Eksperti

Turbulence, vietējais ražotājs un greizā investīciju vide

Andrejs Ždans, vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" valdes loceklis, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Laikā, kad ekonomika piedzīvo turbulenci pandēmijas atnesto izaicinājumu dēļ, valsts līmenī izgaismojas ne tikai akūtās problēmas, kas tūlītēji jārisina, bieži vien pieņemot nepopulārus lēmumus.

Krīzes ir neērtas un nepateicīgas arī citu iemeslu dēļ - kā uz delnas redzami lēmumpieņēmēju atliktie stratēģiskie lēmumi, kuri "iegūluši" atvilktnēs, paliekot bez konkrētas rīcības. Viens no tiem - kāda ir valsts politika, lai stiprinātu vietējo ražošanu?

Šā brīža ekonomiskā situācija nav vienkārša. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020.gada augustā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 4,1% mazāki nekā pirms gada. Arī pārtikas produktu ražošanas apjomi saruka par 2,7%. Šobrīd ikviens izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku, un ikviens uzņēmējs apzinās, ka nākotnes perspektīvas ir neskaidras, jo varam saskarties ar pieprasījuma ierobežojumiem gan vietējā tirgū, gan arī ārējos.

Tikmēr ir skaidrs, ka viens no valsts ekonomikas galvenajiem virzītājspēkiem arī pēc krīzes ir un arī nākotnē būs tieši rūpnieciskā ražošana. Savukārt tieši pārtikas rūpniecība ir cieši saistīta ar lauksaimniecības nozari, tāpēc, manuprāt, ir tuvredzīgi, ka miljoniem eiro atbalsts nonāk lauksaimniecības nozarē, bet pārtikas pārstrādes un ražošanas uzņēmumi, kas ikdienā iepērk un izmanto lauksaimniecības nozarē saražoto produkciju, faktiski "kārpās" paši. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka arī lauksaimniecība neattīstīsies bez lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstības.

Esmu pārliecināts, ka valsts politika jāplāno tā, lai līdzekļi nonāktu pie vietējiem ražotājiem, kuri ilgtermiņā sniedz pienesumu valsts budžetam. Tātad, primāri jāpanāk atbalsts perspektīviem un konkurētspējīgiem projektiem, jo investīcijas ir galvenais nosacījums tam, lai Latvijas ekonomika attīstītos ilgtermiņā.

Diemžēl šī formula nestrādā arī Eiropas Savienības līdzfinansējuma projektos. ES nauda dāsni tikusi dāļāta sabiedrisko objektu būvniecībai un dažādu objektu attīstībai, savukārt ražotāji bieži vien, lai pretendētu uz ES līdzfinansējumu, ir ierobežoti dažādu kritēriju un nosacījumu dēļ. Piemēram, mūsu uzņēmumam vairākas programmas ir gājušas secen tāpēc, ka atrodamies Rīgas pilsētā un nevaram praksē īstenot nosacījumus attiecībā uz izejvielu piegādi. Vai ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir pamatots kritērijs, kā izvēlēties, kas var pretendēt uz ES fonda līdzekļiem un - kas nevar? Manuprāt, svarīgāk ir, lai nauda ir pilnībā apgūta, to ieguldot projektos ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi nodrošinot maksimālu ekonomisko atdevi ilgtermiņā.

Raksturojot uzņēmuma investīciju programmas, tad mūsu fokusā parasti ir trīs pamata virzieni - investīcijas ar mērķi kāpināt ražošanas jaudu un palielināt tirgus daļu; esošo ražošanas iekārtu un pamatlīdzekļu atjaunošana, piemēram, autotransports; jaunu produktu ieviešana. Par spīti Covid-19 nestajiem izaicinājumiem, lielākais vietējais gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers" šī gada pirmajā pusgadā ir īstenojis šogad ieplānotos investīciju projektus, lai arī ikdienas operatīvie darbi un arī līdzekļu novirzīšanas mērķi nenoliedzami šobrīd ir pakārtoti tieši veselības krīzes radītajiem izaicinājumiem.

Tomēr lielākais projekts "Forevers" plānos ir ražotnes celtniecība, paredzot tajā investēt vidēji 23 miljonus eiro, lai kāpinātu produkcijas ražošanas jaudu par 50%. Šobrīd nestabilās situācijas un Covid-19 nesto izaicinājumu dēļ projektu ir nācies uz laiku atcelt, tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc tas tā ir. Iepriekš jaunās ražotnes celtniecību iepauzējām, strauji augot būvniecības izmaksām, to kāpumu novērojot līdz pat 30%. Tagad projektu esam apturējuši arī tāpēc, ka investīciju vide un atbalsts vietējiem uzņēmējiem no valsts puses ir neskaidrs un nepietiekams.

Tā kā investīciju klimats ir ārkārtīgi nelabvēlīgs, valstij ir jārada apstākļi un jāstimulē ilgtermiņa ieguldījumi valsts ekonomikas attīstībā. Iespējams, Latvijas valdībai ir jāapsver iespēja vietējiem ražošanas uzņēmumiem izstrādāt speciālu atbalstu programmu, kurā, izvērtējot uzņēmumus pēc speciāli izstrādātiem kritērijiem, tiem tiktu piešķirti speciāli valsts atbalsti, tādejādi stimulējot investīciju projektu īstenošanu. Mūsu starta pozīcijas ir pievilcīgas - mums ir apstiprināts rūpniecības celtniecības projekts, pašiem ir sava zeme, bet pietrūkst paļāvības, ka valsts ir mūsu stratēģiskais partneris, kuram arī rūp investīciju atdeve ilgtermiņā. Ja jaunā ražotne netiks realizēta, uzņēmuma attīstība sāks stagnēt un, attiecīgi, samazināsies arī uzņēmuma pienesums valsts budžetā.

Ilgtermiņā no valsts pozīcijām raugoties, ikviens vietējais ražotājs ir atbilde ekonomikas izrāvienam. It īpaši pēc katras turbulences, tomēr šobrīd vietējo uzņēmēju pozīcijas šajā stāstā netiek sadzirdētas. Turklāt neaizmirsīsim, ka arī iedzīvotāju labklājības pieauguma galvenais nosacījums ir darba ražīguma kāpums, kas nav iespējams bez investīcijām ražošanā un jaunu tehnoloģiju ieviešanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers ražotnes modernizācijā investēs 1,46 miljonus eiro

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers" turpina ražotnes modernizācijas projektu, piesaistot Eiropas līdzfinansējumu, informē uzņēmumā.

Paredzēts, ka divu gadu laikā ieguldīto investīciju apjoms sasniegs 1,46 miljonus eiro. Šobrīd uzņēmums iegādājies ražošanas iekārtas par kopējo vērtību 396 300 eiro ar mērķi kāpināt ražošanas jaudas un ieviest jaunus produktus.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, tam veidojot 45% jeb 658 791 eiro no projekta kopējā apjoma. Uzņēmumā norāda, ka projekta ietvaros pamata mērķis ir jaunu produktu ieviešana industriālajai ražošanai.

"Ražošanas industrija ir ļoti mainīga, prasīga un uz attīstību vērsta. Mums ir jāspēj pielāgoties gan patērētāju paradumu maiņai un jaunām prasībām, gan arī sekot līdzi tirgus pieprasījumam. Vēl pirms pandēmijas izraisītās krīzes rūpīgi sekojām līdzi attīstības tendencēm, bet, protams, šis laiks, kad strauji kritās pieprasījums HoReCa segmentā, tikai apstiprināja mūsu pārliecību, ka esam uz pareizā ceļa jaunu produktu un nišu attīstībā. Šobrīd ir pāragri saukt konkrētus produktus, bet testējam vairākus jaunus virzienus, kas prasīs ieviest arī jaunas produktu ražošanas tehnoloģijas," saka "Forevers" valdes loceklis Andrejs Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmumā "Forevers" pēc izārstēšanās no Covid-19 darbā atgriezušies 13 no 30 saslimušajiem darbiniekiem, informēja kompānijas uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Inga Galkina.

Viņa norādīja, ka ārstēšanos mājas apstākļos vēl turpina 17 darbinieki. Daļa no viņiem patlaban vēl gaida ģimenes ārsta un epidemiologu savstarpējo lēmumu par to, kad stingro izolāciju varēs pārtraukt, ņemot vērā katra individuālā gadījuma slimības gaitu.

Galkina uzsvēra, ka aizvadītajās dienās uzņēmumā nav konstatēti jauni saslimšanas gadījumi, kas liek piesardzīgi, bet tomēr cerīgi domāt, ka situācija ir stabilizējusies un lokālos saslimšanas gadījumus ar visiem pastiprinātajiem drošības un veselības pasākumiem ir izdevies minimizēt. "Vienlaikus, sekojot līdzi Covid-19 izplatībai sabiedrībā, kā arī apzinoties infekcijas mainīgo dabu, ievērojam Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas un atkāpes uzņēmuma iekšienē (..)," teica uzņēmuma pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru