Jaunākais izdevums

Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure, teikts Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izplatītajā paziņojumā.

LBA norāda, ka spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.

Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.

Darbiniekus, kuriem līdz 15.decembrim nebūs sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, vairākums būvuzņēmēju nesteigsies atbrīvot no darba. Taču daļa nevakcinēto speciālistu plāno papildināt bezdarbnieku rindas, daļa - doties uz ārzemēm, kur var strādāt ar negatīvu testu, taču lielākā daļa pāries ēnu ekonomikā, prognozē uzņēmēji. Līdz ar to var prognozēt ēnu ekonomikas īpatsvara paaugstināšanos būvniecībā, kaut arī tik ilgu laiku ir prasījusi cīņa par ēnu ekonomikas rādītāju samazināšanu.

"Atkal valdības rīcība liek daļai kvalificētu speciālistu aizbraukt no Latvijas, bet uzņēmējiem jāprasa liberalizēt noteikumus darbaspēka ievešanai, lai kompensētu darba roku trūkumu," teikts paziņojumā.

Būvniecībā darbaspēka trūkums ir sāpīga problēma jau kādu laiku. Jāņem vērā arī ikgadējā sezonālā darbinieku saslimstība, kas veido ap 10% darbaspēka trūkumu uzņēmumos un ap 10% vispārējais darba roku trūkums būvniecībā. Valdības rīkojums šo problēmu saasinās tik ļoti, ka līgumu izpilde būs apdraudēta un nereti nebūs iespējama. Būvuzņēmēji prognozē, ka būs objekti, kuros darbs apstāsies.

Uzņēmēji piekrīt, ka nav aizliegts noteikt kopējas prasības valstī, lai pildītu darba pienākumus, taču uzņēmējam jābūt arī zināmai rīcības brīvībai un noteiktās prasības nedrīkst būt nesamērīgas. Piemēram, darbiniekam, kurš strādā uz jumta un var ievērot gan distancēšanās, gan citas piesardzības prasības, nav darba izpildei obligāti nepieciešams sadarbspējīgs sertifikāts.

"Pēc uzņēmēju domām, veidosies absurda situācija, kurā veseli, fiziski aktīvi un pieredzējuši darbinieki nedrīkstēs strādāt nevis kvalifikācijas vai veselības problēmu dēļ, bet nesamērīga valsts regulējuma dēļ. Līgumu termiņu kavējumi, līdz ar to – līgumsodi, augošs darbaspēka trūkums un nespēja nodrošināt saistību izpildi, saasinoties konkurencei par darbiniekiem, kas tiesīgi strādāt, darbu apstādināšana un apjoma īstermiņa samazinājums, neuzņemoties jaunus pasūtījumus, uzņēmumu apgrozījuma samazinājums, ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās – tās ir būvkomersantu visbiežāk prognozētās sekas valdības rīkojumam. Iespējams arī nozares kopējais apjoma sarukums ļoti strauja darba roku samazinājuma dēļ. Uzņēmēji vēlas zināt, kā un vai tiks segti zaudējumi, kas būs saistīti ar piespiedu dīkstāvi un apgrozījuma kritumu," norāda LBA.

Būvuzņēmēji arī līdz šim ir bijuši ieinteresēti, lai viņu darbinieki būtu veseli, darbaspējīgi un strādātu apstākļos, kas nerada saslimšanas risku, nesarežģījot līgumsaistību izpildi.

Latvijas Būvnieku asociācija aicina Ekonomikas ministriju situāciju būvniecības nozarē atzīt par force majeure, ņemot vērā apstākļus, kas rodas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, nosakot, ka daļa darbinieku nav tiesīgi turpināt darbu. Noslēdzot līgumus, būvnieki nevarēja paredzēt pēkšņi pieņemtos rīkojumus, kuri tik būtiski ietekmēs būvnieku iespējas izpildīt līgumsaistības. Force majeure jāattiecina no 2021.gada 15.decembra uz laiku, kamēr pastāv prasība, ka būvniecībai ir jādarbojas “zaļajā režīmā", uz spēkā esošo līgumu, kas noslēgti līdz 2021.gada 9.oktobrim, izpildes termiņiem. Tādā veidā būvnieki vēlas sevi pasargāt no nepelnītām līgumsodu sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Skates Gada labākā būve Latvijā 2020 finālisti

Zane Atlāce-Bistere, 12.08.2021

Nominācija: Dzīvojamā jaunbūve. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas jaunbūve Strēlnieku ielā 4B, Rīgā

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skates Gada labākā būve Latvijā 2020 finālam deviņās kategorijās izvirzīti kopumā 48 objekti, informē skates rīkotāji.

Objektu prezentācijas notiks 18.augustā.

Visus finālistus skatiet galerijā!

Nominācijā Inženierbūves eksperti apsvēra iespēju nākamgad izdalīt atsevišķu ielu un ceļu kategoriju, kā arī pacelt vērtēšanas latiņu, proti - tā kā vairākums pērn pabeigto objektu izpildīti ļoti labā kvalitātē, skatei pieteiktajiem vajadzētu izcelties ar inovācijām, oriģināliem risinājumiem vai detaļām.

Savukārt nominācijā Koka būve diskusijas raisīja koka būvju nominācijas definīcija, pieļaujot, ka nākotnē koks kļūs par bieži izmantotu materiālu un atsevišķa nominācija zaudēs nozīmi.

Skati rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti un nozares žurnālu "Būvinženieris".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu un energoresursu cenu kāpuma apstākļos, kā arī kavējoties materiālu piegādēm, lielākie Latvijas nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji spēj pārprofilēt savu sadarbības partneru loku un rast jaunus risinājumus, taču daļa uzņēmumu nonākuši situācijā, kuriem nākas pieņemt sāpīgus lēmumus– slēgt darbnīcas vai apturēt darbus būvlaukumos, norāda Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja "Kaamos" vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

“Krīzes tirgus apstākļos cieš visi, un, lai vienotos ar sadarbības partneriem, katram no kaut kā ir jāatsakās. Atbildīgi nekustamo īpašumu attīstītāji šajā situācijā sabalansē biznesa moduļus, samazinot peļņas rādītājus, lai visus iesāktos projektus novestu līdz galam,” skaidro Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Cenu kāpums un materiālu piegāžu kavēšanās radīja lielas problēmas nozarē jau 2021.gadā, taču pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā situācija ir tikai pasliktinājusies, īpaši energoresursu cenu kāpuma dēļ, un joprojām liela problēma ir darbaroku trūkums būvniecībā. Tāpēc Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) brīdina par ārkārtas situācijas tuvošanos nozarē, kas varētu aizkavēt būvniecības projektu īstenošanu vai atlikt uz nenoteiktu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru