Eksperti

No vienreiz lietojamās ekonomikas uz aprites ekonomiku – ko tas nozīmē praksē?

Agita Baltbārde, AS “CleanR Grupa” valdes locekle, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Iespējams, pirmās asociācijas ar aprites ekonomiku uzņēmējam un sabiedrībai ir biedējoši vārdi “patēriņa mazināšana” un “dabas resursu ieguves samazināšana”, jo tas taču ir teju tautsaimniecības pamats!

Tomēr, ja mēs tiekam pāri pirmajam aizspriedumu vilnim, varam arī saskatīt izaugsmi, jaunas darba vietas un vienlaikus arī iespēju saglabāt mums visiem vienīgo mājvietu – planētu Zemi.

Pāreja uz aprites ekonomiku nav atsevišķu indivīdu vai nozaru cīņa, tieši pretēji – pastāvošās kārtības maiņa ir iespējama, ja sadarbība un virzība notiek visos līmeņos: valsts – uzņēmējs – cilvēks.

Aprites ekonomikas pamata pīlāri ir nemainīgi – ražot produktus ar ilgāku dzīves ciklu un mazāku ietekmi uz vidi, patērēt mazāk, šķirot un pārstrādāt vairāk, galu galā iespējami mazāk atkritumu noglabāt poligonos un neizrakt lieku tonnu litija, vara vai germānija (lasiet: mazāk jauniegūtu resursu, kas mazina Zemes biodaudzveidību).

Ideja par pāreju uz aprites ekonomiku pati par sevi nav nekas jauns. Pirmo aprites ekonomikas rīcības plānu Eiropas Komisija izsludināja 2015. gadā. Latvijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atbilstošo dokumentu ¬– Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam – publicēja 2020. gadā. Tas ir gan apsveicami, gan vajadzīgi. Tomēr, kā mums veicas ar mērķu sasniegšanu?

Eiropas Savienības (ES) iestāžu publicētā statistika, kuras dati sakņojas mūsu pašu dotajos datos, tomēr rāda, ka līdz apritīgumam šā jēdziena pilnvērtīgā nozīmē mums vēl ir krietns ceļš ejams, bet laika maz. 2035. gadā ES valstīm noteikts mērķis noglabāt poligonos ne vairāk kā 10% atkritumu, taču pašlaik atbilstoši Eiropas Vides aģentūras (EVA) vērtējumam mums pastāv ļoti liels risks to nesasniegt, jo 2020. gadā šis rādītājs Latvijā bija 52,8%. Tas viss, neraugoties uz to, ka EVA publicētajos datos Latvija ir viena no tām valstīm, kas 10 gados (2010–2021) ir uzrādījusi izrāvienu aprites ekonomikas veicināšanā. Acīmredzot ar esošo regulējumu un ietvaru vien nepietiek.

Ja mēs vēlamies sasniegt ES klimata mērķus un nemaksāt no valsts budžeta sodus, tad tiem ir jābūt integrētiem teju visās valsts politikās un rīcībās. Pirmkārt, tā dēvētais “zaļais iepirkums”, kas nav tikai transports, bet kas nozīmē arī īsākas un efektīvākas piegādes ķēdes, piemēram, iepērkot vairāk vietējo, iegādājoties preces, kā ražošanā izmantoti pārstrādāti materiāli vai kas kalpos ilgāk.

Otrkārt, attīstīt industrijas, kas izmanto nepārstrādājamos atkritumus kā enerģiju. Uzsvars uz vārdiem “nepārstrādājamie atkritumi”, jo aprites ekonomikas prioritārie mērķi ir: 1) radīt mazāk atkritumu; 2) šķirot un pārstrādāt iespējami vairāk.

Pēc ES statistikas datiem, pašlaik Latvijā apmēram tikai 3% pašvaldībās radīto atkritumu (atkritumi no mājsaimniecībām, tirdzniecības uzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sabiedrisko vietu atkritumi u. tml.) tiek izmantoti enerģijas ražošanā, taču Igaunijā šis rādītājs ir 43%; poligonos Igaunijā noglabāto atkritumu apjoms ir apmēram 3,5 reizes zemāks nekā Latvijā. Vācijā, kas ir milzīga, ražojoša ekonomika, apmēram 68% pašvaldībās radīto atkritumu tiek sašķiroti un pārstrādāti, 31% nonāk enerģijas ražošanas nozarē. Poligonos tiek noglabāts niecīgs apjoms. ES vidējais rādītājs, kas atspoguļo nepārstrādājamo atkritumu pārvēršanu enerģijā, ir 27%.

Treškārt, “zaļināt” nodokļus, kas var darboties dažādos virzienos. Atbalstīt tos uzņēmumus, kuri investē tehnoloģijās un procesos, kas mazina oglekļa dioksīda emisijas, vai tiem, kuri nešķiro vai rada palielinātu daudzumu emisiju, tiek piemērotas lielākas nodevas. Šāda rīcība varētu stimulēt ne tikai klimata mērķu sasniegšanu, bet arī tik daudz piesaukto un akūti nepieciešamo ekonomikas transformāciju.

Sākumā minēju, ka aprites ekonomika ir patēriņa mazināšana, kas cilvēkiem saistās lielākoties ar ražošanas samazinājumu, attiecīgi arī ar darba vietu samazinājumu un no tā izrietošajām sekām. Taču es aicinātu paraudzīties arī no citas puses. Inovācijas, kas vērstas uz aprites ekonomikas veicināšanu, tieši var radīt jaunas darba vietas visā ķēdē, turklāt ar dažādām kvalifikācijām.

Piemēram, pāreja no vienreiz lietojamiem traukiem pasākumu organizācijā uz depozīta traukiem. Tas nozīmē, ka ir jāprojektē, jāprogrammē un jābūvē atbilstošas iekārtas, tās ir jāuztur, tāpat jāveido ķēdes, kur izlietotie trauki tiks savākti, dezinficēti un atkal nogādāti tālākai izmantošanai. Arī šajā procesā vajadzēs kādu, kas pieņem un apstrādā pasūtījumus, kontrolē kvalitāti un strādā ar klientiem.

Vēl viens piemērs – aprites kvartāli, kurus valsts vai pašvaldību līmenī ir vērtīgi atbalstīt, mazinot nodokļu slogu vai rodot citus atbalsta instrumentus, piemēram, daļējas nomas maksas segšanas veidā, tādejādi atbalsta mazo biznesu. Šajos kvartālos darbojas maiņas punkti, piemēram, būvniecības atlikumi vai kādam nevajadzīga, bet citam vajadzīga elektrotehnika; vai meistari, kuri var salabot to, kas sabojājies.

Ceturtkārt, ieviest principu – šķiro visi. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan publiskā sektora iestādes, turklāt visplašākajā nozīmē – arī skolās un bērnudārzos. Pašlaik atkritumu šķirošana ir lielo ražojošo uzņēmumu pienākums, noteiktām nozarēm ir ražotāju atbildības sistēmas, tāpat arī pašvaldību saistošie noteikumi un atkritumu tarifu politika lielākoties ir veidota tā, lai stimulētu šķirot. Tomēr Latvijā ir arī visnotaļ liels publiskais sektors, lai arī šīm iestādēm būtu pienākums šķirot – stiklu, vieglo iepakojumu un bioloģiski noārdāmos atkritumus. Iedzīvotāji lielāko daļu laika pavada izglītības iestādēs, darba vietās, parkos, kur ne visur šķirošana ir obligāta. Identiska situācija ir arī ar daudzdzīvokļu namiem – ne visās pašvaldībās šķirošana pie tiem ir obligāta un lielā mērā tas ir atkarīgs no pašvaldību vēlmes mainīt normatīvo ietvaru.

Attiecībā uz ieradumu nostiprināšanu, pamatu pamats ir izglītība, turklāt jau kopš brīža, kad mazulis sper savu kāju bērnudārzā, jo tur šķirošana var būt rotaļa. Jau vecākiem bērniem var stāstīt, kā dažādi priekšmeti var iegūt otru elpu, ja esam sašķirojuši pareizi. Vēl svarīgāk – neatstāt to tikai teorijas līmenī, bet arī iesaistīt un ļaut izmēģināt praksē, tas ir, no dalītās šķirošanas urnām līdz pat kompostēšanai. Patlaban, starp citu, normatīvais regulējums faktiski neļauj nedz pirmsskolas, nedz citās izglītojošās iestādēs kompostēt. Protams, veselība pirmajā vietā, taču, pārskatot normatīvos aktus arī šajā ziņā, būtu rodams kompromiss.

Noslēgumā es nevairīšos lietot it kā klišejiskas frāzes, ka mēs visi esam atbildīgi par to, kādu planētu atstāsim nākamajām paaudzēm. Valsts uzdevums ir radīt sistēmu un atbalsta rīkus, kas stimulē gan uzņēmējus, gan cilvēkus rīkoties un īstenot aprites ekonomikas principus dzīvē. Vienlaikus publiskajam sektoram pašam ir jāseko tiem principiem, ko tas sludina. Tālāk gan – viss atkarīgs no katra (biznesa vai indivīda) paša rīcības, tiesa, tas paģēr domāšanas maiņu no īstermiņa vismaz uz vidēja termiņa periodu, un fokusu uz to, ko es pats katru dienu varu darīt citādāk, lai vide apkārt kļūtu tīrāka un mūsu katra ietekme uz to – mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar AS “CleanR Grupa” padomes lēmumu no 3. jūlija par grupas valdes locekli iecelta Agita Baltbārde, kam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze ilgtspējas jomā, strādājot vadošajos Latvijas uzņēmumos, kā arī valsts pārvaldē. Baltbārdes pārziņā būs ilgtspējas, korporatīvās pārvaldības un vides izglītības jomas.

Jau 2021. gadā CleanR Grupā tika uzsāktas strukturālas pārmaiņas, kas noslēgušās pērn, īpašu vērību pievēršot korporatīvās pārvaldības modeļa stiprināšanai un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai Grupas ikdienas pārvaldībā. Sākot ar 2023. gadu, CleanR Grupas pamatdarbība tiek īstenota divos biznesa virzienos – atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomās.

“Līdz ar Agitas Baltbārdes pievienošanos Grupas valdei, mēs Grupas līmenī piešķiram augstākā līmeņa prioritāti ilgtspējīgai korporatīvai pārvaldībai. Grupa jau šobrīd ir vides pakalpojumu nozares līderis, uzsākot stratēģisku nefinanšu ziņošanu un sasniedzot platīna statusu Latvijā vienīgajā ilgbūtības reitingā – Ilgtspējas indekss, taču atbildīga biznesa gadījumā darbs pie ilgtspējīgas pārvaldības uzlabošanas nekad neapstājas”, pauž CleanR Grupas dibinātājs un Padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot AS “CleanR Grupa” korporatīvās pārvaldības modeli, par Grupas finanšu un IT direktori iecelta Juta Jākobsone. Jākobsones pārziņā būs finanšu un IT attīstības jomas.

“Pērn CleanR Grupai bijis lielu pārmaiņu gads – no meitas uzņēmuma CleanR atdalītas vairākas vides pakalpojumu funkcijas, kas šogad Grupas ietvaros jau darbojas kā neatkarīgi, pastāvīgi uzņēmumi. Lai veicinātu straujāku Grupas uzņēmumu attīstību, decembrī emitējām obligācijas Nasdaq Riga biržā, piesaistot finansējumu 15 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu Grupas biznesa attīstības plānos ietilpst arī biznesa efektivizācija un procesu digitalizācija, tādēļ priecājos par uzņēmuma vadības komandas attīstību, lai kopā strādātu pie sabalansētas visu Grupas uzņēmumu izaugsmes,” pauž CleanR Grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Juta Jākobsone ir vadītāja ar ilggadēju pieredzi lielu Latvijas pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu finanšu vadībā. Darba pieredze 19 gadu garumā finanšu direktora amatā ir gūta tādos uzņēmumos kā SIA Orkla Latvija un SIA Putnu Fabrika Ķekava, kā arī SIA Linde pārtika (ELVI veikalu tīkls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi mazināt savas darbības ietekmi uz apkārtējo vidi AS "CleanR grupa" iegādājusies 20 jaunus elektroautomobiļus, informē grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Tādējādi elektroauto īpatsvars "CleanR grupas" uzņēmumos sasniedzis 42% no kopējā vieglo automobiļu parka.

Grupas uzņēmumos kopumā ir vairāk nekā 200 transportlīdzekļu, no kuriem trešdaļa ir vieglie automobiļi, bet pārējie - smagie, specializētie transportlīdzekļi, kas paredzēti atkritumu apsaimniekošanas, ceļu un citu teritoriju uzkopšanas un labiekārtošanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Plānojot pakāpenisku autoparka nomaiņu, šonedēļ Grupas uzņēmums “CleanR” testē kompānijas “Scania” ar elektrību darbināmo specializēto transportlīdzekli, piemēram, transportējot tekstila konteinerus vai bojātos konteinerus no to novietnēm pilsētā uz “CleanR” plastmasas rūpnīcu otrreizējai pārstrādei. Ņemot vērā, ka uzņēmums plāno izmantot elektriskus smagos transportlīdzekļus jau tuvākajā nākotnē, testa iespēja sniegusi praktisku pieredzi darbā ar elektrisku kravas furgonu, priekšstatu par iespējamo nobraukumu pēc vienas bateriju uzlādes, uzlādes iespējām un biežumu u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot AS “CleanR Grupa” korporatīvās pārvaldības modeli, ar padomes lēmumu par Grupas meitas uzņēmuma SIA “CleanR” valdes locekli iecelta Santa Sīpola.

Sīpola darbu uzsāks 21. novembrī, un viņas pārziņā būs finanšu, IT un administratīvā atbalsta jomas.

“Pērn “CleanR” bijis lielu pārmaiņu gads – no uzņēmuma atdalītas vairākas vides pakalpojumu funkcijas, kas šogad Grupas ietvaros jau darbojas kā neatkarīgi, pastāvīgi uzņēmumi. Tuvāko gadu “CleanR” biznesa attīstības plānos ietilpst gan jaunu, inovatīvu pakalpojumu attīstība, gan procesu digitalizācija, gan fokusēšanās uz ilgtspējas risinājumu integrāciju uzņēmuma ikdienā. Tādēļ priecājos par uzņēmuma vadības komandas attīstību, kas veicinās jaunas uzņēmuma attīstības dimensijas, apzinoties līdera lomu atkritumu apsaimniekošanas nozarē Latvijā,” pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vizii Urban iegādājas Cēsu uzņēmumu KOM-AUTO

Db.lv, 26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupa meitas sabiedrība SIA “Vizii Urban” īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums SIA “KOM-Auto” kļūst par CleanR Grupā ietilpstošā pilsētvides uzkopšanas uzņēmuma SIA “Vizii Urban” pārstāvi Vidzemes reģionā.

Darījums paredz izmaiņas tikai SIA “KOM-Auto” īpašnieku sastāvā, nemainot uzņēmuma vadības komandu, darbinieku sastāvu un pakalpojumu klāstu. Vienlaikus darījums saistās ar ambīcijām uzņēmumam, kas ilgstoši gādājis par Cēsu pilsētas ielu uzkopšanu, paplašināt savu darbības reģionu Cēsu novadā un Vidzemes reģionā.

AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: “Jau pērn, lai skaidrāk iezīmētu uzņēmumu sniegto pakalpojumu virzienus un nodrošinātu straujāku biznesa virzienu attīstības dinamiku, Grupa vairākos jaunos uzņēmumos izdalīja specializētas pakalpojumu funkcijas – tādejādi kopš šī gada pilsētvides uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumu attīstību nodrošina Grupas uzņēmums SIA “Vizii Urban”. Iegādājoties Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmumu SIA “KOM-Auto”, SIA “Vizii Urban” paplašina savu pakalpojumu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, tagad arī Vidzemē. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas, efektīvāks darbs, paplašināšanās, organiska izaugsme, pieejami līdzekļi no obligāciju emisijas iecerētā paveikšanai ir stūrakmeņi CleanR Grupas šā gada straujai izaugsmei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atzīst, ka pašlaik uzmanības fokusā ir darba ražīguma paaugstināšana, efektivizācija, kā arī procesu digitalizācija un inovāciju ieviešana.

Fragments no intervijas

Kādi ir šā gada pirmā pusgada saimnieciskās darbības rezultāti?

2023. gada pirmo sešu mēnešu saimnieciskās darbības rādītāji ir ievērojami labāki, nekā tika iespēts analogā laikā 2022. gadā. Proti, AS CleanR Grupa 2023. gada pirmajā pusgadā sasniegusi kopējo apgrozījumu 45,5 miljoni eiro, kas ir par 39% vairāk nekā tādā pašā periodā pērn. Tas ir apliecinājums pērn veiktajām investīcijām uzņēmumu grupas izveidē un attīstībā. Pirmais pusgads Grupā ievērojams ar vairākiem biznesa paplašināšanās darījumiem, tas ļāvis nostiprināt biznesa pozīcijas noteiktos biznesa virzienos plašākā Latvijas teritorijā. Aprīlī Grupas meitas sabiedrība Vizii Urban īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums KOM- Auto kļuvis par Vizii Urban pārstāvi Vidzemes reģionā. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē. Sava ietekme ir gan saimnieciskās darbības organiskai izaugsmei, gan arī pirkšanas un apvienošanas darījumiem. Proti, sava ietekme ir CleanR Grupas pērn iegādātajam industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam RSC Noma, kā arī ražotāju atbildības sistēmas uzturētāja Zaļā josta vairākuma kapitāldaļu iegādei un apvienošanai ar grupas īpašumā esošo Eko Rija.Ienākumu palielinājumā būtiska artava pienākas 2023.gada martā darbu uzsākušajai 5,4 milj. eiro vērtajai plastmasas pārstrādes rūpnīcai, kas ražo plastmasas granulas, kuru noieta tirgus ir visa pasaule — Eiropa, Āzija, Amerika. Šī investīcija ir vērsta uz to, lai vairāk darbotos nevis vienkārši izejvielas — plastmasas - piegādes tirgū, bet gan spētu piedāvāt industriālo produktu, kam jau ir plašāks tirgus un cenu diapazons. Plastmasas tirgus ir globāls. Vienlaikus šī rūpnīca ir virzība uz mērķi samazināt atkritumu daudzumu, pārstrādāt atkārtoti to, kam jau ir beidzies dzīves cikls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu AS “CleanR Grupa” telpu uzkopšanas uzņēmuma “Vizii” valdes priekšsēdētāja amatā uzsācis ilggadējs nozares pārstāvis Andrejs Šilinskis.

Šilinskis telpu uzkopšanas un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, kopš 2002. gada strādājot uzņēmumā “Impel Serviks” un 2018. gadā ieņemot tā valdes priekšsēdētāja amatu. Līdztekus Šilinskim “Vizii” valdē strādā arī tās līdzšinējais pārstāvis Juris Zālītis.

Šilinskis ir arī Latvijas Regbija federācijas valdes loceklis. Viņš absolvējis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un ieguvis bakalaura grādu Uzņēmējdarbības vadībā biznesa augstskolā RISEBA.

“CleanR Grupa” pērn veikusi strukturālas pārmaiņas, vairākas biznesa funkcijas nodalot jaunos Grupas meitas uzņēmumos, stiprinot korporatīvās pārvaldības modeli, ieviešot ilgstpējīgus risinājumus ikdienas pārvaldībā, investējot infrastruktūras modernizācijā un pakalpojumu automatizācijā, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Obligācijas - perspektīvs finansējuma avots gan privātiem uzņēmumiem, gan institūcijām

Linda Purenkova, BDO Latvija juridiskās nodaļas vadītāja, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā ierasti vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja.

Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai, obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīru veids, kas tiek izmantots, lai piesaistītu līdzekļus finanšu tirgū. Vienkāršoti darījuma būtību var raksturot kā obligāciju emitenta aizņemšanos tirgū no daudziem aizdevējiem (obligāciju pircējiem) atbilstoši vienādiem emitenta sagatavotajos obligāciju emisijas noteikumos vai prospektā ietvertajiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludina vidusskolēnu uzņemšanu Līderu programmā

Db.lv, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) izsludina skolēnu pieteikšanos uzņemšanai Līderu programmā. Jau desmito gadu, ap 15 vidusskolēnu no visas Latvijas, programmas ietvaros būs iespēja attīstīt līderības prasmes gan pieredzējušu mentoru, gan kouču vadībā.

īderu programmas dalībnieki viena mācību gada laikā apmeklēs dažādas meistarklases, biznesa darbnīcas, izstrādās savus projektus un individuāli strādās ar mentoriem. Līderu programmas apmācība noslēgsies 2024. gada vasaras beigās - vairāku dienu nometnē "Junior Achievement Unlocked 2024".

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns: “Jebkurā amatā, dzīves sfērā ir nepieciešams līderis. Tieši tādus jauniešus mēs meklējam – neatlaidīgus, mērķtiecīgus, kuri ir gatavi attīstīties, lai nākotnē uzņemtos atbildību un virzītu procesus - sabiedrībā, politikā, mākslā vai uzņēmējdarbībā.”

Programmas mērķis ir attīstīt jauniešos līderības prasmes, lai nākotnē tie kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās. Dekādes laikā Līderu izglītības programmu absolvējuši jau ap 120 jauniešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 19.09.2023

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas, efektīvāks darbs, paplašināšanās, organiska izaugsme, pieejami līdzekļi no obligāciju emisijas iecerētā paveikšanai ir stūrakmeņi CleanR Grupas šā gada straujai izaugsmei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atzīst, ka pašlaik uzmanības fokusā ir darba ražīguma paaugstināšana, efektivizācija, kā arī procesu digitalizācija un inovāciju ieviešana.

Vēl uzņēmēju žurnāla 19.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

Statistika

Ārējā tirdzniecībā turpinās kritums

Tēma

Latvijā mazu bērnu mirstība ir gandrīz divas reizes lielāka nekā Igaunijā

Ilgtspēja

Biznesam gaidāms grūts ilgtspējas ziņošanas eksāmens

Uzņēmējdarbība

Īpašnieki miruši, bet biznesa struktūras juridiski joprojām dzīvas

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Noslēdzot konferenci “MĀJOKLIS 2023”, kas norisinājās 1-2.jūnijā Atta centrā!

Dace Vārna, asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja, 08.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Līdz 2027. gadam Siguldā pilsētvidi uzturēs Vizii Urban

Db.lv, 11.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023. gada 10. jūlija līdz pat 2027. gadam Siguldā pilsētas teritorijas sakopšanu nodrošinās pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “Vizii Urban”, informēja tā valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Uzņēmums šādas tiesības ieguvis, uzvarot pašvaldības rīkotajā iepirkumā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Līgums noslēgts uz gadu ar iespēju to pagarināt vēl uz trīs gadiem.

“Mēs spējam nodrošināt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pamatojoties uz mūsu pieeju pakalpojumu sniegšanā ikvienā pašvaldībā, kur sākam darbu, proti, mēs uzskatām, ka jebkuram pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam vispirms ir jābūt gādīgam saimniekam. Tas nozīmē – pašvaldība izvirza mērķus, kurus jāsasniedz, savukārt mēs kā eksperti piedāvājam risinājumus, kā tos sasniegt iespējami efektīvi un izdevīgi,” skaidroja Purvinskis.

Viņš arī piebilda, ka pašreizējā tendence, ka aizvien vairāk novadu pašvaldību pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu uztic ārpakalpojumam, ir pozitīva visai nozarei kopumā. Ilgtermiņā šāda rīcība Latvijā palīdzēs attīsties pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un nākamajos pašvaldību iepirkumos būs vēl vairāk pretendentu un vēl kvalitatīvāki piedāvājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru