Latvijas autopārvadātāji, kuru intereses pārstāv autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, 19.02.2009. nosūtīja vēstuli ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Vēstules teksts:

"Ministru Prezidentam Ivaram Godmanim

Satiksmes ministram Aināram Šleseram

2009. gada 19. februārī

Rīgā

Par ārkārtas situāciju starptautisko autopārvadājumu jomā

A.God. Ministru prezidenta kungs ,

A.God. ministra kungs,

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pakalpojumu eksports nemitīgi pieaudzis. Nozīmīga vieta Latvijas pakalpojumu eksportā ir tranzītpārvadājumiem, kuri, pēc Latvijas Bankas datiem, sastāda vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas pakalpojumu apjoma, pie kam, pēc daudzu ekspertu viedokļa, tieši tranzītam un loģistikas pakalpojumiem, globālās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielākas iespējas un perspektīvas.

Arī krīzes apstākļos saskata attīstības iespējas

Lai arī kravu pārvadātāji ļoti asi izjūt Rietumu pasaules un Krievijas savstarpējo ekonomisko sankciju negatīvo ietekmi, viena no lielākajām Latvijas loģistikas kompānijām «TVA Group» 2014.gadu plāno noslēgt ar 15% apgrozījuma pieaugumu.

Neraugoties uz vasaras nogalē Krievijas un Rietumu pasaules aizsāktā ekonomiskā kara radītajiem tirgus satricinājumiem un starptautisko autopārvadājumu frakts cenas sarukšanu līdz 40%, «TVA Group» izaugsmi prognozē arī nākamajā gadā. Lai īstenotu savus plānus, uzņēmumā jau laicīgi sākts strādāt pie darba optimizācijas, īpašu uzmanību pievēršot tieši autopārvadājumu segmentam.

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

No 2007. gada 7. augusta Autotransporta inspekcijas (Inspekcija) kontrolieri drīkstēs apturēt transportlīdzekļus bez sadarbības ar Valsts policiju, lai pārbaudītu autopārvadājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Šādu normu paredz 2007.gada 4.aprīlī Saeimas pieņemtie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kā arī jaunā Autopārvadājumu kontroles kārtība (Ministru kabineta 2007.gada 24.jūlija noteikumi Nr.517).

Veiktās izmaiņas normatīvajos aktos uzlabošot Inspekcijas darba efektivitāti, plānojot kontroles pasākumus jebkurā diennakts laikā, optimāli mainot kontroles vietas atkarībā no apstākļiem un situācijas.

Līdz šim Inspekcijas amatpersonas autopārvadājumu kontroles funkcijas veica sadarbībā ar Valsts policiju, kas nodrošināja transportlīdzekļu apturēšanu.

Inspekcija kontrolē komercpārvadājumu, pašpārvadājumu, regulāro un neregulāro starptautisko un tālsatiksmes pasažieru pārvadājumu, bīstamo kravu, starptautisko autopārvadājumu, kravas izvietošanas un nostiprināšanas u.c. noteikumu ievērošanu. Paredzams, ka tuvākajā laikā Inspekcija sāks kontrolēt transportlīdzekļu riepu un sakabes stāvokli.

No 2007. gada 7. augusta Autotransporta inspekcijas (Inspekcija) kontrolieri drīkstēs apturēt transportlīdzekļus bez sadarbības ar Valsts policiju, lai pārbaudītu autopārvadājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Šādu normu paredz 2007.gada 4.aprīlī Saeimas pieņemtie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kā arī jaunā Autopārvadājumu kontroles kārtība (Ministru kabineta 2007.gada 24.jūlija noteikumi Nr.517).

Veiktās izmaiņas normatīvajos aktos uzlabos Inspekcijas darba efektivitāti, plānojot kontroles pasākumus jebkurā diennakts laikā, optimāli mainot kontroles vietas atkarībā no apstākļiem un situācijas.

Līdz šim Inspekcijas amatpersonas autopārvadājumu kontroles funkcijas veica sadarbībā ar Valsts policiju, kas nodrošināja transportlīdzekļu apturēšanu.

Inspekcija kontrolē komercpārvadājumu, pašpārvadājumu, regulāro un neregulāro starptautisko un tālsatiksmes pasažieru pārvadājumu, bīstamo kravu, starptautisko autopārvadājumu, kravas izvietošanas un nostiprināšanas u.c. noteikumu ievērošanu. Paredzams, ka tuvākajā laikā Inspekcija sāks kontrolēt transportlīdzekļu riepu un sakabes stāvokli.

#Izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem, uzskata uzņēmums.

Pretēji sākotnējai iecerei nodrošināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pašreiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to regulētu, ir pretrunā ar Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu. Taksometru izsaukšanas platforma Taxify paredz iespēju pamest Latvijas tirgu, ja plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.

«Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu šādu darbības veidu, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,» komentē Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.

Pirmdien, 17.septembrī, Saeimas Prezidijs nolēma iekļaut 20.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā nodošanai izskatīšanai komisijās šādus iesniegtos likumprojektus:

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr.439/Lp9). Likumprojekts paredz paplašināt dokumentu loku, uz kuru pamata ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiek precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (Nr.440/Lp9). Likumprojekts, reorganizējot Reliģisko lietu pārvaldi, paredz daļu tās funkciju nodot Uzņēmumu reģistram, līdz ar to Uzņēmumu reģistram nododot 4 štata vietas. Tiek arī paredzēts, ka reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Reliģisko organizāciju likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Nododot daļu Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas Uzņēmumu reģistram, tiks uzlabota un vienkāršota reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešana, vienlaikus atrisinot šobrīd pastāvošās problēmas.

Krievijas Transporta ministrs Igors Ļevitins paziņojis Starptautiskajam Transporta forumam, ka 2011.gadā tiks ievērojami samazināts to daudzpusējo kravas autopārvadājumu atļauju skaits, kas derīgas Krievijas teritorijā.

Par to informē Autotransporta direkcija. Tas nozīmē, ka attiecībā pret šo gadu nākamgad apmēram uz pusi saruks ETMK (Eiropas Transporta ministru konferences gada vai īstermiņa (30 dienu) atļauja neierobežotam braucienu skaitam starp ETMK dalībvalstīm) atļauju skaits, ar ko Latvijas pārvadātāji varēs braukt uz Krieviju.

Šāds Krievijas lēmums būtiski un negatīvi ietekmēs Latvijas autopārvadājumu tirgu laikā, kad vērojama ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un pārvadājumu apjoma pieaugums.

Ņemot vērā Krievijas puses pieņemto lēmumu par ETMK atļauju skaita samazināšanu un izvērtējot tās realizēto politiku starptautisko autopārvadājumu jomā, gaidāms, ka 2011.gadā Latvijas autopārvadātājiem iespējas sadarboties ar Krieviju samazināsies vismaz par trešdaļu.

Gatavojoties jaunās Autotransporta inspekcijas izveidei, Saeima pieņēmusi izmaiņas autopārvadājumu likumā. Kā Db jau vēstīja, neraugoties uz uzņēmēju pārmetumiem, par topošās inspekcijas bezzobainību, Saeima, grozot ceļu satiksmes likumu, neriskēja paredzēt topošajai institūcijai tiesības patstāvīgi, t.i., bez policijas klātbūtnes, apturēt transportlīdzekļus kontroles veikšanai. Šis pats princips ievērots arī autopārvadājumu likuma izmaiņās Autotransporta inspekcija nodrošinās autopārvadājumu kontroli uz ceļiem un uzņēmumos, apzinās ar autopārvadājumu kontroli saistītās problēmas u.tml. Inspekcijas pārtāvji veiks kontroli par kravas izvietošanu un nostiprināšanu, par transportlīdzekļa faktisko masu, ass slodzi un gabarītiem, kā arī par pasažieru pārvadājumiem.

Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas sēdē panākta vienošanās par papildu 11 000 atļauju apmaiņu autopārvadājumiem starp abām valstīm 2010.gadā, informē valsts SIA Autotransporta direkcija.

Jau jūlijā Latvijas pārvadātājiem Autotransporta direkcijā būs iespēja papildus saņemt 5500 atļaujas. Ar tādu pašu atļauju skaitu puses apmainīsies arī šā gada septembrī.

Pie jautājuma par situāciju autopārvadājumu tirgū un autopārvadājumu atļauju kvotu puses vēlreiz atgriezīsies Latvijas–Krievijas Kopējās komisijas par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem laikā, ko plānots organizēt Rīgā šā gada septembrī.

Šogad puses jau ir apmainījušās ar 30 000 atļaujām kravu divpusējiem un tranzīta pārvadājumiem (tas ir par 15% mazāk nekā 2009.gadā), taču 65% no tām jau ir izmantotas. Pēdējo trīs mēnešos autopārvadājumu apjoms starp Latviju un Krieviju ir ievērojami pieaudzis. Lai nodrošinātu kravu piegādes saistību izpildi, Latvijas pārvadātājiem 2010.gadā būtu nepieciešamas vismaz 50 000 atļaujas.

Covid-19 ierobežojošo pasākumu rezultātā kravu autopārvadājumu apjoms pirmajā pusgadā samazinājies par 30%. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi pamazām atjaunojas, informē valsts SIA "Autotransporta direkcija".

Šā gada pirmajā pusgadā par 9,3% ir palielinājies kopējais licencēto uzņēmumu skaits, kas nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu autopārvadājumus un pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Tomēr licences kartīšu un Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaits, kas tiek izsniegtas uz katru transportlīdzekli, ir samazinājies par 2,3%, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Šobrīd spēkā esošas ir 23 997 licences kartības un EK atļaujas kopijas.

Jau vairākus gadus pēc kārtas Latvijas kravu autopārvadātāji visvairāk kravu veda uz Krieviju, Baltkrieviju, Vāciju, Franciju, Itāliju un Poliju. Tomēr šobrīd, ņemot vērā visus ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, vislielākais pārvadājumu apjoma samazinājums ir tieši uz Krieviju, Itāliju un Vāciju.

DSV investē kompāniju iegādē un darba vides uzlabošanā; uzticas vietējiem vadītājiem un atklāj jaunu termināli Rīgā

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms jauno biroja un noliktavu telpu atklāšanas jūlijā sacīja globālās loģistikas kompānijas AS DSV Road Holding izpilddirektors (CEO) Sorens Šmits (Soren Schmidt) un SIA DSV valdes loceklis Jānis Meikulāns.

DSV nodrošina pilnu piegādes ķēdi saviem klientiem, sniedzot gaisa, jūras, autopārvadājumu, kā arī noliktavu pakalpojumus. «Pēdējos gados esam auguši, iegādājoties citus uzņēmumus, kā rezultātā šobrīd kompānijas apgrozījums pārsniedz 10 miljardus eiro, tai ir 46 tūkst. darbinieku 85 valstīs,» saka S. Šmits. Kopš 1987. gada uzņēmuma akcijas tiek kotētas Kopenhāgenas biržā, bet tā pirmsākumi meklējami 1976. gadā, kad apvienojās daudzas autopārvadājumu kompānijas, lai palielinātu savu konkurētspēju. Proti, ar kapacitātes palielināšanu tika palielinātas iespējas iepirkumos. Tagad autopārvadājumu apgrozījums sasniedz apmēram četrus miljardus eiro, apmēram tikpat veido gaisa un jūras pārvadājumi, bet pārējais ir pienesums no loģistikas un noliktavu (pieci milj. m2) pakalpojumu jomas.

Valsts policijai uzticētas plašākas autotransporta kontroles funkcijas sakarā ar Autotransporta inspekcijas likvidāciju.

Tā kā no šā gada 1. aprīļa plānots likvidēt Satiksmes ministrijas padotības iestādi Autotransporta inspekciju, tās funkcijas nododot Valsts policijai, izstrādāta jauna Autopārvadājumu kontroles kārtība.

Plānots, ka Valsts policija varēs kontrolēt, vai tiek ievēroti komercpārvadājumu un pašpārvadājumu noteikumi, pasažieru pārvadājumu (regulārie un neregulārie starptautiskie, un tālsatiksmes) noteikumi, bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi, kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumi, kā arī starptautisko autopārvadājumu līgumos noteikto prasību ievērošanu.

Tāpat Valsts policija varēs pārbaudīt transportlīdzekļu faktisko masu, ass slodzi un gabarītus, transportlīdzekļu riepas un sakabes stāvokli, autovadītāju darba un atpūtas režīmu u.tml.

Pārbaudot 19 kravas automobiļus, Grenctāles robežkontroles punktā, Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības un Atbalsta nodaļu darbinieki kopā ar Lietuvas autopārvadājumu dienestu, kopumā atklājuši astoņus pārkāpumus. Visi administratīvo pārkāpumu protokoli sastādīti par darba un atpūtas laika režīma neievērošanu, DB informēja policijas pārstāve Lita Juberte.

Valsts policijas darbinieki veica desmit kravas automobiļu pārbaudes un noformēja trīs administratīvo pārkāpumu protokolus par darba un atpūtas laika režīma neievērošanu. Lietuvas kolēģi pārbaudījuši deviņas kravas automašīnas un noformējuši piecus administratīvo pārkāpumu protokolus par tādiem pašiem pārkāpumiem.

Kopējā autopārvadājumu kontrole tiek īstenota Eiropas valstu ceļu policijas tīkla TISPOL vienotas operācijas ietvaros. Kontroles pasākumus, lai novērstu pārkāpumus autopārvadājumu jomā, Valsts policija veiks arī turpmāk.

Taksometru pārvadātāju nozares darba devēju organizācijas rīkotajā piketā, iebilstot pret Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā, trešdienas rītā pie Saeimas pulcējušies apmēram 30 cilvēku.

Četriem piketētājiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem - «Linkaits - taksometru nozares bojāeja», «Tautsaimniecības komisija - palīdziet!», «Nē, satiksmes ministra patvaļai» un «Gribam maksāt nodokļu, nevis atdot pēdējo kreklu!».

Organizācijas ieskatā, lai sakārtotu taksometru pārvadājumu nozari, jāveic izmaiņas vairākos likumos, tādēļ tā aicina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju neskatīt sagatavotos likuma grozījumus un deputātus izveidot darba grupu, kas strādātu pie visām pusēm - taksometru vadītājiem, pārvadātājiem, valstij un tās budžetam - izdevīga nozares regulējuma.

Saeimas Tautsaimniecības, agrāro un vides jautājumu komisija trešdien pirms otrā lasījuma skata grozījumus Autopārvadājumu likumā.

Šā gada četros mēnešos policija autopārvadātāju kontroles reidu laikā veikusi 492 kravu nostiprinājumu pārbaudes, kuru laikā par šo noteikumu pārkāpšanu sastādīti 134 administratīvā pārkāpuma protokoli.

Policija norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā bijuši divi gadījumi, kad neatbilstoši nostiprinātas kravas dēļ tā izbirusi, radot satiksmes ierobežojumus un draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Lai gan policija ik mēnesi organizē vairākus kontroles reidus, autopārvadājumu jomā konstatēto pārkāpumu skaits ir būtisks.

«Nenostiprinātas vai noteikumiem neatbilstoši nostiprinātas kravas, tāpat kā virkne citu pārkāpumu autopārvadājumu jomā, rada lielu bīstamību ceļu satiksmei un tās dalībniekiem. Ja kravas izbirst vai apgāžas, sekas var būt ļoti nopietnas – tā var būt ne tikai bloķēta kustība un satiksmes paralizēšana, bet arī gājēju, autobraucēju un citu satiksmes dalībnieku apdraudēšana,» skaidro Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns.

2016.gada 14. un 15.martā Maskavā notikusi kārtējā Latvijas–Krievijas pārstāvju starptautisko autopārvadājumu komisijas sēde, kurā viens no darba kārtības jautājumiem bija pagājušā gada nogalē veiktās izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz starptautisko kravu pārvadājumu kārtību Krievijas teritorijā. Komisijas sēdē panākta vienošanās par papildu universālo atļauju apmaiņu starp Latviju un Krieviju. Tāpat precizēta kārtība attiecībā uz Krievijas kontrolējošo institūciju veiktajām pārbaudēm un transportlīdzekļa vadītājam pieprasītajiem dokumentiem.

Krievijas puse informējusi, ka ir izstrādāti grozījumi pavēlē Nr.301, un šobrīd tiek veiktas iekšējās saskaņošanas procedūras starp Krievijas atbildīgajām institūcijām. Noteikumu grozījumi šā brīža redakcijā paredz, ka tiks samazināts dokumentu apjoms, kurus šobrīd Krievijas kontrolējošās iestādes pieprasa transportlīdzekļa vadītājam, piemēram, netiks lūgts uzrādīt preces izcelsmes sertifikātu.

Ņemot vērā, ka kopš šā gada sākuma nebija vienotas pieejas divpusējo atļauju izmantošanā, ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc Krievijas universālajām atļaujām. 2016.gadā Latvija un Krievija apmainījās ar 2500 šādu atļauju, no kurām lielākā daļa jau ir izmantota divpusējiem pārvadājumiem no muitas noliktavām un ostām. Komisijas sēdē panākta vienošanās par 1000 papildu universālo atļauju, kuras dod tiesības pārvadāt preces arī no vai uz trešajām valstīm, apmaiņu. Latvijas autotransporta jomas speciālisti tuvāko mēnešu laikā veiks detalizētu universālo atļauju izmantošanas analīzi, un Krievijas puse tiks informēta par iegūtajiem rezultātiem.

2016. gadā ir nedaudz samazinājies licencēto autopārvadātāju, kas veic kravu un pasažieru pārvadājumus, skaits, tomēr ir pieaudzis pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu skaits.

Tas liecina par to, ka, neskatoties uz sankciju piemērošanu pret Krieviju, Latvijas pārvadātāji spējuši pārorientēties uz citiem tirgiem un pielāgoties esošajai situācijai, informē Autotransporta direkcija.

Salīdzinot 2016. gada decembra beigu datus ar analogu periodu 2015. gadā, licencēto autopārvadātāju, kas nodrošina kravu un pasažieru komercpārvadājumus, skaits samazinājās par nepilnu 1%. Pagājušajā gadā bija izsniegtas 4588 licences komercpārvadājumu veikšanai; 85% licenču tika izsniegti starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, nepilni 6% – kravu pārvadājumiem iekšzemē, nepilni 9% – starptautisko pasažieru pārvadājumiem, 0,2% – pasažieru pārvadājumiem iekšzemē.

Jaunajā autopārvadātāju sodīšanas sistēmā vēl daudz neatbildētu jautājumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To kuplā skaitā sanākušajiem Latvijas starptautisko autopārvadājumu veicējiem norādīja Krievijas juridiskās firmas Urvest vadošais partneris Romans Obrazcovs.

DB jau rakstījis, ka kaimiņvalstī šā gada 24. februārī stāsies spēkā grozījumi likumā «Par valsts kontroli pār starptautisko autopārvadājumu veikšanu un par atbildību par to kārtības noteikumu izpildi». Pēc viņa teiktā šobrīd pats svarīgākais saistībā ar šo likumu ir piemērojamo soda naudas apmēru izmaiņas. Savukārt likumam pakārtotie normatīvie akti vēl aizvien tiek izstrādāti, un tiem pagaidām nav juridiska spēka. Latvijas nozares pārstāvju skatījumā Krievija ar normatīvo aktu izmaiņām rada priekšrocības savas valsts pārvadātājiem un savam loģistikas koridoram.

Ceturtdien, 9.augustā Autotransporta inspekcijas (Inspekcijas) vadītājs Guntars Viziņš deva simbolisku startu inspektoru vienībām, lai tās dotos savā pirmajā transportlīdzekļu kontrolē bez Valsts policijas pavadības.

Šādas izmaiņas paredz šā gada 8.augustā spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr.517 Autopārvadājumu kontroles kārtība, Db.lv informēja Autotransporta inspekcija.

Sākot ar ceturtdienu, lai kontrolētu autopārvadājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, Inspekcijas amatpersonas ir tiesīgas apturēt pasažieru autobusus un kravu transportlīdzekļus. Inspekcijai ir tiesības noformēt protokolus par konstatētajiem pārkāpumiem un saukt vainīgos pie administratīvās atbildības, t. sk. piemērojot naudas sodus atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam.

''Šīs izmaiņas normatīvajos aktos atļauj turpmāk Inspekcija patstāvīgi plānot savu darbu – līdz šim tas lielā mērā bija atkarīgs no Valsts policijas, no viņu darbinieku resursiem,'' uzsvēra Inspekcijas vadītājs G.Viziņš.

Neraugoties uz uzņēmēju pārmetumiem, par topošās Autotransporta inspekcijas bezzobainību, Saeima, grozot ceļu satiksmes likumu, tomēr neriskēja paredzēt topošajai institūcijai tiesības patstāvīgi, t.i., bez policijas klātbūtnes apturēt transportlīdzekļus kontroles veikšanai. Db jau vairākkārt vēstīja, ka inspekcija tiks veidota uz Autotransporta direkcijas bāzes un jau no nākamā gada 1. janvāra nodrošinās autopārvadājumu kontroli uz ceļiem un uzņēmumos, apzinās ar autopārvadājumu kontroli saistītās problēmas u.tml. Inspekcijas pārtāvji veiks kontroli par kravas izvietošanu un nostiprināšanu, par transportlīdzekļa faktisko masu, ass slodzi un gabarītiem, kā arī par pasažieru pārvadājumiem. Politiķi līdz šim ilgi sprieda par iespējām atļaut inspekcijai strādāt bez policijas darbinieku pieaicināšanas, taču tomēr izlēma, ka šādas pilnvaras būtu pārspīlētas. Viņuprāt, juridiski šāda prakese nebūtu korekta, jo tādā gadījumā mašīnu apturēšanas un pārbaudes tiesības būtu jādod arī, piemēram, vides inspektoriem un citiem kontroles dienestiem. Tikmēr Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācija, kā arī asociācija Latvijas auto uzsver — bez «īpašajām tiesībām» jaunā inspekcija zaudē jebkādu nozīmi.

2007.gada 11.aprīlī pilnā apjomā stājas spēkā autovadītāju darba un atpūtas laika jaunais regulējums - EK Regula 561/2006. Izmaiņas braukšanas un atpūtas režīma uzskaitē skars kravu un pasažieru autopārvadātājus, informēja Valsts SIA Autotransporta direkcija Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule.

Valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) uzsver, ka no trešdienas, š.g. 11.aprīļa, mainīsies pārtraukumu un ikdienas atpūtas laika sadalīšanas iespējas autovadītājiem.

Ja šobrīd 45 minūšu pārtraukumu ir atļauts dalīt divos vai trijos pārtraukumos ne īsākos par 15 minūtēm, tad, saskaņā ar jauno regulējumu, 45 minūšu pārtraukumu būs atļauts dalīt tikai divos pārtraukumos, no kuriem pirmajam obligāti jābūt 15 minūtes un otrajam - 30 minūtes ilgam. Savukārt, ja tiek dalīts ikdienas atpūtas laiks, tad esošo iespēju ikdienas atpūtas laiku sadalīt divos vai trijos atsevišķos periodos, no kuriem vienam ir jābūt vismaz astoņas stundas ilgam, aizstās jauna prasība, ka regulāro ikdienas atpūtas laikposmu var dalīt tikai divos laika posmos, no kuriem pirmajam ir jābūt vismaz trīs stundas ilgam un otram - deviņas stundas ilgam. Nedalītā ikdienas atpūtas perioda ilgums - 11 stundas saglabājas.

Saduras Rietumeiropas un Austrumeiropas pārvadātāju intereses

Vācijas lēmums no 1.janvāra attiecināt minimālās darba algas (8,50 eiro stundā) prasības arī uz tranzīta autopārvadājumiem, kas gan uz Eiropas Komisijas (EK) izmeklēšanas laiku apturēts, izraisījušas asas debates Eiropas Parlamentā (EP). Diskusiju gaitā ar atsevišķiem izņēmumiem skaidri iezīmējās Rietumeiropas un Austrumeiropas valstu parlamentāriešu pilnīgi pretējā nostāja. Vieni uzsvēra to, ka citu valstu pārvadātāji nodarbojas ar sociālo dempingu un paverdzina savus šoferus. Otri atbildēja, ka ar minimālās algas prasību Vācija vienkārši rada priekšrocības saviem pārvadātājiem, pārkāpjot brīvas preču kustības principus.

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrība LAKRS, kas pārstāv Latvijas pasažieru autopārvadātāju uzņēmumu darbinieku intereses, pauž nopietnu satraukumu sakarā ar to, ka daudzi no 12 tūkstošiem autopārvadājumu nozarē strādājošo ir apdraudēti un var zaudēt darbu no š.g. 1.maija, kad beidzas Latvijas pasažieru autopārvadājumu jomā strādājošo uzņēmumu darbības atļauju termiņš, uzņēmumi zaudē tiesības turpināt darbību un būs spiesti atlaist darbiniekus.

Kā informē Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš, šāda situācija radusies, jo Satiksmes ministrija nav savlaicīgi iesniegusi un virzījusi pieņemšanai Ministru Kabinetā grozījumus MK noteikumos Nr. 84 Pasažieru regulāro autopārvadājumu iekšzemes maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtība, uz kā pamata pasažieru autopārvadātāji saņem atļaujas pārvadājumu veikšanai un ir tiesīgi izbraukt reisos.

"Tas faktiski nozīmē, ka 1.maijā reisos var neizbraukt neviens starppilsētu un vietējās nozīmes satiksmes autobuss, jo pretējā gadījumā tas tiktu darīts bez pārvadājumu atļaujas. Sekas tam ir bez komentāriem – Latvijas iedzīvotāji nesaņems transporta pakalpojumus un tūkstošiem nozarē strādājošo paliks bez darba, jo darba devēji saskaņā ar Darba likumu jau uzsākuši kolektīvās atlaišanas procedūru," uzsver J.Kalniņš.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā ir pieaugusi Latvijas kravu pārvadātāju interese par jauniem autopārvadājumu tirgiem un šā gada sākumā spēkā stājās Latvijas un Irānas valdības nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, 2016.gada 1. un 2.februārī Rīgā norisinājās pirmā Latvijas un Irānas kopējā komisijas sēde. Tās laikā tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu, kā arī Irānas delegācija iepazīstināja ar pārvadājumu organizācijas nosacījumiem savā valstī, informē VAS Autotransporta direkcija.

Kopējās komisijas sēdē tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu autopārvadājumu veikšanai, paverot iespēju pārvadātājiem veikt divpusējos, tranzīta pārvadājumus un pārvadājumus uz un no trešajām valstīm. Tikšanās laikā Ināras delegācija iepazīstināja kārtību, norēķinoties par degvielu, ārvalstu pārvadātājiem, Irānas ceļu maksām, kā arī dažādiem autopārvadājumu kontroles un organizācijas jautājumiem.

Irānas delegācija izrādījusi interesi par sadarbības iespējām ne tikai autotransporta jomā, bet arī par kravu transportēšanu, izmantojot jūras pārvadājumus. Tāpat Latvija tika aicināta pievienoties Starptautiskajam Ziemeļu un Dienvidu transporta koridoram (NSTC), kas paredzēts kravu transportēšanai, izmantojot autotransportu, dzelzceļa satiksmi un jūras pārvadājumus. Transporta koridors savieno Indijas okeānu, Persijas līci, Irānu, Kaspijas jūru, Krieviju un Ziemeļeiropu.