Reklāmraksti

Septembrī notiks lielākā e-komercijas konference Baltijas valstīs “Ecomexpo”; aicina uzņēmumus piedalīties izstādē

Sadarbības materiāls, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Cilvēki pret tiešsaistes tirdzniecības vietām kļūst aizvien prasīgāki, tāpēc uzņēmējam, kurš vēlas ieinteresēt patērētāju, jābūt elastīgam un jāspēj ātri pielāgoties aktuālākajām e-komercijas tendencēm, jo konkurence uzņēmumu vidū ir liela. Lai labāk orientētos šajā izaicinošajā vidē un smeltos jaunas idejas biznesa attīstībai, tiešsaistes tirdzniecības uzņēmumi un viņu pakalpojumu sniedzēji ik gadu pulcējas vienā no lielākajām tiešsaistes komercijas konferencēm, kas šogad no Lietuvas izplešas uz visām Baltijas valstīm, mainot nosaukumu no “E-commerce” uz “Ecomexpo”. Pasākums notiks Viļņā šā gada 29. septembrī, un uzņēmēji ir aicināti kļūt par e-komercijas izstādes dalībniekiem.

“Pagājušajā gadā ekspo zonai izstādē bija lieliski panākumi. Tajā piedalījās tādi giganti kā globālais tiešsaistes tirgus “eBay“, Baltijas piegādes līderis “DPD“, Baltijas e-komercijas līderis “Pigu.lt“, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, loģistikas kompānijas un daudzi citi. Uzņēmumu pārstāvji uzstādīja stendus, kuros varēja tieši prezentēt savus pakalpojumus un biznesu ikvienam interesentam. Pēc izstādes pasākuma dalībnieki atzina, ka konferencē nodibināti daudzi noderīgi biznesa kontakti un saņemtas atbildes uz problemātiskiem jautājumiem. Pagājušajā gadā izstādē piedalījās vairāk kā 20 uzņēmumi, šogad ceram paplašināt izstādes laukumu līdz 50 stendiem un dalībnieku skaitu līdz 1000,” komentē izstādes “Ecomexpo“ organizators Deivids Talijūnas.

Pēc D. Talijūnas teiktā, lai gan mēs jau zinām, kā pilnvērtīgi strādāt tiešsaistē, tikšanās klātienē palielina biznesa attīstības ātrumu: “Pasākums Viļņā tiek organizēts jau desmit gadu, un pozitīvās dalībnieku atsauksmes apliecina, ka tas ir vajadzīgs. “Ecomexpo“ sniedz iespēju tiešsaistes biznesa pārstāvjiem un pakalpojumu sniedzējiem satikties zem viena jumta, tiešā veidā iepazīties ar e-komercijas gigantiem, prezentēt savu biznesu vai pakalpojumus. Konferencē pulcējas tiešsaistes uzņēmumu īpašnieki, vadītāji, mārketinga speciālisti, digitālā mārketinga speciālisti, e-komercijas pārstāvji un e-veikalu attīstības eksperti, kā arī tiešsaistes rīku uzņēmumi.

Viens no konferences dalībniekiem pagājušajā gadā - Raimondas Žilenas, “PHH Group”, “Pigu.lt”, “220.lv”, “Kaup24.ee”, “Hansapost.ee” un “HobbyHall.fi” e-komercijas platformu vadītājs: “E-komercija ir bizness bez fiziskām robežām. Paši darbojamies četrās valstīs - “Pigu.lt” ir e-biznesi Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā, tāpēc esam ļoti gandarīti, ka arī šī konference ir kļuvusi starptautiska. Ceram dzirdēt ne tikai interesantus vēstījumus no spēcīgākajiem e-komercijas tirgus spēlētājiem, bet arī “dzīvajā” sadarboties ar ikvienu e-komercijas interesentu, dibināt jaunus kontaktus, satikt esošos klientus un partnerus. Kā liecina pagājušā gada pieredze, šī ir patiešām praktiska konference, kurā var veidot kontaktus, un zināšanas var iegūt gan “iesācējs”, gan e-komercijas profesionālis”.

Izstāde – platforma, lai atrastu veidus, kā paplašināties ārzemēs

Pēc ekspertu domām, šobrīd ir vispiemērotākais laiks, lai iesaistītos tiešsaistes biznesa attīstībā ārvalstīs: pieaug iepirkšanās tiešsaistē, ir arvien vairāk rīku un veidu, kā pārdot ārpus savas valsts. Tomēr daudzi tiešsaistes biznesa izstrādātāji joprojām neuzticas sev un neuzdrošinās aktīvi attīstīties.

“Šā gada konferences galvenā tēma ir biznesa attīstība. Redzot, kas notiek globālajā e-komercijas arēnā, vēlamies mudināt Baltijas uzņēmumus uzdrīkstēties paplašināties ārpus savas valsts robežām. Konferences izstāžu zona ir lielisks sākumpunkts, jo šeit var iegūt visu informāciju un kontaktus pirmajiem soļiem biznesa izvēršanai ārzemēs,” stāsta D. Talijūnas.

“Ecomexpo“ šogad notiks 29.septembrī Viļņā, “Litexpo“ izstāžu zālē. Uzņēmumi var rezervēt stendu vietas, apmeklējot konferences vietni šeit

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegtas e-komercijas gada balvas labākajiem e-veikaliem Latvijā vienpadsmit dažādās kategorijās. Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock.

Tāpat noskaidrotas arī iedzīvotāju iemīļotākās iepirkšanās interneta vietnes, kā arī pasniegtas konkursa "E-komercijas zvaigzne 2022" sadarbības partneru simpātiju balvas.

Konkursā žūrijas vērtējumā par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock, kuru pazīst velo entuziasti visā pasaulē, pateicoties tā ražotajam inovatīvajam produktam – velosipēdu pārvalkiem. VeloSock apbalvots ar īpašu stikla kausu, ko izgatavojis latviešu mākslinieks un dizaineris Artis Nīmanis.

Sekojot pasaules tendencēm, šogad konkursā ieviestas trīs jaunas kategorijas - "Ilgtspēja", "Pieejamība" un "E-komercijas kampaņas". Kategorijā "Ilgtspēja" Zelta apbalvojumu saņēma uzņēmums Burka. Uzņēmums TestDevLab veiktā pieejamības audita rezultātā Zelta apbalvojumu nominācijā "Pieejamība" saņēma interneta veikals Es Mīlu Kafiju. Savukārt kategorijā "E-komercijas kampaņas" augstāko - Sudraba - novērtējumu saņēma Bite un Pranamat.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Luminor iegādājas uzņēmumu Maksekeskus

Db.lv, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Luminor Bank ir parakstījusi vienošanos par Maksekeskus (MKK), kas ir vadošais e-komercijas maksājumu pakalpojumu sniedzējs Baltijā, 99% akciju iegādi no Omniva, Inbank un Olsson & Nielsen Nordic.

Noslēdzot šo darījumu, Luminor kļūs par arvien straujāk augošu e-komercijas maksājumu tirgus dalībnieku.

MKK nodrošina e-tirgotājiem un viņu klientiem drošus un ērtus maksājumu risinājumus un ar e-komerciju saistītus pakalpojumus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā. Uzņēmuma izpilddirektora Lukasa Arta vadībā uzņēmums pēdējos gados ir sasniedzis ievērojamu izaugsmi un šobrīd tā pakalpojumus izmanto vairāk 3000 aktīvi tirgotāji Baltijā.

Inbank un Olsson & Nielsen Nordic nodibināja uzņēmumu Maksekeskus 2012. gadā Igaunijā, kur šobrīd tas ir tirgus līderis e-komercijas pakalpojumu jomā. Sadarbība ar Luminor ļaus uzņēmumam ievērojami paplašināt tā attīstību ārpus Igaunijas, jo īpaši pateicoties Luminor tīklam un klientiem Latvijā, Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konceptuāli atbalsta Latvijas dalību Expo 2025 Japānā

Db.lv, 25.01.2022

Starptautiskās izstādes Expo Osaka 2025 norises vieta –mākslīgi veidota Jumešima sala (Yumeshima Island)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads iezīmē “atgūšanās laiku” virknē ekonomikas nozaru un uzņēmumu, ko apliecina salīdzinoši augstais M&A (iegādes un apvienošanās) darījumu skaits Baltijas valstīs, liecina Oaklins Baltics dati.

Pērn paziņoti kopumā 155 darījumi (2020. gadā – 147) un līdzīgi kā Eiropā, arī Baltijas valstīs darījumu aktivitāte ir atgriezusies 2019. gada līmenī. Kopējā darījumu vērtība pērn sasniegusi 2,7 miljardus eiro.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka visliekākā interese bijusi par Lietuvas (66 darījumi) un Igaunijas (60 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau tradicionāli ierindojas pēdējā vietā (29 darījumi). Igaunijā ir visizteiktākā IT nozares dominance M&A darījumu kopskaitā – trešdaļa no visiem darījumos iesaistītajiem uzņēmumiem pārstāv programmēšanas, kā arī interneta un e-komercijas sektorus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko varam mācīties no iepriekšējā gada e-komercijā?

Uģis Začs, StrongPoint klientu servisa vadītājs; Jēkabs Tutiņš, Barbora.lv komunikācijas speciālists, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ietekmē iepirkšanās internetā ir kļuvusi par teju pašsaprotamu ikdienas paradumu. Pulcēšanās ierobežojumi un vēlme pasargāt savu un apkārtējo veselību ir radījusi labvēlīgu augsni pircēju paradumu maiņai, tādējādi paātrinot e-komercijas attīstību divas līdz pat piecas reizes.

Pagājušais gads ir iezīmējis paliekošas mazumtirdzniecības tendences, kas arī turpmāk būtiski attīstīs e-komercijas nozari un radīs jaunus pircēju paradumus.

Pircēji sagaida aizvien ātrākas piegādes

“E-komercija jau ir kļuvusi par plaši zināmu un apspriestu tematu un teju katrs uzņēmums meklē iespējas, kā attīstīt savu tirdzniecības platformu. Taču, pirkumiem internetā kļūstot aizvien populārākiem, pieaug arī pircēju vēlmes. Lielu pieprasījumu ir guvusi ātrā piegāde jeb q-komercija (quick commerce) – pircēji ne tikai vēlās saņemt savus pirkumus tajā pašā dienā, bet jau tuvāko stundu laikā,” stāsta Uģis Začs, StrongPoint klientu servisa vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Investēs vairāk nekā 20 miljonus eiro Pigu Hobby Hall Group

Db.lv, 04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internetveikala "220.lv" īpašnieka, Baltijas tirgus e-komercijas uzņēmuma "Pigu Hobby Hall Group" ("PHH Group") akcionāri - privātā kapitāla investors "Mid Europa Partners" investēs vairāk nekā 20 miljonus eiro e-komercijas un platformas "Marketplace" attīstībā, informē "220.lv" pārstāvji.

Būtiskas investīcijas ļaus jau izstrādātajai un pielāgotajai e-komercijas sistēmai ilgtspējīgi augt, uzlabot produkta kvalitāti, sortimentu un pakalpojumus, vienlaikus nostiprinot savas pozīcijas, norāda "PHH Group" valdes priekšsēdētājs Daniels Ropers.

"PHH Group" un "220.lv" izpilddirektors Daiņus Ļuļis stāsta, ka "Covid-19 ierobežojumi deva milzīgu impulsu tirdzniecības kanālu pārejai no bezsaistes uz tiešsaisti, un gandrīz vienas nakts laikā vajadzēja trīskāršot maksimālo jaudu.

Viņš norāda, ka līdzekļi tiek investēti, lai atbalstītu arvien pieaugošo jauno pārdevēju skaitu uzņēmuma "Marketplace" tirgū, jo pārdevēji pielāgojas mainīgajai uzņēmējdarbības videi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izstādē Tech Industry 2022 piedalīsies 16 Ukrainas uzņēmumi

Db.lv, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un mašīnbūves izstādē "Tech Industry 2022", kas norisināsies no 19.maija līdz 21.maijam Ķīpsalā, piedalīsies 16 Ukrainas uzņēmumi, informē izstādes organizatori.

Vienotā Ukrainas nacionālajā stendā būs sastopami mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas un jauno tehnoloģiju uzņēmumi no Ukrainas, tostarp metāla lāzergriešanas iekārtu ražotājs "Aramis Laser Systems", metāla pretkorozijas aizsardzības jomas uzņēmums "Escal", dzelzs lējumu ražotājs "Metalit" un smago kravas automašīnu, piekabju, lauksaimniecības un speciālās tehnikas ražotājs "VARZ".

Izstādē būs arī uzņēmums "Dniprodzerzhynsk Steel Plant", kas specializējas autobūves lējumu ražošanā, un lauksaimniecības tehnikas ražotājs "Egritech", kas sniedz inženiertehniskos pakalpojumus.

Tāpat izstādē piedalīsies uzņēmums "Dniprovagonmash", kas ražo kravas vagonus dzelzceļiem un dažādām projektēšanas, ražošanas nozarēm. Būs arī uzņēmums "Triada Welding", kas specializējas inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā un tehnoloģiju izstrādē, metāla iekārtu ražotājs "Variant AgroBuild", kā arī krāsas, lakas un pārklājumu ražotājs "Leader Group International".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvijas tirgū ienākušais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO ir sācis strauju paplašināšanos Baltijas valstīs. Sadarbojoties ar tādiem mazumtirdzniecības līderiem kā iDeal, Elkor, Studio Moderna un BigBox, tas šobrīd kļūst par vienu no straujāk augošajiem spēlētājiem e-komercijas tirgū.

Kādēļ mazumtirdzniecības līderi izvēlas ESTO?

“ESTO jaunie partneri atklāj, ka izvēle, ar kuru no maksājumu risinājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties, ir prasījusi rūpīgu izpēti un analīzi. Izpētes laikā partneri ir secinājuši, ka neviens konkurents nepiedāvā tādu pakalpojumu izvēli kā ESTO. Esam lepni par jaunizveidotajām sadarbībām un pateicīgi mūsu partneriem par izrādīto uzticību,” stāsta ESTO LV AS valdes locekle Baiba Tētiņa.

ESTO sadarbības partneru galvenie mērķi ir samazināt maksājumu risinājumu izmaksas un radīt patīkamāku iepirkšanās pieredzi gala klientiem, piedāvājot plašu maksājumu variantu klāstu.

“Radīt pozitīvas un atmiņā paliekošas pieredzes mūsu klientiem ir viens no mūsu uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Sadarbojoties ar ESTO, mēs varam viņiem piedāvāt mūsdienīgus un elastīgus līzinga servisa risinājumus, kas palīdz mums paaugstināt piedāvājuma vērtību un uzlabot mūsu klientu iepirkšanās pieredzi,” saka Edgars Pilius, BigBox grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas e-komercijas uzņēmums Magebit, kas specializējas e-komercijas IT risinājumos, mājaslapu izstrādē un uzturēšanā un digitālajā mārketingā, investējis vairāk nekā 40 000 eiro biroja telpu paplašināšanā, izveidojot papildu darba telpas un restorānam līdzīgu atpūtas zonu ar bāru darbinieku un klientu ērtībām.

Biroja platība palielināta no 677,80 kvadrātmetriem līdz 884 kvadrātmetriem. Birojs atrodas InDi centrā Rīgā, Uriekstes ielā.

“Uzņēmumam augot, ar līdzšinējām telpām vien, tajā skaitā virtuvi, kļuva par šauru, tāpēc izmantojām iespēju apgūt blakus esošās telpas, tiklīdz radās šāds piedāvājums. Jaunā atpūtas zona pildīs ne tikai virtuves funkciju: tā ir multifunkcionāla telpa, ko var pārveidot par skatuvi ar auditoriju 60–70 cilvēkiem, bet ikdienā – vieta, kur darbinieki var uz brīdi atpūsties no domām par darbu. Tāpēc šajā zonā ir pavisam cits, atšķirīgs dizains un noskaņa, lai pusdienas vai vienkārši kafijas pauze palīdzētu ātrāk atgūt enerģiju grūtā darba dienā. Kaut arī Magebit darbinieki var strādāt pilnībā attālināti, patīkamas telpas veicina darbinieku atgriešanos birojā, kas savukārt saliedē komandu,” stāsta Magebit izpilddirektors Artūrs Krūze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas paviljonu izstādē “Expo 2020” papildina virtuālās terapijas laboratorijas risinājums, kuru prezentēs arī pasaules veselības aprūpes izstādē “Arab Health 2022”.

Inovācijas autori – Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs kopā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu “Tietoevry”.

Dubaijā notiekošajās izstādēs – “Expo 2020” un “Arab Health 2022” – risinājuma prezentācija noris Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās biomedicīnas tirdzniecības misijas ietvaros.

Virtuālās terapijas laboratoriju ir izveidojuši vietējie un ārvalstu psihoterapijas un informācijas tehnoloģiju eksperti. Risinājums izstrādāts, lai uzlabotu nozīmīgas emociju kontroles prasmes pusaudžiem un jauniešiem. Inovācija rada iespēju psihoterapijas konsultācijas nodrošināt virtuālās paplašinātās realitātes vidē, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā nekustamā īpašuma (NĪ) tirgū bija rekordaugsta aktivitāte – komerciālā NĪ investīciju darījumu apjoms, salīdzinot ar 2020. gadu, ir palielinājies divkārt, sasniedzot 1,5 miljardus eiro.

Vērtīgākie darījumi tika noslēgti Latvijā, ziņo starptautiskā NĪ konsultāciju sabiedrība “Newsec”.

Pagājušajā gadā Latvijā noslēgti darījumi par 610 milj. eiro, Igaunijā par 447 milj. eiro, bet Lietuvā – 444 milj. eiro.

Rekordaugstos rezultātus noteica kapitāla pieejamība, vispārējās tendences pasaulē un pozitīvais noskaņojums tirgū. Investori aktīvi meklē objektus, tomēr sasniegt vēl labākus rezultātus NĪ investīciju darījumu tirgū traucēja piedāvājuma trūkums.

Pēc “Newsec” kapitāla tirgus pakalpojumu grupas vadītājas Baltijas valstīs Neringas Rastenītes-Jančūnienes teiktā, 1,5 miljardu eiro darījumu apjoms Baltijas reģionam ir rekordaugsts. Lai saglabātu ārvalstu investoru interesi, šo kārti nedrīkstētu nolaist zemāk arī 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Sērenes piens” šogad nosūtījis pirmos divus siera konteinerus uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, informē “Sērenes piens” valdes priekšsēdētājs Andris Eģītis.

“Mūsu lielākā priekšrocība ir kvalitatīvi produkti, ko radām īpaši eksporta tirgum – akavi, kaškavals, msnara, nabulsi sieri. Tie top, izmantojot Austrumu un Āzijas tautu nacionālās receptes, augstvērtīgas Latvijas vietējās izejvielas un ļoti precīzus ražošanas procesus. Ne velti pasaulē lielākajā un populārākajā pārtikas izstādē “Gulfood” Dubaijā kāds no partneriem, nedaudz jokojot, vaicāja – kā Latvijā ir iespējams saražot labāku akavi sieru, nekā pie mums, Āzijā,” stāsta piena pārstrādes uzņēmuma vadītājs.

Pasaulē pieprasītākajā izstādē Gulfood 2022 piedalās 14 Latvijas ražotāji 

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 13.februārī durvis vērusi pasaulē pieprasītākā...

“Sērenes piena” galvenā specializācija ir akavi tipa baltā siera ražošana eksporta tirgiem. Plānots, ka eksporta apjoms uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem trīs gadu laikā varētu sasniegt piecus miljonus eiro. Tādēļ arī piedalīšanās izstādē “Gulfood” un tajā iedibinātie kontakti bijis nozīmīgs pavērsiens šā eksporta virziena attīstīšanā.

Eģītis uzsver, ka uzņēmums lieti izmantojis aizvadītos divus gadus, kad Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu dēļ nācās koriģēt plānotos attīstības tempus un virzienus. Proti, lielākoties tika strādāts tuvējās valstīs, tostarp Zviedrijā, Vācijā un Beļģijā, nevis Āzijā, kā bija iecerēts.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

Vienlaikus aizvadītie divi gadi izmantoti, lai pilnveidotu ražošanu un palielinātu tās jaudu.

2022. gadā “Sērenes piens” plāno saražot produktus vismaz divarpus miljonu eiro vērtībā, tā pieckāršojot pērnā gada apjomu. Esošās ražošanas jaudas ļauj gadā saražot produktus desmit miljonu eiro apmērā.

“Latvijā ir senas piena pārstrādes tradīcijas, kas ļauj ražot augsti kvalitatīvus produktus un reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc piena produktiem Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs. Mūsu uzņēmēju nostiprināšanās šajos tirgos ir lielisks piemērs eksporta virzienu diversifikācijai. Latvijas pārtikas ražotāji spēj nodrošināt gan Latvijas patērētāju vajadzības, gan, mērķtiecīgi strādājot, iekarot arvien jaunus pasaules tirgus. To šogad apliecināja arī lielā apmeklētāju interese Latvijas kopstendā lielākajā pārtikas izstādē pasaulē “Gulfood” Dubaijā,” atzīst zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas novada Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 300 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieks ir Andris Eģītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu klients vēlas ievērojami lielāku kontroli pār saviem izdevumiem nekā iepriekš, izvēloties, kā, cik un kādā periodā ir gatavs maksāt. Veiksmīgi attīstot un pierādot sevi Igaunijā, inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nolēmis ieņemt vadošu vietu arī Latvijas e-komercijas tirgū.

Uzņēmums izstrādā un pārvalda modernāko maksājumu platformu, kuras galvenais uzsvars ir elastīga un automatizēta produkta nodrošināšana saviem klientiem. Tehnoloģiskās konkurences priekšrocības ir ļāvušas uzņēmumam īsā laika periodā iekļūt nobriedušā POS finansēšanas sektorā.

“Mūsu esošie Igaunijas un Lietuvas partneri izmanto ESTO pakalpojumus gan e-veikalos, gan klātienes veikalos visās Baltijas valstīs vienlaicīgi – ar vienādotiem procesiem, nosacījumiem un ātru, vienkāršu integrāciju. Mēs redzam, ka varam palīdzēt daudziem Latvijas tirgotājiem palielināt vidējā pirkuma grozu un kopējos pārdošanas apjomus. Savukārt, klientiem mēs piedāvājam pilnībā automatizētu 60 sekunžu ātru noformēšanas procesu, kas atvieglo iepirkšanos un padara to patīkamāku. Darbojamies Latvijā vien pāris mēnešus, bet sadarbību esam uzsākuši ar vairāk nekā 20 partneriem. Mūsu pakalpojumus novērtē tādi uzņēmumi, kā ideal.lv, weekendshoes.lv, 24a.lv, stilmann.lv, rokaspulksteni.lv, verkter.lv un citi,” stāsta Baiba Tētiņa, ESTO LV, AS valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras organizētajā konkursā par Vācijas- Baltijas Uzņēmējdarbības balvas piešķiršanu izvērtēja Baltijas uzņēmumus, kas darbojas inteliģento transporta sistēmu (ITS), viedās loģistikas un mobilitātes jomās.

Pirmo vietu un galveno balvu ieguva EyeVi Technologies no Igaunijas ar savu ceļu tīkla automatizēto 3D kartēšanas platformu, kas darbojas ar mākslīgo intelektu.

Otro vietu ieguva Latvijas uzņēmums ATOM Mobility ar savu IT platformu koplietošanas mobilitātei.

Trešajā vietā iekļuva Lietuvas uzņēmums GoRamp, kas piedāvā mākoņa tehnoloģijās balstītu piegādes ķēdes pārvaldības programmatūru, kas palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt ienākošo un izejošo loģistiku.

Konkursa pieteikumus izvērtēja pieredzējuši mobilitātes un loģistikas nozares eksperti no Vācijas, kas noteica trīs galvenos uzvarētājus no visām trim Baltijas valstīm kopā. Uzvarētāji tika uzaicināti piedalīties 3. Vācijas- Baltijas Digitālajā samitā un izstādē IT For Business, kas no 10.-12. maijam norisinās Lībekā, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošajām Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām patlaban uz lidostu "Rīga" vairs netiek nogādātas lielās e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

No šīs nedēļas uz lidostu "Rīga" kravu sektorā lido tikai pasta kravas, kā arī nelielās kravas, bet zaudētas ir visas e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas. Kā skaidroja Odiņa, tas tādēļ, ka lielie kravu aviopārvadātāji, kas lidoja uz Rīgu, bija Krievijas operatori. Viņa gan uzsvēra, ka laika gaitā noteikti notiks pārprofilēšanās, un, iespējams, šīs kravas atgriezīsies ar citiem operatoriem.

Atran Airlines uzsāk tiešos regulāros kravas reisus no Ķīnas uz Latviju 

Krievijas Volga-Dnepr Group koncernā ietilpstošais gaisa pārvadātājs Atran Airlines ir uzsācis...

Lielo kravu aiziešana no Rīgas lidostas šogad plānoto kravu apjomu samazinās no 29 000 līdz 11 500 tonnām. Odiņa stāstīja, ka kravu segments veidoja maksimāli 8% no lidostas budžeta un nav galvenais ieņēmumu avots, tāpēc tam nebūs kritiska ietekme.

Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars uzsvēra, ka jāpagaida vismaz mēnesis, lai zinātu, kā uz esošo situāciju reaģēs Ķīnas puse. Viņš skaidroja, ka galvenais kritums kravās ir tāpēc, ka sankcijām pakļauti krievu operatori, kurus izmanto Ķīna.

Kokars pieļāva iespēju, ka kravu lidojumus šajā virzienā varētu pārņemt paši Ķīnas operatori, jo viņi nav zaudējuši interesi par Rīgu, tomēr pašreiz ir pāragri spekulēt par nākotnes scenārijiem.

Viņš arī uzsvēra, ka lidostas vadītāja savās prognozēs balstās uz maksimāli sliktāko scenāriju, kurā šīs kravas neatjaunojas, un šai situācijā tas ir pareizi.

Kokars arī skaidroja, ka pašreiz kravas gaisakuģiem, kas varētu lidot no Ķīnas pāri Krievijai uz Eiropu, noteiktas ļoti augstas cenas par aeronavigācijas pakalpojumiem.

Jau ziņots, ka lidostas "Rīga" provizoriskais neto apgrozījums 2021.gadā sasniedza 31,8 miljonus eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt lidostas zaudējumi bija 9,4 miljonus eiro, kas ir par 40,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Apgrozījums pērn bijis par 3,5 miljoniem eiro jeb 12,5% lielāks nekā bija plānots budžetā. Tāpat uzņēmums ir spējis par 10 miljoniem eiro samazināt prognozētos zaudējumus.

Pērn apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" sasniedza 2,35 miljonus, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā 2020.gadā, bet salīdzinājumā ar pirmspandēmijas jeb 2019.gadu aizvien ir samazinājums par 70%.

Pagājušajā gadā par 10% pieaudzis apkalpoto lidojumu skaits, sasniedzot vairāk kā 39 000 lidojumu. Kravu segmentā pieaugums pret 2020.gadu sasniedzis 20% (27 800 tonnu), bet pret 2019.gadu - 2%.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas investīciju sabiedrība “United Partners Property OÜ” tai piederošā loģistikas parka “Olaine” Latvijā pārvaldīšanu uzticējusi starptautiskajai nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju sabiedrībai “Newsec”.

“United Partners Property OÜ” īpašuma pārvaldīšanai izvēlējusies partneri, kurš, tāpat kā pati sabiedrība, darbojas visā Baltijas reģionā.

“Olaine” izvietojusies pusceļā starp Rīgu un Jelgavu – šī lokācija ērta uzņēmējdarbībai, kurai ir aktuāli piegādāt produkciju visos trijos Baltijas valstu tirgos. Loģistikas parka kompleksu veido divas modernas 37 tūkst. m2 platības ēkas ar uzglabāšanai un birojiem paredzētām augstas klases telpām, kuras aprīkotas ar progresīvu tehnisko infrastruktūru, apsardzes sistēmām, iespējām nodrošināt piemērotus temperatūras režīmus pārtikas un citu preču uzglabāšanai. Parka platība ir vairāk nekā 8 ha, tajā izveidota nepieciešamā transporta infrastruktūra, pielietoti elastīgi loģistikas risinājumi. Galvenie “Olaines” nomnieki pašlaik ir Baltijas valstu mazumtirdzniecības līdere “Maxima” un loģistikas sabiedrība “Girteka”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta veikala Barbora.lv apgrozījums Baltijas valstīs pieaudzis par 40%, sasniedzot 141 miljonu eiro.

Mazinoties pandēmijas ietekmei, mazinājās arī pieprasījums e-komercijā, taču tas neapturēja tirgus segmenta izaugsmi. Lai gan gada sākumā e-komercijā joprojām bija novērojamas 2020. gada iepirkšanās tendences, tās pamazām mainījās līdz ar ierobežojumu atcelšanu.

“2021. gadā koncentrējāmies uz klientu noturēšanu un jaunu klientu piesaisti, uzlabojot iepirkšanās pieredzi, piedāvājot jaunus pakalpojumus un samazinot šķēršļus preču pirkumiem tiešsaistē. Tāpat esam turpinājuši uzlabot pakalpojumu kvalitāti, paplašinājuši piegādes teritoriju un investējuši ilgtspējīgos risinājumos,” komentē Barbora.lv vadītāja Sanita Bērziņa.

Kā būtiskākās pārmaiņas uzņēmums min palielināto autoparku - uzņēmums iegādājās jaunas piegādes automašīnas, kuras aprīkotas ar energotaupīgiem risinājumi. Klientu pasūtījumi tiek komplektēti papīra maisos, par 50% samazinot vienreizlietojamo plastmasas maisiņu izmantošanu. Ieviests DRIVE-IN pakalpojums, sniedzot klientiem iespēju 30 minūšu laikā saņemt savu pasūtījumu pašam. Notikusi arī jauna maksājuma modeļa ieviešana, nodrošinot klientiem iespēju apmaksāt pasūtījumu klātienē un saņemt darījumu apliecinošu dokumentu elektroniski - e-pastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī karš Ukrainā nav radījis būtisku ietekmi Baltijas uzņēmumu eksporta plānos, kopējais noskaņojums ir kļuvis piezemētāks un prognozēs par apgrozījuma pieaugumu un investīciju plāniem dominē piesardzība, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.

Salīdzinot ar uzņēmumu prognozēm gada sākumā, krasi mainījušās gaidas par apgrozījuma pieaugumu. Apgrozījuma kritumu šobrīd prognozē 50-64% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (Igaunijā 50%, Latvijā 56% un Lietuvā 64%), savukārt 2022. gada janvārī tikai 15-24% aptaujāto Baltijas uzņēmumu sagaidīja apgrozījuma kritumu. Samazinājies arī to respondentu skaits, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu virs 15% – ja 2022. gada janvārī 12-13% uzņēmumu bija pārliecināti, ka apgrozījums pieaugs par vairāk nekā 15%, tad šobrīd maijā tikai 5-6% uzņēmumu Baltijā sagaida šādu izaugsmi.

"Tik piezemēts noskaņojums varētu būt pārsteidzīgs, jo inflācija var pozitīvi ietekmēt apgrozījuma pieaugumu. Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar bažām par cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju pirktspēju. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieļauj apgrozījuma kritumu, ir skaidrojams arī ar ģeogrāfisko novietojumu – Lietuvai tirdzniecībā visciešākās saites ir ar Baltkrieviju un Krieviju, Latvija atrodas pa vidu, bet Igaunijas uzņēmumus vismazāk skar sankciju ietekme," aptaujas datus skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā ir reģistrēti 112 uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi, kuru kopējā vērtība ir 2,3 miljardi eiro, pārsniedzot iepriekšējā gada rezultātu ar 76 darījumiem 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Tā liecina advokātu biroju apvienības Ellex publicētais pārskats, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket.

Šis darījumu apjoms liecina par jauniem sasniegumiem, pārspējot jebkādus iepriekš sasniegtos rezultātus laika periodā, kopš Mergermarket uzsācis tirgus analīzi. Tikmēr darījumu kopējā vērtība, kurā nav iekļauti darījumi ar konfidenciālu vērtību, sasniedza otru augstāko rādītāju laika posmā kopš šie dati tiek apkopoti ,un to tikai nedaudz pārspēj 2018. gadā sasniegtais rezultāts 2,8 miljardu eiro apmērā.

Tirgus ir strauji atguvies pēc pandēmijas radītā apjukuma, un 2020. gada otrajā pusgadā iesāktā tendence turpinās.

“Mēs esam bijuši ļoti aizņemti ar visu veidu darījumiem, tai skaitā ar vairākiem ilgtermiņa darījumiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki mēneši. Darbība norisinājusies dažādās nozarēs, ieskaitot atjaunojamo enerģijas resursu, telekomunikāciju, ražošanas un finanšu sektoros. Mēs esam atvērts tirgus, un privātā kapitāla un riska kapitāla segmenti apvienojumā ar jaunuzņēmumu vidi ir ļoti mainīgi. Intensīvu darījumu apjomu sagaidām arī turpmākajos pāris gados,” komentē Ellex Latvijas biroja vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, 11.aprīlī pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts.

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru