Enerģētika

Ceļā uz enerģētisko drošību Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm

Jānis Goldbergs, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Jūsuprāt, kuri projekti energobūvniecības nozarei tuvāko gadu laikā ir nozīmīgākie?

Domāju, ka ļoti nozīmīgs ir Latvijas un Igaunijas kopprojekts vēja parka izbūvē Baltijas jūrā, ko plānots nodot ekspluatācijā 2030. gadā. Savukārt viens no tuvākajiem un šī brīža svarīgākajiem projektiem Baltijā (ne tikai Latvijā) ir Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu. Tas nepieciešams enerģētiskās neatkarības no Krievijas un drošības nodrošināšanā. Tieši tāpēc AS Augstsprieguma tīkls izsludināja iepirkumu par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Kāpēc Baltijai tik ļoti nepieciešama sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu?

Pirmkārt, šis ir drošības jautājums. Baltijas valstīm ne tikai jāsamazina atkarība no Krievijas, bet arī jāpaaugstina enerģijas drošība. Jāņem vērā, ka elektroenerģijas pārrāvums pat uz dažām sekundēm var būt katastrofāls Latvijai, jo iekārtu sistēma uzreiz neatjaunojas. Tā ir komplicēta sistēma. Sinhronā kompensatora pamatuzdevums ir nodrošināt stabilitāti elektriskajā tīklā, nodrošināt tīkla inerci un līdzsvaru brīžos, kad strauji mainās elektroenerģijas patēriņa un ražošanas attiecības, piemēram, lielu ģenerējošo avotu vai patērētāju atslēgšanās gadījumā. Ja šādu kompensatoru nav, tīkla frekvences stabilitāte var tikt apdraudēta.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls (AST) jau 2019. gadā pieņēma lēmumu par tīkla sagatavošanu sinhronizācijai. Tika pieņemts lēmums par sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtu vai sinhrono kompensatoru iegādi. Savukārt iepirkums tika izsludināts 2020. gada 12. oktobrī. RECK šai iepirkumā piedalījās. Kāds ir rezultāts?

Pirmais iepirkums tika izsludināts pirms pusotra gada. Uzreiz vēlos uzsvērt, ka šīm ierīcēm tirgū pieejami un zināmi ir vairāki ražotāji. Viens no tiem ir kompānija General Electric (GE), kuru par iekārtu piegādātāju izraudzījāmies mēs. Iekārtas ražo arī Siemens Energy, kuras savos iepirkumos izvēlējās Lietuva un Igaunija. Starp citu, šajās valstīs iepirkumu procedūra jau ir noslēgusies. Tas nozīmē, ka kaimiņvalstis jau ir soli priekšā Latvijai elektroenerģijas neatkarības ziņā no Krievijas. Vēl ir daži ražotāji, bet principā viss pieejamais ražotāju klāsts ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms. Izvēle patiešām nav plaša. Visas kompānijas ir lieli starptautiski uzņēmumi ar lielu pieredzi nozarē, un visi iekārtu ražotāji ir piedalījušies Baltijas konkursos.

Tātad AST izsludinātajā iepirkumā piedalījās trīs uzņēmumi, kas piedāvāja līdzvērtīgu starptautisku milžu iekārtas un pieredzi?

Tieši tā. Jau pirmajā iepirkumā pieteikumus iesniedza trīs pretendenti. Tā bija Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., solot kompensatorus piegādāt un uzstādīt par 77 020 000 eiro. Mēs, proti, SIA Reck, solījām darbus veikt par 77 025 527 eiro, bet Siemens Energy solīja visu paveikt par 80 627 913 eiro. Tātad jau pirmajā iepirkumā Siemens Energy iesniedza dārgāko piedāvājumu, un Augstsprieguma tīkls lūdza visus pretendentus iesniegt cenu samazinājumu, vienlaikus pagarinot iepirkuma termiņu.

Vai cenu samazinājāt?

Jā. SIA Reck spēja iesniegt cenas samazinājumu par diviem miljoniem, kā rezultātā mūsu piedāvājums bija vislētākais – par gandrīz 7 miljoniem zemāks nekā Siemens Energy, kas iesniedza augstāku cenu pretēji pasūtītāja lūgumam cenu samazināt. Diemžēl tālāk saruna par cenu vairs neturpinājās, jo AST nolēma sarunu procedūru pārtraukt, kā galveno argumentu minot nepietiekamu konkurenci un Covid-19 ietekmi, kuras rezultātā nav bijis iespējas veikt objekta apskati. Vārdu sakot, iepirkumu pārtrauca un visu sāka no sākuma, cerot, ka nākamajā konkursā dalībnieku būs vairāk.

Man mazliet neskaidras ir lielākas konkurences gaidas, ja principiāli nepieciešamās iekārtas Eiropā ražo kādas piecas kompānijas, no kurām vairākums jau bija pārstāvētas konkursā. Jūsu viedoklis?

Tas ir tāds jautājums, kas arī mums nav saprotams. Līdzībai – Igaunijā konkurss bija pusgadu agrāk nekā pie mums, un tur bija citi pretendenti. Piemēram, kompānija ABB tur piedalījās, bet uz Latviju nemaz nenāca. Cerēt uz lielāku konkurenci noteikti varēja, ja konkursā drīkstētu piedalīties energoiekārtu ražotāji no Āzijas.

Tātad AST pārtrauca iepirkumu un sludināja jaunu. Nolēmāt dalību turpināt?

Jā, jauns iepirkums, kura nolikumā nav redzamas atšķirības kvalifikācijas prasībām, tika izsludināts pērnā gada beigās, tajā piedalījās visi iepriekš minētie kandidāti un neviens jauns pretendents. Pasūtītāja vēlme konkurenci palielināt nav piepildījusies! Siemens vietā gan tagad ir personu apvienību grupa SE EP SynCon (Siemens Energy un SIA Empower, kura ir aizstājusi SIA LEC). Pārbaudot atbilstību izvirzītajām prasībām, Augstsprieguma tīkla iepirkuma komisija lēma, ka šoreiz izvirzītajām kvalifikācijas prasībām atbilst tikai viens pretendents – personu apvienība Siemens Energy un Empower, un pārējiem dalībniekiem paziņoja, ka viņi nav izturējuši kvalifikāciju. Viss! Situācija ir paradoksāla. Pirmkārt, iesniedzām identisku piedāvājumu kā iepriekšējā iepirkumā, kad mūsu piedāvājums tika novērtēts kā atbilstošs kvalifikācijas prasībām. Otrkārt, Augstsprieguma tīkls vēlējās paplašināt konkurenci, tā vietā tālākās sarunās piedalās tikai viens pretendents, kuram vairs nav jākonkurē ar citiem, un tas var piedāvāt jebkuru cenu. Tāpēc esam vērsušies Iepirkuma uzraudzības birojā (IUB), jo vēlamies kompetentu šī iepirkuma izvērtēšanu.

Jūs cenšaties norādīt, ka pasūtītājs simpatizē vienam pretendentam, kurš jau kaimiņvalstīs ir uzvarējis konkursos, vai tā?

Es neko nevaru apgalvot, tikai izklāstīt acīmredzamus faktus un uzdot jautājumus. Vienā reizē konkurss tiek pārtraukts, otrā reizē konkurence tiek pilnībā izslēgta. Atkārtošos, uzsverot, ka sākotnēji pasūtītāja uzstādījums bija redzēt vairāk konkurentu, plašāku piedāvājumu, bet šobrīd, otrajā kārtā, sarunas turpinās tikai ar vienu no trīs pretendentiem, līdz ar to vispār nav skaidra otrā konkursa rīkošanas motivācija! Konkrētajā gadījumā mēs saprotam, ka Lietuvā un Igaunijā konkursi ir noslēgušies un uzvarētājs ir viens un tas pats. Proti, kaimiņvalstīs plānots uzstādīt viena ražotāja iekārtas, un pastāv iespēja, ka arī Latvija vēlas tieši šādu iekārtu.

Šāda situācija ir iespējama, ja pasūtītājs var pierādīt ekskluzīvo tehnisko iemeslu esamību, kuru dēļ citu iekārtu iegāde neapmierinātu prasības un vajadzības. Savukārt, ja pasūtītājam šādu ekskluzīvu tehnisko iemeslu nav, iepirkuma veicējam ir jāorganizē atklāta un pārskatāma procedūra, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci. Tas, ko pasūtītājs nav tiesīgs darīt, ir organizēt atklātu procedūru, vienlaikus darot visu, lai varētu iegādāties konkrētu iekārtu un lai iepirkuma procedūras dalībniekiem, kas piedāvā citas iekārtas, netiktu piešķirtas līguma slēgšanas tiesības. Šāda rīcība nav taisnīga pret tirgus dalībniekiem, kuri iegulda apjomīgus resursus pieteikumu un piedāvājumu sagatavošanā. Tā nav korekta ikvienā iepirkumā un jo sevišķi valsts nozīmes stratēģiska līmeņa iepirkumā. Mūsu partneris General Electric minēja piemēru, kur sabrukušā Dženovas tilta gadījumā Itālijas valdība uzreiz izsludināja, ka piešķir tiesības konkrētam būvniekam, jo tiltu vajadzēja atjaunot nekavējoties. Tādas tiesības valstij ir, bet tās netika piemērotas šim iepirkumam. Iepirkumam ir jānotiek atbilstoši likumdošanai, nevis jāizvērš maldināšana divu gadu garumā! Atkārtošu: mēs uzskatām, ka AST pieļāvis nekorektu un, iespējams, pārāk vienpusēju pieteikumu izvērtēšanu valstij stratēģiski svarīga projekta iepirkumā, kura prognozētās projekta kopējās izmaksas ir 106 miljoni eiro, kas ir ievērojami augstākas nekā pretendentu piedāvājumi iepirkuma procedūrā.

Kādi var būt IUB lēmumi, proti, tālākais attīstības scenārijs no jūsu skatu punkta, jo izpildes termiņš tuvojas?

Jā, daudz kas ir atkarīgs no tā, kāds būs šis lēmums. Iespējams, ka jārīko jauns konkurss, iespējams, ka turpinās šis pats un mums būs iespēja piedalīties otrās kārtas sarunās, iesniedzot papildu ziņas un skaidrojumus, ja tas būs nepieciešams.

Jautāšu tieši – ja IUB lēmums ir nelabvēlīgs, esat gatavi tiesāties?

Ievērojot projekta nozīmību, šis jautājums ir diskutabls. Esmu dziļi vīlies, ka tik valstiski nozīmīgs iepirkums no pasūtītāja puses tiek mākslīgi vilkts divu gadu garumā, lai rezultātā, aizbildinoties ar starptautisko situāciju un laika trūkumu, pieņemtu lēmumu par, iespējams, jau iepriekš izvēlēta uzvarētāja noteikšanu. Lēmumu par tālākām darbībām mēs pieņemsim kopā ar partneriem pēc iepazīšanās ar IUB atzinumu

Komentāri

Pievienot komentāru