Energoresursu, citu materiālu un pakalpojumu cenu, kā arī atalgojuma pieaugums atkritumu apsaimniekotājus nostādījis situācijā, kad izmaksas līdzvērtīgas ieņēmumiem un to tālākais pieaugums nozīmēs strādāšanu ar zaudējumiem, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi būs augstāki
Atkritumu apsaimniekotāji, vairs nespējot akumulēt degvielas cenu sprādziena, atalgojumu un vispārējās inflācijas radīto izmaksu sadārdzinājumu, kā tas darīts iepriekšējos gados, ir spiesti palielināt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu,” par kritisko situāciju nozarē skaidro Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.
Viņš atgādina, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu – gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.
Citas iespējas izsmeltas
“Iepirkumos iegūtie atkritumu apsaimniekošanas līgumi dod tikai divas iespējas – paaugstināt tarifus tad, kad mainās atkritumu apglabāšanas tarifi poligonos, jo valsts paaugstinājusi dabas resursu nodokli, un tad, kad pieaug degvielas cenas,” skaidro SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Viņš atzīst, ka tieši otrā iespēja, kad būtiski pieaug degvielas cenas, līdz šim nekad nav izmantota. “Pašlaik lūdzam paaugstināt pakalpojumu tarifu tikai par pēdējā gada inflāciju, neņemot vērā to izmaksu pieaugumu, kas bija aizpērn,” skaidro J. Aizbalts.
Viņš norāda, ka uzņēmums iepriekšējos gados izmaksu pieaugumu sedzis ar dažādu efektivitātes risinājumu ieviešanu. “Ja citu iespēju nebija, tad arī uz pašu peļņas rēķina,” uz jautājumu, vai ar efektivizāciju iepriekš bija iespējams nosegt izmaksu pieaugumu, atbild J. Aizbalts. Viņš steidz piebilst, ka 2022. gadā šādu iespēju – pieaugošo izmaksu segšanu ar efektivizāciju – nosegt nav iespējams. “Vienkārši citu instrumentu ekonomiskā iedarbība nespēj kompensēt inflācijas izmaksu pieaugumu, atliek tikai tarifu paaugstināšana,” tā J. Aizbalts.
Tiesa, tarifa pieauguma apmērs atkarībā no reģiona var būt atšķirīgs, bet tam vidēji vajadzētu būt 0,5 eiro/m3 (bez pievienotās vērtības nodokļa). “Mājsaimniecībā tas nozīmēs izmaksu pieaugumu 0,6–0,8 eiro mēnesī, kas, protams, nav patīkams, taču tā apmērs nebūt nav milzīgs. Turklāt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu var samazināt, izmantojot šķirošanas iespējas, kas tiek nodrošinātas bez maksas,” skaidro J. Aizbalts.
Uzņēmums pašlaik savu lūgumu par esošā tarifa palielināšanu jau ir izteicis pašvaldībām un cer, ka domes sēdes to skatīs maijā, lai tas varētu stāties spēkā jau no 1. jūlija – 30 dienas pēc iedzīvotāju brīdināšanas.
Pieaugums vasarā
“Cita risinājuma jau nav, jo elektroenerģijas, degvielas cenu pieaugums ir ļoti straujš,” uz jautājumu, kādi ir risinājumi straujo izmaksu pieauguma apstākļos, atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka līdztekus minēto resursu cenu straujam pieaugumam palielinājušās arī citu materiālu un servisa pakalpojumu izmaksas. “Diemžēl pašreizējos apstākļos ekonomiski nav iespējams izpildīt savus solījumus atkritumu apsaimniekošanā un saglabāt tās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu cenas, kādas tās ir pašlaik,” tā G. Kukainis.
Viņš atgādina, ka par šo būtisko jautājumu ir diskutēts Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijā. “Jā, patērētājiem tas nav nekas patīkams, taču konkrēti ZAAO situācijā šis pieaugums būs 0,29–0,33 eiro par vienu atkritumu konteinera tukšošanas reizi, kas vidēji gadā vienai mājsaimniecībai rezultēsies ar pieaugumu ap 2,5 eiro. Tas nav tik dramatiski kā citiem pakalpojumiem un precēm, jo, piemēram, maizes kukulīti vairs nav iespējams iegādāties par cenu, kas ir zemāka par vienu eiro. Visticamāk, paaugstināti tarifi būs no 1. jūnija vai, vēlākais, no 1. augusta,” prognozē G. Kukainis.
Viņš savu prognozi pamato ar to, ka atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ir noteikts termiņš, cik ilgā laikā pēc pasūtītāja brīdinājuma un iedzīvotāju informēšanas var mainīt pašreizējo tarifu. “Vēl jau jārēķinās ar inflācijas spiedienu uz darbinieku pirktspēju, un tas arī atsauksies uz atlīdzību un viņu pamatoto vēlmi saņemt lielāku algu, kas vēl nav ierēķināts atkritumu apsaimniekošanas tarifu plānotā pieauguma apmērā,” tā G. Kukainis.
Jārada indeksācijas sistēma, nevis jādzīvo ar izņēmumu
“Tā kā atkritumu apsaimniekotāji līgumus slēdz uz pieciem un pat septiņiem gadiem, tad tik garos pakalpojumu līgumu termiņos pēdējo astoņu mēnešu laikā novērota izmaksu inflācija, tāpēc jau esam uzsākuši sarunu procesu ar pašvaldībām, lai īstenotu pakalpojumu cenu indeksāciju,” situāciju skaidro SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Viņš norāda, ka visbūtiskākais sadārdzinājums skar tieši degvielu, tāpēc arī tiek lūgts paaugstināt nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas tarifu. “Ceru, ka izdosies panākt vienošanos ar publiskajiem pasūtītājiem un tarifs stāsies spēkā jau ar 1. jūliju, jo izmaksas jau ir būtiski pieaugušas un ilgstoši sniegt pakalpojumu par esošo tarifu nav iespējams,” tā G. Levics.
Viņš atgādina: lai kļūtu videi draudzīgāks, uzņēmums uzsāka autoparka transformāciju no dīzeļdegvielas uz saspiesto dabasgāzi (CNG), bet tās cena ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kaut arī salīdzinājumam dīzeļdegvielai cenas ir kāpušas, taču ne tādos apmēros. “Pašreizējā situācijā mūsu pašu labi gribētais Zaļais kurss negaidīti sāpīgi sit pa mūsu kabatu,” situāciju vērtē G. Levics. Viņš cer, ka sarunas ar pasūtītājiem – pašvaldībām – noritēs konstruktīvi.
“Tarifa pieaugums būs atkarībā no tā, kur (blīvi apdzīvotās vai reti apdzīvotās vietās) strādā, jo lauku reģionos pārvadājumu attālumi ir daudz garāki nekā blīvi apdzīvotās vietās – pilsētās, bet kopumā tas nebūs lielāks par apmēram 10%,” uz jautājumu par to, par cik ekonomiski būtu nepieciešams paaugstināt pašreizējo tarifu, atbild G. Levics. Viņš arī rosina ieviest ikgadējo pakalpojumu cenu indeksāciju, tādējādi novēršot problēmas gan pakalpojumu sniedzējiem, gan arī saņēmējiem. “Ja šādas sistēmas nav vai tā ir, bet nestrādā, tad uzņēmējam, startējot iepirkumu konkursā, kura izpildes laiks būs 5 gadi, ir jāpiedāvā augstāka cena (apmēram par 10%) par vienu vienību, nekā tā ir konkursa izsludināšanas brīdī.
Ja šādu preventīvu aizsardzību ar paaugstinātu tarifu neveic, tad līguma izpildes pēdējos gados uzņēmuma izmaksas pārsniegs ienākumus, un tā jau nav ilgtspējīga darbība. Savukārt pakalpojumu saņēmējam tas nozīmē, ka līguma pirmajos gados viņš nedaudz pārmaksā, bet pēdējos gados, tieši pretēji, nesamaksā pilnu tirgus situācijai atbilstošu cenu. Šis modelis arī pasargā patērētājus no strauja atkritumu savākšanas tarifa lēciena,” skaidro G. Levics.
Maksas pieaugums veicinās šķirošanu
Savukārt Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs akcentē, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ir spiesti celt maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas savukārt varētu atstāt pozitīvu iespaidu uz atkritumu šķirošanas pieauguma tempu. “Palielinoties izmaksām par nešķirošanu, aizvien lielāka sabiedrības daļa varētu izvēlēties atkritumu šķirošanu, kas katram ļauj būtiski samazināt savas izmaksas. Dalīti vākta sausā iepakojuma un stikla iepakojuma izvešanu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi nodrošina bez maksas. Bez maksas daudzviet ir nodrošināta arī iespēja atbrīvoties no nevajadzīgā tekstila, bet pašvaldībās, kur nodrošināta arī BIO atkritumu apsaimniekošana, BIO tarifs ir būtiski lētāks nekā maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu,” uzsver A. Nikolajevs.
Būtiski, ka tieši cenas sadārdzināšana nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai ir instruments, ko gadiem mērķtiecīgi īstenojusi arī valsts, lai veicinātu šķirotu atkritumu īpatsvara palielināšanos un sekmētu valsts nosprausto vides mērķu sasniegšanu. Un tieši izvirzīto valsts vides mērķu sasniegšana, kas tiek regulēta ar likumu, ir bijusi iemesls, kādēļ klientiem pēdējos gados ir palielinājusies maksa par atkritumu apsaimniekošanu, un tā nekādi netiek ietekmēta no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu puses.
“Lai stimulētu aizvien lielāku atkritumu šķirošanu, katru gadu plānveidīgi tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN) par nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā. Tieši DRN ir galvenais valsts īstenotais instruments atkritumu šķirošanas stimulēšanai – pieaugot izmaksām par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu, aizvien lielāks ir ekonomiskais ieguvums tiem iedzīvotājiem, kas atkritumus šķiro. Un redzam – šis instruments strādā, šķiroto atkritumu īpatsvars turpina palielināties. Atbilstoši likumam pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas maksa atsevišķos reģionos Latvijā ir paaugstināta, palielinoties atkritumu poligonu tarifam par nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšanu. Taču poligonu izmaksas uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un nenosaka uzņēmumi, kas atkritumus izved. Neviens nedz Latvijā, nedz citviet Eiropā nebija prognozējis energoresursu, tostarp degvielas, cenu sprādzienu, kādu esam piedzīvojuši, – tas ievērojami ietekmē arī atkritumu apsaimniekošanas nozari,” tā A. Nikolajevs.
