Ražošana

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Māris Ķirsons, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Aitu kļūst mazāk

„Aitai nepatīk saule, bet saules paneļi rada ēnu, tāpēc šis mājdzīvnieks saules paneļu parka ganībās jutīsies labi, vienlaikus saules parks ir apjozts ar žogu, kas aitas pasargā no plēsējiem, kas cita veida ganībās rada problēmas,” aitu un saules paneļu parku sinerģiju rādīja ZS Bitāni īpašnieks Egīls Rušiņš. Viņš kā būtisku minēja ūdeni, kas aitām nepieciešams slāpju veldzēšanai. Viena iespēja ir dzeramo ūdeni regulāri vest, bet otra - ierīkot spici solāro ganību vietā. „Aita spēj apēst pietiekami lielu daudzumu zāles, un vidēji uz vienu hektāru būti nepieciešamas 10 aitas,” tā E. Rušiņš. T. Auškāps atzina, ka pāraugušu zāli aitas vairs ēst lāgā nevēlas.„Saules ganības Latvijā ir novitāte, bet tā ir ikdiena Kanādā un ASV, vienlaikus, lai iespējamā aitkopības un enerģētikas nozaru sinerģija radītu labus rezultātus, ir un būs vajadzīga ne tikai abu nozaru uzņēmēju sadarbība un ieinteresētība šādā sadarbībā, bet arī valstī esošā normatīvā regulējuma izmaiņas,” skaidroja Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs.

Viņš norādīja, ka kopējais aitu māšu ganāmpulks Latvijā sarūk, jo pērn tas bijis apmēram 90 000, bet šogad - nedaudz vairāk par 70 000. „Saules paneļu parku un aitkopju sadarbība varētu būt viena no aitu ganāmpulka palielināšanas iespējām,” uzsvēra D. Bortņikovs. Viņaprāt, labāks risinājums būtu, kad aitkopji sniegtu pakalpojumu saules paneļu parku īpašniekiem, nevis saules paneļu parku saimnieki iegādātos aitas un mēģinātu kļūt arī par aitkopjiem. „Nākotnē vislabākais sadarbības modelis — aitu ganāmpulki sniedz ārpakalpojumu saules paneļu parku īpašniekiem,” tā D. Bortņikovs.

Savukārt E. Rušiņš kā vienu no problēmām redz faktu, ka ne vienmēr tur, kur ir (būs) izveidoti saules paneļu parki, netālu būs aitkopības saimniecības. „Saimniekam savs ganāmpulks ir jāuzrauga, un līdz ar to liels attālums var būt par šķērsli sadarbībai,” piemetināja E. Rušiņš. D. Bortņikovs cer, ka saules paneļu parku attīstītāji būs atvērti sarunām ar aitkopjiem. „Tas nenozīmē, ka vienmēr visos gadījumos var būt pozitīvs rezultāts,” uz potenciālajiem riskiem norādīja D. Bortņikovs. Viņaprāt, saules paneļu parku atvērtība varētu piesaistīt aitkopībai jaunpienācējus, kuri redzētu biznesa iespējas, jo, noganot saules paneļu parku platības, vairs nav nepieciešamas pašiem savas būtiskas zemes platības aitu ganībām. Tiesa, gan lai šādu modeli būtu ieinteresēti izmantot aitkopji, ir nepieciešamas izmaiņas attiecībā uz subsīdijām. Proti, pēc E. Rušiņa sacītā, pašlaik saules paneļu parki ir izņemti no lauksaimniecības zemju blokiem un par to noganīšanu subsīdijas netiek piešķirtas. Jāņem vērā, ka, apganot saules paneļu parkus, tās platības, kuras iepriekš tika izmantotas kā ganības aitām, var tikt izmantotas citas lauksaimniecības produkcijas audzēšanai (ražošanai).

Ūdens jautājums

„Saules paneļu parku īpašniekiem, attīstītājiem saules ganību tēma ir un būs ļoti aktuāla,” norādīja enerģētikas uzņēmumu grupas AJ Power pārstāvis Kristaps Dīriņš. Viņš atzina, ka Latvijā pirmais lielais saules paneļu parks, kurā ganās aitas, ir Balticovo, un tajā arī varēs iegūt praktisko pieredzi. „Konstrukcijas ir pietiekami noturīgas un rēķinātas, lai tās kalpotu 30 gadus, tāpēc, visticamāk, šis dzīvnieciņš nekādu būtisku kaitējumu nodarīt nevar,” tā K. Dīriņš. Viņš gan piemetina, ka aitu uzņemšanai saules paneļu parkos kā šķērslis var tikt uzskatīts ūdens trūkums, jo, tos būvējot, nav ierīkotas spices, tādējādi ūdens regulāri ir jāpieved. „Aitu saimniecībai būtu jāatrodas maksimums 20 km attālumā no saules paneļu parka,” uz ekonomiski optimālo attālumu starp aitu ganāmpulka un saules paneļu parka dislokāciju norāda K. Dīriņš. Tāpat lielāko saules paneļu parku situācijā ir jānorobežo aitu ganīšanas vieta, jo tās palaist lielā platībā, piemēram, 10 ha, nav lietderīgi. „Pašlaik savos saules paneļu parkos zāli pļaujam ar pašu spēkiem, pērn vēlējāmies sadarbību ar aitkopi, diemžēl nesekmīgi, taču ceram, ka šogad pēc šīs diskusijas sadarbības partneri vai partnerus atradīsim,” tā K. Dīriņš.

Lielas platības, gari līgumi

Asociācijas Saules enerģija Latvijai un SIA European Energy Latvia pārstāvis Edmunds Garančs atzina, ka mātes kompānijai Dānijā piederošajos saules paneļu parkos zāli apēd aitas. „Mums nav vēlmes sākt darboties aitkopībā, bet Kurzemes reģionā, kur tiks izveidoti kompānijas saules parki 115 ha platībā, būtu nepieciešams apmēram 1000 aitu ganāmpulks, taču aitkopju optimisms, izdzirdot šos skaitļus, saruka,” tā E. Garančs. Viņš atzīst, ka latvieši vēlas sākt ar kaut ko nelielu un īsti nevēlas (vai baidās) uzreiz sākt ar kaut ko lielu. „Pašlaik vienā projektā vēl neesam zaudējuši cerību atrast aitu ganāmpulku saimniekus, ar kuriem vienoties, bet otrā projektā diemžēl ir skaidrs, ka būs nepieciešams zāli pļaut,” pašreizējo situāciju atklāja E. Garančs. Viņš arī atzina, ka, jau projektējot saules paneļu parku, ir jāparedz ūdens ņemšanas vieta, kuras izveide brīdī, kad attiecīgais objekts jau ir uzbūvēts, ir ļoti ķēpīga nodarbe. „Dānijā tas ir darījums starp saules paneļu parka īpašnieku un aitkopi uz 20 gadiem, turklāt aitām šajos parkos ir novietnes, un labprāt līdzīgu sadarbību uz 20 - 30 gadiem mēs arī slēgtu Latvijā,” tā E. Garančs.

Ieguvumi arī videi un valstij

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norāda, ka jēra gaļa ir viens no augstvērtīgākajiem produktiem, kuru Latvijā nepamatoti nenovērtē. „Tieši šobrīd politiskajā dienaskārtībā ir jautājums, ko darīt ar saules paneļu parkiem - vai ļaut vispār lauksaimniecības zemēs, kurās mēs ražojam pārtiku, uzstādīt saules paneļus? Viedokļi par šo ļoti kardināli atšķiras, jo vieni uzskata, ka lauksaimniecības zemēs jānodarbojas ar lauksaimnieciskās produkcijas audzēšanu un nekādi saules paneļu vai vēja parki tajās nav izvietojami, otru ieskatā – mans īpašums, ko vēlos, to arī daru. Minēto radikālo viedokļu savdabīgs kompromiss varētu būt saules ganības, kur apvienota īpašnieka vēlme un vajadzība nopelnīt, diversificēt riskus un ražot elektrību, būt neatkarīgam un turpināt nodarboties ar lauksaimniecību,” skaidroja G. Gūtmanis. Viņš steidza piemetināt, ka arī vides organizācijas, kuras bieži ir pretējās pozīcijās lauksaimniekiem, atzīst — saules paneļu parkus ar aitām vajag: ja uz zemes platības nodarbojas ar aitkopību, tad šajās teritorijās tiek saglabāta laba vides daudzveidība, jo, ja ir aitas, tad nav pesticīdu, ir dabiskas pļavas, savukārt lauksaimniekiem ir svarīga zālāju platību (kuras noteiktas no ES puses) saglabāšana, un kādiem zemniekiem pašlaik uzartās platības nenāksies atgriezt zālājiem.

„Lai šī iniciatīva attīstītos, nepieciešams sakārtot arī valsts atbalsta maksājumu saules paneļu teritorijās, kur ganīsies aitas,” uzsver G. Gūtmanis. Viņš arī aitas redz kā lielisku iespēju cīņai ar latvāņiem, attiecīgās teritorijas vienkārši noganot. „Tā kā Baticovo darbojas pārtikas ražošanā, tad ceru uz jaunu nišu — jēra gaļu, tās popularizēšanu, bet Latvijā kopumā solārās ganības ir viena no iespējām atjaunot aitu populāciju Latvijā, kāda tā bija pirmās brīvvalsts laikā - 2 miljonu līmenī,” norādīja G. Gūtmanis. Savukārt T. Auškāps atzina, ka pašlaik vēl nevarot konkrēti atbildēt par aitu segmentu nākotnē. „Laiks rādīs,” tā uz jautājumu, vai Balticovo laika gaitā varētu pievērsties arī jēra gaļas un tās produkcijas ražošanai, atbild T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzsvērtu olu, kā daudzveidīgu un veselīgu pārtikas produktu, viens no vadošajiem Ziemeļeiropas un Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" saviem klientiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā sāk piedāvāt olu makaronus.

Tas ir jaunums Balticovo olu produktu sortimentā, kas no 4. jūnija sākotnēji būs pieejams “Maxima” veikalu plauktos, bet vēlāk arī citos Latvijas veikalos.

"Uzņēmums izlēma piedāvāt olu makaronus, lai dažādotu savu produktu portfeli un atbildētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc inovatīviem un uzturvielām bagātiem pārtikas produktiem, tā nostiprinot savu pozīciju tirgū," iemeslus, kāpēc "Balticovo" iekļāvis sortimentā olu makaronus", skaidro "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

“Ola var būt kas vairāk par vienkārši olu, tāpēc, sekojot līdzi tendencēm, ir skaidrs, ka jāmeklē jaunas nišas un produkti. "Balticovo" jau piedāvā saldējumu, kurā olas izmantotas kā tā sastāvdaļa. Mēs esam gatavi spert nākamo soli un piedāvājam jaunu produktu - olu makaronus," skaidro AS ‘Balticovo” Attīstības un komunikācijas vadītājs Toms Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: BOVO GAS biometāna rūpnīcā investēti 7 miljoni eiro

Db.lv, 04.07.2024

"Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans (no kreisās) un valdes loceklis Toms Auškāps.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotājs AS "Balticovo" vienojies par putnkopības uzņēmuma iegādi arī Igaunijā, intervijā sacīja "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Uzņēmuma nosaukumu viņš neminēja, taču norādīja, ka Igaunijā plānots ražot olas, kuras dējuši brīvos apstākļos turēti putni. Igaunijā ražošanu plānots sākt šogad.

"Tādējādi beidzot varēsim attaisnot savu uzņēmuma nosaukumu "Balticovo" - jo būsim pilntiesīgs Baltijas mēroga uzņēmums, pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs," sacīja Mhitarjans, piebilstot, ka "Balticovo" ir arī lielākais Lietuvas uzņēmuma "Litegg" īpašnieks.Mhitarjans norādīja, ka Lietuvā "Balticovo" patlaban ir miljons putnu, taču šogad putnu skaitu plānots palielināt līdz 1,5 miljoniem, savukārt Latvijā kompānijai patlaban ir trīs miljoni dējējvistu, bet kopā ar jaunputniem - 3,5 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo saražoto biometānu ievada savstarpēji savienotā gāzes sistēmā

Db.lv, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droša infrastruktūra un uzņēmuma rūpes par ilgtspēju – eksportam būtiski priekšnoteikumi

Db.lv, 20.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droša datu infrastruktūra, korporatīvās ilgtspējas risinājumi un digitalizācija ļauj Latvijas uzņēmumiem iezīmēt savu vietu eksporta tirgos ar pieprasītiem un vērtīgiem pakalpojumiem, secināts Tet biznesa forumā, kas organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju The Red Jackets.

Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi piedāvāt savus pakalpojums ārpus Latvijas, īpaši svarīga ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, piemēram, datu pārsūtīšanai. Tāpat uzmanība tika vērsta uz to, ka šobrīd gana aktīvi netiek izmantotas pieejamās eksporta garantijas, kas varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus un padarīt eksportu pievilcīgāku uzņēmēju acīs – Latvijā mazāk nekā 10%, kamēr ES kopējais rādītājs ir 50%.

Šogad Tet biznesa foruma vadmotīvs bija eksports, un prezentējot jaunākos provizoriskos eksporta datus, Centrālās statistikas pārvaldes prezentācijā tika izcelts, ka prognozes rāda eksportējošo uzņēmumu skaita samazināšanos par aptuveni 3% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (attiecīgi 6737 uzņēmumi 2023. gadā un 6942 – 2022. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ramoliņam pārdotās kokzāģētavas Norupe darbinieku atklātā vēstule par masveida piespiedu atlaišanām pretēji publiskajam apsolījumam

Db.lv, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka noslēgusi faktoringa līgumu 200 000 eiro apmērā ar Latvijas uzņēmumu “NovusVet,” kas plāno turpināt paplašināt savu darbību arī ārpus Baltijas valstīm.

“NovusVet” ir veterināro zāļu lieltirgotava un kompetenču centrs dzīvnieku labklājības, veselības un ēdināšanas jomā. Uzņēmums sadarbojas gan ar zemnieku saimniecībām, gan veterinārajām klīnikām un uzņēmumiem visā Baltijā. Izmantojot SEB bankas faktoringa pakalpojumu, uzņēmums saviem sadarbības partneriem varēs piedāvāt vēl labākus apmaksas nosacījumus, neapgrūtinot uzņēmuma paša naudas plūsmu.

“Esam lepni, ka varam sadarboties ar savas nozares čempioniem, kuri turpina augt un attīstīties. Faktoringu pēdējo gadu laikā izvēlas aizvien vairāk augošu uzņēmumu, jo šis finanšu instruments uzlabo naudas plūsmu un ļauj novirzīt uzņēmuma paša resursus biznesa attīstībai. “NovusVet” ir lielisks piemērs, kas rāda, kā dziļas zināšanas un kompetence kādā jomā var tikt pārvērsta sekmīgā biznesā ar lielu izaugsmes potenciālu,” uzsver SEB bankas faktoringa nodaļas vadītājs Jānis Moisejs.

Komentāri

Pievienot komentāru