DB Viedoklis

Būvniecības mājasdarbi nozarei un publiskajam sektoram

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.08.2019

FOTO: NO DB ARHĪVA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas uz nākotni var skatīties samērā optimistiski.

Lai arī saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju šogad būvniecības nozares attīstības temps būs zemāks nekā pērn, tomēr lielam satraukumam nav iemesla. Izaugsmes tempu palēnināšanās skaidrojama arī ar to, ka būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji, kas nozīmē, ka bāze, ar kuru salīdzina šo gadu, ir ļoti augstā līmenī. Nenoliedzami, ļoti būtisks uzrāviens būvniecībā būs saistīts ar Rail Baltica projektu īstenošanu.

Taču ir arī citi, lai arī ne tik apjomīgi, tomēr Latvijas mērogam gana būtiski projekti, kas ļauj prognozēt, ka būvniekiem darba būs gana. Te var minēt gan LIDL loģistikas centru, gan Rēzeknes olimpiskā stadiona sporta centra izbūvi, gan Vec- rīgas nama Mārstaļu ielā 6 pārbūvi, kur būs Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunā mājvietā.

No lielajiem projektiem var minēt arī topošo muzeja krātuvju kompleksu Pulku ielā, Rīgas pils konventa rekonstrukciju un pārbūvi, kā arī Kultūras un radošo industriju atbalsta centra TabFab izveidi. Līdz 2022. gadam paredzēti pasākumi visu Latvijas teātru ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Tajā pašā laikā nozarei izaicinājumu netrūkst. Te jāmin, piemēram, ēnu ekonomikas augstais īpatsvars, kuru gan cer mazināt ar šogad noslēgto nozares ģenerālvienošanos, kurā noteiktas minimālās algas vairākām amatu kategorijām. Tāpat būvnieki saskaras ar darbaspēka trūkumu, kas līdz ar Rail Baltica projektu īstenošanu vēl tikai saasināsies. Nozarei aktuāla ir arī produktivitātes kāpināšana, jo pašlaik tā stipri iepaliek no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā.

Tas pirmām kārtām sasniedzams ar roku darba īpatsvara mazināšanu un moderno tehnoloģiju izmantošanu, kā arī būves informācijas modelēšanai (BIM) jākļūst par ikdienu. Līdztekus nozares mājasdarbiem savējais ir jāpaveic arī Ekonomikas ministrijai. Proti, runa ir sen gaidītajiem Būvniecības likuma grozījumiem, kas mazinās birokrātiju, kā arī beidzot sakārtos jautājumu par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Būvnieki īpaši gaida risinājumu jautājumā par to, kuram no būvniecības procesa dalībniekiem jāuzņemas atbildība par trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem.

Ekonomikas ministrijas atbildībā ir arī tipveida līgumu ieviešana publiskajos iepirkumos, kas tos padarītu caurskatāmākus un efektīvākus. Uz lauriem nevar gulēt arī pašvaldības kā būtiski pasūtītāji. Vispirms jau tām ir jāstiprina savu iepirkumu speciālistu kompetence, lai izstrādātā specifikācija neliktu būvniekiem šausmās saķert galvu, un kā normai jābūt pretendentu vērtēšanai saskaņā ar saimniecisko izdevīgumu, nevis lētāko cenu. Aizvien klientiem draudzīgākām jākļūst būvvaldēm. Nav normāla situācija, kuru kāds liels industriālo būvju attīstītājs atklāj DB – Rīgā strādāts netiek, jo nepieciešamo dokumentāciju, kuru Pierīgas būvvaldes izskata divu nedēļu laikā, galvaspilsētas būvvalde «marinē» pusgadu.

Laiks, kad pasūtījumu un darba netrūkst, ir īstais, lai visas iesaistītās puses sakārtotu spēles laukumu un noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru