Jaunākais izdevums

Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš pauda, ka 2022.gads vērtējams kā stabils, jo neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, ostā pārkrauto kravu apjoms salīdzinājumā ar 2021.gadu ir pieaudzis.

"Ostu darbība vienmēr ir bijusi ekonomikas spogulis, līdz ar to jebkuras izmaiņas tirdzniecībā un preču pārvadājumos ietekmē arī Rīgas ostu. Pēdējie trīs gadi ir bijuši izaicinājumu pilni visām nozarēm. Tomēr, ja pandēmijas kontekstā mēs runājām par nozares spēju atgriezties pie ierastās kārtības, tad 2022.gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka visticamāk kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas pašas kā iepriekš," pauda Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka 2022.gadā osta un tās termināļi saskārās ar milzīgiem izaicinājumiem. Tas ietvēra spēju atrast jaunas kravas un jaunus kravu tirgus, turklāt būt elastīgiem un attiecīgi pārveidot infrastruktūru pašlaik ir atslēgas jautājumi daudzu ostas termināļu dienas kārtībā.

Zeltiņš uzsvēra, ka gads ir rādījis, ka Rīgas osta ir gatava izaicinājumiem. "Krievijas tranzīta ogļu vietā pamazāk ienāk ogles no Kazahstānas, Āfrikas un citām ogļu ieguves vietām pasaulē. Krievijas tranzīta minerālmēslu vietā ostā izveidota ražotne Norvēģijas minerālmēslu fasēšanai," norādīja Zeltiņš, piebilstot, ka, protams, pašreizējie apjomi vēl nespēj kompensēt kādreizējo tranzīta plūsmu, tomēr iesākums ļauj ar cerību raudzīties nākotnē.

Šogad Rīgas ostā atgriezās ogļu pārvadājumi. Eiropas valstīm meklējot alternatīvus risinājumus Krievijas oglēm, kā arī Rīgas ostas pārvaldei un komersantiem aktīvi darbojoties jaunu sadarbības partneru un piegāžu ķēžu meklējumos Rīga pakāpeniski ir kļuvusi par ostu, kur ogļu kravas tiek gan atvestas gan aizvestas ar kuģiem. Šis gads ir prasījis intensīvu Rīgas ostas termināļu darbu, meklējot jaunus sadarbības partnerus, kā arī ieviešot jaunus risinājumus loģistikas procesos un kravu pārkraušanā.

Tāpat šogad pieaugusi caur ostu sūtīto konteinerkravu plūsma. Decembra sākumā jau ir pārsniegts visā pagājušajā gadā pārkrauto konteineru apjoms. Ostas pārvaldē skaidro, ka pieaugumu saistīts ar pandēmijas ietekmes samazināšanos pašā gada sākumā, bet galvenokārt ar kara dēļ izjauktām loģistikas ķēdēm un alternatīvu konteineru piegāžu ceļu veidošanu caur Rīgas ostu.

Ostas lielākā kravu grupa joprojām ir mežsaimniecības kravas, tomēr to apjoms ir mazāks nekā pērn, kas skaidrojams gan ar resursu nepietiekamību, gan izmaksu sadārdzināšanos, gan arī to, ka, kāpjot vispārējām izmaksām, eksporta tirgos sarūk ekonomiskā aktivitāte.

Brīvostā arī skaidroja, ka pēdējo gadu periodā Rīgas ostā vērojama stabila lauksaimniecības produktu kravu pieauguma tendence. To veicinājusi ostas termināļu darbība pārkārtojot darbību un pielāgojot infrastruktūru lauksaimniecības kravu kraušanai, kā arī Latvijas lauksaimnieku ienākšana ostā, 2021.gadā Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS iegādājoties ostas termināļa SIA "Alpha osta" kapitāla daļas. Rezultātā kopš 2018.gada Rīgas ostā par vairāk nekā 2,5 reizēm pieaudzis labības un lauksaimniecības produktu kravu īpatsvars, 2021.gadā sasniedzot 2,94 miljonus tonnu.

Šogad Rīgas ostas lauksaimniecības kravu apgrozījuma rādītāji saglabāsies pērnā gada līmenī. Lauksaimniecības kravu segmentā gads iezīmējas ar ostas pārvaldes un ostas komersantu aktīvu iesaistīšanos alternatīvu Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta ceļu meklējumos un dažādu pavisam jaunu kravu veidu un piegāžu ķēžu veidošanā. Bez tradicionālajām graudaugu, rapša un pākšaugu kravām, šogad ienāca vairāki kuģi ar Brazīlijas cukuru, kas pēc tam tika nosūtīts uz Uzbekistānu.

Rīgas osta ir lielākā osta Latvijā pēc pārkrauto kravu apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā Rīgas brīvostas valdes sēdē apstiprināts Rīgas brīvostas pārvaldes Gada pārskats par 2021. gadu. Par spīti pandēmijas radīto seku ietekmei uz globālo ekonomiku un transporta sektoru kopumā, Rīgas brīvosta aizvadītajā gadā strādājusi ar pozitīvu finanšu rezultātu.

"Esmu gandarīts, ka šajā trauksmainajā, nozarei sarežģītajā laikā spējām noturēt Rīgas ostas finanšu stabilitāti. Saskaņā ar auditētā finanšu pārskata datiem, 2021. gadā Rīgas ostas ieņēmumu pārsniegums pār izmaksām veidoja 2,26 miljonus eiro, kas liecina par saimniecisku finanšu plānošanu", informē valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Esam spējuši sabalansēt izdevumus ar nepieciešamību investēt ostas tālākā attīstībā - gan ostas infrastruktūras uzlabošanā, gan ostas procesu digitalizācijā. Tā piemēram, šobrīd aktīvi turpinās darbs pie ostas industrializācijas, jauna saules enerģijas parka attīstības, kā arī vairākiem ārvalstu investīciju projektiem", turpina V.Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eko Osta piesaka jaunu stratēģiju investīciju piesaistei

Db.lv, 21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pārvaldības uzņēmums Eko Osta piesaka jaunu attīstības stratēģiju Ekofit:2030. Tā kā Eiropā energoresursu cena palielinās, uzņēmums saredz izaugsmes un konkurences priekšrocības ogļūdeņražu izejvielu (eļļas, degvielas izejvielas) pārstrādes segmentā.

Jaunā stratēģija paredz divu pakāpju izaugsmi: pirmajā posmā tiks paplašināts darbības mērogs atbilstoši inovāciju tendencēm, savukārt otrajā notiks investoru kapitāla piesaiste, neizslēdzot iespēju nākotnē uzņēmumu kotēt biržā.

Komentējot jauno stratēģiju, SIA Eko Osta valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs norāda, ka jau pašlaik Eko Osta ir pievilcīgs investīciju mērķis, tāpēc netiek izslēgta investīciju piesaistes iespēja.

"Esam spēcīgs un pievilcīgs uzņēmums savā nozarē, kas nodrošina vides pārvaldības pakalpojumus, kā arī Eiropas "zaļā pārkārtošanās" dod impulsu jaunai izaugsmes stratēģijai. Turklāt zaļo tehnoloģiju investīciju objekti kļūst arvien vilinošāki kā Eiropā, tā arī pasaulē, tomēr pieejamo aktīvu skaits pašlaik ir krietni zemāks par pieprasījumu," komentē A.Laškovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izsolīs teritorijas nomas tiesības saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās

Db.lv, 16.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde otrdien, 22.novembrī, izsolīs teritorijas nomas tiesības saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Rīgas brīvostas pārvaldē norāda, ka ir noslēgusies pieteikšanās pārvaldes izsludinātajam atklātajam konkursam par teritorijas nomas tiesībām saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās.

Rīgas ostas teritorijā paredzēts izveidot saules paneļu parku ar nominālo jaudu vismaz 100 megavatu (MW) un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100 000 megavatstundu (MWh) gadā.

Konkursā pieteikušies vairāki dalībnieki, visi - starptautiskas kompānijas vai to pārstāvniecības Latvijā, kas savā darbībā jau realizējušas lielapjoma saules parkus arī citviet Eiropā. Plašāka informācija par pretendentiem var tikt sniegta pēc izsoles procedūras beigām.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (AP) norāda, ka saules parka izveide ļaus attīstīties vairākos virzienos, pirmkārt, tā ir pieejama zaļā elektroenerģija, kuru varēs izmantot gan ostas uzņēmumi, gan arī citi uzņēmumi pilsētā, tādējādi ostas infrastruktūra kļūs zaļāka un klimatneitrālāka. Otrkārt, saules parks un zaļās enerģijas pieejamība ostas uzņēmumiem ļaus attīstīt arī citus inovatīvus alternatīvās enerģijas projektus, tostarp saistībā ar ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un izmantošanas ostas un pilsētas vajadzībām. Treškārt, šādi projekti ļauj turpināt virzību uz enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pērn pārkrauti 48,078 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 25,608 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 26,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.

Tostarp ogles pārkrautas 8,417 miljonu tonnu apmērā, kas ir 4,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 6,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 1,918 miljonu tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 4,6%, bet ķīmiskās beramkravas - 779 600 tonnu apmērā, kas ir par 56,1% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2022.gadā pārkrautas 13,893 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,771 miljona tonnu apmērā, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 4,742 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,4% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,883 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot uzņēmuma kravu pārkraušanas un uzglabāšanas kapacitāti, Rīgas Brīvostā bāzētais ostas pakalpojumu nodrošinātājs WT Terminal investējis 2,6 miljonus eiro jauna angāra izbūvē. 1,9 miljoni eiro kā līdzfinansējums piesaistīts no bankas Citadele.

WT Terminal nodarbojas ar ostas pakalpojumu sniegšanu – kravu apstrādi un glabāšanu, un starp populārākajām izejvielām ir koksnes un dažādu graudu kravas. Jaunais 3600 kvadrātmetru platībā izbūvētais angārs jau ir nodots ekspluatācijā un stiprinās uzņēmuma kapacitāti graudaugu uzglabāšanā par aptuveni 60 %.

“Šobrīd graudaugu kravas ir ļoti pieprasītas gan pasaulē aktuālo notikumu dēļ, gan arī tāpēc, ka Latvijai ir kompetence šīs kravas apstrādāt un eksportēt. Kopš jūnija mēneša kravu sūtījumi no Krievijas un Baltkrievijas ir principā apstājušies, un, protams, ka mainīt loģistikas ķēdes ražas novākšanas brīdī ir liels izaicinājums, taču šobrīd ir izdevies atrast jaunus partnerus Ukrainā, kas spēj daļēji kravu kritumu kompensēt,” atklāj WT Terminal valdes loceklis Andis Bunkšis, piebilstot, ka uzņēmuma pārkrauto kravu galveno apjomu šobrīd nodrošina vietējās realizācijas jeb Latvijā saražotās izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru