvijas pašvaldībās. Izmaiņas apdraud daudzu biomasas un biogāzes koģenerācijas staciju pastāvēšanu Latvijā, jo, pielietojot jauno pieeju elektrostaciju kopējās kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinos, biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijas kļūs maksātnespējīgas.

Federācijas ieskatā tādējādi MK noteikumu grozījumi tiešā veidā ietekmēs iedzīvotājus, kas būs spiesti par siltumenerģiju un elektroenerģiju maksāt vēl vairāk, bet vēlāk arī segt izdzīvojušo siltumapgādes uzņēmumu zaudējumus, faktiski maksājot dubultā. Jau šobrīd Latvijas Pašvaldību savienības aplēses liecina, ka šajā apkures sezonā vairāk nekā 40 procentiem iedzīvotāju var rasties grūtības ar rēķinu apmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aizvietotu dabai kaitīgo polistirolu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltumu sistēmu institūta zinātnieki attīsta dabisku termoiepakojuma materiālu, ko varētu izmantot preču pārvadāšanai.

Materiāls pasargā no temperatūras svārstībām un mehāniskiem bojājumiem, piemēram, triecieniem. Zinātnieku veikumu licencējuši divi Latvijas uzņēmumi.

"Polistirolu, kas ir ļoti izplatīts materiāls dažāda iepakojuma izgatavošanai, iegūst no fosiliem resursiem. Tā lielākā problēma – beidzot to lietot, tas nebeidz pastāvēt. To ir grūti pārstrādāt, nonācis dabā, tas ātri sadalās mikroplastmasā, radot lielu kaitējumu videi," skaidro Ilze Vamža, RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētniece.

Ar komandu viņa attīsta siltumizolācijas materiālu no lignocelulozes biomasas un dabiskas izcelsmes saistvielas. Zinātnieki izmanto zemas kvalitātes biomasu, kam vairs nav cita pielietojuma, piemēram, mežizstrādes atlikumus, invazīvo augu Kanādas zeltslotiņu, niedres, kas paliek pāri pēc ezeru tīrīšanas, zāli, ko nevar vairs izmantot lopbarībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Latvijā COVID-19 ietekmē cilvēki visvairāk sagaida gan tehnoloģiju lomas, gan nevienlīdzības pieaugumu

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tehnoloģiju uzņēmumus un pētniekus aicina reģistrēties platformā Emporium

Db.lv, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory” aicina vietējos un starptautiskos 5G ekosistēmas dalībniekus - organizācijas, tehnoloģiju inovāciju radītājus, universitātes un pētniecības institūtus - reģistrēties īpaši izveidotā virtuālā platformā “Emporium”.

Platformas mērķis - veicināt sadarbības tīklu un partnerību veidošanu starp dažādiem ekosistēmas dalībniekiem, kuri meklē partnerus inovāciju vai pētniecības projektos.

Dalībnieku vidū būs tādi uzņēmumi kā “Nokia”, “NVIDIA”, “Microsoft”, “LMT” un VAS “Elektroniskie sakari” un daudzi citi. Individuālu pieeju un atbalstu dalībniekiem nodrošinās “Emporium” partneris - Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris.

“Antīkajos laikos emporium bija vieta, ko vienas valsts tirgotāji bija rezervējuši savu biznesa interešu attīstīšanai citas valsts teritorijā. “5G Techritory” ietvaros “Emporium” ir vide starptautisku sadarbības tīklu veidošanai ar ambiciozu mērķi, savienot foruma dalībniekus - vairākus tūkstošus pasaules tehnoloģiju entuziastu - inovāciju radīšanai. Kamēr forums “5G Techritory” galveno uzmanību pievērsīs 5G un citu moderno tehnoloģiju patiesās vērtības noteikšanai, konferences jaunievedums - platforma “Emporium” - jau to radīs! Uzsākoties jaunajam Eiropas Savienības plānošana periodam, tuvākajos gados būs pieejams ievērojams finansējums pētniecības un inovāciju projektiem, tāpēc šī ir lieliska iespēja veidot kontaktus ar jauniem partneriem un atrast domubiedrus,” saka Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera izpilddirektore Aiga Irmeja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatori un tehnoloģiju piegādātāji ir gatavi masveidā attīstīt piektās paaudzes jeb 5G interneta tīklu Latvijā, taču, lai tas notiktu, nepieciešams palielināt potenciālo lietotāju skaitu.

To DB norāda VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda. Viņš stāsta, ka šobrīd vietējie mobilo sakaru operatori ieguldījuši līdzekļus un izsolēs iegādājušies uz šo brīdi pieejamās 5G izmantošanai paredzētās frekvences, bet lietotāju trūkuma dēļ pagaidām neredz ekonomisku pamatojumu plašākai tīkla izvēršanai.

J. Bārda uzskata, ka uzņēmējiem ir svarīgi saprast, kādas priekšrocības sniedz digitalizācija un 5G, tāpēc šis jautājums plaši tiks apspriests Eiropas vadošajā ekosistēmas forumā 5G Techritory, kas notiks no 22. līdz 25. novembrim.

Jāiegulda nākotnē

Viens no galvenajiem vadmotīviem, kādēļ organizējam 5G forumu, ir jaunu pakalpojumu un biznesu, kas izmanto 5G tīklu, attīstīšana, teic J. Bārda. “Tas brīdis, kad varam teikt, ka 5G ir mūsu ikdienas sastāvdaļa un ekonomikas dzinējspēks, vēl nav pienācis, taču tas noteikti pienāks, un mums jābūt tam gataviem. Pagaidām galvenā problēma tīkla attīstībā ir lietotāju trūkums, tiklīdz to skaits pieaugs, masveidā attīstīsies arī tīkls,” pauž J. Bārda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmums SBA Urban kopā ar globālu un vietēju pieredzi guvušiem arhitektūras uzņēmumiem Rīgā projektēs un attīstīs unikāla nekustamo īpašumu projekta arhitektonisku koncepciju.

Pasaulē pazīstamā uzņēmuma Gensler un Latvijas kompānijas Arhis Arhitekti sadarbosies, lai izstrādātu koncepciju daudzfunkcionālai teritorijai 7,3 hektāru lielā platībā Lielirbes ielā, kas organiski apvienos telpu augsto tehnoloģiju nozarei, dzīvošanai, darbam un atpūtai. Platības ziņā šis būs lielākais nekustamo īpašumu projekts Latvijas galvaspilsētā.

"Mūsu mērķis ir radīt unikālu, ilgtspējīgu un inovatīvu projektu, kas kļūs par nākotnes pilsētas simbolu. Lai to paveiktu, esam piesaistījuši pasaulē atzītus arhitektus, kuri nevis seko globālajām tendencēm, bet tās rada. Tajā pat laikā mēs vēlamies, lai projekts būtu pievilcīgs un, pats svarīgākais, tuvs Rīgas iedzīvotāju sirdīm, tāpēc viena no Latvijā slavenākajām arhitektu komandām projekta konceptam pievienos vietēju raksturu un unikalitāti. Mūsu pieredze rāda, ka projekti, kas ietver starptautisku arhitektu radošo enerģiju un tos arhitektus, kuri pazīst vietējo kultūru, rada pirmšķirīgas rezultātus," norāda SBA Urban nekustamo īpašumu attīstīšanas nodaļas vadītājs Luks Geležausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

RTU izveido Zinātnes un inovāciju centru – vienas pieturas inovāciju aģentūru

Db.lv, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), pilnveidojot atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā, izveidojusi Zinātnes un inovāciju centru (ZIC).

Tiek papildināts centra tehniskais aprīkojums. Šogad ZIC iegūs jaunas telpas RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kļūstot par vienas pieturas inovāciju aģentūru.

"RTU ir strauji attīstījusies inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vide, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Jaunais Zinātnes un inovāciju centrs vēl aktīvāk veicinās kā studentu un akadēmiskā personāla iesaisti zināšanu pārnesē un inovāciju izveidē, tā sadarbību ar industriju augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Tā tiks spēcināta Latvijas un Baltijas inovāciju ekosistēma un tās pārstāvniecība Eiropā," pauž RTU ZIC direktore Liene Briede.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

5G Techritory spriedīs par 300 miljardu eiro vērto Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu

Db.lv, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No š.g. 22. līdz 25. novembrim Rīgā notiks Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā nozīmīgākie 5G lēmumu pieņēmēji un praktiķi apspriedīs jauno Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu un lietderīgu izmantošanu 300 miljardu eiro apmērā, lai 5G tehnoloģijas radītu reālu pienesumu biznesam un sabiedrībai.

Pasākums notiks jau ceturto gadu pēc kārtas, tiešsaistes dalību apvienojot ar runātāju un auditorijas iesaisti klātienē.

Eiropas Savienība ir izveidojusi vairākus fondus ar mērķi paātrināt digitalizāciju dalībvalstīs, piemēram, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros digitalizācijai paredzēts 121 miljards eiro, un Eiropas Zaļā kursa ietvaros 184 miljardi eiro, kuru līdzekļus iespējams izmantot 5G pielietojuma attīstīšanai.

Lai apspriestu fondu līdzekļu izlietojumu, forumā piedalīsies augsta līmeņa Eiropas Komisijas pārstāvji, tajā skaitā Roberto Viola, Eiropas Komisijas sakaru tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektors.

“Jautājums, kas finansēs 5G tehnoloģijas, vienmēr ir bijis strīdīgs, jo tehnoloģiju attīstīšana prasa ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā. Šobrīd redzam, ka Eiropa ir pievērsusi lielu uzmanību digitalizācijai un viens no tās galvenajiem mērķiem ir 5G. Tā kā finansējuma apguvei ir nepieciešama dažādu organizāciju sadarbība, šogad “5G Techritory” pievērsīs īpašu uzmanību partnerību veidošanai, radot pamatu jaunu pētniecības un attīstības projektu izveidei,” informē Neils Kalniņš, “5G Techritory” direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bite: Ražotājiem cenu pieauguma amortizācija ir nepieciešama

Db.lv, 20.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu cenām saglabājoties tik augstām, kādas tās ir šobrīd, produktu un pakalpojumu cenu palielināšana ir neizbēgama, tā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā norāda uzņēmēji.

Ņemot vērā strauji pieaugušās energoresursu cenas, daudzi uzņēmēji ir vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par savām iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus, kā arī neskaidrību par iespējām uzņēmu darbību turpināt, saglabājot līdzšinējo ražošanas jaudu un kvalitāti.

39% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka energoresursu cenu pieaugums negatīvi ietekmē finanšu situāciju uzņēmumā un 22% norāda uzņēmuma attīstības iespēju samazināšanos. Aptaujas dalībnieki atzīmē arī to, ka apdraudēta ir uzņēmuma starptautiskā konkurētspēja, saistību izpilde pret sadarbības partneriem un saimnieciskā darbība līdzšinējā apmērā. Energoresursu cenām ilgstoši saglabājoties tik augstām, 45% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka būs jāpalielina savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu cena, bet 21% būs spiesti pārtraukt investīcijas uzņēmuma attīstībā. Aptaujas dalībnieki norāda arī parādsaistību apjoma palielināšanos, darbinieku skaita vai darba algu samazināšanu un ražošanas apjomu mazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FinTech Latvijā – muskuļi, kas jāstiprina

Jānis Ozols, finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Lendiscore” vadītājs, 26.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc finanšu tehnoloģiju jeb FinTech risinājumiem, kas pēdējos gados strauji transformē tradicionālos biznesa modeļus un pakalpojumu pieeju.

Arī Latvijas finanšu sektorā parādās jaunas alternatīvas, kas konkurē ar banku pieredzi, ieviešot nozarē inovācijas – hibrīdus starp telefona lietotnēm un digitālo maksājumu formām. Tos raksturo personalizētāki produkti, kas nākotnē piedāvās funkcijas, kuras vairs nenodrošinās citi pakalpojumu sniedzēji. Kā izskatās Latvijas FinTech ekosistēma? Un kā stiprināt finanšu tehnoloģiju muskuļus?

FinTech ekosistēma

Viens no galvenajiem FinTech ekosistēmas indikatoriem, kas sniedz priekšrocības inovāciju attīstībai un finanšu tehnoloģijām, ir uzņēmējdarbības vides kvalitāte un konkurētspējīgs normatīvais regulējums. To apzinās Eiropas Savienības pārstāvji, kuri maina likumus, lai panāktu nozares izaugsmi. Tas ir viens no aspektiem, kas palīdz politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem noteikt gan ekosistēmas stiprās, gan vājās puses. Tiesa, Latvijas rādītāji Eiropas Savienības mērogā ir viduvēji. Dalībvalstu sarakstā mēs ierindojamies 17. vietā, kamēr Igaunija ieņem 7. un Lietuva – 3. pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LOSP: Ir jāatzīst, ka valstī ir enerģētiskā krīze un steidzami jārīkojas

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) prasa Saeimu un valdību "novērst energoresursu tirgotāju patvaļu" un kompensēt energoresursu cenu kāpumu.

Nekavējoties piemērot nodokļa atbrīvojumu energoresursiem, kurus apliek ar akcīzes nodokli; uz laika periodu samazināt sadales tīklu tarifu 50% apmērā, atjaunot atbrīvojumus no elektroenerģijas nodokļa maksājumiem (Elektroenerģijas nodokļa likums), likuma redakcijā, kāda tā bija līdz 2016. gada 31. decembrim. Un, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, atbrīvot atjaunojamās enerģijas ražotājus no dabas resursu nodokļa piemērošanas un citām ražošanu un bremzējošām nodevām un ierobežojošiem administratīviem šķēršļiem. To savā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasa LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā nonākusi cūkkopības saimniecība SIA "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas publiskotais komercpiedāvājums.

Saimniecība tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ, teikts sludinājumā.

Patlaban saimniecībā tiek turētas 300 sivēnmātes, bet kopā ir ap 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem. Mēnesī vidēji tiek nokauti 650 bekoni, saražojot vidēji 58 tonnas cūkgaļas.

Cūkas izvietotas 4 fermās, kuras rekonstruētas 2010.-2012.gadā, ieviešot sauso barošanu, zemgrīdas mēslu izvākšanas sistēmas, zemgrīdas ventilācijas sistēmas. Lopbarību saimniecībā gatavo uz vietas. Šķidrmēslu uzglabāšanai ir lagūnas tipa mēslu krātuve. Visa saimniecības teritorija ir iežogota un aprīkota ar dezobedri un transportlīdzekļu dezinfikatoru.

Šobrīd saimniecībā tiek uzstādīts jauns, jaudīgs apkures katls fermu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai ražošanai. 2021.gadā ierīkots jauns dzīlurbums ūdens ieguvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar egles iedegšanu Liepājas ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņojis uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Pašlaik uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanu pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs Nr. 64., 65., 73., 74., 75. un 76. un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Norvēģijas uzņēmums “Norpartners” specializējies stikla šķiedras elementu ražošanā un montāžā, kuram līdz šim bija piecas ražotnes Saldū. Norvēģijas kapitāla uzņēmuma NORPARTNERS meitas uzņēmums SIA “Norplast” 2021.gada vasarā iegādājās LSEZ AS "Piemare" kapitāldaļas un nomainīja nosaukumu uz “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Komentāri

Pievienot komentāru