Likumi

Būtiski paplašinās Mērsraga ostas robežas jūras virzienā

Lelde Petrāne, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Izsludināti normatīvo aktu grozījumi, kas paredz Mērsraga ostas robežu paplašināšanu no līdzšinējiem 78 hektāriem līdz 600 hektāriem, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

To paredz ceturtdien, 14.martā, valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts Noteikumi par Mērsraga ostas robežu noteikšanu.

Lai realizētu Mērsraga ostas ieceri paplašināt ostas teritoriju jūras virzienā, Mērsraga dome pieņēma lēmumu mainīt ostas robežas, kas nosaka ostas teritorijas kopplatību 600 hektāru lielumā. Izmaiņas paredz, ka ostas zemes platība paliek nemainīga – 47,65 hektāri, bet ūdeņu teritorija no līdzšinējiem 30,7 hektāriem tiek paplašināta līdz 552,35 hektāriem.

Mērsraga ostas teritorijas paplašināšana ir nepieciešama, lai varētu realizēt ostas attīstību saskaņā ar Mērsraga ostas attīstības stratēģiju 2010.-2015.gadam. Realizējot stratēģiju, ir īstenoti praktiski visi plānotie pasākumi, izņemot industriālā parka izveidi ar mērķi veicināt uzņēmējdarbībās attīstību Ziemeļkurzemes reģionā. Ieceres realizēšanai nepieciešama būtiska ostas teritorijas paplašināšana.

Paplašinātajā ostas teritorijās būs iespējams pagarināt pieejas kanālu ostai, kas ietvers padziļināšanas, krastu nostiprināšanas un piestātņu rekonstrukcijas darbus. Rezultātā ostā varēs apkalpot lielākas tonnāžas kuģus. Tāpat tiks izveidota jauna grunts novietne, kurā tiks izvietotas smiltis no ikgadējiem Mērsraga ostas padziļināšanas darbiem.

Lai MK noteikumu projekts Noteikumi par Mērsraga ostas robežu noteikšanu stātos spēkā, tas vēl būs jāapstiprina valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Salacgrīvas ostā muitošana tiks nodrošināta diennakts režīmā

Lelde Petrāne, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk Salacgrīvas ostas kā robežšķērsošanas vietas uzraudzību, kravu muitošanu un kontroli veiks Rīgas brīvostas muitas kontroles punkts (MKP), kas strādā diennakts režīmā.

Līdzīgi kā Mērsraga ostā un Rojas ostā, kur muitas kontroli pēc nepieciešamības veic diennakts režīmā strādājošā Ventspils ostas MKP amatpersonas, turpmāk arī Salacgrīvas ostā muitošanu būs iespējams nodrošināt diennakts režīmā. Muitas kontroli kuģiem vai to kravām Salacgrīvas ostā faktiski veiks Rīgas brīvostas MKP muitas amatpersonas, ierodoties fiziski vai veicot pārbaudes dokumentāri, pēc informācijas saņemšanas no kuģošanas komercsabiedrības, kuģa īpašnieka, kapteiņa, to pilnvarota kuģa aģenta vai, ja tas ir atpūtas kuģis, no jahtkluba, kurā attiecīgais kuģis piestāj.

Līdz šim Salacgrīvas ostā darbojās pastāvīgs muitas kontroles punkts, un muitas kontrole tika nodrošināta darba dienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Savukārt Rojas MKP un Mērsraga MKP muitas iestāžu kodi tika izmantoti tikai vietas apzīmēšanai bez muitas amatpersonu pastāvīgas klātbūtnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eko Osta pārsūdz sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu

Gunta Kursiša, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA Eko Osta pārsūdzējis Konkurences padomes (KP) lēmumu – padomes uzlikto sodu par dominējušā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaudās atteikumā atjaunot līgumu ar SIA Corvus Company.

KP lēmums paredzēja, ka SIA Eko Osta ir jāatjauno līgums ar atkritumu savācēju uzņēmumu Corvus Company par bīstamo atkritumu nodošanu un pārstrādi. Eko Osta piemērots arī naudas sods vairāk nekā 22,6 tūkstošu Ls apmērā. Uzņēmuma ražošanas direktors Ivars Briedis uzskata, ka KP lēmums «nav objektīvs un juridiski korekts».

«KP, pieņemot lēmumu, nav pierādījusi uzņēmuma Eko Osta vainu pārkāpumā un nav ņēmusi vērā vairākus būtisku faktorus. Piemēram, KP ignorēja faktu, ka Eko Osta nav vienīgais pakalpojumu sniedzējs un līdz ar to ir tiesīgs izvēlēties darījumu partnerus,» norāda I. Briedis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mērsraga osta šogad plāno nelielu pārkrauto kravu apmēra pieaugumu

BNS, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērsraga osta šogad plāno nelielu pārkrauto kravu apmēra pieaugumu, aģentūrai BNS pastāstīja ostas pārvaldnieks Jānis Budreika.

«Mēs plānojam nelielu pieaugumu,» teica Budreika, norādot, ka šogad iespējams pārkrauto kravu apmēra pieaugums smiltij un tehniskajai sālij, tomēr tas ir atkarīgs no pieprasījuma un tirgus situācijas.

Viņš arī pastāstīja, ka Mērsraga ostā šogad plānots uzstādīt jaunus svarus kravu svēršanas. Pēc viņa sacītā, šobrīd ostas vienā daļā ir svari, savukārt, uzstādītot vēl vienus svarus ostas otrā daļā, būtu iespējams piesaistīt papildus beramkravas.

Mērsraga ostā pagājušajā gadā pārkrāva 483,6 tūkstošus tonnu kravu, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2013.gadā.

Latvijā ir 10 ostu – trīs lielās un septiņas mazās. Pēc pārkrauto kravu apmēra starp mazajām Latvijas ostām Mērsraga osta 2013.gadā ierindojās otrajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mazo ostu apgrozījuma kritumam sezonāls raksturs

Egons Mudulis, 15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigās desmit mēnešos piedzīvotais 9,2% pārkrauto kravu apjomu kritums izlīdzināsies, pronozē Latvijas mazo ostu vadītāji. Šajā laika periodā Latvijas mazajās ostās kopumā pārkrauti 1,12 milj. t kravu.

Šim kritumam ir sezonāls raksturs, saka Latvijas Mazo ostu asociācijas vadītājs un Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis. Vasarā skandināvi samazina celulozes rūpnīcas aktivitātes, līdz ar ko mazāk tiek pirkta papīrmalka. Viņš lēš, ka iespējams simbolisks kravu apjoma kritums gada griezumā uz kurināmā rēķina, ko parasti ved gada beigās un sākumā. Rojas ostā vien stāvot ap 15 tūkst. m3, citās ostās apjomi ir vēl lielāki. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka ekonmikas problēmu dēļ Eiropā un pasaulē arī celulozes tirgus palicis piesardzīgāks.

Rojas ostā 10 mēnešos pārkrauti 33,4 tūkst. t kravu, kas ir par 24,8% mazāk nekā pērn šajā laika posmā. Ostā šobrīd par Eiropas fondu līdzekļiem tiek veidota jauna burāšanas skola. Turpinās ceļu un laukumu sakārtošana, kas notiek pateicoties Aizsardzības ministrijai, kura devusi demontētās Aizkraukles lidlauka dzelzbetona plāksnes, norāda J. Megnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reģionu ostām mainīgas sekmes

Egons Mudulis, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu grupas nāk un iet; ostas turpina kuģošanas drošības projektus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdzīgi Latvijas lielo ostu pērnā gada kravu apjomu rādītājiem arī mazajās ostās 2015. gadā bija vērojams kravu kritums. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, to kopējais apgrozījums sarucis par 13% līdz 1,375 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas informācija. Kravu apjomu krituma vai kāpuma pamatā ir vienas vai otras kravu grupas piesaiste vai zaudēšana.

Skultes ostā pērn apkalpots par 21,1% kravu mazāk, veidojot 585,2 tūkst. t; Mērsragā kritums bijis 16,7% līdz 402,9 tūkst. t, turpretī Salacgrīvas ostā bija vērojams 6,1% pieaugums līdz 352,6 tūkst. t. Savukārt Rojas rādītājos vien niecīgas izmaiņas, kravu apjomam pieaugot par 0,3% līdz 31,6 tūkst. t.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

KP soda Eko ostu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu

Dienas Bizness, 27.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodījusi kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas uzņēmumu Rīgas brīvostā – SIA Eko osta. Nepamatoti atsakot sadarbību SIA Corvus Company, kas sniedz atkritumu savākšanas pakalpojumus kuģiem, SIA Eko Osta izslēgusi to no kuģu radīto naftas atkritumu savākšanas tirgus Rīgas brīvostā, samazinot ostā ienākošo kuģu iespējas izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.

SIA Eko Osta piemērots naudas sods Ls 22 621,05 apmērā, kā arī tiesiskais pienākums atjaunot sadarbību ar SIA Corvus Company, piemērojot nediskriminējošus un skaidri definētus sadarbības nosacījumus.

No 2002.gada līdz 2009.gada beigām SIA Corvus Company bija noslēgts līgums ar SIA Eko Osta par no kuģiem savākto naftas produktu atkritumu nodošanu attīrīšanai. Savukārt 2010.gadā SIA Eko Osta atteicās šo līgumu pagarināt, kā vienīgo iemeslu minot to, ka pati SIA Eko Osta nav izstrādājusi kritērijus atkritumu pieņemšanai. Vienlaikus kritēriju neesamība nekalpoja par iemeslu analoģisku līgumu laušanai vai nepagarināšanai ar pārējiem uzņēmumiem, kas SIA Eko Osta joprojām nodod no kuģiem savāktos atkritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas ostās janvārī pārkrauts par 10,3% vairāk kravu

Db.lv, 17.02.2023

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā janvārī joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 1,783 miljonus tonnu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada janvārī.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pērn pārkrauti 48,078 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 25,608 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 26,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.

Tostarp ogles pārkrautas 8,417 miljonu tonnu apmērā, kas ir 4,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 6,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 1,918 miljonu tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 4,6%, bet ķīmiskās beramkravas - 779 600 tonnu apmērā, kas ir par 56,1% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2022.gadā pārkrautas 13,893 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,771 miljona tonnu apmērā, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 4,742 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,4% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,883 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Ņemot vērā kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar pērno gadu, ostas aktīvi meklē risinājumu, veidojot jaunus loģistikas koridorus un attīstot alternatīvas piegāžu ķēdes, tādējādi veicinot pieaugumu atsevišķos kravu segmentos un ilgtermiņā kāpinot kopējo kravu apjomu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 6,4% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,51 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās pirmajos piecos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 7,977 miljoni tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 2,516 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 814 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,7%, ķīmiskās beramkravas - 981 800 tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 215 400 tonnu, kas ir kritums par 89,1%.

Lejamkravas Latvijas ostās 2021.gada pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 4,336 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 4,046 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 20,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 26,549 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 11,79 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un labības produkti pārkrauti 3,56 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, ķīmiskās beramkravas - 1,211 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 10,5% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 220 200 tonnas, kas ir kritums par 92,2%.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrautas 8,513 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2020.gada astoņos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,839 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 3,051 miljona tonnu apmērā, kas ir par 21,8% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrāva 12,326 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 6,818 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,614 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 630 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 0,4%, ķīmiskās beramkravas - 458 200 tonnu apmērā, kas ir par 12,1% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 2,453 miljoni tonnu, kamēr 2021.gada pirmajos divos mēnešos tika pārkrautas vien 200 600 tonnas ogļu.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos trīs mēnešos pārkrautas 3,363 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 1,178 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 1,109 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,6% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 946 200 tonnu apmērā, kas ir par 17,9% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis atkāpties no amata, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis.

Viņš norādīja, ka šodien ostas valdes sēdē tika saņemts Loginova iesniegums ar lūgumu no šā gada 10.marta viņu atbrīvot no amata.

Rīgas brīvostas valde pieņēma iesniegumu un uzdeva ostas pārvaldei līdz nākamajai valdes sēdei 22.februārī izstrādāt kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Plašāku komentāru par šāda Loginova lēmuma iemesliem Gailītis gan nesniedza. Ar Loginovu pagaidām nav izdevies sazināties.

Atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ostas pārvaldnieku amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka patlaban atrodas darba vizītē Baltkrievijā. Komentārus viņš sniegšot pēc atgriešanās Rīga un apstākļu noskaidrošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērsraga ostā, kuras pārvaldnieks ir Jānis Budreika, šogad pirmajos četros mēnešos pārkrāva 155 700 tonnu kravu, kas ir par gandrīz 4% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn. Visvairāk Mērsraga ostā pārkrāva papīrmalku – 49 800 tonnu, kas ir par 4% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzīta kravu apjoms, kas nāca no austrumiem vai arī tika nosūtīts uz austrumiem, sarūk; Latvijas ostas pamatā apkalpos Latvijas un Baltijas reģiona kravas.

Tādu atzinumu pauž Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš. Viņš uzsver, ka tā, kā bija, tā vairs nebūs. Iemesls ir jaunā ģeopolitiskā realitāte – jauna dzelzs priekškara nolaišanās uz Latvijas austrumu robežas, kura iemesls ir Krievijas invāzija Ukrainā un tam sekojošo starptautisko sankciju ieviešana pret Krievijas un Baltkrievijas precēm, tām slēdzot Eiropas Savienības (un ne tikai) tirgu, kā arī liedzot daudzu Eiropā (un ne tikai) ražoto preču ievešanu uz šīm valstīm. Pēc dažu nozares uzņēmēju domām, tranzīta sapnis Latvijā ir teju pilnībā izbeidzies, un tas savu ietekmi atstās ne tikai uz ostām un tajās strādājošajiem, bet arī transportu, jo īpaši dzelzceļu, kas bija galvenais tranzīta kravu pārvadātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Asociācija: Mazās ostas ir atkarīgas no koksnes un tās produktiem

LETA, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazās ostas ir atkarīgas koksnes un tās produktiem, konferencē "Savienojumu attīstība veiksmīgai Latvijas ostu darbībai "Baltijas transporta loks" Dienvidu koridorā" pauda Latvijas Mazo ostu asociācijas priekšsēdētājs un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvis Jānis Megnis.

Viņš pauda, ka no kopumā mazajās Latvijas ostās 2020.gadā pārkrautajām kravām 1,735 miljonu tonnu apmērā 883 700 tonnas veidoja kokmateriāli, savukārt 445 800 tonnas - koksnes šķelda.

Megnis sacīja, ka tādēļ viens no Latvijas mazo ostu lielākajiem izaicinājumiem ir tieši kravu struktūras diversifikācija un areālu paplašināšana, tostarp ostu infrastruktūras izveide, piemēram, padziļināšanas, hidrobūvju un terminālu attīstībā, ražošanas un loģistikas centru attīstība ostās un reģionā, ārējās infrastruktūras attīstība, tai skaitā autoceļi, elektroapgāde un pielāgošanās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" sniegtajām iespējām.

Tāpat asociācijas vadītājs pauda, ka izaicinājumus mazajām ostām sagādā projektu finansēšanas avoti, ko veido ostu pārvaldes resursi, ārējie resursi, piemēram, valsts, pašvaldību vai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums, kā arī ostas uzņēmumu resursi. Vienlaikus mazās osta saskaras arī ar izaicinājumiem likumdošanas un juridiskajos aspektos saistībā ar ostu pārvaldības modeļiem, speciāliem nodokļu režīmiem un ārējiem normatīviem aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izsludinājis brīdinājumu par gaidāmu karstumu otrdien, trešdien un ceturtdien.

Dienas laikā gaisa temperatūra daudzviet paaugstināsies līdz +27..+32 grādiem, bet trešdien un ceturtdien vietām valsts dienvidos karstums kļūs ļoti stiprs - gaisa temperatūra sasniegs +33 vai pat +34 grādus, brīdina sinoptiķi.

Tādējādi valsts dienvidu daļā pirmo reizi kopš pagājušā gada vasaras karstuma dēļ ir spēkā oranžais brīdinājums, pārējā teritorijā izsludināts dzeltenais brīdinājums.

Galvaspilsētā no 11. līdz 13.jūnijam prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30..+32 grādiem.

Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Tiek prognozētas salīdzinoši reta laika parādība, kas var radīt postījumus un zaudējumus. Iedzīvotājiem jābūt modriem un jāinteresējas par jaunākajām laika prognozēm, kā arī jāapzinās riski un jāseko līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklā iegulda 10,9 miljonus eiro

Db.lv, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas ostas un dzelzceļš apkalpo mazāk kravu

Egons Mudulis, 17.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 8,1% samazinājušies apkalpoto kravu apjomi Latvijas ostās šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar pērno gadu. Pārkrauto ogļu apjomiem krītoties par 1,18 milj. t un naftas produktiem par 0,67 milj. t, no janvāra līdz maijam ostās apkalpots 31,27 milj. t kravu.

Galvaspilsētas ostas apgrozījums samazinājies par 8,8% līdz 14,34 milj. t galvenokārt augšminēto kravu grupu dēļ. Savukārt vilslielākais pieaugums par 31,7% vērojams ķīmisko beramkravu grupā, kur apkalpots 0,67 milj. t. Rīgā kāpums arī pārkrauto TEU konteineru ziņā par 4,5%, veidojot 151,2 tūkst. vienību. Par 8,7% vairāk pārkrauts arī melno metālu un to izstrādājumu, veidojot 21,2 tūkst. t. Tai pašā laikā apjomu kritumu piedzīvojušas gan ro-ro (kravas auto u. tml.), gan koksnes kravas – attiecīgi par 2,9% līdz 39,57 tūkst. vienību un par 7,8% līdz 1,06 milj. m3.

Lielo ostu starpā visstraujāko apgrozījuma samazinājumu piedzīvojusi Liepāja. Tur pirmajos piecos mēnešos apkalpots par 28,9% kravu mazāk, nekā pērn šajā laika posmā. Liepājā apkalpots 2,08 milj. t, un galveno lomu kravu kritumā spēlējusi labība un tās produkti, kur samazinājums par 0,51 milj. t jeb 43,8%. Arī koksnes kravas apkalpotas par 35% jeb 0,14 milj. t mazāk. Tai pašā laikā auguši pārkrautās koksnes šķeldas, jēlnaftas, ro-ro kravu un melno metālu un tā izstrādājumu apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komersanti ieinteresēti ostu zemju iegādē; ostu pārvaldnieki lielākoties ir skeptiski

Līdz ar topošās valdības iespējamo vēlmi pievērsties līdz šim tā arī neīstenotajai ostu pārvaldības reformai, Dienas Bizness aptaujāja lielāko reģionālo ostu komersantus un pārvaldniekus, kā viņi vērtē iespējamu ostu privatizāciju. Uzrunātie biznesa pārstāvji tajā bija ieinteresēti, bet divi no trim pārvaldniekiem – noraidoši.

«Protams, ka īpašniekus interesētu privatizēt,» jo sava zeme tomēr ir sava zeme, atzīst Salacgrīvas Nord termināls vadītājs Andris Bērziņš. «Ja godīgi, tad 10 cilvēki valdē izklausās padaudz,» norāda Skultes kokostas vadītājs Mārtiņš Ķeviņš, vaicāts, vai būtu nepieciešamas kādas izmaiņas reģionālo ostu pārvaldībā. Runājot par ostas zemju privatizācijas ideju, viņš saka: «Ja tāda iespēja būtu, kompānija to noteikti izmantotu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemē bizness atgūstas

Žanete Hāka, 09.10.2014

1. Tolmets

Nozare: Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
Apgrozījums 2013.gadā, miljonos eiro: 148,54
Izmaiņas pret 2012.gadu, %: -11,44

Foto: liepajniekiem.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni uzņēmumi, un 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA, liecina Lursoft dati.

Ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.

nteresi par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki. No Kipras šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 miljoni eiro, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 miljoni eiro. Llielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vienota jahtu ostu tīkla izveidē Latvijā plāno ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru