Jaunākais izdevums

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Saules paneļu parka attīstītājs tiks izvēlēts Rīgas brīvostas pārvaldes izsludinātā starptautiskā konkursā, kur saules parka attīstībai tiek paredzēta teritorija 176ha platībā, kas paredz potenciālu vismaz 100MW parka izveidei. Pretendentu izvēlē tiek vērtēti vairāki parametri – klasiskā zemes nomas maksa, kā arī zaļā enerģija, ko ražotājs nodos ostai savas pamatdarbības īstenošanai. “Jāņem vērā, ka “zaļā” komponente jeb atbilstība Eiropas klimatneitralitātes mērķu izpildei, energoefektivitātes prasībām un atjaunojamo energoresursu pieejamība ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem starptautiskā finansējuma, piemēram, Eiropas Investīciju bankas atbalsta piesaistei, kas savukārt paver iespējas citiem investoriem attīstīt savus biznesa projektus pie mums,” akcentē V.Zeps.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas Attīstības programmu 2019.-2028. gadam, brīvostas pārvalde par prioritārajiem darbības virzieniem savā turpmākajā attīstībā noteikusi ostas kravu portfeļa diversifikāciju, piesaistot jaunas kravu plūsmas, palielināt ne-enerģētikas tranzītkravu apjomu, kā arī ostas līdz šim neapgūto teritoriju attīstību, piesaistot attīstāmajās teritorijās ar ostas funkciju saistītas un/vai nesaistītas ražošanas darbību, kas ilgtermiņā varētu veidot plašāku industriālo pakalpojumu klasteri Rīgas ostā. Viena no Rīgas ostas konkurētspējas priekšrocībām salīdzinājumā ar citām reģiona ostām ir attīstīta infrastruktūra, strauja inovāciju attīstība un pieejamās brīvās teritorijas jaunām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par saules paneļu jaudas pārkāpumiem pieļauj reidus privātmājās

Db.lv, 27.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku ar saules paneļiem saražotās elektrības apjomu nekā atļauts, sasniedzis jau tādu līmeni, kas sadusmo “Sadales Tīklu”. Tamdēļ drīzumā uzņēmuma speciālisti varētu doties pārsteiguma reidos uz privātmājām, 26.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Ar mājsaimniecībās uzstādītajiem viedajiem skaitītājiem “Sadales Tīkls” attālināti spēj konstatēt, ka kopējā sistēmā tiek ielaists ne vien vairāk elektrības kā sākotnēji norādīts pieteikumā, bet pat krietni pārsniedz mikroģenerācijai atļautos 11,1 kW griestus. Kad “Sadales Tīkls” sazinās ar privātmāju īpašniekiem, viņi noliedz patvaļīgi veiktus jaudas pārsniegumus un skaidro, ka uzticējušies saules paneļu tirgotāju ieteikumiem un montētāju veiktajiem iestatījumiem invertorā.

AS “Sadales Tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājam Jurģim Vinniņam ir aizdomas, ka saules paneļu iekārtu tirgū notiek cilvēku lētticības izmantošana: “Saules paneļu licēji nāk ar savu iniciatīvu uzlikt jaudīgākas sistēmas. Tādā veidā viņi var nopelnīt vairāk naudu. Pārdodot skaitliski vairāk paneļus, var attiecīgi vairāk nopelnīt. Tas mums liek domāt, ka saruna starp saules paneļu licējiem un klientu ne vienmēr ir godīga. Visticamāk, mums nāksies doties pārbaudes reidos pa mājām. Vispirms jādodas pie tiem, kas sistēmā ielaiž lielāku jaudas nekā sākotnēji paredzēts un pēc tam izlases veidā arī pie visiem pārējiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Latvijas Banka sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēdza darbu pie vēl viena saules paneļu parka īstenošanas.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 384 saules paneļi ar kopējo jaudu 142 kilovati (kW), kas ik gadu saražos gandrīz 126 660 kilovatstundas (kWh) zaļās elektroenerģijas. Uzstādot šos saules paneļus, atmosfērā gadā nonāks par 49,71 tonnu mazāk CO2 emisiju ‒ tas ir līdzvērtīgi 2260 iestādītiem kokiem .

Plānots, ka šīs saules paneļu elektrostacijas saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 8% no Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas elektroenerģijas gada patēriņa. Kopējās investīcijas projektā ir 124 154 eiro, un uzstādītā saules paneļu sistēma atmaksāsies aptuveni četros gados (pie pašreizējām elektroenerģijas cenām).

“Saules enerģijas plašāka izmantošana ir viens no pasākumiem, kurus Latvijas Banka īsteno ilgtspējas, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. Pirmais saules enerģijas projekts tika realizēts jau 2018. gadā, kad alternatīvu enerģijas avotu ieviešana korporatīvajā sektorā vēl bija “bērna autiņos” un elektroenerģijas cenas bija salīdzinoši zemas. Gan jaunie, globālie izaicinājumi klimata jomā, gan it īpaši Krievijas uzbrukums Ukrainai, kā rezultātā ir būtiski kāpušas energoresursu cenas, ir mainījuši sabiedrības izpratni par atjaunīgo un videi draudzīgo energoresursu lomu, iespējām un izdevīgumu. Neapstāsimies pie sasniegtā, bet turpināsim darbu klimata jomā – gan mainot savus ikdienas paradumus, gan ieviešot tehnoloģiski komplicētus, bet videi draudzīgus risinājumus, gan veicinot kopumā finanšu sektora pārkārtošanos klimatneitralitātes virzienā,” saka Latvijas Bankas eksperts klimata pārmaiņu jomā, Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Dzintars Jaunzems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājiem vieglu peļņu nesola

Db.lv, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku izveidei uzņēmēji rezervējuši trīs reizes vairāk saražojamās elektrības apjomu nekā Latvijā vispār ir vajadzīgs pat maksimālajā pīķī ziemā.

Elektroenerģijas pārvades operators “Augstsprieguma Tīkls” laikus brīdina, ka ne visi uzņēmēji tamdēļ spēs gūt cerēto peļņu, 11.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Līdzīgi kā “Sadales Tīklam” transformatoru apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ sāk trūkt brīvās ģenerācijas jaudas un tamdēļ ne visur var izveidot saules paneļu elektrostacijas, problēmas sagaida arī lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājus, kuriem vajadzīgs saskaņojums no elektroenerģijas pārvades operatora “Augstsprieguma Tīkls”. Arī augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas. Saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem tad pašiem par saviem līdzekļiem var nākties finansēt apakšstaciju pārbūvi summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkla” (ST) sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan ST, gan Ekonomikas ministrija, trešdien vēstīja TV3 Ziņas.

Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” raidījumam skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan iekārtu apjoms noliktavās ir pietiekams esošajiem un nākotnes klientiem, lielais pieprasījums pēc saules paneļiem veido rindas to uzstādīšanā, teikts AS "Latvenergo" sagatavotajā Elektroenerģijas tirgus apskatā par jūniju.

Patlaban vairāku elektroenerģijas tirgus apstākļu dēļ nākas saskarties ar augstām energoresursu cenām, un šādos apstākļos, cilvēkiem izvēloties savu mikroģenerāciju, par karstāko ir kļuvis saules paneļu tirgus. Iekārtu apjoms noliktavās ir pietiekams esošajiem un nākotnes klientiem, tomēr augstais pieprasījums to uzstādīšanai veido rindas.

AS "Latvenergo" Saules parku attīstības vadītājs Ivars Inkins norāda, ka saules paneļu tirgū ir jūtama augsta aktivitāte, jo katrs vēlas samazināt savus elektroenerģijas rēķinus: "Šobrīd saules paneļu tirgū viss ir karsts – gan pieprasījums, gan piedāvājums, gan nodrošinājums. Ir pat jāatzīst, ka pieprasījums apsteidz uzstādīšanas jaudas. Jāatzīst, ka gadās arī tādas situācijas, ka pie mums vēršas pēc palīdzības arī tie, kuriem saules paneļi jau uzstādīti, bet nav sakārtota dokumentācija. Ir likumsakarīgi, ka atbildību un garantijas pār šādiem gadījumiem Elektrum nevar uzņemties".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas atjaunojamās enerģijas ražotājs SIA "Evecon", kas šobrīd aktīvi paplašina darbību visās Baltijas valstīs, saules parkos Latvijā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro 2022. - 2023.gadā, informē Gatis Lazda, SIA "Evecon" valdes priekšsēdētājs.

Ieguldījumi enerģētikā ir vēl būtiskāki, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību stiprināt enerģētisko neatkarību no ārējiem energoresursiem. Visa pasaule kopumā saprot, ka katrai valstij jākļūst neatkarīgākai enerģētikas jomā, un to, ka mūsu nākotne saistīta ar vienotiem Eiropas un Ziemeļvalstu elektrības tirgiem.

"Latvijā saskatām lielu potenciālu saules un vēja enerģijas nozares attīstībai, jo īpaši, pateicoties spēcīgajai vietējai komandai, kas šobrīd jau strādā ar aptuveni 30 projektiem. Uzņēmuma mērķis ir 2022. - 2023.gadā uzcelt sešus jaunus saules enerģijas parkus Latvijā, ieguldot 30 miljonus eiro," sacīja "Evecon" līdzīpašnieks Aivars Mēmets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašāk izmantojot saules enerģijas priekšrocības, pašmāju degvielas un alternatīvās enerģijas tirgotājs AS “Virši-A”aprīkos vēl 12 uzpildes stacijas ar saules paneļiem, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā.

Līdz vasaras beigām saules elektrostacijas parādīsies “Virši” stacijās visā Latvijā.

Saskaņā ar stratēģisko ieguldījumu plānu “Virši” līdz gada beigām ar saules paneļiem aprīkos līdz 14 staciju. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka saules elektrostaciju uzstādīšana vismaz pusē no 68 “Virši” uzpildes staciju nodrošinās ap 0,5 MW lielu jaudu, kas šobrīd ierindotu uzņēmumu lielāko Latvijas saules enerģijas ražotāju vidū.

Tas veicinās ne tikai šī videi draudzīgā enerģijas avota izplatību, bet arī, attīstoties uzlādes staciju tīklam, nodrošinās zaļās elektroenerģijas tūlītēju izmantošanu transporta sektorā.

Kā norāda “Virši” biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers, saules paneļu izdevīgums nav apstrīdams, domājot par saprātīgu resursu izmantošanu ilgtermiņā: “Attīstoties tehnoloģijām, arī Latvijā, kur saulaino dienu nav tik daudz, kā gribētos, saules enerģijas izmantošana ilgtermiņā var dot jūtamu ekonomisko ieguvumu kā pašam uzņēmumam, tā arī mūsu klientiem. “Virši” stacijās uzstādām no 12 līdz 50 kW lielas saules sistēmas. Analizējam pieejamās jumtu platības un tūlītējo patēriņu dienas vidū vasarā, lai sasniegtu pēc iespējas ātrāku investīciju atpelnīšanos. Turklāt runa nav tikai par finansiālo pusi, bet arī par tīrāku vidi mums apkārt. Saule, kā atjaunīgs un ilgtspējīgs enerģijas avots, dod iespēju veikt reālus soļus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Mums ir skaidra vīzija un izstrādāts plāns saules enerģijas risinājumu aktīvai ieviešanai tuvākajos gados, kas ietver gan mūsu uzpildes staciju aprīkošanu, gan arī lielāku parku izveidi”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot ilgtspējas principus maizes ražošanā, bioloģiskā zemnieku saimniecība Ķelmēni šovasar atjaunojusi traktortehnikas parku un investējusi saules paneļu elektrostacijas izveidē.

Piesaistot līdzfinansējumu no bankas Citadele, kopējā ieguldījumu summa veido 800 tūkstošus eiro.

Uzņēmuma investīcijas saules paneļos mērāmas 270 000 eiro, un pāreja uz šo elektroenerģijas ražošanas veidu ļaus saražot apmēram 300 MW/h gadā. Par atlikušajiem līdzekļiem uzņēmums iegādājies četras jaunas traktortehnikas vienības, kas nodrošina precīzas lauku apstrādes tehnoloģijas, kā arī papildinājis ceptuves ražošanas iekārtu klāstu.

“Uzstādot saules paneļus, centīsimies pārplānot ražošanas ciklu – šobrīd maizes ražošana notiek vienmērīgi 24 stundas diennaktī, un, ja saules paneļu saražotā enerģija būs pietiekama, iespējams, pārplānosim ražošanu vairāk uz diennakts gaišajām stundām, samazinot nakts darba stundas. Varēsim vairāk darba izdarīt gaišajā dienas laikā, tādējādi atvieglojot darbinieku slodzi un efektīvāk izmantojot energoresursus. Tāpat ceram, ka šī investīcija ļaus mums elastīgāk kontrolēt pašizmaksu, lai energoresursu tirgus svārstības netiek uzveltas tikai uz patērētāju pleciem,” norāda Ķelmēnu enerģētiķis Raitis Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” turpmāk visus savus topošos projektus aprīkos ar saules paneļu tehnoloģijām. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi mazināt ietekmi uz aizvien pieaugošajām elektroenerģijas izmaksām, un tā ir daļa no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

“Laikā, kad elektroenerģijas biržas cenas sasniedz aizvien jaunus rekordus, kopā ar citu energoresursu izmaksām un augsto inflāciju radot būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi meklēt veidus, kā šo izmaksu slogu mazināt. Ņemot to vērā, esam nolēmuši turpmāk visos jaunajos projektos, ko attīstīsim, uzstādīt saules paneļus, kas ēku iedzīvotājiem daļēji kompensēs elektroenerģijas cenu pieaugumu,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Topošās daudzdzīvokļu ēkas plānots aprīkot ar saules paneļu sistēmām ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW, tādējādi nosedzot aptuveni līdz 10% no ēkas kopējā elektroenerģijas patēriņa. “Ja paskatāmies gada griezumā, būtībā paneļu iekārtas katram ēkas iedzīvotājam kompensēs vidēji viena mēneša elektroenerģijas izmaksas, savukārt desmit gadu griezumā tiks kompensēts vidēji vesela gada patēriņš,” skaidro Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs “Lidl” saskaņā ar izvirzītajiem mērķiems ilgtspējas un energoefektivitātes jomās sāk aprīkot savus veikalus ar saules paneļiem.

Līdz šim teju 300 000 eiro ieguldīti saules paneļu uzstādīšanā pirmajos divos veikalos Rīgā - Dzelzavas ielā un Lubānas ielā. Plānots, ka Dzelzavas ielā saules paneļi gadā saražos 128 000 kilovatstundas elektrības, kamēr Lubānas ielas veikalā tiks saražots līdz pat 149 000 kilovatstundām elektrības gadā. Kopējais iegūtās saules elektrības apjoms gadā būs līdzvērtīgs 165 mājsaimniecību patērētās elektrības apjomam, kā arī katru gadu novērsīs vairāk nekā 108 tonnu CO2 izmešu veidošanos un nonākšanu Latvijas atmosfērā.

Līdz 2030. gadam “Lidl” plāno samazināt savas darbības rezultātā radīto izmešu apjomu par 80%.

“Saules paneļu uzstādīšana ļaus ietaupīt elektroenerģijas izdevumus un samazinās CO2 izmešu emisijas dabā. “Lidl” ilgtermiņā plāno saules enerģijas izmantošanu ieviest visos savos veikalos Latvijā,” norāda “Lidl Latvija” Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņojis par plāniem būvēt 110 MW saules enerģijas parku Tārgalē, Ventspils novadā. Tas būs pirmais European Energy projekts Latvijā, kā arī līdz šim lielākais saules paneļu parks Latvijā.

Tārgales saules enerģijas parku elektrotīklam paredzēts pievienot 2024. gadā, un tas sniegs iespēju ik gadu saražot aptuveni 110 000 MWh zaļās enerģijas, nodrošinot apmēram 52 tūkstošus mājsaimniecību ar to gada elektroenerģijas patēriņu.

European Energy atjaunīgās enerģijas projektus Latvijā sāka attīstīt 2021. gadā, un līdz ar biroja atvēršanu Rīgā uzņēmumam Latvijā ir pievienojušies vēl četri darbinieki, lai attīstītu spēcīgu atjaunīgās enerģijas projektu klāstu mūsu valstī. Šobrīd uzņēmumam Latvijā ir vairāk nekā 1 GW attīstības plāns, kas ietver gan saules, gan vēja parku projektus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs atklāšanas pasākumā uzsvēra: “Šodien Eiropas Zaļais kurss ir kļuvis par mūsu, Latvijas un Eiropas, drošības kursu, tāpēc atzinīgi vērtēju European Energy iniciatīvu veidot savu atjaunīgās enerģijas biznesu arī Latvijā. Kopš šā gada 24. februāra enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi ne vien par iespēju ietaupīt naudu vai aizsargāt vidi, šobrīd enerģētiskā neatkarība ir finansējuma liegšana agresoram, nepiedalīšanās nevainīgu cilvēku nogalēšanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atvērta sadarbībai, vedot Latvijas sabiedrību uz drošību un ilgstpējību, veicinot Eiropas kopējo labklājību.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aicina palielināt valsts atbalstu iedzīvotājiem saules paneļu uzstādīšanā

Db.lv, 15.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācija aicina atbildīgo Ekonomikas ministriju (EM) palielināt valsts atbalsta griestus iedzīvotājiem saules paneļu uzstādīšanā, informē asociācijā.

Tās pārstāvji norāda, ka valsts atbalstā izmaksātos līdzekļus no lietotājiem daļēji atgūt var dažu gadu laikā.

Asociācijas ieskatā, pirmo mēnešu uzstādītie saules paneļu projekti ir parādījuši ļoti perspektīvus rezultātus, no kā ieguvēja ir arī valsts - pašpatēriņā neizlietoto elektroenerģiju lietotājs bezmaksas atdod "Sadales tīkls" pārdošanai tālāk.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un SIA "Baltijas elektro sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs skaidro, ka, meklējot risinājumus energoneatkarībai un rēķinu samazināšanai, saules paneļu uzstādīšana privātmājās ir viens no risinājumiem. Tomēr uzstādīšanas izmaksas ir pārāk augstas vidējai Latvijas mājsaimniecībai, bet valsts atbalsts sedz aptuveni 20% līdz 30% no izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pāris gadu laikā vasarās Latvijā saražotajai elektrībai pat vajadzētu palikt pāri

Db.lv, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju vidū interese par saules paneļu izvietošanu ir ļoti liela, tāpēc pēc gada līdz trim Latvijā vismaz vasarās vajadzētu sevi pilnībā spēt nodrošināt ar elektrību, 1.augustā Latvijas Radio atzīmēja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Saules paneļu uzstādīšanas aktivitāte ir tik liela, ka pāris gadu laikā vasarās Latvijā saražotajai elektrībai pat vajadzētu palikt pāri, līdz ar to arī elektrības cenām būtu jābūt krietni zemākām, izteicās S.Jansons.

Aizdomās par saules paneļu jaudas pārkāpumiem pieļauj reidus privātmājās 

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku...

Viņš uzsvēra, ka nevienam uzņēmumam, kas saules paneļus plāno uzstādīt savam pašpatēriņam, "Sadales tīkls" pieslēgumus neatsaka, savukārt tiem, kas elektrību šādi pamatā plāno laist kopējā tīklā, situācija ir cita un individuāli tiek vērtētas pieejamās jaudas.

Gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai 

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales...

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saules paneļu parka izveidi Jelgavas bijušā lidlauka teritorijā sāks septembrī

Db.lv, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “SP Austrumi” un Jelgavas dome ir parakstījušas līgumu par saules enerģijas parka izveidi bijušā Jelgavas lidlauka teritorijā. Saskaņā ar līgumu, par apbūves tiesībām uzņēmums domei maksās 34 410 eiro gadā.

Projekts paredz bijušā lidlauka teritorijā, gandrīz 112 ha platībā, izveidot saules enerģijas parku ar kopējo jaudu 88.4 MWp, uzstādot vairāk kā 160 tūkstošus saules paneļu moduļus. Bijušais Jelgavas lidlauks nav ticis izmantots kopš aptuveni 1997. gada.

Kopējās projekta investīcijas būs 63 miljoni eiro, ko nodrošinās galvenokārt Baltijas banku finansējums. Paredzams, ka šogad projektā tiks ieguldīti 25,2 miljoni eiro, bet nākamgad – 37,8 miljoni eiro.

Udalovai 63 miljonus eiro lieli plāni saules enerģijas ražošanā Jelgavā 

SIA "SP Austrumi" Jelgavā, bijušā lidlauka teritorijā Šūmaņu ceļā, plāno būvēt saules...

“Šis būs viens no lielākajiem saules enerģijas projektiem Baltijā un viena no nozīmīgākajām investīcijām atjaunojamās enerģētikas nozarē Latvijā. Turklāt, mūsu iecere ir šo projektu īstenot iespējami īsākā laikā, kas jau pārskatāmā nākotnē nodrošinās papildu elektroenerģijas apjomu tirgū un stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību. Projekts ir arī vērtīgs piemērs bijušo industriālo teritoriju lietderīgai izmantošanai,” saka Anastasija Udalova, projekta īstenotāju SIA “SP Austrumi” valdes locekle.

Projektu īsteno SIA “SP Austrumi”, kas ir mērķa sabiedrība konkrēti šīs ieceres realizēšanai. Saules enerģijas parka izveide tiek īstenota kopā ar saules enerģijas jomā pieredzējušu Vācijas uzņēmumu INTEC Energy Solutions, kas ir bāzēts Nirnbergā, Vācijā un Krakovā, Polijā.

INTEC Energy Solutions strādā vairāk kā 12 pasaules valstīs un uz šo brīdi ir īstenojis vairāk kā 138 saules enerģijas projektus. Kopumā INTEC Energy Solutions ir piedalījies parku izveidē ar 1,7 GW jaudu, tostarp 328 MWp jaudu Dānijā, 154 MWp Rumānijā un 424 MWp Itālijā.

Projekta realizēšanu ir plānots sākt šī gada 1. septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Udalovai 63 miljonus eiro lieli plāni saules enerģijas ražošanā Jelgavā

Db.lv, 04.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "SP Austrumi" Jelgavā, bijušā lidlauka teritorijā Šūmaņu ceļā, plāno būvēt saules enerģijas ražošanas parku, investējot vairāk nekā 63 miljonus eiro, informē pašvaldības portāls "jelgava.lv".

"SP Austrumi" īpašniece un valdes priekšsēdētāja ir kosmētikas ražotāja "H.A.Brieger" līdzīpašniece un vadītāja un "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Jelgavas domes sēdē 30.jūnijā apstiprināti nekustamā īpašuma Šūmaņu ceļā 2 apbūves tiesību izsoles rezultāti. Izsolē uzvarēja vienīgais pretendents "SP Austrumi", kas kopā ar sadarbības partneriem "Intec Energy Solutions" bijušā lidlauka teritorijā nepilnu 112 hektāru platībā apņēmies līdz 2023.gada beigām uzbūvēt saules enerģijas ražošanas parku.

Pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums Šūmaņu ceļā 2 sastāv no sešām zemes vienībām ar kopējo platību 1 118 580 kvadrātmetri. Maijā pašvaldība izsludināja mutisko izsoli par apbūves tiesībām un pretendentu atlasi starp personām, kuras, iesniedzot izsoles pieteikumu, apņemas Šūmaņu ceļā 2 uzbūvēt saules enerģijas ražošanas parku un tā funkcionēšanai nepieciešamās inženierbūves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs Ikea uzsācis tiešsaistes pasūtījumu piegādes uz mājām, izmantojot kravas velosipēdu, kas darbojas ar tīru saules enerģiju.

Tas ir pasaulē pirmais šāda tipa kravas velosipēds, un Ikea ir pirmais zīmols Baltijas valstīs, kas testē šo inovāciju.

Saules enerģijas kravas velosipēds Ikea sniegs ilgtspējīgu transportēšanas risinājumu. Tas samazina CO₂ emisijas par 95 % salīdzinājumā ar kravas mašīnām un par 65–70 % salīdzinājumā ar citiem tirgū pieejamiem kravas velosipēdiem.

“Mūsu mērķis – videi draudzīga uzņēmējdarbība – nosaka arī mūsu darba principus un iekārtu izvēli. Tāpēc meklēt videi draudzīgas inovācijas pēdējā preču piegādes posmā bija loģisks solis. Piegādājot pasūtījumus ar saules enerģijas kravas velosipēdu, mēs ne tikai rūpējamies par tīrāku vidi, bet varam arī vieglāk pārvietoties pilsētas centrā un būt pieejamāki vēl vairāk cilvēkiem,” saka Mindaugas Černius, Ikea Preču aprites nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija "Eesti Energia" nākamo piecu gadu laikā plāno investēt 2,5 miljardus eiro, no kuriem 1,5 miljardi eiro tiks investēti vēja un saules parku izveidē, bet vēl miljards eiro Austrumviru apriņķa enerģētikas attīstībā, kā arī elektrības tīkla efektivitātes uzlabošanā.

Ar investīciju plāniem tiek pamatota uzņēmuma 33 miljonu eiro peļņa otrajā ceturksnī, kas ir trīs reizes vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet atjaunīgo energoresursu attīstīšanu kompānija pamato ar to, ka reģionā trūkst elektrības piegādes, kas savukārt veicina cenas pieaugumu.

"Tā kā mūsu reģiona kopumā galvenā problēma pašlaik ir elektrības ražošanas jaudu trūkums, pašreizējā enerģētikas krīzē straujākais un sabiedrībai piemērotākais risinājums ir investēt atjaunīgā elektrībā," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pirmdien teica "Eesti Energia" preses pārstāvis Matiass Kaivs.

Igaunija līdz gada beigām sagatavos skices projektu vēja parkam Rīgas jūras līcī 

Līdz gada beigām ir jāsagatavo inženieriskās skices projekts vēja parkam Rīgas jūras...

Viņš atzina, ka problēma ir ne tikai vēja un saules enerģijas trūkums Igaunijā, bet pārāk mazas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs kopumā.

Kaivs piebilda, ka vēja un saules parki ir lētākais un videi draudzīgākais enerģijas ražošanas veids, un, pieaugot atjaunīgās enerģijas ražošanai, mazāk iespējama dārgāku un lielāku piesārņojumu veidojošu spēkstaciju ienākšana tirgū.

"Eesti Energia" šogad jau investējusi 24,7 miljonus eiro elektrības tirgū, 39,9 miljonus eiro atjaunīgajā enerģijā un 16,8 miljonus eiro "Enefit 280" plānotajā degakmens stacijā.

Koncentrējoties uz vēja un saules enerģiju, kompānija plāno ziemas mēnešos elektrību ražot no citiem resursiem, kā arī paplašināt uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, būvēt hidroelektrisko krātuvi.

Tāpat krasi ir pieaugusi interese par mikroģenerāciju. Kā informēja Kaivs, "Eesti Energia" nedēļā saņem ap 150 pieprasījumu iegādāties un izvietot saules paneļus.

Elektrības sadales tīkla kompānija "Elektrilevi" informējusi, ka otrajā ceturksnī saņemti 3218 lūgumus pievienot mikroģenerācijas stacijas tīklam. Apmierināti apmēram 1000 šo līgumu.

"Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmums "Enefit Green" veido 74 megavatu (MW) vēja parku Totsi ciemā un plāno to savienot ar Sopi vēja parku, kopumā iegūstot 161 MW jaudu.

Kopumā reģionā no Somijas līdz Polijai tiek veidotas atjaunīgo energoresursu stacijas ar kopējo jaudu 258 MW, kas ir vairāk nekā puse no Igaunijas elektrības patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sauli pagaidām primāri izmanto mikroģenerācijā

Armanda Vilciņa, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā uzstādītā saules jauda Latvijā šobrīd ir aptuveni 66 megavati (MW), un to galvenokārt veido mikroģenerācija; tikmēr pārvades tīklam pašlaik nav pieslēgts neviens saules parks, taču interese ir liela, atzīmē AS Augstsprieguma tīkls (AST).

Saules ģeneratori līdz aptuveni 10-15 MW parasti tiek pieslēgti sadales tīklam, bet lielākas jaudas saules elektrostacijas - pārvades tīklam, skaidro AST. 2022. gada augusta vidū elektroapgādes sadales tīklam kopumā pieslēgti ap 7200 mikroģeneratoru ar kopējo jaudu aptuveni 56 MW un ap 150 saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 10 MW, norāda AS Sadales tīkls (ST), uzsverot, ka mikroģeneratorus galvenokārt uzstāda mājsaimniecības sava patēriņa vajadzībām. Tikmēr uzņēmēji, attīstot lielākus projektus, līdz šim nav bijuši tik aktīvi, taču, ņemot vērā lielo interesi, pieprasot jaudu rezervēšanu, situācija drīzumā varētu mainīties, prognozē AST.

Vajadzīgs laiks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu valsts kapitālsabiedrību a/s Latvenergo un a/s Latvijas valsts meži kopuzņēmums SIA Latvijas vēja parki, investējot ap 980 milj. eiro, varētu saražot 2,4 TWh elektroenerģijas, kas nodrošinātu vairāk nekā 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa pērn.

Elektroenerģijas cenas šogad pārspēj vienu rekordu pēc otra un jaunas, atjaunojamos energoresursus izmantojošas stacijas ir ļoti nepieciešamas, jo īpaši, ja Eiropas Zaļais kurss paredz slēgt elektrības un siltuma stacijas, kurās kā izejvielu izmanto degslānekli un ogles. Tiesa, līdz pirmajai kWh, ko saražotu SIA Latvijas vēja parki, būs vēl pāris gadi jāpagaida.

Jaunizveidotā kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko norādīja, ka pašlaik svarīgākais uzdevums ir veikt visa veida izpētes darbus, piemēram, izmērīt vēja stiprumu konkrētās potenciālajās vēja parku atrašanas vietās, izpētīt putnu un sikspārņu populācijas un atrast pievilcīgākās – izdevīgākās vēja parku izvietošanas vietas. Un tikai pēc tam varētu sākties reāli vēja parku izveides darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Instrumentu un tehnikas tirdzniecības un servisa pakalpojumu uzņēmums "Stokker" uzstādīs saules paneļus sešos centros visā Latvijā – Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rīgā, Saldū un Valmierā –, sasniedzot kopējo jaudu 750 kilovatus (kW) un investīcijas teju miljona eiro apmērā.

Kopš augusta sākuma saules paneļi jau ir sākuši ražot elektroenerģiju tirdzniecības un servisa centrā Jelgavā, bet visu projektu ir plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim.

Ar saules paneļu saražoto elektroenerģiju plānots segt no 35% līdz pat 90% no konkrētā “Stokker centra gada elektroenerģijas pašpatēriņa, būtiski paaugstinot uzņēmuma konkurētspēju un samazinot CO2 izmešu daudzumu vidē. Nākamais solis uzņēmuma energoefektivitātes uzlabojumos būs elektrouzlādes staciju izveidošana savos tirdzniecības un servisa centros.

"Šī brīža situācija prasa ātrus un konstruktīvus lēmumus, tāpēc esam rīkojušies un saules paneļi jau darbojas Jelgavas centrā. Pateicoties mūsu partneru SIA "JB Sun Power" tehniskajam izpildījumam, mēs esam pārliecināti, ka īstenosim savus tālejošos plānus un uzstādīsim saules enerģijas ražotājus vēl piecos tirdzniecības un servisa centros," norāda “Stokker” uzņēmuma vadītājs Indreks Lilends (Indrek Lillend).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eko Osta piesaka jaunu stratēģiju investīciju piesaistei

Db.lv, 21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pārvaldības uzņēmums Eko Osta piesaka jaunu attīstības stratēģiju Ekofit:2030. Tā kā Eiropā energoresursu cena palielinās, uzņēmums saredz izaugsmes un konkurences priekšrocības ogļūdeņražu izejvielu (eļļas, degvielas izejvielas) pārstrādes segmentā.

Jaunā stratēģija paredz divu pakāpju izaugsmi: pirmajā posmā tiks paplašināts darbības mērogs atbilstoši inovāciju tendencēm, savukārt otrajā notiks investoru kapitāla piesaiste, neizslēdzot iespēju nākotnē uzņēmumu kotēt biržā.

Komentējot jauno stratēģiju, SIA Eko Osta valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs norāda, ka jau pašlaik Eko Osta ir pievilcīgs investīciju mērķis, tāpēc netiek izslēgta investīciju piesaistes iespēja.

"Esam spēcīgs un pievilcīgs uzņēmums savā nozarē, kas nodrošina vides pārvaldības pakalpojumus, kā arī Eiropas "zaļā pārkārtošanās" dod impulsu jaunai izaugsmes stratēģijai. Turklāt zaļo tehnoloģiju investīciju objekti kļūst arvien vilinošāki kā Eiropā, tā arī pasaulē, tomēr pieejamo aktīvu skaits pašlaik ir krietni zemāks par pieprasījumu," komentē A.Laškovs.

Komentāri

Pievienot komentāru