Visu veidu gaļas iepirkuma cenas šī gada pirmajos trijos ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu samazinājušās no 3 līdz 9%.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.

Cūku liemeņu vidējās iepirkuma cenas samazinājušās par 4% un atgriezušās 2006.gada līmenī. Buļļu liemeņu vidējās iepirkuma cenas samazinājušās par 7% un sasniegušas zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā, bet 2009.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2008.gada oktobrī cenas samazinājušās par 19%. Savukārt govju un teļu liemeņu cenas šī gada pirmajos trijos ceturkšņos samazinājušās attiecīgi par 3% un 7%. Broileru vidējās iepirkuma cenas pirmajos trīs ceturkšņos samazinājušās par 9%, bet 2009.gada oktobrī, salīdzinājumā ar 2008.gada oktobri, samazinājušās par 9%.

Cenas gaļai un gaļas izstrādājumiem Rīgas veikalos ir samazinājušās gandrīz visiem produktiem, bet visvairāk svaigai gaļai un pusžāvētai desai. Izņēmums ir vārītā desa (doktordesa), kurai cenas ir pat kāpušas par 14%.

Kopš šā gada janvāra visvairāk cenas samazinājušās pienam un piena produktiem un cenu kritums joprojām turpinās.

Šī gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Rīgas veikalos par 2% cenas samazinājušās jogurtam, par 3% pilnpienam, par 4% skābajam krējumam, par 6% biezpienam un par 8% sviestam.

Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Ūdre informē, ka liellopu gaļas filejai cenas samazinājušās par 10%, cūkgaļai un vistas gaļai cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī, savukārt vārītai desai tās pieaugušas par 9%. Maizes un miltu cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī.

Kopš šī gada janvāra visstraujāk veikalos ir samazinājušās piena un piena produktu cenas – par 8 - 33%, gaļas cenas samazinājušās par 9 - 28%, bet maizes cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī.

Ārpus Rīgas straujā sērijveida dzīvokļu cenas šā gada jūlijā ir samazinājušās Jelgavā, liecina Arco Real Estate aprēķini.

Salīdzinot vidējās cenas 2009.gada jūlijā ar vidējām cenām 2009. gada jūnijā, Jelgavā tās ir samazinājušās vidēji par 5.4 %, bet salīdzinot ar šā gada sākumu, tās ir par 55.3 % zemākas. Jūlijā sērijveida dzīvokļi Jelgavā vidēji maksāja 327 eiro/m². Dārgākie Jelgavā bija 104. sērijas dzīvokļi, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Kompānija ziņo, ka, mēneša laikā Kauguros tās ir samazinājušās par 1 %. Šobrīd vidējā sērijveida dzīvokļu cena tur ir 406 eiro/m2. Kopš šā gada sākuma cena ir samazinājusies par 50 %. Dārgākie Kauguros arvien ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu mājas.

Kopš šā gada sākuma ārpus Rīgas straujāk ir kritušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā — teju uz pusi, liecina Arco Real Estate aprēķini.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām martā, Jelgavā tās ir samazinājušās vidēji par 8 %, bet, salīdzinot aprīļa cenas ar 2009. gada sākumu, tās ir par 49 % zemākas. Vidēji dzīvokļi Jelgavā aprīlī maksājuši 377 eiro/m². Dārgākie Jelgavā tāpat kā galvaspilsētā bija dzīvokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām šā gada martā, Kauguros tās ir samazinājušās par 8 %, sasniedzot 472 eiro/m². Salīdzinot ar 2009. gada sākumā fiksētajām vidējām cenām, tās ir par 42 % zemākas. Dārgākie Kauguros arvien ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un t.s. mazģimeņu māju projektos.

Ārpus Rīgas dzīvokļu cenas šā gada janvārī ir samazinājušās Jelgavā, konstatē nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Salīdzinot vidējās cenas 2009. gada janvārī ar vidējām cenām 2008. gada decembrī, Jelgavā tās ir samazinājušās par 10 %. Gada griezumā cenu samazinājums ir 38 %. Visdārgākie Jelgavā bija 104. sērijas dzīvokļi, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās. Kopumā dzīvokļu piedāvājums Jelgavā internetā janvārī vidēji ir samazinājies par 8%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi.

Kauguros vidējās sērijveida dzīvokļu cenas ir samazinājušās par 9 %, sasniedzot 739 eiro/m². Salīdzinot cenas šā gada janvārī ar cenām 2008. gada sākumā, tās ir par 44 % zemākas.

Dārgākie Kauguros joprojām ir 103. sērijas dzīvokļi, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu projektu mājas. Kopumā piedāvājums Kauguros 2009. gada janvārī vidēji samazinājies par 21%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi.

Martā pārtikas produktu cenas mazumtirdzniecībā, pēc būtiska cenu pieauguma janvārī, ir samazinājušās.

Kā informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Ūdre, martā, salīdzinājumā ar februāri, veikalos cenas cūkgaļai ir samazinājušās par 9 - 12%, liellopu gaļai par 5%, bet putnu gaļai par 9%. Desu un kūpinājumu cenas martā nav mainījušās. Piena produktu cenas ir samazinājušās visbūtiskāk – pienam par 13%, krējumam, biezpienam un sieram par 8%, sviestam par 3%. Olu cenas martā ir samazinājušās par 5%, bet maizes, eļļas, taukvielu, tējas, kafijas un bezalkoholisko dzērienu cenas martā nav mainījušās.

Ūdre norāda, ka gala produkta mazumtirdzniecības cenā būtiska loma ir izejvielas iepirkuma cenai. Piena iepirkuma cenas kopš 2008.gada I ceturkšņa, kad bija sasniegušas augstāko cenu līmeni, pastāvīgi samazinās un šobrīd sasniegušas 2005.gada cenu līmeni. Olu, broileru un liellopu liemeņu cenas pēdējo gadu laikā ir samērā stabilas. Cūku liemeņu iepirkuma cenas kopš pagājušā gada IV ceturkšņa ir samazinājušās un šobrīd ir tādas pašas kā 2008.gada I ceturksnī. Strauji mainīgajā makroekonomiskajā situācijā pārtikas sektors reaģē visuzskatamāk, piebilda speciāliste.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, ka VAS Valsts nekustamie īpašumi, rekonstruējot ministriju ēkas, pieļāvusi nepamatotus papildus tēriņus miljoniem latu apmērā.

Par revīzijā konstatēto tiks informēta prokuratūra, pavēstīja Valsts kontroles (VK) Komunikācijas speciāliste Egita Diure.

Slēdzot līgumus par apjomīgu objektu būvprojektēšanu un būvniecību situācijā, kad sākotnēji nav noteikti būvdarbu apjomi, VNĪ nav paredzējusi visus nepieciešamos izdevumus, kā rezultātā līguma izpildes laikā slēgtas vairākas papildu vienošanās, ievērojami palielinot kopējās būvniecības izmaksas un nomas maksu. Piemēram, Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksa būvniecība Rīgā, Gaujas ielā 15, tagad Čiekurkalna 1.līnijā 1, tika uzsākta bez detalizēta plānoto izdevumu aprēķina un būvniecības līguma izpildes laikā slēgtas trīs papildu vienošanās, kopējās būvniecības izmaksas palielinot par 29.9 milj.Ls. Nav iespējams identificēt ne objekta sākotnējos būvniecības darbus un to izmaksas, ne papildu darbus un to izmaksas, kā arī tāmē uzrādīto darbu apjomus nav pārbaudījuši eksperti, tādēļ pastāv iespēja, ka izmaksu palielinājums par lielāko daļu no minētās summas – 22.1 milj.Ls apmērā ir nepamatots. Gaujas ielas objekta kopējās būvizmaksas, ieskaitot izmaksu pieaugumu, ir 55.9 milj.Ls.

Šī gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu būvniecības izmaksas Latvijā samazinājās vidēji par 3.5%, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Resursu pamatgrupās visstraujāk kritās strādnieku darba samaksa – par 13 %. Savukārt izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai pieauga par 6.3 %, kas lielākoties attiecas uz ceļu būves uzņēmumiem.

Visstraujāk būvizmaksas saruka viesnīcu un ģimenes māju būvniecībā (attiecīgi par 7.5 un 7.1 %), kā arī izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku renovācijā un celtniecībā (par 5.4 %).

Šā gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksas samazinājās vidēji par 2.6 %. Savukārt martā, salīdzinot ar pērnā gada martu būvizmaksas saruka vidēji par 7.1 %. Strādnieku darba samaksa gada laikā samazinājās par 19.3 %, būvmateriālu cenas - par 3.9 %. Savukārt izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai gada laikā pieauga par 4.8 %. Šo izmaksu pieaugums bija raksturīgs tieši ceļu būves uzņēmumos.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

2009. gada septembrī, salīdzinājumā ar 2008. gada septembri, būvniecības izmaksas vidēji samazinājušās par 15 %, savukārt būvniecībā nodarbināto strādnieku darba samaksa sarukusi par 27.4 %, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes sniegtā informācija par būvniecības izmaksu pārmaiņām šī gada septembrī.

Septembrī, salīdzinājumā ar augustu, būvniecības izmaksas samazinājušās vidēji par 2.1 %, savukārt būvniecībā nodarbināto darba samaksa – par 5.6 %. Nedaudz, tas ir, par 1 % samazinājušās arī izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai, savukārt būvmateriālu cenas ir samazinājušās par 0.9 %.

Rīgai tuvākajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir Jelgavā, dārgākie — Salaspilī.

Arco Real Estate septembra sērijveida dzīvokļu tirgus pārskata dati liecina, ka Kauguros, Jelgavā, Salaspilī un Ogrē vidējās cenas septembrī nav mainījušās vai ir nedaudz samazinājušās.

Salaspilī un Ogrē dzīvokļu cenas septembrī īpaši nav mainījušās. Salaspilī dzīvoklis vidēji maksājot 414 eiro/m2, bet Ogrē — 392 eiro/m2. Kopš gada sākuma cenas Salaspilī ir samazinājušās vidēji par 53.7 %, bet Ogrē — par 54.5 %. Šajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir atrodami Hruščova laika mājās, bet dārgākie — 103. sērijas ēkās.

Jelgavā joprojām vērojams vislielākais cenu kritums, informē Arco Real Estate. Septembrī cenas ir samazinājušās vidēji par 3.4%, bet, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, tās ir par 59 % zemākas. Šobrīd dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 302 eiro/m². Dārgākie tur bijuši mājokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Kopš 2008. gada vasaras būtiski ir pieaudzis īres sludinājumus skaits. Šobrīd piedāvājuma apjoms ir par gandrīz 70 % lielāks par to, kas tik fiksēts pagājušā gada vasarā. — konstatē kompānija BaltHaus.

Īres tirgū ieplūda tie dzīvokļi, kuri sākotnēji tirgū bija izlikti pārdošanā, tomēr tā arī neatrada savu pircēju. Dzīvokļu pārdošanas sludinājumu skaits tikmēr ir samazinājās par 60 %.

Rīgā kopš 2008. gada vasaras dzīvokļu īres cenas otrreizējā tirgū ir vidēji samazinājušās par 20 %. Šobrīd raksturīgākās īres cenas ir: 1 istabas dzīvoklim — 110 – 120 latu, 2 istabu dzīvoklim — 140 ¬– 150 latu, bet 3 istabu dzīvoklim — 170 – 180 latu.

Šobrīd izīrētāju vidū ir aizvien vairāk cilvēku, kuriem ir radušās problēmas ar kredīta atmaksu. Ar dzīvokļu īres palīdzību viņi cenšas vismaz daļēji segt kredīta maksājuma summu, jo vairumā gadījumu hipotēkas atmaksa pārsniedz mājokļa īres cenu.

Vidēji par 21.8 % ir samazinājušās sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate ikmēneša tirgus pārskats.

2009.gada martā turpinās iepriekšējos gadus novērotā tendences — cenu samazinājuma tempi pieaug, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena marta mēnesī samazinājās līdz 606 eiro/m², tādējādi cenas vidēji ir par 63 % zemākas nekā 2007. gada 1.jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija – 1620 eiro/m².

Salīdzinot ar 2008. gada 1.janvāri, vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena ir samazinājušās par 57%.

Arco Real Estate apskatītajos mikrorajonos martā vidējā vienas istabas dzīvokļa cena bija 597 eiro/m², un tā, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša cenām, ir samazinājusies par 24.9 %, divu istabu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 598 eiro/m², un tā ir samazinājusies par 22.1%, 3 istabu dzīvokļa vidējā cena bija 616 eiro/m², tā ir samazinājusies par 21.2%, bet 4 istabu dzīvokļa vidējā cena bija 613 eiro/m² jeb par 19.4 % lētāk nekā februārī.

Globālās investīcijas komercīpašumos 2008. gadā samazinājušās par 59 %, un bija 435 miljardi ASV dolāru, — ziņo property-magazine.eu, atsaucoties uz starptautisko nekustamā īpašuma konsultāciju kompāniju Cusham & Wakefield.

Vēl tikai 2007. gadā tika reģistrēts investīciju rekordapjoms — 1050 miljardi dolāru. Savukārt 2008. gada dati ir pielīdzināmi ar 2004. gada investīciju apjomu komercīpašumos.

Kompānijas analītiķi prognozē, ka arī šogad būs vērojama lejupslīdoša tendence, bet kopējās investīcijas varētu būt ap 412 miljardiem dolāru.

Vislielākais ieguldījumu apjomu kritums 2008. gadā bija vērojams Ziemeļamerikā (– 73 %; no 437 miljardiem dolāru līdz 116 miljardiem dolāru), zaudējot iekārojamākā reģiona pozīcijas. Tādējādi pirmajā un otrajā vietā pērn bijusi Eiropa un Āzija.

Tomēr arī Eiropā un Āzijā investīciju apjoms komercīpašumos 2008. gadā ir samazinājies attiecīgi par 52 % ( no 367 miljardiem dolāru līdz 178 miljardiem dolāru Eiropā) un 45 % (no 237 miljardiem dolāru līdz 131 miljardam dolāru Āzijā).

Jaunās Teikas attīstītājs – Hanner projekta nākamās kārtās ēkai cer piesaistīt vietējo pircēju un meklē zemesgabalus nākamajiem projektiem

Kopumā visu projektu Jaunā Teika plānots pabeigt piecu gadu laikā – aptuveni 2019.gadā, taču tas būs atkarīgs no situācijas tirgū, intervijā DB stāsta Lietuvas kompānijas Hanner valdes loceklis Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas). Vienlaikus attīstītājs jau meklē jaunas iespējas, notiekot pārrunas par pāris jauniem objektiem. Jaunajā Teikā pašlaik tiek būvēta ceturtā projekta ēka, tā ir pirmā, ko Hanner sācis pēc krīzes un cer ar to vairāk uzrunāt vietējo pircēju.

Izmēģina tehnoloģijas

«Galvenais izaicinājums attīstītājiem ir pircēju uzticēšanās; klienti joprojām ir diezgan pasīvi, nespēj pieņemt lēmumu,» jauno dzīvokļu tirgu Rīgā raksturo M. Valucks. Savukārt Viļņā tirgus šogad būtiski pieaudzis un noskaņojums esot ļoti pozitīvs. Noskaņojumam Rīgā būtu jāuzlabojas, taču grūti pateikt, kad un kā tas notiks. Tāpat būtu jāpieaug vietējo pircēju darījumu skaitam, cer M. Valucks.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Izdzirdot par nelabvēlīgiem laika apstākļiem autobraucēji ir metušies mainīt vasaras riepas pret ziemas, izveidojot pie daudziem riepu servisa centriem garas rindas. Apzinīgāko pulkā ir korporatīvie klienti un sievietes.

Riepu servisa centra Laneks pārstāvis Tālis Meļķis atzīst, ka šobrīd uz riepu maiņu pieraksts daudzos maiņas punktos ir izveidojies vismaz uz divām nedēļām „Atsevišķi klienti, kuri šobrīd zvana un vēlas pierakstīties uz riepu maiņu pat nedaudz apvainojas, ja varam pierakstīt tikai uz oktobra beigām,” tā T. Meļķis. Pēc viņa novērojumiem šobrīd aktīvi ziemas riepas maina korporatīvie klienti, kā arī sievietes. Atšķirībā no stiprā dzimuma pārstāvjiem sievietes ir daudzkārt aktīvākas, tostarp pedantiski ievērojot nolikto laiku, kad ir paredzēta riepu maiņa. Turpretim vīrieši bieži grēko, gan nokavējot paredzēto laiku, kad jāierodas servisā, gan aizmirstot, ka iepriekš ir pierakstījies.

Šā gada februārī par vēl 9.6 % ir samazinājusies vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos, ziņo Arco Real Estate.

Vidējā cena februārī ir samazinājusies līdz 776 eiro/m², tādējādi cenas ir par 52 % zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad tā bijusi 1620 eiro/m². Salīdzinot ar 2008. gada 1. janvāri, vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena ir samazinājusies par 45 %.

Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, dzīvokļu piedāvājums pārdošanai februārī sāka pieaugt, turpretī pieprasījums pēc dzīvokļiem turpinājis sarukt pašreizējās ekonomiskās situācijas dēļ. Kopumā dzīvokļu piedāvājuma skaits februāra mēnesī ir palielinājies vidēji par 9 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Nekustamā īpašuma portālos februārī piedāvājums palielinājies vidēji par 12 % un sludinājumu portālos – par 5 %, — rēķina Arco Real Estate.

Ļoti skaidri un noslīpēti kā dārgakmeņi - tā par biznesa mērķiem teic Elita Moiseja. Runājot konkrētāk, nākamgad industriālo parku attīstītājs NP Properties grib noturēties pašreizējā līmenī.

«Būtu labi, ja spētu apgrozījumu palielināt par 5 - 10 %, bet to mēs vēl redzēsim,» NP Properties valdes priekšsēdētāja E. Moiseja piebilst. Šogad apgrozījums ir krities - par aptuveni piekto daļu salīdzinājumā ar 2008. gadu, tomēr tas esot krietni labāk nekā vidēji nekustamā īpašuma tirgū, kur samazinājums ir 25 - 30 %. Kā tas panākts? Elita Moiseja stāsta, ka, krīzei sākoties, uzņēmums rīkojās diezgan strauji. «Jau 2008. gada vidū samazinājām visu, ko varēja. Kopumā izmaksas samazinājām par gandrīz 30%. Bijām diezgan gatavi visam, kas būs, tomēr tas bija kā cunami, kas nāk virsū, un tu neko nevari izdarīt.»

Ogrē un Jelgavā dzīvokļu cena noslīdējusi zem 400 eiro/m2, liecina Arco Real Estate apkopotie dati.

Salīdzinot vidējo cenu 2009. gada augustā ar vidējo cenu šā gada jūlijā, Jelgavā joprojām vērojams vislielākais kritums, ziņo kompānija. Cenas ir samazinājušās vidēji par 5%, savukārt kopš gada sākuma tās ir samazinājušās par 57.6%. Pašlaik dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 312 eiro/m². Visdārgākie Jelgavā bija 104. sērijas ēku dzīvokļi, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās. Pašreiz gan nevarot runāt par stabilām tirgus tendencēm — piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas Jelgavā ir ļoti izkliedētas. Līdzās dzīvokļiem, kas joprojām tiek piedāvāti par augstām cenām ir atsevišķi objekti, kas ir ar divreiz lētāki par vidējo cenu.

Ogrē pēdējā mēneša laikā vidējā dzīvokļu cena ir samazinājusies par 0.6 %, bet, salīdzinot ar gada sākuma vidējiem rādītājiem, tā ir par 54.5 % zemāka. Pašlaik Ogrē vidējā sērijveida dzīvokļa cena ir 392 eiro/m2. Dārgākie Ogrē ir 103. sērijas un 602. sērijas ēku dzīvokļi, bet vislētākie savukārt ir dzīvokļi Hruščova laikā celtajās mājās.

Viesnīcu cenas, pateicoties ekonomiskajai lejupslīdei, nokritušas līdz zemākajam līmenim vairāk nekā piecu gadu laikā, vēsta Reuters.

«Šis ir fantastisks laiks ceļotājiem,» Reuters sacījis Hotels.com pārstāvis Naidžels Poklingtons (Nigel Pocklington), norādot gan uz zemajām viesnīcu cenām, gan to, ka valūtas maiņas kursa svārstības ir palīdzējušas padarīt daudzus galamērķus daudz lētākus.

«Pieprasījumu pēc ceļojumiem, sevišķi biznesa ceļojumiem, ir smagi skārusi ekonomiskā krīze, un tajā pašā laikā ir liels viesnīcu istabu piedāvājums. Pieprasījuma kritums un augošais piedāvājums var nozīmēt tikai vienu lietu - cenu samazināšanu,» viņš skaidrojis.

Hotels.com HPI mēra reālo cenu, kas tiek maksāta par viesnīcas istabu, nevis reklamētās likmes. Tā ir balstīta uz cenām, ko faktiski maksā klienti 78 000 viesnīcu.

Piena iepirkuma cenas Baltijas valstīs šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sasniegušas zemāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā.

Par to liecina Latvijas Valsts Agrārās Ekonomikas Institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija. Igaunijā vidējās piena iepirkuma cenas 2009.gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2008.gada attiecīgo periodu ir samazinājušās par 31%, bet Latvijā un Lietuvā par 37%.

Būtiski ir samazinājušās arī ražotāju cenas piena pārstrādes produktiem. Latvijā vidējā sviesta ražotāju cena šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi 1.58 Ls/kg, bet pagājušā gada attiecīgajā periodā tā bija 1.96 Ls/kg, Lietuvā tās samazinājušās no 2.25 Ls/kg 2008. gadā līdz 1.74 Ls/kg šogad, bet Igaunijā no 2.21 Ls/kg 2008.gadā līdz 1.48 Ls/kg šī gada deviņos mēnešos.