Enerģētika

Izsolīs teritorijas nomas tiesības saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās

Db.lv, 16.11.2022

Jaunākais izdevums

Rīgas brīvostas pārvalde otrdien, 22.novembrī, izsolīs teritorijas nomas tiesības saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Rīgas brīvostas pārvaldē norāda, ka ir noslēgusies pieteikšanās pārvaldes izsludinātajam atklātajam konkursam par teritorijas nomas tiesībām saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās.

Rīgas ostas teritorijā paredzēts izveidot saules paneļu parku ar nominālo jaudu vismaz 100 megavatu (MW) un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100 000 megavatstundu (MWh) gadā.

Konkursā pieteikušies vairāki dalībnieki, visi - starptautiskas kompānijas vai to pārstāvniecības Latvijā, kas savā darbībā jau realizējušas lielapjoma saules parkus arī citviet Eiropā. Plašāka informācija par pretendentiem var tikt sniegta pēc izsoles procedūras beigām.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (AP) norāda, ka saules parka izveide ļaus attīstīties vairākos virzienos, pirmkārt, tā ir pieejama zaļā elektroenerģija, kuru varēs izmantot gan ostas uzņēmumi, gan arī citi uzņēmumi pilsētā, tādējādi ostas infrastruktūra kļūs zaļāka un klimatneitrālāka. Otrkārt, saules parks un zaļās enerģijas pieejamība ostas uzņēmumiem ļaus attīstīt arī citus inovatīvus alternatīvās enerģijas projektus, tostarp saistībā ar ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un izmantošanas ostas un pilsētas vajadzībām. Treškārt, šādi projekti ļauj turpināt virzību uz enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.

Starptautiskā teritorijas nomas tiesību izsole saules enerģijas parka attīstībai notiks klātienē 2022.gada 22.novembrī Rīgas brīvostas pārvaldē. izsolē tiks atlasīts izdevīgākais piedāvājums.

Nomas tiesības saules paneļu parka izveidei izsolīs uz kopumā 16 zemes gabaliem ar kopējo platību 176,9 hektāri ar nosacījumu, ka iznomātajā teritorijā ir jāveic saules paneļu parka izveide un jāīsteno atjaunojamās elektroenerģijas ražošana.

Nomas līguma termiņš ir 45 gadi, savukārt elektroenerģijas ražošana būs jāsāk piecu gadu laikā no nomas līguma noslēgšanas.

Paredzams, ka līgums ar nākamo saules parka attīstītāju varētu tikt noslēgts līdz šā gada beigām.

Zeps informē, ka brīvostas pārvalde izvirzījusi mērķi uzņemties līderību ūdeņraža tehnoloģiju pielietošanā, pilotēšanā, gan arī reālu dzīvotspējīgu risinājumu ieviešanā Rīgas ostā, tostarp saistībā ar dažādu iekšējā transporta nodrošināšanu, lokomotīvju vai apkalpes kuģu darbināšanu, nodrošināt labus nosacījumus, lai nākotnē ostā attīstītos visa infrastruktūra, kas spēj apkalpot starptautiskus kuģus, kas darbināmi ar šo un citām alternatīvajām degvielām.

"Tas ir nākamais solis, lai Rīgas osta virzītos uz mērķi kļūt par tehnoloģiju inovāciju centru - citiem vārdiem, mēs attīstām jauno Spilves industriālo parku, kur atradīsies ne tikai ražošanas un loģistikas infrastruktūra, bet tiks īstenota arī viedo tehnoloģiju attīstības," uzsver Zeps.

Brīvostā atzīmē, ka tieši ūdeņradis jau tuvākajā laikā kļūs par vienu no dekarbonizētās ekonomikas pamatelementiem. Šī joma ir ieguvusi īpašu aktualitāti Eiropā un Eiropas Savienībā līdz ar Eiropas Zaļā kursa apstiprināšanu un Eiropas Savienības Ūdeņraža stratēģijas pieņemšanu 2020.gada jūlijā. Līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā, šis jautājums ir materializējies kā "RePowerEU" plāns, kura mērķis ir mazināt Eiropas ekonomikas atkarību no Krievijas fosilā kurināma piegādēm, veicinot Eiropas izcelsmes alternatīvo kurināmā un degvielas ražošanu, energoefektivitātes un energotaupības pasākumus, līdz ar būtiski palielinātiem Eiropā saražotā un importētā ilgtspējīgā ūdeņraža apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Latvijas Banka sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēdza darbu pie vēl viena saules paneļu parka īstenošanas.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 384 saules paneļi ar kopējo jaudu 142 kilovati (kW), kas ik gadu saražos gandrīz 126 660 kilovatstundas (kWh) zaļās elektroenerģijas. Uzstādot šos saules paneļus, atmosfērā gadā nonāks par 49,71 tonnu mazāk CO2 emisiju ‒ tas ir līdzvērtīgi 2260 iestādītiem kokiem .

Plānots, ka šīs saules paneļu elektrostacijas saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 8% no Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas elektroenerģijas gada patēriņa. Kopējās investīcijas projektā ir 124 154 eiro, un uzstādītā saules paneļu sistēma atmaksāsies aptuveni četros gados (pie pašreizējām elektroenerģijas cenām).

“Saules enerģijas plašāka izmantošana ir viens no pasākumiem, kurus Latvijas Banka īsteno ilgtspējas, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. Pirmais saules enerģijas projekts tika realizēts jau 2018. gadā, kad alternatīvu enerģijas avotu ieviešana korporatīvajā sektorā vēl bija “bērna autiņos” un elektroenerģijas cenas bija salīdzinoši zemas. Gan jaunie, globālie izaicinājumi klimata jomā, gan it īpaši Krievijas uzbrukums Ukrainai, kā rezultātā ir būtiski kāpušas energoresursu cenas, ir mainījuši sabiedrības izpratni par atjaunīgo un videi draudzīgo energoresursu lomu, iespējām un izdevīgumu. Neapstāsimies pie sasniegtā, bet turpināsim darbu klimata jomā – gan mainot savus ikdienas paradumus, gan ieviešot tehnoloģiski komplicētus, bet videi draudzīgus risinājumus, gan veicinot kopumā finanšu sektora pārkārtošanos klimatneitralitātes virzienā,” saka Latvijas Bankas eksperts klimata pārmaiņu jomā, Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Dzintars Jaunzems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ.

Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās 

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus...

Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi?

Jā. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Tarifa izmaiņas skars visas mājsaimniecības - gan tradicionālos patērētājus, gan t.s., aktīvos klientus - elektrības ražotājus mikroģenerācijā; tas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas un elektrības patēriņa paradumiem. Mikroģenerācijas klientiem tāpat kā līdz šim tiks piemērots tāds pats tarifs kā citām mājsaimniecībām ar atbilstošiem pieslēguma parametriem – ne lielāks un ne mazāks. Tomēr tieši mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus, iespējams, saņēmušas arī valsts atbalsta programmas maksājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā, pauž īpašu satraukumu par tarifa kāpumu, pat 700% apmērā.

Te nepieciešams viest skaidrību. Ir tiesa, ka mājsaimniecībām ar 3 fāzu pieslēgumu tieši tarifa fiksētās daļas jeb maksas par pašu pieslēgumu sadales tīklam sadārdzinājums būs diezgan būtisks. Jā, tas skars arī mikroģenerācijas klientus. Tomēr kopējo maksu par sadales pakalpojumu veido gan fiksētā, gan mainīgā tarifa komponente. Fiksētā - par pieslēgumu, mainīgā - par pārvadītajām kilovatstundām. Piemēram, mājsaimniecība ar trīs fāzu 32A pieslēgumu un vidējo patēriņu 500 kWh mēnesī, līdz šim par sadales pakalpojumu maksāja 26,78 EUR, no tiem 6,4 EUR fiksētā daļa, 20,38 EUR mainīgā. Atbilstoši izmaiņām maksa pieaugs par aptuveni 145% un būs 65,44 EUR, no kuriem 47,27 EUR fiksētā daļa un 18,18 EUR mainīgā. Ja skatāmies uz pārliecinoši lielāko klientu grupu, aptuveni 600 tūkst. mājsaimniecībām, ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu ap 100 kWh mēnesī, izdevumi par sadales pakalpojumu varētu pieaugt par 6 līdz 8 EUR.

Ja mājsaimniecība pilnīgi visu sev nepieciešamo elektroenerģiju saražo pati un neko nenodod tīklā, tad, protams, tā maksās tikai fiksēto pakalpojuma daļu - tātad mazāk nekā citas mājsaimniecības, kuras arī saņem elektroenerģiju no tīkla un attiecīgi maksā gan tādu pašu fiksēto tarifa daļu, gan arī mainīgo - atbilstoši patēriņam. Atsakoties no saules paneļiem, mājsaimniecība maksātu gan šo fiksēto, gan mainīgo tarifa daļu, gan turklāt vēl iegādātos elektroenerģiju no tirgotāja. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums.

Tarifa projekta pamatotību vērtēs SPRK. Arī “Sadales tīkls” cer, ka tā apspriešanas periodā elektroenerģijas cenas prognoze vēl samazināsies, un tas atstās pozitīvu - izmaksas mazinošu iespaidu uz tarifa projektu. Papildus tam, ja tarifa piemērošanas laikā elektroenerģijas cenas turpinās kristies, tad regulējuma projekts paredz sistēmas operatoram pienākumu jau nākamajā gadā koriģēt tarifa vērtības uz leju. Tomēr tas nekādā veidā nemaina faktu, ka sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai ir konkrētas izmaksas (tīkla uzturēšana, atjaunošana, attīstība u.tml.) un ka maksa tiek attiecināta uz tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Jaunā tarifa struktūra veidota tā, lai mudinātu klientus izvēlēties efektīvu pieslēgumu, samērojot tehniskās iespējas jeb pieslēguma jaudu ar savām faktiskajām vajadzībām. Joprojām samērā liela klientu daļa uztur lielāku pieslēguma jaudu nekā nepieciešams, tas sistēmai rada papildu slogu un palielina izmaksas, kā arī liedz jauniem klientiem izmantot jau izbūvēto, teorētiski aizņemto, bet faktiski nenoslogoto jaudu. Tāpēc aicinām ikvienu klientu pārskatīt savus patēriņa paradumus un attiecīgi nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Viena no izskanējušām bažām ir par to, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Jāņem vērā, ka jaudas ierobežojumi VARAM atbalsta saņēmējiem veidoti, lai nodrošinātu optimālu balansu starp iekārtas ražošanas jaudu, klienta patēriņu un potenciālo ietekmi uz tīklu un tā attīstības izmaksām. Piemēram, lai saules paneļus uzstādīt un saņemt arī valsts atbalstu varētu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, turklāt vasarās neveidotos tīkla pārslodze. Gadījumi, kad klients ir izvēlējies palielināt pieslēguma jaudu, lai uzstādītu lielākas jaudas mikroģeneratoru un vienlaikus saņemtu valsts atbalstu, ir ļoti reti, saskaņā ar "Sadales tīkla” datiem tie ir mazāk nekā 1% gadījumu.

Šīs mājsaimniecības ietekmēs sadales tarifa fiksētās daļas pieaugums, bet tas nenozīmē, ka kļūst neizdevīgi saules paneļi. Saules paneļi neaizvieto sadales pakalpojumu, saules paneļi aizvieto nepieciešamību pirkt elektrību no kāda cita.

Vai plānotās tarifa izmaiņas būs šķērslis lielo zaļās enerģijas projektu attīstībai?

Ir tiesa, ka zaļās enerģijas ražošanas komerciālajiem projektiem (ne mikroģenerācijas klientiem un tiem, kuri ražo elektrību primāri savam pašpatēriņam) tarifs pieaugs par 570%. Par šo arī mēs paši esam pauduši bažas, un turpināsim to darīt. Iemesls ir vienkāršs. AS “Augstsprieguma tīkls” nepiemēro “Sadales tīkls” ražotāju tarifu, attiecīgi par visām jaudām tiek maksāts patērētāju tarifs. Arī situācijās, kad jaudas būtu mazināmas, jo patērētājiem tās nav nepieciešamas, ražotāju rezervētās jaudas liedz samazināt transformatoru jaudas.

Attiecīgi uz ražotājiem ir pamatoti attiecināt tādu izmaksu apjomu, kādu “Sadales tīkls” par jaudu maksā “Augstsprieguma tīkls”. Faktiski "Sadales tīkls" tālāk ir spiests novirzīt šīs izmaksas uz ražotājiem, jo būtu nepamatoti šīs izmaksas izlīdzināt pa dažādām patērētāju grupām. Esam vērsuši gan pārvades operatora, gan SPRK uzmanību, aicinot AS "Augstsprieguma tīkls" pārskatīt šos, mūsuprāt, netaisnīgos izmaksu attiecināšanas principus, jo citiem pārvades operatora klientiem ģenerācijas komponentes maksa ir pat samazināta. Tarifam saskaņā ar Eiropas rekomendācijām ir iespējami jāseko izmaksu struktūrai, jābūt pamatotam un caurspīdīgam. Tāpēc šobrīd tarifa priekšlikumā sadales sistēmai pieslēgtajiem klientiem tarifa pieaugums atbilst pārvades tarifa maksai, kas iekļauta sadales pakalpojumā.

"Sadales tīkls" joprojām ir gatavs darīt visu, lai pieņemtu tīklā ikvienu zaļās enerģijas kilovatstundu, un tam jānotiek sabalansēti gan izmaksu, gan investīcju ziņā, lai ieguvēji ir gan zaļās enerģijas ražotāji, gan patērētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Divos saules enerģijas parkos plāno investēt kopumā apmēram 140 miljonus eiro

LETA, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi "SP Austrumi" un "SP Rietumi" divos saules enerģijas parkos plāno investēt kopumā apmēram 140 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja abu uzņēmumu īpašniece Anastasija Udalova.

Tostarp "SP Austrumi" saules parkā Jelgavā plānots investēt 60 miljonus eiro, bet "SP Rietumi" saules parkā Vidzemē - līdz 80 miljoniem eiro.

Jautāta, ka radās doma veidot divus saules parkus, Udalova sacīja, ka, saņemot rēķinus par gāzi un elektrību "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā" un kosmētikas ražotājā "H.A. Brieger", radās interese par to, kā pašiem ģenerēt elektrību.

Pašlaik projektam Jelgavas lidlauka teritorijā saņemta Ekonomikas ministrijas atļauja un noslēguma stadijā ir tehnisko noteikumu saņemšana no "Augstsprieguma tīkla". Tikko būs apstiprināti tehniskie noteikumi, "SP Austrumi" pasūtīs saules paneļus un sāksies investīcijas, skaidroja Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar tiesību normu izmaiņām draud apturēt saules un vēja enerģijas parku projektu attīstību Latvijā

Gatis Lazda, Evecon valdes priekšsēdētājs, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās

Gatis Lazda, Evecon valdes priekšsēdētājs, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat 7 reizēm.

Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt “zaļākām”, ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu. Plānotās izmaiņas būs jauns šķērslis arī valstij svarīgo zaļās enerģijas lielo projektu attīstībai, jo uzkraus kārtējās papildu izmaksas, kas kavēs lētākas elektroenerģijas ražošanu. Tarifu projektā paredzētā maksa elektroenerģijas ražotājiem palielinās par 570%. Tāpēc AS Sadales tīklu jauno tarifu projektu varam uzskatīt par būtisku atkāpšanos no valsts līdz šim veidotās politikas CO2 mazināšanas jomā.

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums 

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules...

Jauno tarifu mērķis ir palielināt AS Sadales tīkls ieņēmumus, tajā skaitā uz zaļās enerģijas ražošanas rēķina. Un šis ir brīdis, kad valstiskā līmenī ir jāizvēlas – vai nu visi strādājam, lai kāpinātu atsevišķu valsts uzņēmumu peļņu, vai arī turpinām uzsākto ceļu energoneatkarības un energoefektivitātes virzienā, tiecoties sasniegt ES līmenī noteiktos Zaļā kursa mērķus CO2 mazināšanas jomā. Lietuvā un Igaunijā šādus “drakoniskus” tarifus zaļajiem projektiem neviens neplāno uzlikt, un tas nozīmē, ka Latvija sistēmiski turpinās palielināt savu atpalicību no abām kaimiņvalstīm zaļās enerģētikas jomā.

Šobrīd Lietuvā par elektroenerģijas ražošanu un nodošanu tīklā atsevišķa maksa nav jāmaksā, savukārt Igaunijā šī maksa ir gandrīz uz pusi mazāka. Piemēram, ja pašlaik Latvijā elektroenerģijas ražotāju tarifs – gada maksa par 1MW ir 2480 EUR, tad šobrīd tiek plānots pieaugums par 570% jeb 16600 EUR par katru MW. Vidēja lieluma saules parkam (5MW) plānotā gada maksa ir teju 100 000 EUR, nemaz nerunājot par grandiozām jaudas rezervācijas maksām, pieslēguma izmaksām u.c. jauninājumiem no ST puses. Līdzīgas izmaiņas piedzīvos arī mājsaimniecības.

Līdz šim Latvijas politika bija vērsta uz to, lai atbalstītu mājsaimniecību pāriešanu uz energoefektīvākiem un lētākas enerģijas risinājumiem, kā arī aizstātu ierastos apkures veidus ar “zaļākiem” risinājumiem. Atbilstoši visā valstī pēdējos gados pieauga to mājsaimniecību skaits, kas ir aprīkotas ar saules paneļiem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem.

Paļaujoties uz šo valsts energoefektivitātes politiku un valsts atbalsta pieejamību, iedzīvotāji un uzņēmumi pēdējos gados veica nozīmīgus ieguldījumus savos mājokļos un uzņēmumos. Iedzīvotāji un uzņēmumi rekordlielos apmēros aizņēmās un investēja, lai pēc iespējas ātrāk efektivizētu savus mājokļus. Savukārt AS Sadales tīkls jauno tarifu projektu varam uzskatīt par mēģinājumu sagraut visu to, kas valstiskā līmenī pēdējo gadu laikā ir paveikts Latvijā energoefektivitātes un energoneatkarības jomā. Jaunie AS Sadales tīkla tarifi primāri sodīs visas tās mājsaimniecības, kas pēdējos gados ieguldīja energoefektivitātē un zaļās enerģijas risinājumos. Plānotā rēķinu samazinājuma vietā tieši viņiem izmaksas nevis samazināsies, bet gluži pretēji pieaugs.

Ar būtiskāko cenas pieaugumu tiks sodītas mājsaimniecības, kas izmantoja valsts atbalstu mikroģeneratoru, saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Programma paredzēja, ka uzstādīto saules paneļu un vēja ģeneratoru maksimālā atļautā ražošanas jauda nedrīkst pārsniegt 50% no pieslēguma maksimālās atļautās slodzes. Lai mājsaimniecības varētu saražot sev nepieciešamo elektroenerģiju un pēc iespējas vairāk uzkrātu vēlākai izmantošanai (NETO norēķinu sistēma), tām bija nepieciešams palielināt atļauto pieslēguma jaudu. Tagad tieši šīs mājsaimniecības sagaida visaugstākais tarifu pieaugums. Faktiski Sadales tīkls sadārdzina mikroģeneratoru īpašniekiem iespēju izmantot pašu saražoto enerģiju, kas iepriekš tika uzkrāta kopējā tīklā, un piespiedīs pāriet no NETO sistēmas uz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās elektroenerģijas iegādi. Arī šajā gadījumā neatrisināts paliek jautājums par ienākuma nodokļu piemērošanu mazajiem elektroenerģijas ražotājiem.

Protams, zaļās enerģijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerģiju tīklā un kuru pašu patēriņš ir niecīgs, kā arī lietotāji ar saules paneļiem nav izdevīgi AS Sadales tīkls, jo samazina uzņēmuma ieņēmumus. Mājsaimniecības un uzņēmumu spēja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas ir būtiski ietekmējusi AS Sadales tīkls finanšu rādītājus. Tāpēc arī jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novērojams tieši fiksētajām jaudas komponentēm, kas veicina valsts uzņēmuma tūlītēju peļņas palielinājumu neatkarīgi no lietotāju patēriņiem.

Mājsaimniecības, kuras uzstāda mikroģeneratorus, plāno izveidot elektroauto uzlādes staciju un domā par apkures maiņas risinājumiem, tipiskā pieslēguma jaudas izvēle ir vismaz trīs fāžu 32A pieslēgums. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka tieši šajā pozīcijā tiek plānots vislielākais tarifu pieaugums uz fiksēto komponenti vien līdz pat 350% apmērā. Piedāvātais tarifu projekts paredz divus variantus – vai nu lielu maksu par jaudas uzturēšanu un mazāku cenu par pārvadi, vai arī pretēji – dārgāku pārvadi un lētāku jaudas uzturēšanu. Pie tam, jaunajā tarifu projektā vairs nav paredzēts lētāks tarifs elektroenerģijas piegādei naktī.

AS Sadales tīkls tarifiem ir būtiska nozīme gan esošo, gan jaunu enerģijas ražošanas projektu īstenošanā, lai panāktu gan Latvijas energoneatkarību, gan videi draudzīgāku un lētāku elektroenerģiju. Mākslīgi sadārdzinot zaļās enerģijas ražošanas izmaksas, kārtējo reizi tiek likti šķēršļi Latvijas energoneatkarībai un tādu elektroenerģijas projektu attīstībai, kas iedzīvotājiem ilgtermiņā varētu nodrošināt lētāku elektrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu vieta 3,8 hektāru platībā. Pabeigta arī parka teritorijā esošo ēku – jauniešu mājas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas – izbūve.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu - tā kopējās izmaksas ir 8 953 949,09 eiro, no tiem ERAF finansējums ir 1 440 865,05 eiro, valsts budžeta dotācija – 140 565,73 eiro, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējums – 7 372 518,31 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 117 484,83 eiro un neattiecināmās izmaksas – 6 255 033,48 eiro.

Parkā ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem pieejami rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā. Zaļās zonas parkā veido 61% no kopējās parka teritorijas, ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtota arī pikniku zona gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas ražotājs Sunly piesaistījis aptuveni 200 miljonus eiro investīcijas, lai veidotu un paplašinātu savu atjaunojamās enerģijas portfeli Baltijā un Polijā.

Piesaistītais kapitāls ietver Sunly esošo akcionāru ieguldījumus. Uzņēmums arī uzsāk jaunu sadarbību ar Mirova, kas ir Natixis Investment Managers saistītais uzņēmums un Francijas vadošs aktīvu pārvaldītājs, kas specializējas ilgtspējīgos ieguldījumos.

Mirova kļūs par lielāko Sunly akcionāru, tomēr nevienam no investoriem nepieder Sunly akciju kontrolpakete.

Kapitāla pieaugums tiks izmantots, lai īstenotu divu gadu investīciju plānu, kas paredz turpmāku saules un vēja enerģijas projektu attīstību Baltijas valstīs un Polijā 17,9 GW ražošanas jaudas apmērā. Latvijā plānots attīstīt projektus, kas sasniegtu 3,2 GW ražošanas jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ST: Latvija ievērojami apsteidz Igauniju mikroģenerācijas attīstības tempos

Db.lv, 19.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības ražošana, izmantojot saules enerģiju, Latvijā turpina attīstīties straujiem soļiem, turklāt mikroģenerācijas (pašražošana mājsaimniecībās) attīstības tempi Latvijā patlaban ir ievērojami lielāki nekā Igaunijā, kur izkliedētās ģenerācijas bums sākās ātrāk, apgalvo AS "Sadales tīkls" (ST).

Ja Latvijā sadales tīklam 2022. gada pirmajā pusē (janvāris – jūnijs) tika pieslēgti ap 2800 jaunu mikroģeneratoru jeb vidēji ap 470 mēnesī, Igaunijā tie bija 1165 mikroģeneratori jeb ap 200 mēnesī .

Kopējais sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits, noslēdzot pirmo pusgadu, Latvijā bijis ap 4800, Igaunijā – 5580. Uz šo brīdi kopējais sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits Latvijā jau pārsniedzis 7200 mikroģeneratoru (ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu ap 56 megavati (MW)), tātad aptuveni pusotra mēneša laikā sistēmai pieslēgti vēl ap 2400 jauni mikroģeneratori. Turklāt jūlijā AS "Sadales tīkls" saņemts rekordliels jaunu mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu skaits – gandrīz 2200. Salīdzinājumam – pērnā gada jūlijā tika saņemts pavisam ap 140 pieteikumu – apmēram 16 reizes mazāk. Ņemot vērā nerimstošo interesi, paredzams, ka līdz gada beigām sistēmai pieslēgto ģeneratoru skaits varētu pārsniegt 10 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamajā īpašumā “Rajas”, kas atrodas 2.8 kilometru attālumā no Carnikavas centra un 4.4 kilometru attālumā no Ādažu centra, uzsākta saules paneļu uzstādīšana lielā platībā, informē pašvaldībā.

Darbi paredz kabeļu montāžu, kas tiks ierakti 0.6 metru dziļumā, kā arī saules bateriju “LG 365 QIC-A5 Neo R Black” uzstādīšanu. Saules paneļu uzstādīšana un tiem nepieciešamo pamatu izbūve iecerēta 4.8 hektāru platībā. Darbi uzsākti pirms vairākām nedēļām un tos plānots noslēgt nākamā gada pavasarī.

Saules paneļu parks būs viens no lielākajiem pat Latvijas mērogā, norāda projekta attīstītāji. Kopumā plānots uzstādīt 14 000 paneļu. Paredzētā invertora nododamā jauda būs 6 MW, bet nododamā jauda gadā – aptuveni 3350MWh.

Ādažu vidusskola 2021. gadā patērējusi 758.95MWh elektroenerģijas, tātad ar plānoto saules paneļu parka jaudu elektroenerģijas pietiktu vairāk nekā četrām šāda tipa ēkām. Savukārt pašvaldības ēka Gaujas ielā 33, kur atrodas gan dome, gan Kultūras centrs un Mākslu skola, gadā patērē nepilnas 500 MWh elektroenerģijas (482.45).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji augot elektroenerģijas cenām, daudzi meklē veidus kā mainīt paradumus un ietaupīt. Taupības un ilgtspējas paradumu veidošanā var palīdzēt dažādas mobilās lietotnes – šie rīki tālrunī ne tikai atvieglos enerģijas patēriņa uzraudzību, bet arī nodrošinās lielāku efektivitāti.

Kā norāda "Tele2” eksperti, viens no labākajiem veidiem, kā samazināt patēriņu un izmaksas, ir sekot patērētās enerģijas daudzumam. To daudz vieglāk ir izdarīt ar viedajām lietotnēm telefonā, ko apkopojis “Tele2”.

Ekonomiskam apgaismojumam – “Light bulb saver”

Spuldžu izvēle ir ārkārtīgi plaša, tāpēc izvēlēties labāko un ekonomiskāko var būt ārkārtīgi sarežģīti. Šeit palīdzēs viedā lietotne “Light bulb saver”, kas ļauj samazināt apgaismojumam patērētās enerģijas daudzumu un vienlaikus nodrošināt savām vajadzībām atbilstošu gaismu. Lietojumprogramma palīdz aprēķināt, cik daudz naudas jūs varat ietaupīt, aizstājot pašreizējos gaismas ķermeņus ar energoefektīvām alternatīvām. Lietotne sniedz arī padomus, kas palīdzēs jums izveidot efektīvus un iedarbīgus apgaismojuma risinājumus katrai jūsu mājas telpai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK rosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos ir vērtējama pozitīvi, bet piesardzīgi

LETA, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija "Eesti Energia" nākamo piecu gadu laikā plāno investēt 2,5 miljardus eiro, no kuriem 1,5 miljardi eiro tiks investēti vēja un saules parku izveidē, bet vēl miljards eiro Austrumviru apriņķa enerģētikas attīstībā, kā arī elektrības tīkla efektivitātes uzlabošanā.

Ar investīciju plāniem tiek pamatota uzņēmuma 33 miljonu eiro peļņa otrajā ceturksnī, kas ir trīs reizes vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet atjaunīgo energoresursu attīstīšanu kompānija pamato ar to, ka reģionā trūkst elektrības piegādes, kas savukārt veicina cenas pieaugumu.

"Tā kā mūsu reģiona kopumā galvenā problēma pašlaik ir elektrības ražošanas jaudu trūkums, pašreizējā enerģētikas krīzē straujākais un sabiedrībai piemērotākais risinājums ir investēt atjaunīgā elektrībā," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pirmdien teica "Eesti Energia" preses pārstāvis Matiass Kaivs.

Igaunija līdz gada beigām sagatavos skices projektu vēja parkam Rīgas jūras līcī 

Līdz gada beigām ir jāsagatavo inženieriskās skices projekts vēja parkam Rīgas jūras...

Viņš atzina, ka problēma ir ne tikai vēja un saules enerģijas trūkums Igaunijā, bet pārāk mazas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs kopumā.

Kaivs piebilda, ka vēja un saules parki ir lētākais un videi draudzīgākais enerģijas ražošanas veids, un, pieaugot atjaunīgās enerģijas ražošanai, mazāk iespējama dārgāku un lielāku piesārņojumu veidojošu spēkstaciju ienākšana tirgū.

"Eesti Energia" šogad jau investējusi 24,7 miljonus eiro elektrības tirgū, 39,9 miljonus eiro atjaunīgajā enerģijā un 16,8 miljonus eiro "Enefit 280" plānotajā degakmens stacijā.

Koncentrējoties uz vēja un saules enerģiju, kompānija plāno ziemas mēnešos elektrību ražot no citiem resursiem, kā arī paplašināt uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, būvēt hidroelektrisko krātuvi.

Tāpat krasi ir pieaugusi interese par mikroģenerāciju. Kā informēja Kaivs, "Eesti Energia" nedēļā saņem ap 150 pieprasījumu iegādāties un izvietot saules paneļus.

Elektrības sadales tīkla kompānija "Elektrilevi" informējusi, ka otrajā ceturksnī saņemti 3218 lūgumus pievienot mikroģenerācijas stacijas tīklam. Apmierināti apmēram 1000 šo līgumu.

"Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmums "Enefit Green" veido 74 megavatu (MW) vēja parku Totsi ciemā un plāno to savienot ar Sopi vēja parku, kopumā iegūstot 161 MW jaudu.

Kopumā reģionā no Somijas līdz Polijai tiek veidotas atjaunīgo energoresursu stacijas ar kopējo jaudu 258 MW, kas ir vairāk nekā puse no Igaunijas elektrības patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielākais atjaunojamās enerģijas ražotājs un centralizētās siltumapgādes uzņēmums Utilitas Ventspils novada Tārgales pagastā atklājis lielāko sauszemes vēja parku Latvijā.

Vēja parks sastāv no 14 modernām turbīnām, ko piegādā pasaulē vadošais turbīnu ražotājs Vestas. Tas gadā saražos līdz 155 GWh zaļās elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai nosegtu vairāk nekā 50 000 mājsaimniecību gada enerģijas vajadzības. Tārgales vēja parks būtiski palielinās vēja enerģijas īpatsvaru Latvijā, un tas ir arī nozīmīgs solis ceļā uz aktuālo enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumu risināšanu Baltijas reģionā.

"Strauja energoapgādes drošības stiprināšana visai Eiropai šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Vēja enerģijai Baltijas reģionā ir liels potenciāls un tās attīstība ir vienlīdz svarīga gan klimata mērķu sasniegšanai, gan enerģētiskās drošības nodrošināšanai. Utilitas sper ātrus un ilgstošus soļus, lai būtiski palielinātu vēja enerģijas īpatsvaru, jo uzskatām, ka tas ir ātrākais un ilgtspējīgākais veids, kā reģionā panākt enerģētisko neatkarību, tāpēc esam patiesi priecīgi šodien atvērt Latvijā lielāko vēja parku un mēs ceram, ka tas būs pirmais no vēl daudziem," stāsta Utilitas Group vadītājs Prīts Koits (Priit Koit).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sauli pagaidām primāri izmanto mikroģenerācijā

Armanda Vilciņa, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā uzstādītā saules jauda Latvijā šobrīd ir aptuveni 66 megavati (MW), un to galvenokārt veido mikroģenerācija; tikmēr pārvades tīklam pašlaik nav pieslēgts neviens saules parks, taču interese ir liela, atzīmē AS Augstsprieguma tīkls (AST).

Saules ģeneratori līdz aptuveni 10-15 MW parasti tiek pieslēgti sadales tīklam, bet lielākas jaudas saules elektrostacijas - pārvades tīklam, skaidro AST. 2022. gada augusta vidū elektroapgādes sadales tīklam kopumā pieslēgti ap 7200 mikroģeneratoru ar kopējo jaudu aptuveni 56 MW un ap 150 saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 10 MW, norāda AS Sadales tīkls (ST), uzsverot, ka mikroģeneratorus galvenokārt uzstāda mājsaimniecības sava patēriņa vajadzībām. Tikmēr uzņēmēji, attīstot lielākus projektus, līdz šim nav bijuši tik aktīvi, taču, ņemot vērā lielo interesi, pieprasot jaudu rezervēšanu, situācija drīzumā varētu mainīties, prognozē AST.

Vajadzīgs laiks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstila nomas uzņēmums SIA "Lindstrom", investējot 260 000 eiro, uz Piņķos esošā servisa centra jumta plāno uzstādīt 654 saules paneļus 2000 kvadrātmetru platībā, informē uzņēmumā.

"Lindstrom" prognozes liecina, ka saules paneļu parka izbūve nākamā gada pavasarī uzņēmumam gada laikā ļaus ietaupīt līdz 120 000 eiro, nodrošinot gandrīz 30% no kopēja elektrības patēriņa ražotnē.

"Lindstrom" pārstāvji norāda, ka strādāt videi draudzīgāk ir viens no uzņēmuma stratēģijas pamatprincipiem, vienlaikus ideju par saules paneļu uzstādīšanu ir paātrinājusi esošā energokrīze un nepieciešamība optimizēt patērētos resursus.

Lindstrom Latvija investē 30 000 eiro digitalizācijas risinājumos 

Pakalpojumu industrija šobrīd piedzīvo digitālo transformāciju, ko sekmē nepieciešamība ne tikai...

No visas saules paneļu parkā saražotās elektrības, "Lindstrom" operatīvās darbības uzturēšanai plāno izmantot 81%, savukārt kopējā elektroenerģijas tīklā tiks nodoti 19%.

"Lindstrom" vadītājs Ivars Šmits min, ka projekts atmaksāsies trīs ar pus līdz četru gadu laikā.

Plānots, ka jaunais saules paneļu parks uz Piņķu servisa centra jumta tiks uzstādīts nākamā gada pavasarī. Pašlaik projekts ir izstrādes stadijā.

Jau vēstīts, ka "Lindstrom" apgrozījums 2021.gadā bija 10,627 miljoni eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 3,8% un sasniedza 618 041 eiro.

Kompānija "Lindstrom" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 170 912 eiro. Uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Somijā reģistrētā "Lindstrom".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” turpmāk visus savus topošos projektus aprīkos ar saules paneļu tehnoloģijām. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi mazināt ietekmi uz aizvien pieaugošajām elektroenerģijas izmaksām, un tā ir daļa no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

“Laikā, kad elektroenerģijas biržas cenas sasniedz aizvien jaunus rekordus, kopā ar citu energoresursu izmaksām un augsto inflāciju radot būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi meklēt veidus, kā šo izmaksu slogu mazināt. Ņemot to vērā, esam nolēmuši turpmāk visos jaunajos projektos, ko attīstīsim, uzstādīt saules paneļus, kas ēku iedzīvotājiem daļēji kompensēs elektroenerģijas cenu pieaugumu,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Topošās daudzdzīvokļu ēkas plānots aprīkot ar saules paneļu sistēmām ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW, tādējādi nosedzot aptuveni līdz 10% no ēkas kopējā elektroenerģijas patēriņa. “Ja paskatāmies gada griezumā, būtībā paneļu iekārtas katram ēkas iedzīvotājam kompensēs vidēji viena mēneša elektroenerģijas izmaksas, savukārt desmit gadu griezumā tiks kompensēts vidēji vesela gada patēriņš,” skaidro Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas un Igaunijas vēja parka Elwind projekta turpmāko virzību pārņems LIAA

Db.lv, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē 13.septembrī izskatīts konceptuālais ziņojums “Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta “Elwind” līdzšinējo un turpmāko attīstību”, atkārtoti atbalstot Latvijas aktīvu iesaisti projektā, kas nākotnē stiprinās abu valstu enerģētisko neatkarību, nodrošinot elektroenerģijas jaudu 700 - 1000 MW apmērā.

“Elwind” atkrastes vēja parks būs nozīmīgs projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi, tādēļ projekta attīstības nākamajā stadijā no Latvijas puses ar to strādās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), nodrošinot parka būvniecībai nepieciešamo atļauju saņemšanu un ietekmes uz vidi novērtējumus. Tādā veidā tiks mazināta projekta ieviešanas ietekme uz elektroenerģijas pārvades tarifu patērētājiem.

“Realizējot “Elwind” projektu, palielināsies Latvijas energoapgādes drošība un potenciāli nākotnē varētu samazināties arī enerģijas ražošanas izmaksas. Vienlaikus mūsu izmantotā enerģija kļūs zaļāka. Šajā nozarē ir augsts investīciju piesaistes potenciāls, kas nozīmē, ka, veicot nepieciešamos priekšdarbus, uzņēmēji būs gatavi iesaistīties, pārņemot daļu risku uz sevi. Paralēli “Elwind” projektam Latvijā tiks attīstīti arī citi mazākas jaudas vēja parki, kas nozīmē, ka salīdzinoši netālā nākotnē mēs no elektroenerģijas iepircējiem varētu kļūt par elektroenerģijas eksportētājiem, saražojot vairāk nekā Latvija spēj patērēt,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem un sevišķi Eiropai ieveļoties enerģijas krīzē, pamazām rodas izpratne - lai nosegtu savu enerģijas apetīti, būtu enerģijas drošībā un vēl pildītu ar klimatu saistītos mērķus, būs nepieciešama atomenerģija.

Šādas enerģijas attīstīšanu var vērtēt arī visas Eiropas un tās valstu nacionālās drošības interesēs. Jau pirms šīs enerģijas krīzes atsevišķi enerģijas eksperti brīdināja, ka daudzu Rietumvalstu atteikšanās no atomenerģijas ir neprātīga. Attiecīgi tagad varam daļēji novērot šī procesa sekas. Šķiet, vislabāk šajā ziņā izceļas Vācija, kura, atsakoties no savas atomenerģijas, kļuvusi atkarīgāka no Krievijas gāzes un pavisam netīrajām oglēm. Tās atomenerģiju lielā mērā nācies aizvietot tieši ar tām. Ticis arī pausts - ja Vācija klimata aizsardzības tēmu patiešām uztvertu nopietni, tad tās atomelektrostacijām būtu jādarbojas ilgāk. Citādi veidojas situācija, kad, piemēram, sabūvētās elektroauto flotes jādarbina ar ogļu un citu netīru enerģiju. Turklāt šim visam komplektā nāk arī ģeopolitikas komponents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot ilgtspējas principus maizes ražošanā, bioloģiskā zemnieku saimniecība Ķelmēni šovasar atjaunojusi traktortehnikas parku un investējusi saules paneļu elektrostacijas izveidē.

Piesaistot līdzfinansējumu no bankas Citadele, kopējā ieguldījumu summa veido 800 tūkstošus eiro.

Uzņēmuma investīcijas saules paneļos mērāmas 270 000 eiro, un pāreja uz šo elektroenerģijas ražošanas veidu ļaus saražot apmēram 300 MW/h gadā. Par atlikušajiem līdzekļiem uzņēmums iegādājies četras jaunas traktortehnikas vienības, kas nodrošina precīzas lauku apstrādes tehnoloģijas, kā arī papildinājis ceptuves ražošanas iekārtu klāstu.

“Uzstādot saules paneļus, centīsimies pārplānot ražošanas ciklu – šobrīd maizes ražošana notiek vienmērīgi 24 stundas diennaktī, un, ja saules paneļu saražotā enerģija būs pietiekama, iespējams, pārplānosim ražošanu vairāk uz diennakts gaišajām stundām, samazinot nakts darba stundas. Varēsim vairāk darba izdarīt gaišajā dienas laikā, tādējādi atvieglojot darbinieku slodzi un efektīvāk izmantojot energoresursus. Tāpat ceram, ka šī investīcija ļaus mums elastīgāk kontrolēt pašizmaksu, lai energoresursu tirgus svārstības netiek uzveltas tikai uz patērētāju pleciem,” norāda Ķelmēnu enerģētiķis Raitis Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Komentāri

Pievienot komentāru