Jaunākais izdevums

Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrāva 12,326 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 6,818 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,614 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 630 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 0,4%, ķīmiskās beramkravas - 458 200 tonnu apmērā, kas ir par 12,1% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 2,453 miljoni tonnu, kamēr 2021.gada pirmajos divos mēnešos tika pārkrautas vien 200 600 tonnas ogļu.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos trīs mēnešos pārkrautas 3,363 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 1,178 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 1,109 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,6% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 946 200 tonnu apmērā, kas ir par 17,9% vairāk.

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās šogad pirmajos trīs mēnešos pārkrautas 2,144 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 31,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 1,942 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 33,7% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmajiem trīs mēnešiem.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad pirmajā ceturksnī joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 5,776 miljonus tonnu, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums pirmajos trīs mēnešos veidoja 3,966 miljonus tonnu, kas ir par 10,6% vairāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 2,045 miljoniem tonnu, kas ir par 30,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajos trīs mēnešos.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija Skultes ostā - 280 700 tonnas, kas ir par 11,4% mazāk nekā gadu iepriekš, seko Salacgrīvas osta ar 115 700 tonnām, kas ir par 8,9% mazāk, un Mērsraga osta ar 112 800 tonnām, kas ir par 21,1% mazāk.

Kopumā mazajās Latvijas ostās gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 539 200 tonnas kravu, kas ir par 11,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

2021.gadā Latvijas ostās pārkrāva 41,731 miljonu tonnu kravu, kas bija par 7,2% mazāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 1.decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Ostu likumā", kas paredz Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.

Parlamentam grozījumi būs jāskata vēl vienā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tam noteikts 15.decembris.

Likuma nosaukums, kurā paredzēts veikt grozījumus, pašlaik ir "Likums par ostām", taču parlaments to nolēmis pārsaukt par "Ostu likumu".

Valdības virzītie grozījumi paredz, ka minēto kapitālsabiedrību kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai.

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Grozījumos likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība un arī pārējās divas Baltijas valstis plāno lemt par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt Latvijas ostās, pirmdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ministrs norādīja, ka, neskatoties uz Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem noteiktām sankcijām, "šobrīd kravu kustība notiek un tāpēc ostu darbība nav būtiski ietekmēta. Pesimistiskākie scenāriji gan paredz, ka Ventspils ostā kravu kritums varētu sasniegt aptuveni divas trešdaļas, Rīgā aptuveni 45%, bet Liepājā - no 20 līdz 30%.

Satiksmes ministrija ostu administrācijām ir izteikusi aicinājumi neielaist ostās Krievijas karoga kuģus, taču ostas neieklausās šādos aicinājumos, atzina politiķis.

"Joprojām Krievijas karoga kuģi ienāk Latvijas ostās, kas, manuprāt, nav pieņemami, tāpēc mēs gatavojam attiecīgus lēmumus valdībā," teica Linkaits, skaidrojot, ka lēmums paredz aizliegumu Krievijas karoga kuģiem ienākt Latvijas ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas osta un uzņēmumi turpinās investēt zaļajā enerģijā un viedajās tehnoloģijās

Db.lv, 06.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties viedo tehnoloģiju un zaļās enerģijas nozīmi un ietekmi uz tautsaimniecības un biznesa procesiem, gan Rīgas ostas uzņēmumi, gan Rīgas brīvostas pārvalde pauž gatavību turpināt attīstīt un investēt zaļās enerģijas, viedo tehnoloģiju un IT projektos.

Energoefektivitāte, ostas procesu automatizācija un kravu aprites ātrums ir vieni no būtiskākajiem šodienas jautājumiem, kas tieši ietekmē un nākotnē vēl vairāk ietekmēs Rīgas ostas piedāvājumu un konkurētspēju. Ostas digitālo tehnoloģiju un IT risinājumu projektu īstenošanai šajā gadā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt turpat miljonu eiro.

“Katram Rīgas ostā strādājošam stividoram un uzņēmumam, kas ostā darbojas, būs jākļūst efektīvākam no enerģijas patēriņa viedokļa, jāspēj būt zaļākam un jāspēj atlicināt investīcijas zaļajām tehnoloģijām. Šo virzienu mēs ostas attīstībā esam stingri iezīmējuši. Otrs būtisks virziens – digitalizācija, lai mēs spētu iet kopsolī ar šodienas transporta un loģistikas attīstības tendencēm un virzieniem pasaulē,” akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Akceptē pašvaldības līdzdalību jaundibināmajā kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai

LETA, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien akceptēja Rīgas pašvaldības līdzdalību jaundibināmajā kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai.

Kā deputātiem skaidroja pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, pēc šī lēmuma pašvaldība vērsīsies Konkurences padomē un Pārresoru koordinācijas centrā. Saņemot pozitīvu atzinumu no šīm iestādēm, jautājums par līdzdalības izvērtēšanu atkārtoti tiks iesniegts Rīgas domes komitejās, bet gala lēmums būs jāpieņem Rīgas domē.

Lange skaidroja, ka saskaņā ar likumu kapitālsabiedrība jādibina līdz 1.septembrim.

Plānots, ka jaunajā kapitālsabiedrībā brīvosta ieguldīs savu mantu, kas kļūs par valsts īpašumu, savukārt pašvaldība plāno ieguldīt 19 zemes vienības.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, Latvijā ir desmit ostas, taču stratēģiski nozīmīgi objekti ir trīs lielākās ostas - Rīgas, Liepājas un Ventspils osta, kurām ir būtiska loma valsts drošībā un tautsaimniecībā, kā arī vietējās pašvaldības darbībā un attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot stividorkompāniju prognozes un vērtējot globālās tendences un ekonomiskos procesus nozarē, Rīgas ostā šajā gadā tiek plānots kravu apgrozījuma pieaugums 5-6% apmērā, kopējam kravu apjomam šogad sasniedzot 22,8 milj. tonnu atzīmi.

2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem.

Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.

“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar egles iedegšanu Liepājas ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņojis uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Pašlaik uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanu pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs Nr. 64., 65., 73., 74., 75. un 76. un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Norvēģijas uzņēmums “Norpartners” specializējies stikla šķiedras elementu ražošanā un montāžā, kuram līdz šim bija piecas ražotnes Saldū. Norvēģijas kapitāla uzņēmuma NORPARTNERS meitas uzņēmums SIA “Norplast” 2021.gada vasarā iegādājās LSEZ AS "Piemare" kapitāldaļas un nomainīja nosaukumu uz “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pandēmija un karš iznīcina iepriekšējo loģistiku; visi atvērti jauniem risinājumiem

Māris Ķirsons, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā desmitiem gadu sekmīgi strādājošos un noslīpētos loģistikas konceptus ir noslaucījis no galda, un visi ir atvērti jauniem transporta un loģistikas risinājumiem.

Lai izmantotu šo doto iespēju, Latvijā ir jāveic vairāki mājasdarbi, sākot ar vienotu piedāvājumu kravu īpašniekiem un beidzot ar kļūdu labošanu Rail Baltica. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš.

Viņaprāt, Latvijā nemākam ne piedāvāt, ne arī pārdot (tas attiecas pirmkārt uz valsts aktīviem – dzelzceļš, ostas) tranzītkoridora pakalpojumus ar pievienoto vērtību – piegādēm uz jebkuru citu vietu Eiropā. Jebkurā šādā pilnās piegādes ķēdes piedāvājumā stratēģiskie pircēji vienmēr pievērš uzmanību tam, vai pati valsts arī iesaistās praktiski, kas arī zināmā mērā ir kā papildu uzticamības faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par vairāk nekā 2 miljoniem eiro pārbūvēs Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātni

Db.lv, 25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstīt uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības projektus, SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,1 miljonu eiro apmērā Salacgrīvas ostas pārvaldei.

Piešķirtais aizdevums paredzēts Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātnes Nr. 2 pārbūvei. Šobrīd jau ir uzsākti projektēšanas darbi.

“Salacgrīvas ostai ir būtiska nozīme reģionālajā uzņēmējdarbībā, un tā ir aktīvs kravu loģistikas centrs Ziemeļvidzemē. Pēc kravu apgrozījuma tā ir trešā lielākā starp Latvijas mazajām ostām. Sadarbībā ar SEB banku kopš 2015. gada esam veikuši būtiskas investīcijas ostā, sakārtojot ostas hidrotehnikas būves un attīstot pakalpojumu kvalitāti. Investīcijas ostā ir devušas iespēju paplašināt tās klientu loku, piesaistīt jaunas kravas, kā arī iesaisties jahtu tūrisma aktivitātēs, rīkojot regates un uzņemot burātājus,” komentē Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielajās ostās februārī turpinājās palielināties pārkrauto kravu apjoms, un pieaugums vērojams gandrīz visās kravu grupās, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie operatīvie dati.

Kopumā janvārī un februārī ostās pārkrauti 7,5 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 464,2 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2021. gada pirmajos divos mēnešos, kā arī par 18 tonnām vairāk nekā janvārī.

Kravu apgrozījumu ostās pagaidām nav ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā rezultātā pret Krieviju noteiktās starptautiskās sankcijas, taču sagaidāms, ka turpmāk šis faktors atstās būtisku iespaidu uz ostu darbu, pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits. "Transporta un loģistikas nozari ģeopolitiskā situācija ietekmē vairākos veidos – sākot no Eiropas Savienības un citu valstu noteiktajām sankcijām, lielo starptautisko uzņēmumu lēmumiem slēgt darbu Krievijā, visbeidzot arī preču gala saņēmēji bieži vien atsakās no kravām, kas tādā vai citādā veidā saistītas ar Krieviju," atzīst ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš 2014. gada Rīgas brīvostas pārvalde ciešā sadarbībā ar Rīgas pilsētā esošajām jahtu ostām un ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu īsteno apjomīgus jahtu ostu infrastruktūras attīstīšanas pasākumus.

Rīgas ostā šobrīd darbojas piecas jahtu ostas abos Daugavas krastos, te var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Jahtām un atpūtas peldlīdzekļiem kuģošana ir atļauta visā Rīgas ostas akvatorijā.

“Rīga un Rīgas osta jau dabīgi ir piemērota šādas jahtu ostu infrastruktūras attīstīšanai, tāpēc, ja vēlamies iezīmēt Rīgu un Rīgas ostu Skandināvijas un pat visas Baltijas jūras reģionā kā jahtošanai piemērotu vietu, mums ar savām idejām, darbību un investīcijām ir jāpalīdz šo jahtu ostu infrastruktūru izveidot. Attīstot jahtu ostas, redzam uzreiz vairākus ieguvumus – tas ir gan ieguldījums zaļā un veselīgā dzīvesveidā, gan veicina tūrisma attīstību un līdz ar to arī Rīgas un Latvijas atpazīstamību, gan paver iespēju dažādiem papildu biznesiem, piemēram, jahtu apkopēm, ēdināšanas un viesmīlības nozarēm, pilsētas tūrismam,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas ostai ir iespēja attīstīt jaunu pasažieru un ro-ro kravu termināli

Armanda Vilciņa, 30.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka 2025. gadā Rīgas Eksportostas dienvidu daļā darbu uzsāks jauns kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu terminālis, kas ievērojami audzēs Rīgas ostas konkurētspēju.

To intervijā DB norāda RoPax termināļa projekta vadītāja Jūlija Bērziņa. Viņa stāsta, ka šobrīd Deloitte ir prognozējis, ka šī projekta īstenošana ļaus palielināt Rīgas brīvostā apkalpoto pasažieru skaitu par 8% ik gadu, bet ro-ro (roll-on roll-off) kravu apjomus – par līdz pat 10%. RoPax projekta attīstītāju prognozes gan ir nedaudz konservatīvākas, viņi paredz attiecīgi 5% un 3% pieaugumu.

Fragments no intervijas

Šobrīd starp Rīgas brīvostas pārvaldi un AS Rīgas 1. saldētava kā RoPax projekta attīstītāju noslēgts nodomu protokols nolūkā izveidot jaunu ro-ro kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu termināli. Kāpēc mums pašlaik nepieciešams jauns terminālis?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānija slēdz ostas Krievijas kuģiem un paplašina finanšu sankcijas

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija ir noteikusi aizliegumu tās ostās iebraukt Krievijas kuģiem un paplašinājusi finanšu sankcijas pret Krieviju, teikts britu valdības paziņojumā.

Aizliegums apmeklēt Lielbritānijas ostas attiecas uz visiem kuģiem, kas pieder vai kurus pārvalda ar Krieviju saistītas personas.

Amatpersonas saņems papildu pilnvaras šādu kuģu aizturēšanai.

"Aizliedzot Krievijas kuģus mūsu ostās, mēs vēl vairāk izolējam Krieviju un graujam tās ekonomiskās iespējas, sodot ar badu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina militāro mašinēriju," paskaidroja Lielbritānijas transporta ministrs Grants Šapss.

Tika pieņemtas arī jaunas finanšu sankcijas, kas vērstas pret Krievijas Centrālo banku un Valsts labklājības valsts fondu, kas neoficiāli tiek saukts par Putina un viņam tuvāko aprindu "maku". Lielbritānijas fiziskajām un juridiskajām personām aizliegts sniegt finanšu pakalpojumus šīm Krievijas institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engures ostā uzņēmums SIA “O Yachts” ir uzbūvējis savu ceturto 14m garo “4 Klases” katamarānu “AONYX”, vēsta Tukuma novada pašvaldība.

Ar pārtraukumu uzņēmums SIA “O Yachts” strādā jau 6 gadus, kuru laikā ir uzbūvēti četri “4 Klases” (14m) katamarāni un divi “6 Klases” (līdz 20m), kuri 2021. gadā ir nominēti par labākajiem multi-korpusu klasē līdz 60 pēdām Eiropā un pasaulē.

Jaunais katamarāns veiksmīgi tiek gatavots ceļam uz Karību jūru un uzņēmums gatavojas būvēt nākamo “4 klases” katamarānu.

Kā top? SIA O-yachts katamarāni  

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «O- Yachts», vērojot, kā tiek...

Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis uzskata, ka Engures ostai ir pamats lepoties ar šādu ražotni ostā, kas ir unikāla ne tikai Latvijas bet arī Baltijas mērogā.

Saskaņā ar Latvijas transporta un ostu attīstības vadlīnijām, kā viena no mazo ostu prioritātēm ir definēta ražošana, kuras neatņemama sastāvdaļa ir zvejniecība un jūras transports. Šajā segmentā Engures osta izceļ zivju apstrādes uzņēmumu SIA “Unda”, jau minēto SIA “O Yachts”, kā arī ar 2020. gadā dibināto kuģu būves uzņēmumu SIA "Invessel”. SIA “Invessel” šobrīd būvē zvejas kuģi Norvēgijai, kurš tiks nolaists ūdenī šā gada beigās vai nākošā gada sākumā un tieši no Engures ostas varēs doties zvejot Ziemeļu un Norvēģu jūrās.

Šogad Engures ostas pārvalde Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta “Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana, EST-LAT177” ietvaros plāno uzstādīt degvielas uzpildes staciju jahtām un papildus jahtu piestātņu pontonus. Engures ostas pārvaldei šim projektam pieejamais budžets ir 100 000 eiro, t.sk. ERAF līdzfinansējums 85 000 eiro un Valsts budžeta līdzfinansējums 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina ES aizliegt autokravu pārvadājumus ar Krieviju un Baltkrieviju un šo valstu kuģu ienākšanu ostās

LETA--BNS, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministri aicinājuši Eiropas Savienību (ES) aizliegt autokravu pārvadājumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī šo valstu ienākšanu ES ostās, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Šodien es parakstīju trīs Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministru kopīgu aicinājumu ES institūcijām un citiem kolēģiem ieviest ES mēroga aizliegumu autokravu pārvadājumiem uz un no Krievijas un Baltkrievijas, vienlaikus aizliedzot šo valstu kuģu ienākšanu ES ostās," sociālajā tīklā "Facebook" otrdien, 22.martā, ierakstījis Skuodis.

Ministri pauduši cerību, ka šādi aizliegumi tiks apspriesti ceturtdien, 24.martā, un piektdien, 25.martā, Briselē paredzētajā ES samitā.

"Ņemot vērā, ka Krievijas brutālā agresija Ukrainā turpinās, ES rīcība ir vajadzīga šeit un tagad. Mēs ceram, ka ES valstu un valdību vadītāji, kas tiksies Briselē ceturtdien, nešaubīsies," piebildis Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rīgas Brīvostas flote" aizvadītā gada nogalē apstiprināja darbības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem, kas paredz modernizēt un papildināt "Rīgas Brīvostas flote" sniegto pakalpojumu klāstu, vēl vairāk audzējot savu tehnisko pakalpojumu kvalitāti, informē Rīgas Brīvostas pārvalde.

Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas tehnisko resursu modernizācijā, kas ietver gan tehniskās bāzes papildināšanu teritoriju apsaimniekošanas darbā, gan kuģu flotes modernizāciju.

""Rīgas Brīvostas flote" tehnisko resursu pilnveidošana ir pakārtota mūsu plāniem nodrošināt ostas tehnisko pakalpojumu sniegšanu jebkurā Latvijas ostā, kam šādi pakalpojumi būs nepieciešami. Mūsu pieredzi un navigācijas un hidrogrāfijas pakalpojumu kvalitāti jau tagad novērtē vairākas Latvijas ostas, ar kurām esam izveidojuši labu sadarbību. Uzskatām, ka ar esošajiem resursiem ir iespējams efektīvi nodrošināt pakalpojumus centralizēti – tādā veidā ostas var attīstīties tajos virzienos, kur tās var sekmēt kravu un klientu piesaisti, uzticot tehniskos pakalpojumus savas jomas profesionāļiem. Apvienojot spēkus, noteikti varam sasniegt vairāk un tā kopā stiprināt arī Latvijas ostu kopējo konkurētspēju," norāda SIA "Rīgas Brīvostas flote" valdes loceklis Kaspars Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments paudis atzinību Eiropas transporta un tūrisma operatoriem par palīdzību bēgļiem, pieprasījis Krievijai atdot nozagtās lidmašīnas un aicinājis pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā par ietekmi, ko nelikumīgais Krievijas karš pret Ukrainu atstāj uz ES transporta un tūrisma nozari, Eiropas Parlaments pauž pateicību Eiropas operatoriem, kas Ukrainas iedzīvotājiem piedāvā bezmaksas pārvadājumus ar vilcienu, autobusu, kuģi un lidmašīnu, Transports ir ES stratēģisks līdzeklis, lai Ukrainai un tās tautai apliecinātu solidaritāti un sniegtu atbalstu, viņi norāda.

EP deputāti uzsver, ka konflikta turpināšanās Ukrainā ietekmē ES transporta nozari, jo īpaši degvielas cenu pieauguma un loģistikas un piegādes ķēžu pārrāvumu dēļ. Viņi pauž, ka būtu jāatbalsta ES pārvadātāji, kam ir saikne ar Krievijas tirgu, palīdzot tiem savas pārvadājumu darbības pārorientēt prom no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Skultē varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro

LETA, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Ķīnas īstenoto Lietuvā ražoto preču blokādi dažas Lietuvas kompānijas mēģina savu produktu kravas virzīt caur Rīgas, Gdaņskas un citām Baltijas jūras ostām, un arī importētāji no Ķīnas meklē alternatīvas ostas, informējuši uzņēmumu pārstāvji.

"Eksports no Lietuvas uz Ķīnu ir apstājies," ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs.

Viņš teica, ka Ķīnas tirgum savu produkciju piegādāt pašlaik spēj tikai atsevišķas kompānijas, galvenokārt no tehnoloģiju sektora.

LPK prezidents atzina, ka situācija nav mainījusies, lai gan formāli Lietuva atkal ir iekļauta Ķīnas muitas sistēmās, no kurām tika izslēgta decembra sākumā.

"Deklarācijas ir iespējams aizpildīt, bet mēs nesaņemam apstiprinājumu par pabeigtajām deklarācijām," viņš raksturoja Lietuvas "teorētisko atgriešanos" Ķīnas muitas sistēmās.

"Klaipedos konteineriu terminalas" vadītājs un Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika sacīja, ka Lietuvas ražotāji un eksportētāji sāk izmantot kaimiņvalstu ostas, lai nogādātu savu produkciju Ķīnas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem varēs redzēt pēc apmēram mēneša

LETA, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem varēs redzēt pēc apmēram mēneša, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka pagaidām vēl nevar pateikt, kāda īsti būs sankciju ietekme, jo ir zināma inerce, proti, kravas joprojām tiek nosūtītas piegādātājiem.

"Nosūtītāji cenšas pēc iespējas ātrāk kravas dabūt ārā no Krievijas un Baltkrievijas pa esošajiem kanāliem," sacīja ministrs, piebilstot, ka tādējādi februāra beigās novērots pat neliels pieaugums kravu pārvadājumos pa dzelzceļu.

"Mēs arī redzam, ka sankcijas stājas spēkā pakāpeniski, līdz ar to ietekme uz dzelzceļa saimniecību būs redzama apmēram mēneša laikā," teica Linkaits, piebilstot, ka tādējādi tuvākā mēneša laikā ir jāsaprot, cik daudz kravu turpinās virzīties pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai.

Komentāri

Pievienot komentāru