Jaunākais izdevums

Ģenerālvienošanās Pušu komiteja, kur ir pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji, vienojušies par grozījumiem, kas paredz atalgojumu būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro (bruto) vai minimālo stundas tarifa likmi līdz 5,57 eiro ar 2024.gada 1.janvāri, bet saglabāt līdzšinējo 780 eiro minimālo atalgojumu profesiju devītās pamatgrupas - vienkāršo profesiju - nodarbinātajiem īslaicīgi līdz 2024.gada 31.decembrim.

Panāktā vienošanās nozīmē arī to, ka nozares koplīgums saglabājas spēkā un tā dalībnieki ir ieguvuši laiku, lai nākamajā gadā pārskatītu ģenerālvienošanās nosacījumus atbilstoši esošajai situācijai nozarē un ekonomikā. Koplīguma puses vienojās 2024.gadā izstrādāt jaunu ģenerālvienošanās minimālās algas aprēķina modeli, pārejot no sasaistes ar valstī noteikto minimālo algu uz būvniecības nozares vidējo atalgojumu. Papildus būtu jāizstrādā arī citas programmas, kas ģenerālvienošanās ietvaros ietvertu, piemēram, darba drošības apmācības, apdrošināšanas polises, u.c. jautājumus.

Vienlaikus darba devēji norāda uz virkni regulējumu, kas steidzami jārisina valsts pārvaldei - jāievieš mērķtiecīgāki pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, jāspēj prognozēt publiskā pasūtījuma apjomu vismaz trīs gadu posmā, jārisina nodarbināto pieejamības un kvalifikācijas jautājumi.

Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē šobrīd Latvijā ir vienīgais spēkā esošais koplīgums starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Būvuzņēmēji uzskata, ka ģenerālvienošanās ir sekmīgs un spēcīgs instruments, kas kalpo tā ieviešanas pamatmērķim stiprināt konkurenci un nodrošināt tiesību aizsardzību un sociālās garantijas darba ņēmējiem.

Šobrīd būvniecības nozares ģenerālvienošanās nosaka, ka no 2020.gada 2.maija, būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. Tāpat starp būvniecības nozares darba devējiem un darba ņēmējiem noslēgtais koplīgums paredz obligātu 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību un piemaksu par virsstundu darbu ne mazāku kā 50% no noteiktās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijā vienojas par minimālās mēnešalgas paaugstināšanu līdz 820 eiro

LETA--BNS, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies, ka minimālā alga 2024.gadā būs 820 eiro mēnesī jeb par 95 eiro lielāka nekā pašlaik..

Tas ir lielākais minimālās algas pieaugums gadā pēdējo desmitgažu laikā.

Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētājs Jāns Hendriks Tomels ir apmierināts ar panākto vienošanos.

"Pie sarunu galda panāktais rezultāts - minimālā bruto alga 820 eiro mēnesī - palīdzēs kompensēt inflācijas izraisīto minimālās algas pirktspējas samazināšanos un uzlabos daudzu ģimeņu ekonomisko situāciju," teica Tomels.

Vienošanās rezultātā minimālā alga palielināsies par 13% un veidos 42% no Igaunijas Bankas prognozētās vidējās algas 2024.gadā.

Igaunijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Arto Āss sacīja, ka otrdienas vienošanās ņem vērā gan pavasarī parakstīto saprašanās memorandu par minimālo algu, gan uzņēmumu faktisko situāciju un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropā ievērojami sarukusi reālā darba alga, "līderos" arī Latvija

LETA--EURONEWS, 23.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek strādāts, lai noteiktu vienotus principus minimālās algas aprēķināšanai, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

"Tas, pie kā mēs šobrīd strādājam, ir vienotas minimālās algas noteikšana visā Eiropas Savienībā," sacīja ministrs.

Viņš gan uzreiz precizēja, ka notiek darbs, lai noteiktu principus, kādā veidā tiek aprēķināta ikgadējā minimālā alga.

Augulis arī piebilda, ka pašlaik minimālās algas apjomam Eiropas Savienībā (ES) Latvija pietuvināties nevar, taču var strādāt, lai tuvinātos principiem, kā tas tiekot darīts.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijai būs jāatgriežas pie neapliekamā minimuma celšanas, sevišķi ņemot vērā to, ka to dara Lietuva un Igaunija.

Pašlaik minimālā alga ir 620 eiro, bet no nākamā gada minimālā alga Latvijā būs 700 eiro.

Tikmēr, piemēram, Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies, ka minimālā alga 2024.gadā būs 820 eiro mēnesī jeb par 95 eiro lielāka nekā pašlaik.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas darba nodokļu sistēma veicina zemas pievienotās vērtības un aplokšņu algu ekonomiku

Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem1, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālā alga Igaunijā nākamgad pieaugs par 95 eiro līdz 820 eiro mēnesī, ceturtdien nolēma valdība.

Par minimālās algas celšanu līdz 820 eiro mēnesī oktobrī vienojās Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Minimālās stundas darba samaksa tiks noteikta 4,86 eiro apmērā.

Tas ir lielākais minimālās algas pieaugums gadā pēdējo desmitgažu laikā.

Darba tirgus pušu ilgtermiņa mērķis ir līdz 2027.gadam sasniegt minimālo algu, kas ir līdzvērtīga pusei no vidējās algas. Nākamgad minimālā alga veidos 42,5% no valstī vidējās algas.

Igaunijas Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka minimālās algas celšana par 13,1% valsts budžeta ieņēmumus palielinās par 23 miljoniem eiro.

Minimālās algas celšana nozīmē, ka pieaugs minimālajai algai piesaistītais atalgojums valsts un privātajā sektorā, kā arī ar to saistītie pabalsti, piemēram, vecāku pabalsts. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī pašvaldību atbalsta maksājumi un pabalsti iedzīvotājiem, bet vienlaikus palielināsies arī cenas, piemēram, pašvaldības bērnudārziem, ja to maksa ir sasaistīta ar minimālo algu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga būs ne mazāka par 700 eiro, teikts Labklājības ministrijas (LM) saskaņošanai iesniegtajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos.

Pašreiz Ministru kabineta "Noteikumi minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Taču pērn pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024.gada 1.janvāra nav mazāka par 700 eiro.

Igaunijā vienojas par minimālās mēnešalgas paaugstināšanu līdz 820 eiro 

Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies,...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.

CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022.gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Laika posmā no 2019. līdz 2021.gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 11,4% 2019.gadā līdz 13,0% 2021.gadā, savukārt, privātajā sektorā šāds pieaugums nebija izteikts.

2023.gada 2.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887 600 jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga būs ne mazāka par 700 eiro, paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi, kas otrdien atbalstīti valdībā.

Pašreiz Ministru kabineta "Noteikumi minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Taču pērn pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024.gada 1.janvāra nav mazāka par 700 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem būvniecības nozares izaicinājumiem šobrīd ir darbaspēka pieejamība un atalgojuma pieaugums, tostarp spiediens uz algām turpmākajos gados tikai pieaugs, pauda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ vadītājs norāda, ka darbaspēka trūkums un spiediens uz algām augs ne tikai dzīves dārdzības, bet arī apjomīgā "Rail Baltic" projekta dēļ, jo šis megaprojekts piesaistīs tik lielus būvniecības speciālistu resursus, ka pārējiem nāksies sūri cīnīties par tiem, kas ir pieejami.

"Jau tagad bieži saskaramies ar to, ka ģenerāluzņēmējam ir grūti atrast apakšuzņēmējus. Vienkārši nav, kas strādā, un nepietiekama darbinieku skaita dēļ būvniecības tempi krīt," pauž Griškevičs.

Vienlaikus VNĪ vadītājs skaidro, ka vidējie un arī nelielie uzņēmēji ir kļuvuši izvēlīgāki - tie vēlas korektas attiecības, savlaicīgus norēķinus, saprotamus darba apstākļus.

Griškevičs atzīst, ka ēnu ekonomikas pētījumi liecina, ka nelielie būvniecības uzņēmumi biežāk nekā lielie atrodas "ēnā", un šķietami viņus šī situācija apmierina. Bieži vien ģenerāluzņēmējiem tikai pēc krietna laika izdodas atrast apakšuzņēmējus, kas spēj kvalificēties nepieciešamajiem darbiem un ir pietiekami godprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu noslēgušies ēkas īpašnieka SIA “Warehouse properties” organizētie darbi pie 17. gs. būvētās noliktavas Zivju ielā 2A jumta atjaunošanas un ēkas konstrukciju restaurācijas.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa “Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Kā liecina SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veiktā arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, noliktava ir vecākā šādas funkcijas koka celtne Latvijā, un tā ir vērtīga kā Liepājas senās apbūves paraugs. Sākotnēji iegūtie fakti liecināja, ka ēka celta 1690. gadā. Lai noskaidrotu precīzāku ēkas būvēšanas laiku, 2021. gadā veikti urbumi koka konstrukcijās koksnes dendrohronoloģiskajai datēšanai. Atbilstoši Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka, Dr. biol. Māra Zundes veiktās koksnes izpētes datiem, secināts, ka noliktavas vecākā daļa būvēta ap 1674. gadu, bet jaunākā – ap 1767. gadu. Savukārt pirmās dokumentētās ziņas par īpašumu ir no 1797. gada Liepājas ēku īpašnieku saraksta, kur kā īpašnieks minēts tirgotājs R. B. Gerharts Philibets Millers (R.B. Gerhard Prilibert Müller).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tendences privātmāju būvniecībā

Ivars Golovanovs, SEB bankas Privātpersonu būvniecības finansēšanas vadītājs, 20.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā noteikti ir jāceļ gan minimālā alga, gan neapliekamais minimums, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

"Ir jāpaaugstina neapliekamais minimums arī vidējai darba samaksai, jo mēs nedrīkstam koncentrēties tikai uz minimālo algu, kas skar nedaudz vairāk kā 16 % iedzīvotāju," klāstīja Baldzēns.

Runājot par inflāciju, Baldzēns norādīja, ka tā ir bijusi nesamērīgi augsta un ļoti daudzām darbinieku grupām tā ir kompensēta minimāli vai pat nulles līmenī.

Jau vēstīts, ka Lietuvas valdība atbalstījusi ierosinājumu nākamgad minimālo algu valstī celt par 10% līdz 924 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt Latvijā 2023.gada janvārī valstī noteiktā minimālā alga tika palielināta no 500 līdz 620 eiro par pilnas slodzes darbu jeb par 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās notiek ne tikai Latvijas iekšienē, bet arī Eiropas Savienībā kopumā, kur skaidri redzams, ka dažās valstīs darbaspēka atalgojums kļūst lielāks daudz ātrāk nekā Latvijā. Visprecīzākais salīdzinājums ir ar Lietuvu, kur pēc Eurostat datiem 2008. gadā darbaspēka atalgojums bijis tāds pats kā Latvijā, bet 2022. gadā Lietuvas nodarbinātais vidēji saņem par 90 centiem stundā vairāk.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) turpina publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība - stabila valsts, interesējoties par sabiedrības noslāņošanos, ko ievadīja ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos un secinājumu, ka bagātākie Latvijā kļūst bagātāki, bet trūcīgākie - trūcīgāki.

Metodoloģija un izmantotie dati

Eurostat piedāvā visai plaša spektra datu apjomu par atalgojumu dažādās nozarēs, un Dienas Bizness izvēlējās sadaļu, kas neapskata darbaspēka atalgojumu aizsardzībā, valsts pārvaldē un neskar sociālo apdrošināšanu, lai parādītu izmaiņas tieši to darbinieku ikdienā, kuri veido patiesos nodokļu ieņēmumus. Par atskaites punktu Dienas Bizness izvēlējās 2008. gadu, kas ir pēdējais gads pirms globālās finanšu krīzes, un tieši šajā mirklī divu Baltijas valstu – Latvijas un Lietuvas - darbinieku vidējie stundas ieņēmumi ir līdzvērtīgi – 5,9 eiro stundā. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2008. gadā ir 21,6 eiro stundā, bet 2022. gadā - 30,5 eiro stundā. Pieaugums ir par 41%. Vienīgā valsts, kurā šajā periodā piedzīvots darba samaksas kritums, ir Grieķija. Vidējā stundas darba samaksa 14 gadu laikā šajā valstī sarukusi par 14%. Līdztekus tā vēl aizvien ir lielāka nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investoru piesardzību jūt arī izsolēs

Db.lv, 18.07.2023

14.jūlijā notikušajā izsolē, piedaloties diviem pretendentiem, par 168 700 eiro nosolīts nekustamais īpašums Tirgoņu ielā 20, Jūrmalā. Izsoles sākumcena bija nedaudz zemāka – 167 700 eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā izsolē nosolīts nekustamais īpašums Tirgoņu ielā, Jūrmalā. Savukārt izsoles ēkai Kalēju ielā, Rīgā un nekustamajam īpašumam “Mālmuiža” Lejasciema pagastā noslēgusies bez rezultātiem un tiks rīkotas atkārtoti, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Mēs redzam, ka principā investoriem ir interese par ieguldījumiem Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā esošos nekustamajos īpašumos, tostarp arī par ēku Kalēju ielā 50. Vienlaikus prognozes par Eiropas Centrālās bankas turpmāko rīcību, proti, iespējamu tālāku procentu likmju celšanu liek ieguldītājiem būt piesardzīgiem attiecībā uz konkrētu investīciju apjomu. Šo piesardzību jūtam faktiski visās izsolēs. Tomēr esam apņēmības pilni dot jaunu elpu arī attālāk no galvaspilsētas esošiem īpašumiem. Piemēram, Mālmuižas iegāde ir lieliska iespēja sakopt vēsturisku vietu Latvijā,” uzsver Vārna.

14.jūlijā notikušajā izsolē, piedaloties diviem pretendentiem, par 168 700 eiro nosolīts nekustamais īpašums Tirgoņu ielā 20, Jūrmalā. Izsoles sākumcena bija nedaudz zemāka – 167 700 eiro. 1320 kvadrātmetru lielais zemes gabals, uz kura atrodas administratīvā ēka 116,7 kvadrātmetru platībā, atrodas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. Līgums ar izsoles uzvarētāju par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts aptuveni mēneša laikā pēc tam, kad pircējs būs veicis apmaksu par nosolīto īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru