Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Rapši ir laukaugu kultūra, kura lieliski aug Latvijas apstākļos, ir ekonomiski pamatota un ir ļoti noderīga augu sekā kā augsnes uzlabotājs augkopības saimniecībās. Tieši rapsis un pākšaugi ir tās kultūras, kuras audzē starp graudaugiem, lai iegūtu labas ražas un nebūtu jālieto tik daudz augu aizsardzības līdzekļu, kas ir diezgan dārgs pasākums. Arī rapsi un zirņus nedrīkst audzēt vairākus gadus pēc kārtas, jo mēs riskējam augsnē uzkrāt slimību ierosinātājus, kas mūsu nākamo ražu var ļoti būtiski samazināt.

Rapsis palīdz atgriezt daļu slāpekļa

Varu apgalvot, ka rapsis nekādi nenoplicina augsni, tieši otrādi, tas palīdz augsnei atjaunoties graudaugu audzēšanas starplaikā. Rapša sakne, kas sniedzas ievērojami dziļāk par graudaugu saknēm, palīdz irdināt augsnes dziļākos slāņus, turklāt spēj piesaistīt no tiem augsnē esošo slāpekli, ko vairs nevaram aizsniegt ar graudaugu saknēm.

Ar rapša audzēšanu mēs spējam atgriezt atpakaļ daļu slāpekļa, kurš savādāk nonāktu meliorācijas sistēmās, tālāk novadgrāvjos un ūdenstilpnēs. Turklāt pēc ražas novākšanas uz lauka paliek ap 7 – 8 tonnām rapša salmu, kurus iestrādājot augsnē tiek veicināta augsnes auglība un struktūras uzlabošana.

Labu rapša ražu var sasniegt, to pienācīgi barojot un kopjot. Faktori, kas tam traucē, ir nezāles, slimības, kaitīgie organismi un, protams, laika apstākļi. Ja pēdējos mēs ietekmēt nespējam un varam tikai pielāgot tiem savu rīcību, tad ierobežot nezāļu, slimību un kaitīgo organismu izplatību rapša sējumos mēs mākam un arī to darām.

Gliemeži var iznīcināt rapša dīgstus

Šiem mērķiem tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi (AAL), ko dēvē arī par pesticīdiem. AAL sīkāk sadalās vairākās grupās, no kurām galvenās ir herbicīdi – nezāļu ierobežošanai, fungicīdi – slimību ierobežošanai un insekticīdi – kaitīgo organismu ierobežošanai. Rapša audzēšanā vēl jāpiemin arī limacīdi, kas ir gliemjveidīgo apkarošanas līdzeklis.

Rudenī gan gliemeži, gan krustziežu spradži ļoti īsā laika periodā var pilnībā iznīcināt dīgstu stadijā esošo rapša sējumu. Un neatgriezeniski. Spradžu postījumi rudenī pēdējā laikā nav bieži novēroti, bet gliemežu invāzija kļūst stiprāka. Ja spradžu vai gliemežu skaits sasniedz līmeni, kad tas var radīt zaudējumus, ir jāveic to ierobežošanas pasākumi ar limacīdiem un insekticīdiem.

Augsne ir pilna ar visādām sēklām, kuras brīvi pēc savas gribas var dīgt pat 50 gadus pēc nonākšanas tajā. Ja mums vasarā patīk priecāties par rudzupuķu vai magoņu lauku lielceļa malā, tas ir jauki, bet rapša sējumos gan šos, gan daudzus citus augus mēs uzskatām kā konkurentus kultūraugam. Ja, sasniedzot kritisku daudzumu, mēs nezāles neierobežotu, tad kultūraugs tiktu nomākts un raža būtu niecīga vai tās nebūtu pavisam. Tas ir gluži kā mazdārziņā – ja iesējat redīsus vai salātus un tos neravējat, uz labu ražu cerību praktiski nav.

Rapši nav ar ķīmiju piesūcināta, indīga kultūra

Pavasara/vasaras periodā rapša laukus savā saimniecībā mēs apstrādājam divas reizes (ziemas kviešus 3 vai 4 reizes). Pirmā apstrādes reize pienāk aprīļa beigās, kad rapsis sāk strauji augt augumā. Šajā brīdī mēs apstrādājam rapša laukus ar augšanas regulatoru, lai veicinātu auga zarošanos un nepieļautu rapša augu pārmērīgu stiepšanos garumā, kas apgrūtinātu ražas novākšanu.

Pie augšanas regulatora parasti tiek pievienoti arī mikroelementi, kas veicina ražas veidošanos un auga noturību stresa situācijās. Rapsim labas ražas nodrošināšanai visnepieciešamākie no mikroelementiem ir mangāns, bors un cinks. Un te mēs nonākam pie pēdējās rapša sējumu apstrādes, kas ir izraisījusi tik lielu ažiotāžu un ir pamatā visām sazvērestības teorijām un fake news, kuras tiek radītas un tiražētas par rapša audzēšanu Latvijā.

Arī rapša sējumus, tāpat kā citas laukaugu kultūras, apdraud dažādas slimības. Rapša sējumos pietiek ar vienu fungicīda apstrādi, lai ierobežotu krustziežu sausplankumainības un baltās puves attīstību. Zaudējumi no baltās puves radītiem ražas zudumiem, to savlaicīgi neierobežojot, var sasniegt pat trešdaļu no ražas. Toties šis smidzinājums ir jāveic, kad rapši atrodas pilnziedā un sāk birt pirmās ziedlapiņas. Tas arī ir galvenais traču iemesls – smidzinātājs ziedošā rapša laukā.

Vēlos uzsvērt, ka jau gadus desmit insekticīdu lietošana ziedošās laukaugu kultūrās, tai skaitā rapsī, lai neradītu kaitējumu apputeksnētājiem, ir atļauta tikai nakts laikā no pulksten 22:00 līdz 5:00. Turklāt ar šo gadu no atļauto AAL saraksta ir izņemti visi sistēmas tipa insekticīdi, kuri nodrošināja auga aizsardzību pret kaitīgo organismu ietekmi ilgstošākā periodā.

Lai būtu objektīvs, arī piebildīšu, ka šajā rapša attīstības fāzē, smidzinot fungicīdus pret slimībām, agrāk tika pievienots arī insekticīds, lai ierobežotu sēklu smecernieka un citu kaitīgo organismu izplatību. Tomēr savā saimniecībā šogad mēs pie fungicīda slimību apkarošanai insekticīdu nepievienojam.

Neskatoties uz to, ka likums to neaizliedz, gan mēs, gan daudzi citi lauksaimnieki šo pēdējo smidzinājumu ar fungicīdu veicam nakts laikā, lai novērstu jebkādu kaitējumu apputeksnētājiem un neveicinātu ažiotāžu. Tieši šī pēdējā smidzinājuma dēļ, kurš ir jāveic ziedošā rapša druvā, ir radušies tik daudzi mīti par rapša kaitīgo ietekmi uz vidi, dzīvniekiem un cilvēkiem. No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Raundaps nav norma

Sabiedrībā tiek sēts arī viedoklis, ka visi lauksaimnieki pirms ražas novākšanas savus laukus smidzina ar glifosāta tipa preparātiem, tādējādi ražu nogatavinot uz lauka, lai būtu mazāk jākaltē kaltēs. Glifosāts, ja tiek lietots pirms ražas novākšanas, patiešām nodrošina vienmērīgāku tās gatavību, bet šeit ir vairāki ierobežojumi un arī agronomiskie aspekti.

Pirmkārt, lietot glifosāta preparātus kā desikantus ražas nogatavināšanai ir aizliegts. Ja neievēro, draud administratīvais sods ar sekojošu platībmaksājumu samazinājumu. Glifosāta lietošana rapša laukā ir atļauta tikai nezāļu apkarošanai, kad sēklu mitrums ir zem 30%. Ražas novākšana tādā gadījumā atļauta ne ātrāk kā 10—14 dienas pēc lauka smidzināšanas.

Savā garajā lauksaimnieka praksē glifosātus pirms rapša kulšanas esmu lietojis divas reizes. Tas bija gados, kad sējumi ziemas laikā cieta no sala un pavasarī tajos izveidojās daudz tukšu vietu, kas vasaras laikā saauga pilnas ar nezālēm. Tās ļoti traucē ražas novākšanu gan tempa, gan kvalitātes ziņā. Toreiz trīs nedēļas pirms kulšanas apstrādājām lauku ar glifosāta preparātu. Tomēr šāda apstrādes metode ne tikai nokaltē nezāles, tā pārtrauc arī kultūrauga dabīgo nogatavošanos un līdz ar to samazina tā ražu.

Nevaru noliegt, ka atsevišķi lauksaimnieki sava ērtuma labad praktizē glifosāta lietošanu pirms ražas novākšanas, bet šajā gadījumā viņi pārkāpj likumu un nodara kaitējumu arī savam laukam. Tomēr šie ir atsevišķi gadījumi, un tie nav jāuztver kā masveida process, ko veic ikviens lauksaimnieks.

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Latvijas lauksaimnieki nedzīvo un nestrādā atrauti no kopējās Eiropas lauksaimniecības politikas un tendencēm tajā. Eiropa ir pasaules līdere vides jautājumu risināšanā, tai skaitā lauksaimniecībā. Pēdējo 10 gadu laikā no aprites ir izņemti ļoti daudzi AAL, kuri bija radījuši šaubas par atbilstību augstajiem vides aizsardzības standartiem.

Šis process joprojām turpinās, un nozare meklē risinājumus, lai nodrošinātu gan lauksaimnieku vajadzības, gan vides prasības un apmierinātu pārējās sabiedrības prasības. Arī Latvijas lauksaimnieki ir pakļauti šīm tendencēm un veiksmīgi pieņem jauno realitāti, bet viņus ļoti sāpina un aizvaino dažu indivīdu izteiktie nievājošie un klaji apvainojošie apzīmējumi.

Pērn rudenī, raugoties uz pieaugošo dezinformācijas apjomu par rapša sējumu kaitīgo ietekmi uz Latvijas dabu un cilvēkiem, nolēmām veikt rapša sēklu laboratorijas izmeklējumus uz AAL atliekām rapša sēklās. Paņemot paraugus no savā saimniecībā izaudzētajām rapša sēklām, nodevām to BIOR institūta laboratorijā analīžu veikšanai. Lai gan nebijām lietojuši, papildus pasūtījām izmeklējumu uz glifosāta atliekvielām. Analīzēs netika atrasts nekas.

Latvijā šādu zemnieku saimniecību ir tūkstošiem. Pasūtot analīzes, to rezultāti būtu identiski. Atsevišķus gadījumus, ko nozare nosoda un vēlas izskaust, nedrīkst projicēt uz visiem lauksaimniekiem. Mēs neesam ne indētāji, ne masu slepkavas. Mēs mīlam savu darbu, ko darām, un savu zemi, ko kopjam. Mūsu lauki nav tikai mūsu darba vieta. Tā ir vide, kurā mēs dzīvojam, kur uzturamies ikdienā, kur aug mūsu bērni un mazbērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs Edgars Ruža atstājis "Latraps" vadītāja amatu, informē "Latraps".

Padome kopā ar Ružu, balstoties uz kooperatīva vērtībām, jau izvēlējusies nākamo uzņēmuma vadītāju, kura vārds pašlaik netiek izpausts.

Ruža norāda, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

"Pirms 22 gadiem man bija ideja un pārliecība, ka lauksaimniecība Latvijā var veiksmīgi attīstīties, ja to pārvalda un organizē lauksaimnieki paši. Es ticēju šai idejai, un tai noticēja arī daudzi zemnieki. Tā dzima Latraps. Mēs sev un citiem pierādījām, ka Latvijas zemnieki var vienoties kopīgai idejai, var kooperēties un šodien mēs esam piemērs citām nozarēm," saka E.Ruža.

Šo gadu laikā Latraps kļuvis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu, bet graudkopība par vienu no spēcīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī, nodrošinot ievērojamu daļu no Latvijas kopējā eksperta apjoma. Latraps vairākus gadus tiek atzīts par lielāko Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu, jo sasniedz lielāko apgrozījumu gada griezumā, kā arī daudzus gadus ir viens no TOP3 Latvijas privātā kapitāla uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks ir pieņēmis lēmumu atstāt uzņēmuma vadītāja amatu no šī gada 30. decembra, lai jau drīzumā uzņemtos jaunus profesionālos uzdevumus privātajā sektorā.

Viņš kļūs par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" vadītāju.

LVM padome vēl šī gada izskaņā ārkārtas padomes sēdē lems par valdes priekšsēdētāja iecelšanu no citu valdes locekļu vidus, vēlāk rīkojot konkursu uz šo amatu, to liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

"Latraps" padomes priekšsēdētājs Valters Bruss informē, ka R.Strīpnieks "Latraps" sāks vadīt no 17.janvāra, kad pašreizējais LVM valdes priekšsēdētājs stāsies līdzšinējā "Latraps" vadītāja Edgara Ružas vietā. E.Ruža par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu paziņoja pagājušajā nedēļā, informējot, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

22 gadus vadījis LVM

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

Komentāri

Pievienot komentāru