Jaunākais izdevums

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

J. Nekrošus informēja, ka visvairāk elektroautomašīnu pārdotas Lietuvā, pateicoties valdības subsīdijām izaugsme ir pamanāma. Arī Latvijā VW elektroautomašīnas tiek pārdotas, neraugoties uz to, ka tieša valsts atbalsta to iegādei nav. Kopumā pārdotas 260 vieglās elektroautomašīnas visās Baltijas valstīs. Nākošajā gadā ir plāns pārdot jau 800 elektroautomašīnas Baltijā.

Volkswagen Commercial Vehicles zīmola vadītājs Baltijas valstīs Māris Zoltners atklāja, ka visā Baltijā pārdoti 27 e-Crafter mikroautobusi. Jautāts, kurā no valstīm bijušas lielākās piegādes – M. Zoltners norādīja, ka pirkumu veikusi kompānija DPD un visticamāk sadalījusi elektrobusiņus atbilstoši savām biznesa vajadzībām valstīs. Jāteic, ka šis ir viens no pirmajiem vērienīgajiem pirkumiem komerctransporta jomā, kad kāda no kompānijām izšķīrusies par elektrotransportu. Iepriekš aprēķini, kas nonāca DB rīcībā liecināja, ka tas ir iespējams tikai urbanizētā vidē, kur uzņēmumam ir iespēja veikt sava transporta uzlādes, bet ārpus pilsētām vēl aizvien ir krietni izdevīgāk lietot klasisko Crafter ar dīzeļdzinēju, ja runājam par VW piedāvāto komerctransportu.

DB jau rakstījis, ka tieši Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur nav tieša finansiāla atbalsta elektroautomašīnas iegādei. Igaunijā valsts sniedz 5000 eiro lielu atbalstu jaunas elektromašīnas iegādei, bet Lietuvā ir 4000 eiro liels atbalsts jaunas elektromašīnas iegādei un 2000 eiro liels atbalsts lietotas elektromašīnas iegādei. Jāpiebilst, ka subsīdijas abās valstīs atbalsta vien dažu simtu elektroauto iegādi gadā.

Atgūstas no krīzes

Baltijas valstīs šā gada 11 mēnešos pavisam pārdotas 74 464 automašīnas, kas ir par 23% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, konferencē sacīja "Moller Baltic Import" izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde, norādot, ka gads bijis ļoti smags auto tirgotājiem, jo sevišķi šā gada martā un aprīlī.

Latvijā atbilstošā periodā pārdotas 14 578 automašīnas, kas ir par 25% mazāk nekā pērn 11 mēnešos. Vislielākais kritums bijis Igaunijā – par 30%. Salīdzinot kopējo pārdošanas statistiku redzams, ka šā gada janvārī Baltijā pārdotas aptuveni 9 tūsktoši automašīnu, bet aprīli mazāk par 3500. Septembrī situācija pārdošanā atgriezusies teju sākotnējā stāvoklī ar 8368 pārdotajām mašīnām.

Nākotni I. Grase-Ķibilde neprognozēja, norādot, ka situācija ir nestabila un jauni ierobežojumi aizvien vairāk rada ietekmi arī uz autotirgu. Volkswagen Commercial Vehicles zīmola vadītājs Baltijas valstīs Māris Zoltners uzsvēra, ka komerctransporta piegādes šogad uz brīdi izzudušas vispār, jo slēgtas VW ražotnes Hanoverē un Poznaņā. Viņš izteica prieku, ka izdevies pasūtīto uzņēmējiem piegādāt un šā gada septembris bijis īpaši labs pārdoto auto ziņā. Jaunais komerctransporta piedāvājums Caddy5 jau šobrīd sevi ir attaisnojis un M. Zoltners aicināja izmēģināt šo auto testa braucienos. Kopumā komerctransporta tirgus daļa pārdošanā samazinājās no 15,7% 2019. gadā līdz 12,1% 2020. gadā.

Aprīlī vissmagākais kritums AudiAudi zīmola vadītājs Latvijā un Lietuvā Ilgvars Ļubka atklāja, ka Audi pārdošanas rezultāti Latvijā un Lietuvā aprīlī piedzīvojuši krietni lielāku kritumu nekā vidēji auto tirgū kopumā - 72% pret 2019. gada aprīli. Līdzīgi kā VW arī Audi zīmola auto pārdošana uzlabojusies septembrī. Covid ierobežojumu laikā un vasarā pēc tiem Baltijā pārdoti 29 Audi sporta modeļi. Arī Audi nākošajā gadā plāno vairāk pārdot elektroautomašīnas, tostarp hibrīdus ar pilnas uzlādes iespējām mājās, kuru pārdošana 2021. gadā varētu sasniegt pat 10% no kopējā pārdošanas apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 2,5 miljonus eiro, “Moller Auto” uzņēmumu grupa uzsāk virsbūvju remonta servisa Rīgā, Krasta ielā 54 rekonstrukcijas darbus.

Rekonstrukcijas rezultātā tiks divkārt paplašinātas servisa telpas, ieviestas energoefektivitāti veicinošas iekārtas un palielināts servisa sniegto pakalpojumu spektrs, radot jauna koncepta auto remontdarbu servisu. Pēc rekonstrukcijas servisā tiks palielināts arī darbinieku skaits, ieviešot 14 jaunas darba vietas. Rekonstrukcijas laikā serviss turpinās darboties kā līdz šim.

Rekonstrukciju servisā veic celtniecības darbu kompānija SIA “Bukoteks”, un plānots, ka darbi tiks noslēgti 2023. gada pavasarī. Pēc rekonstrukcijas servisa platība palielināsies no 756 m2 līdz 1474 m2.

“Nemitīga attīstība ir nemainīga mūsu prioritāte, arī laikos, kad esam dažādu krīžu centrā. Šis ir ļoti nozīmīgs investīciju projekts, jo tā rezultātā uzlabosim ne vien klientu servisu un darba apstākļus mūsu darbiniekiem, bet arī radīsim augsni daudzveidīgākiem pakalpojumiem, nodrošinot pilnu virsbūvju apkopes ciklu. Tāpēc līdz ar rekonstrukciju faktiski būsim savā grupā radījuši jauna koncepta auto virsbūvju remonta servisu,” saka Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jaunu auto pārdošanas apmēri varētu saglabāties esošajā līmenī

LETA, 17.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ietekmē privātpersonas un uzņēmumi atlika jaunu automašīnu iegādi, bet turpmāk jaunu automašīnu pārdošanas apmēri varētu saglabāties esošajā līmenī, norādīja automašīnu tirgotāja "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.

Viņa pauda, ka pēdējo divu gadu laikā automašīnu cenas ir augušas, ko ietekmēja ierobežotā pusvadītāju pieejamība, karš Ukrainā, inflācija un citi faktori. Savukārt energoresursu sadārdzinājums pagaidām vēl nav ietekmējis automašīnu cenas, bet, visticamāk, to vēl varēs izjust.

Atsaucoties uz Lietuvas tirgus izpētes kompānijas "Auto tyrimai" datiem, Gerkena norādīja, ka kopumā Baltijā jaunu auto mašīnu reģistrācija 2022.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājusies par 13%. Taču augustā un septembrī ir reģistrēts par attiecīgi 6% un 14% vairāk jaunu automašīnu nekā šajos pašos mēnešos 2021.gadā.

"Tas varētu liecināt par jauno automašīnu tirgus atveseļošanos. Protams, to vēl var mainīt inflācijas pieaugums, energokrīzes tālāka attīstība un ekonomiskā situācija kopumā," skaidroja Gerkena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietotu auto tirgū Audi ir viens no pieprasītākajiem auto zīmoliem. Tomēr, kā pirms katra nozīmīga pirkuma un tāda ir arī automašīnu iegāde, nepieciešams pārliecināties par pirkuma kvalitāti. Ko ņemt vērā, iegādājoties Audi zīmola automašīnas?

Vai ir vērts iegādāties Audi?

Audi ir viens no populārākajiem auto zīmoliem pasaulē gan jaunu automašīnu interesentiem, gan lietoto auto tirgū. Audi vēsture sākās 1909. gadā, bet pazīstamā emblēma, kura rotā jebkuru Audi automašīnu - savienoti četri apļi, tika izveidota 1932. gadā, kad apvienojās četri uzņēmumi un tie kopīgi izveidoja vienotu koncernu.

Pirms jebkura auto iegādes, tai skaitā Audi, nepieciešams veikt priekšdarbu un saprast, vai šis auto zīmols kalpos man ilgi, vai tā uzturēšana ir dārga un vai Latvijā ir pieejami sertificēti servisi un vajadzīgās rezerves daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Divu gadu laikā lietoto auto cenas pieaugušas vidēji par 15-20%

LETA, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietoto automašīnu cenas pašreiz ir vidēji par 15-20% lielākas nekā 2020.gadā, un tās varētu vēl turpināt augt, intervijā sacīja "Volkswagen" un "Audi" zīmolu pārstāvja SIA "Moller Auto Latvia" valdes locekle Izīda Gerkena.

Viņa arī atzīmēja, ka tirgū sāk trūkt lietotu automašīnu.

"Parasti ir tā, ka, klientam izvēloties jaunu automašīnu, viņš otrreizējā tirgū nodod savu iepriekšējo auto. Tā kā pašlaik ir problēmas ar jaunu auto iegādi, tad tirgū daudz mazāk nonāk arī lietotu mašīnu. Šī tendence ir parādījusies ar zināmu laika nobīdi, bet jau no pagājušā gada rudens Eiropā diezgan izteikti sāk trūkt lietotu automašīnu," teica Gerkena.

Viņa arī norādīja, ka pieprasījuma palielinājums un piedāvājuma samazinājums ir izraisījis lietoto automašīnu cenu celšanos, un tās pašlaik vidēji ir par 15-20% augstākas, salīdzinot ar 2020.gadu.

Uz jautājumu, vai lietoto automašīnu cenas varētu turpināt augt, Gerkena atbildēja, ka to ir grūti pateikt, bet, viņasprāt, ir jārēķinās, ka tās varētu turpināt augt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Katrai valstij jānosaka savs pārejas posms uz elektroauto

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja tiks atbalstīta Eiropas Savienības (ES) valstu vides ministru vienošanās līdz 2035. gadam izbeigt jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecību, tā samazinot oglekļa dioksīda izmešu apjomu, Latvija var pārvērsties par lietotu auto kapsētu.

Latvijas patērētāju pirktspēja ir salīdzinoši zema, tāpēc prognozēju, ka bez pamatīgas valsts atbalsta stratēģijas mūsu zeme pārvērtīsies par milzīgu lietotu auto kapsētu. Vecos auto ar iekšdedzes dzinējiem patērētāji pārdot vairs nevarēs vai to cena būs kritiski zema, bet jaunu elektroauto iegādes iespējas būs ierobežotas.

Manuprāt, konkrēti Latvijai definētais pārejas periods ir pārāk īss, savukārt auto nozare šobrīd piedzīvo pārāk daudz izaicinājumu vienlaikus.

Nevar visām valstīm noteikt vienu termiņu, līdz kuram jāizbeidz auto ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība. Ir jāņem vērā katras valsts unikālā ekonomiskā situācija, kur atšķiras arī iedzīvotāju pirktspēja. Būtiski, ka šobrīd Latvijā esošā infrastruktūra ērtai elektroauto izmantošanai un uzturēšanai vēl nav sasniegusi tādu attīstības līmeni, lai motivētu patērētāju mainīt savus auto izvēles un lietošanas paradumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #52

DB, 28.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms – nevar tirgot un nav pircēju, kam seko liels pieprasījums pēc auto no pircējiem, bet nav preces, ko tirgot, jaunu auto cenas turpina pieaugt, piegāžu termiņi izstiepjas 6–8 mēnešu garumā, mazlietoto auto cenas pieaugušas par 25–30%, turklāt šādi nepieredzētie procesi turpināsies arī 2022. gadā.

Tā Intervijā situāciju raksturo Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.decembra numurā lasi:

  • Statistika. Pieņemot, ka mūsu šobrīd ir 1,9 miljoni, un saskaitot sākumā minētos parādus, tie kopā veido 28,46 miljardus, iegūsim, ka vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju šajā valstī ir aizņemti aptuveni 15 tūkstoši eiro, no kuriem 7,5 tūkstošus ir sarūpējusi valsts, bet otru pusi iedzīvotāji un uzņēmumi ir aizņēmušies bankās.
  • Tēma - Kā uzņēmēji vērtē aizvadīto gadu un kādu paredz nākamo.
  • Izglītība biznesam - Uzņēmēji papildinās skolu direktoru zināšanas ar biznesa vadības niansēm.
  • Spēles noteikumi - Sāksies saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ēra.
  • Tehnoloģijas- Ieiet ārvalstu tirgū, izmantojot sociālo mediju platformas.
  • Infrastruktūra - Rīgas ostai ir iespēja attīstīt mūsdienu pasažieru un ro-ro kravu termināli.
  • Portrets- Moller Auto Baltija vadītāja Izīda Gerkena.
  • e-pārvalde- Tiesvedības sistēma sākusi dokumentu aprites sistēmas pāreju no papīra uz elektroniskajiem dokumentiem.
  • Brīvdienu ceļvedis- Artis Daugins, elektrokartingu uzņēmuma Blue Shock Race radītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos elektroauto tirgus piedzīvojis nebijušu aktivitāti, kā ietekmē šā gada oktobrī Latvijā reģistrēto elektrisko automobiļu skaits pārsniedzis 3500 auto atzīmi. Vienlaikus šo auto skaits neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus.

Tā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Šobrīd Latvijā kopumā reģistrēts vairāk nekā 869 tūkstoši transporta līdzekļu, 70% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, 27% - ar benzīnu, bet 0,4% - ar elektrību. Lai gan elektroauto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šāda veida automašīnām pēdējā laikā būtiski palielinājusies. To apliecina arī CSDD dati - 10 mēnešu laikā mūsu valstī reģistrēti 1367 jauni elektroauto, bet, salīdzinot ar 2018. gadu, elektrisko automašīnu skaits palielinājies par 3216. CSDD norāda, ka lielākā daļa jeb 2675 elektroauto pašlaik pieder juridiskām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Baltijā ir notikuši vairāki SLB (sale-leaseback) darījumi, kuru ietvaros tirgotāji pārdevuši savas ēkas un noslēguši ilgtermiņa nomas līgumus ar to jaunajiem īpašniekiem.

Gada nogalē restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro savus tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā pārdeva Somijas mazumtirdzniecības uzņēmums Stockmann, savukārt Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupas Summus Capital sabiedrība iegādājās uzņēmumu Rīgā, kuram piederošajā nekustamajā īpašumā ir atvērts viens no veikalu tīkla DEPO DIY veikaliem.

Vairāki šādi darījumi pērn Baltijā notikuši arī auto nozarē, tajā skaitā Lietuvas nekustamo īpašumu fonds Eika Real Estate Fund (EREF) no AS Moller Real Estate Baltic nopircis Audi un Volkswagen auto salonus Viļņā.

CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe skaidro, ka SLB darījumi ir industrijā plaši pazīstams finanšu instruments, kura galvenais mērķis ir papildu finanšu līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam līderim ir jābūt saviem principiem un sarkanajām līnijām, ko viņš nedrīkst pārkāpt, domā Moller Auto Baltija vadītāja Izīda Gerkena.

Uzņēmuma vadītājs pirmkārt ir cilvēks, un darbinieki galvenokārt seko nevis amatam, bet konkrētai personai ar konkrētām rakstura īpašībām un principiem, pauž I. Gerkena, piebilstot, ka vadītājam nekad nevajadzētu atteikties no sava viedokļa, pat ja tas nav populārs. Darbiniekiem ir jāzina, kāds cilvēks tu esi, tikai tad viņi būs gatavi tev sekot un sasniegt kopīgus mērķus, atzīmē I. Gerkena.

Būvē karjeru no nulles

Pusaudžu gados būtisku lomu manā dzīvē ieņēma sports, atminas I. Gerkena. “Spēlēju Latvijas rokasbumbas izlasē, kā arī nodarbojos ar citiem sporta veidiem, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas pieņēmu lēmumu turpināt mācības Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). Ieguvu bakalaura grādu sporta pedagoģijā un divus gadus strādāju skolā, taču ātri sapratu, ka šī profesija nav domāta man. Tolaik LSPA izglītībai bija ironiska pieskaņa, jo daudzi uzskatīja, ka šīs skolas absolventi māk tikai vingrot, lai gan tā nebūt nebija taisnība. Mācības nebija vieglas, jo mēs apguvām arī anatomijas pamatus un citus sarežģītus studiju kursus, taču, neraugoties uz to, manī bija sava veida komplekss, ka mana izglītība nav pietiekami laba. Šī iemesla dēļ es skaidri zināju – ja vēlos mainīt profesiju, nākotnē man noteikti būs nepieciešama vēl kāda izglītība. Pēc aiziešanas no skolas vasarā palīdzēju brālim viņam piederošajā daiļamatniecības veikaliņā. Tur es darīju visu – gan pārdevu preces un veicu pasūtījumus, gan mazgāju grīdas. Tas gan nebija ilgstošs posms manā dzīvē, jo drīz pēc tam es apprecējos un man piedzima pirmais dēls,” stāsta I. Gerkena, piebilstot, ka pilnas slodzes mammas darbs gan nekad nav bijis viņas sapnis, tāpēc jau bērna kopšanas atvaļinājuma laikā viņa pieņēma lēmumu atsākt strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar akumulatoriem darbināmi elektriskie transportlīdzekļi (BEV) vieglo automašīnu klasē jau ir pielīdzināmi iekšdedzes dzinēju automašīnām arī kopējo izmaksu ziņā, žurnālam "Dienas Bizness" norāda "Moller Baltic Import SE" e-mobilitātes vadītājs Baltijā Matīss Zemītis.

Igaunijā un Lietuvā elektroautomašīnu iegādei ir arī praktisks valsts atbalsts – jaunas elektroautomašīnas iegāde ir pat izdevīgāka nekā dīzeļa vai benzīna dzinēja mašīnas iegāde.

Kopējo lietošanas izmaksu (TCO – total cost of ownership) koncepts ir veids, kā pretstatīt elektroautomašīnas un iekšdedzes dzinēja automašīnas. Proti, tiek salīdzināti gan automašīnas iegādes izdevumi, gan izdevumi automašīnas ekspluatācijas laikā.

Elektroautomašīnas sākotnējā cena ir lielāka nekā līdzīgas jaudas iekšdedzes dzinēja automašīnas cena, tādēļ būtiskākais jautājums ir – cik ilgā laikā elektromotors atpelna cenas starpību un vai tas vispār iespējams?

M. Zemītis norāda – ja netiek nodrošināts valsts atbalsts nodokļu atlaižu vai iegādes subsīdiju veidā, galvenais elektroautomašīnu nodrošinātais ietaupījums rodas no zemākām ekspluatācijas izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru