Tirdzniecība un pakalpojumi

Cerot uz jahtu atgriešanos ūdeņos

Ilze Žaime, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Iegādājoties jahtu, Latvijā pagaidām nav jārēķinās ar luksusa preču nodokli, bet, kā norāda R. Butkāns, īsti nebūtu, par ko to maksāt, jo laivām nepieciešamā infrastruktūra tikai attīstās un galvenokārt tās izstrādē iesaistīti tikai paši laivu tirgotāji un lietotāji. Nodoklis, viņaprāt, nedotu vērā ņemamu pienesumu valsts budžetam, tikai kavētu nozares attīstību, kura šobrīd ir atdzimšanas stadijā. Garās jūras robežas dēļ Latvija kartē izskatās kā jūras lielvalsts, taču to īsti nevar redzēt uz ūdens, ja salīdzina kaut vai ar ziemeļu kaimiņvalsti Igauniju. Ekonomiskā situācija valstī ir būtiski ietekmējusi kuģošanu kopumā un jahtu tirdzniecību pēdējos 10 gados. R. Butkāns stāsta: «Beidzot cilvēki sāka pirkt jahtas, bet, pienākot krīzei, tirdzniecība pilnībā pārtrūka. Ja paskatās uz laivu un jahtu floti Latvijā, tā ir diezgan novecojusi. Vairāku gadu garumā uz pirkstiem varēja saskaitīt notikušos darījumus. Tādā ziņā bija labi, ka uzņēmums piedāvāja arī airu laivas un mazas motorlaivas – tās cilvēki vēl joprojām pirka. Aktīvāka jahtu pārdošana atsākās 2017. gadā. 2018. gada vasara bija ļoti laba, bet pārdošana bija diezgan zemā līmenī. Lieli darījumi vairs nenotiek spontāni un bieži. Diemžēl pa šiem desmit gadiem cieta nozare kopumā. Nomainījās hobiji, no kuģošanas cilvēki pārgāja uz, piemēram, slēpošanu vai citām ar ūdeni nesaistītām aktivitātēm.» Butkānu ģimene cenšas nozari popularizēt. Cilvēki Latvijā ir strādīgi, teic R. Butkāns, taču arī tie, kas nopērk laivas, bieži tās neizmanto, aizbildinoties ar darbu. Atpūta uz ūdens ir labākā atpūta, kāda var būt. «Ar laivām varam braukt skatīties saulrietu, var nakšņot, grilēt, ceļot, izbaudīt aktīvos ūdens sporta priekus,» viņš uzskaita.

Radītas ziemeļu jūrām

Latvijas pircēji visbiežāk izvēlas vienas ģimenes atpūtas laivas. Populāras ir tās, kas paredzētas nedēļas nogales izbraucieniem. Ja rocība atļauj, tiek pirktas arī tādas, ar kurām var mērot lielākus attālumus, piemēram, doties uz Gotlandi, Zviedriju.

Butkānu ģimenes jahtu veikals pārstāv tikai Skandināvijas jahtu zīmolus. Lielākā daļa no šīm jahtām ražotas Somijā un Zviedrijā. Daļu Skandināvu zīmoli tagad ražo arī Polijā, kur ir mūsdienīgas ražotnes un draudzīga nodokļu politika. Skandināvijā radītās jahtas ir piemērotas ziemeļu jūrām, kur viļņi ir haotiskāki, īsāki un asāki. Laivām, kas ir paredzētas kuģošanai Vidusjūrā, ir citādāks korpuss, un kuģošana ar tām šeit nav tik patīkama, ja ne neiespējama.

Jahtu izgatavošanas jomā ir sīva konkurence, zīmolu skaits ir mērāms simtos. Katru gadu parādās jauni uzņēmumi, kuru ražotie ūdens transportlīdzekļi varbūt izskatās līdzīgi, bet tā nebūt nav.

Cena vienāda izmēra laivām var būtiski atšķirties atkarībā no ražotāja. R. Butkāns atklāj, ka redzēt, kā veidojas cena, var, ielūkojoties ražotnēs. Tādēļ bieži vien izvēle par īsto jahtu notiek, pateicoties pircēju ekskursijām uz tām, kur visu procesu var novērtēt savām acīm. Katru gadu izstādes Outdoor Riga ietvaros norisinās lielākā laivu izstāde Baltijā, kas ir nozīmīgs pasākums jahtu interesentiem, taču salīdzinājumā ar citām izstādēm Eiropā, tā uzskatāma par ļoti nelielu, līdz ar to potenciālie pircēji nereti dodas uz galvenajām darījumu norises vietām Eiropā – Diseldorfu Vācijā un Helsinkiem Somijā. Tas paver plašākas iespējas aplūkot jahtas dzīvē, iepazīties ar ražotājiem un savas valsts tirdzniecības pārstāvjiem. Jahtu tirdzniecības sezona sākas rudenī un beidzas martā. Lai gan kuģošanai visi nododas vasarā, tad jahtas nopirkt vairs nevar, bet, ja paveicas, var iegādāties to, kas palicis ražotāju vai pārdevēju noliktavās.

Ar servisu roku rokā

Jahtas pārdošana un servisa nodrošināšana ir darījumu kopums, ko nevar nošķirt vienu no otra. Latvijā šobrīd aktīvi darbojas aptuveni pieci jahtu tirdzniecības uzņēmumi, taču ne visi no tiem nodrošina servisu. R. Butkāns skaidro: jahtu serviss ir ļoti ietilpīgs, arī meistarus nav viegli atrast. «Darbinieki ir nepārtraukti jāskolo, jānodrošina dalība kursos un konferencēs. Atjaunojas tehnoloģijas, līdz ar to jāseko pieejamajām apmācībām. Darbiniekos visu laiku ir jāinvestē,» viņš piebilst.

Uzņēmums rūpējas, lai darbinieki justos novērtēti, līdz ar to neuztraucas par to, ka darbinieki varētu darbu doties meklēt, piemēram, Skandināvijā, kur kuģošanas nozare un serviss ir vairāk pieprasīti.

Klips-B plāno attīstīt servisa nodaļu, lai jau nākamgad varētu būtiski palielināt apkalpoto jahtu skaitu. Uzņēmumam ir bijusi iespēja palīdzēt ārzemju laivu īpašniekiem, arī no salīdzinoši tālāk esošās Spānijas. R. Butkāns stāsta: «Labs serviss ir grūti pieejams. Piemēram, Spānijā ir izdevīgāk piesaistīt cilvēkus no Latvijas. Mums ir cita darba kultūra un arī atšķiras uztvere par to, kas ir steidzami.»

Liela izmēra jahta ir pielīdzināma mājai, un tās serviss iekļauj ne tikai ikgadēju dzinēja apkopi, eļļas maiņu un ūdens sistēmas sagatavošanu ziemai, bet arī rūpes par televīziju, sakariem, kanalizāciju un citām detaļām. Jahtu serviss ir aizraujoša nodarbe – tās cita no citas atšķiras, viņš stāsta. Vidējo un mazo jahtu gada apkopes izmaksas sākas ar pārsimts eiro, taču kopējie izdevumi laivu īpašniekiem to uzturēšanai gadā lēšami aptuveni 10% apmērā no laivas sākotnējās cenas.

Kuģošanas entuziasts un eksperts norāda, ka viens no nozares tālākās attīstības kavēkļiem šobrīd ir banku nevēlēšanās iesaistīties jahtu iegādes finansēšanā, pretstatā kaimiņvalstīm, kur šāda darījuma finansēšanas noteikumi ir draudzīgāki, procentlikme zemāka. Šobrīd cilvēki pērk tikai to, kam var sakrāt no personīgajiem līdzekļiem; šī summa visbiežāk sniedzas līdz aptuveni 15 tūkst. eiro robežai motorlaivas iegādei.

Redzot, ka netālu esošajā Skandināvijā teju katras ģimenes īpašumā ir vismaz viena laiva, R. Butkāns cer, ka nozares augšupeja turpināsies arī šajā Baltijas jūras pusē.

Jahtu veikalu uzņēmums ir plānojis paplašināt, lai sezonas sākumā varētu piestātnē Rīgā demonstrēt visus piedāvājumā esošos laivu modeļus. Līdz šim apskatei parasti nodrošināti tikai sezonas aktuālākie modeļi vai ražotāju jaunākās laivas un jahtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad attieksme un labā griba ir svarīgāka par naudu

Zane Ozola, Privātās vidusskolas Patnis dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā dažādos līmeņos plaši tiek diskutēts par to, kā sekmēt Latvijas iedzīvotāju remigrāciju, tiek izstrādāti plāni un stratēģijas, meklēti finanšu līdzekļi, aizmirstot, ka ģimenēm, kas vēlas atgriezties, bieži vien nepieciešamas nevis finansiāls atbalsts, bet labvēlīga attieksme un informācija.

Viens no būtiskākajiem aspektiem, ko ģimenes vērtē, lemjot par atgriešanos, ir bērna iespējas iekļauties izglītības vidē. Pagaidām šajā jomā trūkst valstiska līmeņa rīcības, un lielākā daļa no paveiktā balstās uz privāto iniciatīvu.

Piemēri, kas darbojas

Daļa no Latvijas iedzīvotājiem, kuri šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, aizbrauca lielā kredītu sloga ietekmē, ko radīja piedzīvotā finanšu krīze. Ja valsts vēlas sekmēt iedzīvotāju atgriešanos, jāstrādā tieši pie šī aspekta, veicot pārrunas ar bankām u.tml. Kas attiecas uz skolēnu iekļaušanos izglītības sistēmā, jāuzsver, ka šajā jomā jau ir piemēri, kas lieliski darbojas. Atliek tikai pārņemt stafeti no nevalstiskajām organizācijām un tām skolām, kuras jau šobrīd to īsteno.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo ostas kravas pamet pilsētas centru. Ir visi priekšnoteikumi šo vietu padarīt par īstu pilsētas pērli.

Īpašnieku intereses gan Andrejsalā, gan Andrejostā, gan Rīgas Pasažieru terminālī pārstāv SIA Riga Port City. Uzņēmums norāda, ka Andrejsalai jābūt dzīvai un ilgtspējīgai pilsētas apkaimei, kas pievelk cilvēkus – dzīvošanai, darbam, izklaidei.

Riga Port City mērķi saskan ar Rīgas pašvaldības attīstības nostādnēm.

Andrejsala strauji mainīsies no industriālas zonas uz sabiedrisku, Dienas Biznesam apstiprināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora biroja Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

«Andrejsalas un Andrejostas teritorijas mēs saredzam kā apkaimi ar lielu potenciālu, kurai nepieciešama tās identitātes izkopšana. Andrejsalai ir divi lieli trumpji: pirmais – ūdensmala, kas, kā zinām, ir viena no nozīmīgākajām Rīgas telpiskajām struktūrām, un otrais – teritorijas atrašanās Rīgas vēsturiskā centrā tiešā tuvumā, tātad viegli un ērti sasniedzama,» norādīja S. Brence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Kā top? Prestol boats sup dēļi

Monta Glumane, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā top Prestol Boats sup dēļi.

Uzņēmums izveidots 2010.gadā, ar mērķi ražot sporta smailītes un kanoe laivas. «Tā kā pats esmu izbijis kanoe airētajs, tā bija un ir sirdslieta. Šo gadu laikā apgūstot kompozītmateriālu tehnoloģijas un gūstot pieredzi ražojot smailītes un kanoe laivas, esam ieguvuši daudz klientu, kas novērtē mūsu zināšanas un uztic mums savus projektus,» komentē uzņēmuma īpašnieks Oto Dzenis.

Uzņēmumam ir vairāki darbības virzieni: sporta inventāru ražošana - smailītes, kanoe laivas, bobsleju, kamanu un skeletonu aptecētāji un sup dēļi. Speciālu pasūtījumu kompozītu detaļu izgatavošana mazās tirāžās - sporta auto, lidmašīnu un jahtu detaļas, dizaina priekšmeti un citi. CAD failu projektēšana, tehnoloģiju izstrādāšana un realizēšana, formu un modeļu izgatavošana, konsultēšana un darbinieku apmācības, kā arī koka laivu restaurācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas nogalē 17.un 18.augustā, Daugavā, BeActive Pludmales spēles ietvaros norisināsies sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas būs pārredzamas arī Rīgas pilsētas viesiem un iedzīvotājiem no Vanšu tilta un abiem Daugavas krastiem.

Patlaban jau pieteiktas 38 jahtas dažādās grupās dalībai sacensībās, un pieteikšanās joprojām turpinās līdz pat sacensību atklāšanai sestdienas rītā.

Rīgas kauss 2019 ir vietēja mēroga sacensības dažādās jahtu klasēs. Sacensībās piedalīsies gan jūras jahtu komandas, kas tiks dalītas divās jahtu grupās – garumā līdz 10m, un virs 10m, sporta jahtu klases – Beneteau PLATU 25 un STAR, kā arī bērnu un jauniešu jahtu klases – Laser un Techno293.

Šis ir ikgadējs pasākums, un katru gadu tiek organizēts Daugavā, Rīgas svētku laikā. Šogad pasākumu organizēt deleģēti ir pagājušā gada pasaules čempionāta sporta jahtām PLATU 25 organizētāji – BIEDRĪBA LATVIAN SAILING TEAM un RĪGAS SPORTA BURĀŠANAS CENTRS, kas atrodas Ķīpsalā, Matrožu ielā 15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nogalē noslēgušās sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas norisinājās Rīgas sporta burāšanas centrā un pulcēja vairāk nekā 150 dažāda vecuma burātājus - sākot no pavisam maziem līdz burātājiem nopietnā vecumā ar daudzu gadu pieredzi.

Sacensībās pavisam kopā startēja 61 dalībnieks, tostarp jaunieši un bērni – 20 jahtas Laser jahtu klasē, 17 vējdēļi Techno 293 klasē, kā arī 24 Jūras Jahtu komandas, kas tika dalītas 2 jahtu grupās (līdz 10 m garumā, virs 10 m garumā) un 7 monotipa sporta jahtas (PLATU 25 un STAR jahtu klasēs).

Laikapstākļi abas dienas bija labvēlīgi burāšanas sacensībām – ar sauli un pietiekamu vēja stiprumu burāšanai.

Pavisam kopā abās dienās tika doti 6 - 8 starti Daugavā, akvatorijā pie Vanšu tilta, bet Jūras Jahtas sacensībās piedalījās vienu dienu, kur izbrauca 1 garo distanci – pa Daugavu no Vanšu tilta līdz Bolderājai un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā netālu no Latvijas robežas svētdien novērots liels naftas plankums, kura lielākā daļa atradās Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet pirmdien jau tas ir iztvaikojis.

Lietuvas Vides aizsardzības departaments informēja, ka par plankumu paziņoja Eiropas Jūras drošības aģentūra, bet vēlāk to apstiprināja arī Lietuvas Jūras spēki, kas ar helikopteru veica situācijas izpēti.

Noskaidrots, ka liela daļa naftas plankuma atradās Latvijas teritorijā, bet Lietuvas pusē bija apmēram 12,5% plankuma. Lietuvas pusē esošā naftas plankuma teritorija pārsniedza trīs kvadrātkilometrus un piesārņotāja apmērs tiek lēsts ap 330-660 litriem.

Pirmdien saņemtas satelīta fotogrāfijas liecina, ka naftas plankums augstās gaisa temperatūras dēļ ir iztvaikojis.

Lietuva ir sākusi izmeklēšanu par notikušo. Informācija par to nodota Lietuvas Vides aizsardzības aģentūrai. Sākotnējie dati liecina, ka piesārņojuma avots bija kuģis, kas šķērsoja Lietuvas un Latvijas robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoražotājs Lexus tradicionāli ir pazīstams ar savām luksusa klases automašīnām, taču tagad tas spēris soli jaunā segmentā, izgatavojot pirmo luksusa jahtu, raksta Business Insider.

Jaunās jahtas Lexus LY 650 garums ir gandrīz 20 metri, un tā veidota pēc koncepta, ko uzņēmums prezentēja 2017.gada janvārī.

Lexus pārstāvji informējuši, ka jahtu varēs iegādāties sākot no 30.oktobra un tās cena būs no 3,6 miljoniem dolāru.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot jauno Lexus jahtu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 25.-28.septembrim Monako jau 29.reizi notiek jahtu šovs, kurā tiek demonstrētas pasaulē dārgākās jahtas.

Šovs ik gadu piesaista ekskluzīvāko jahtu īpašniekus, pārdevējus un potenciālos pircējus, jahtu dizainerus, tirgotājus un citus nozares pārstāvjus.

Šajā gadā šovā piedalās 125 jahtas, no kurām 44 ir debitanti. Kā CNN Travel lēš šova pārstāvis Johans Pizzardini, kopējā superjahtu vērtība izstādē ir aptuveni 3,9 miljardi eiro.

Šovs ik gadu pulcē aptuveni 30 tūkstošus apmeklētāju.

Galerijā augstāk - ieskats šovā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mani nosēdināja pie galda un teica – šim kuterim pēc mēneša ir jābūt ražotnē. Vai nu tu to mācēsi vai nemācēsi. Pirmajā mēnesī strādāju līdz vēliem vakariem, arī brīvdienās, lai pirmais projekts būtu pabeigts un es būtu sevi pierādījis,» par savu karjeru Lielbritānijas kompānijā Dixon Yacht Design stāsta jahtu dizainers Mārtiņš Ēlerts

Lielbritānijas uzņēmumā Dixon Yacht Design M. Ēlerts sāka strādāt jau ar iesāktu projektu, kurš bija jāpabeidz. Tagad viņa galvenais uzdevums ir tehnisku rasējumu klientam pasniegt kā baudāmu attēlu. M. Ēlertam Liepājas mākslas skolā iegūtā izglītība un prasmes noderējušas. «Arhitekti izstrādā korpusu, rasējumus, iedod vadlīnijas, un es to pārvēršu 3D vidē – katru milimetru, stūrīti un virsmu. Es esmu tas, kurš parāda, kā tas izskatīsies reālajā dzīvē. Tad tiek sūtīts ražotājam, piemēram, uz Ķīnu, Vāciju. Viņi uzbūvē, un ir gatavs produkts,» stāsta M. Ēlerts. Ierasti uzņēmums izstrādā projektus mazākām jahtām, kas sasniedz 30 pēdas (9,1 metrs) līdz pat 70 (21,3 metri) pēdām. Ik pa brīdim tiek saņemti arī lielāki pasūtījumi, piemēram, 111 (33,8 metri) pēdas, ir pat bijuši lielāki, bet tie vairāk ir palikuši koncepta izstrādes stadijā. Pēdējos gados ir atgriezies pieprasījums pēc burjahtām. Pēdējos divos gadus Dixon Yacht Design ir radījis četras burjahtas un vienu specpasūtījumu, kas tika radīts pēc klienta vēlmēm. «Tas bija viens no aizraujošākajiem projektiem, bet tajā pašā laikā nežēlīgi sarežģīts. Ja esi cilvēks ar naudu un vēlies dzīvesstila jahtu, tad vieglāk ir kļūt par kutera kapteini, nevis burātāju. Burāšana ir māksla, bet, lai iemācītos vadīt kuteri, ir jāaiziet uz kursiem. Tie, kuriem ir nauda, arī rada pieprasījumu, un lielākā daļa vēlas kuterus, lai iekāptu, pagrieztu atslēgu un brauktu,» stāsta M. Ēlerts. Specpasūtījumos viss ir atkarīgs no tā, cik cilvēks ir gatavs maksāt, vai var regulāri visu apmaksāt, lai projekts virzītos uz priekšu. Projektu var realizēt gada laikā, bet tas var arī aizņemt vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāve dodas pasaules sieviešu ekspedīcijā piesārņojuma izpētei

Ilze Žaime, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Plimutas ostas Lielbritānijā divu gadu pasaules okeāna apceļošanā dodas zinātnisko pētījumu ekspedīcija, kurā piedalās arī pārstāve no Latvijas. Ekspedīcijas mērķis ir pētīt okeāna plastmasas piesārņojumu, tā cēloņus un meklēt risinājumus.

Šajā ekspedīcijā iespēja piedalīties ir arī Latvijas pārstāvei – Nitai Jirgensonei, pievienojoties vienam no brauciena posmiem, un trīs nedēļu laikā šķērsojot Atlantijas okeāna ziemeļu daļu.

Kopumā ekspedīcijā no visas pasaules piedalīsies 300 sievietes, kuras divu gadu laikā 30 dažādos ceļojuma posmos ar jahtu nobrauks vairāk nekā 38 000 jūras jūdžu, pētot mikroplastmasu un toksīnus okeānā, jūrās, piekrastē. Papildus zinātniskajam izpētes darbam ekspedīcijas mērķis ir popularizēt sieviešu dalību STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas) jomas projektos, pētniecībā, burāšanā, iesaistīšanos risinājumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spānijā aiztur jahtu ar kokaīna kravu un Igaunijas pilsoni

LETA--ERR, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas policija aizturējusi jahtu, uz kuras atklāta vairāk nekā pustonna kokaīna un citu narkotiku, un uz jahtas aizturēta Igaunijas pilsone, vēstīja portāls «Euroweeklynews».

Jahta bija ceļā no Brazīlijas uz Spāniju.

Saistībā ar notikušo aizturētas piecas personas, tostarp Igaunijas pilsone, kas gatavojās narkotiku ievešanai Spānijā ar Nīderlandē reģistrēto jahtu «Imagine».

Narkotikas tika atrastas slēptuvē, bet uz jahtas atrasta arī skaidra nauda un šaujamierocis ar nodzēstu sērijas numuru.

Nīderlandē bāzētā noziedzīgā grupējuma izsekošana notikusi divus gadus. 2018.gada maijā jahta devās ceļā no Valensijas Spānijā, uzturējās Brazīlijā, pēc tam Portugālei piederošajās Azoru salās un tad uzņēma kursu uz Spāniju, kur to aizturēja.

Starptautiskās policijas operācijas laikā aizturētas piecas personas. Pārējie aizturētie ir Lielbritānijas un Nīderlandes pilsoņi. Koordinētajā operācijā piedalījās Spānijas, Nīderlandes, Portugāles un Igaunijas tiesībsargājošās institūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ieguldījumi ostas infrastruktūras sakārtošanā attaisnojas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes īstenotajiem projektiem ieguvums ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, uzsver LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Kopumā līdz 2020. gadam plānots apgūt teju 45 milj. eiro, lielākā daļa tiek finansēta ar ES Kohēzijas fonda atbalstu.

Jaunās tēmas, uz ko plānots likt uzsvaru, ir jahtu centra attīstība un kruīza kuģu piesaiste.

No vidējas par Panamax ostu

Apjomīgākie līdzekļi – vairāk nekā 24 milj. eiro – tiek ieguldīti Liepājas ostas padziļināšanā. Paralēli tam tiek būvēta specializēta piestātne, kas nodrošinās lieltonnāžas kuģu piekraušanu iekšējā reidā.

«Liepājas osta vēsturiski ir veidojusies kā graudu pārkraušanas osta. Attīstoties uzņēmēju spējai piesaistīt papildu kravas un mainoties tirgus tendencēm, radās jautājums, vai Liepāja spēj apkalpot arī Panamax tipa kuģus, kuru garums ir 230 un vairāk metru,» stāsta J. Lapiņš. 12 m dziļums ostas iekšējā daļā un 12,5 m pie ieejas kanālā tehniski tos ļauj apstrādāt, taču nav iespējams uzņemt pilnu kravu – tam dziļums nav pietiekams. Tāpēc kuģi nepieciešams izvest ārējā reidā, kur, ņemot vērā laikapstākļus – straumes, viļņus, vēju, lietu –, tā uzkraušana ir sarežģīta un ilga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas jahtu un jahtu aprīkojuma elementu ražošanas kompānija Technologie Tworzyw Sztucznych Sp. z o.o. gadā saražo vairāk nekā 600 jahtu, stāsta kompānijas rīkotājdirektors Maciejs Tvardovskis. Portāls DB ielūkojās uzņēmuma ražotnē Polijā.

Kompānija izveidota 1995.gadā, un jau sākotnēji kompānijas pamatdarbība bija jahtu konstrukcijas elementu, piemēram, korpusu, klāju, grīdu, ražošana. Pēc dažiem darbības gadiem uzņēmuma darbība bija tiktāl attīstījusies, ka esošajā ražotnē vairs nepietika vietas, tādēļ nācās meklēt jaunu atrašanās vietu, un uzņēmums 2004.gadā pārcēlās uz Polijas pilsētu Goleņovu, ražotni izvietojot netālu no pilsētas centra. 2006.gadā uzņēmums pievienojās HanseYachts grupai, kas kopš 2007.gadā tiek kotēta Frankfurtes biržā, un šī pievienošanās stiprināja uzņēmuma pozīcijas un biznesa stabilitāti.

Augošais pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas lika meklēt vēl plašākas telpas, tādēļ 2008.gadā tika izveidota jauna ražotne Goleņovas industriālajā parkā. Pēc tam uzbūvētas vēl divas noliktavas, laboratorija un dizaina studija. 2015.gadā kompānija uzbūvēja vēl vienu ražošanas telpu, kurā notiek jahtas tiek komplektētas ar aksesuāriem. Kopējā ražotnes platība šobrīd sasniedz 17 tūkstošus kvadrātmetru, un tajā tiek izgatavotas jahtas, kas pēc tam ceļo uz visu pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien izklāstījis Londonas nostāju gaidāmajās sarunās par jauno tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), savā runā uzsverot, ka Lielbritānijai nav nepieciešamības turpmāk pakļauties ES normām.

Viņš noraidīja prasību, lai Lielbritānija pakļautos ES normām attiecībā uz "konkurences politiku, subsīdijām, sociālo aizsardzību, vidi vai ko citu tamlīdzīgu".

Džonsons sacīja, ka Londonai nav jāievēro šie noteikumi vairāk kā ES ievēro Lielbritānijas noteikumus.

Lielbritānijas premjers aicināja ES piekrist līgumam, kas būtu līdzīgs ar Kanādu noslēgtajam brīvās tirdzniecības līgumam, un paziņoja, ka gadījumā, ja šāda vienošanās netiks panākta, tirdzniecība ar ES notiks saskaņā ar pašreizējo līgumu par Lielbritānijas izstāšanos no bloka un tas vairāk līdzināsies Austrālijas gadījumam.

Saskaņā ar ES un Kanādas līgumu vairumam preču netiek piemēroti importa tarifi, bet pakalpojumu plūsma, piemēram banku pakalpojumos, ir ierobežotāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Izklāsta nosacījumus "ļoti ambiciozam" tirdzniecības līgumam ar Lielbritāniju

LETA--DPA, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) var piedāvāt Lielbritānijai "ļoti ambiciozu" tirdzniecības līgumu, tostarp nulles tarifus un kvotas, bet ar nosacījumu, ka Londona piekrīt tagad un turpmāk ievērot ES standartus, pirmdien paziņojis ES sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

"Mums jānodrošina, lai konkurence ir un paliek atklāta un godīga," sacīja Barnjē, norādot, ka abām pusēm jāvienojas par "specifiskām un efektīvām garantijām, lai ilgtermiņā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus".

"Tas nozīmē mehānismus, lai uzturētu augstos standartus, kas mums ir sociālajos, vides, valsts palīdzības un nodokļu jautājumos," pavēstīja Barnjē.

Viņš paziņoja, ka Lielbritānijai arī būs jāatļauj ES zvejot tās ūdeņos, un ES attiecīgi atļaus Lielbritānijas zvejniekiem piekļūt tās ūdeņiem.

Taču Barnjē atzina, ja zvejošana, visticamāk, būs pirmais un nopietnākais domstarpību jautājums gaidāmajās sarunās.

Londona vēlas aizliegt ES dalībvalstu zvejniekiem zvejot Lielbritānijas ūdeņos, bet paturēt tiesības eksportēt savu produkciju uz ES valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas nekustamo īpašumu tirgu sagaida tuvākajā nākotnē?

"Starlex Real Estate" valdes loceklis Egīls Smilktiņš un "Starlex Invest" partneris - nekustamā īpašuma ekonomists Auseklis Sarkans, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību uzsākām tieši iepriekšējās krīzes laikā, līdz ar to varam vilkt dažas paralēles un zinām, kādas aktivitātes veicamas un kam jāpievērš uzmanība, lai katrs apzinātos savas iespējas un nekristu panikā pirms laika. Tomēr jāatzīst, ka šī brīža situācija ir pilnīgi negaidīta visiem un balstīta uz pilnīgi citiem aspektiem.

Daudziem krīze ir iespēju laiks, bet vai visiem?! Ļoti labi atceros mūsu kompānijas pirmsākumus, kad pat līdz 2012. - 2013. gadam mūsu klienti 60% gadījumos pirka īpašumus bez kredīta. Mēs paredzam, ka tuvāko 2 gadu laikā varētu būt līdzīgi, jo pēdējo gadu laikā daudziem iedzīvotājiem ir pietiekami lieli uzkrājumi.

Pēdējos 6 gadus Latvijas ekonomika ir katru gadu augusi no visiem aspektiem - pieaugums bija iekšzemes kopproduktam, eksportam, nodarbinātībai un atalgojumam. Tomēr tikai daļēji šo izaugsmi varējām novērot nekustamo īpašumu jomā, jo no 2014. - 2016. gadam tirgus piedzīvojis jau pāris mazākas cenu korekcijas - transformēšanos gan klientu ziņā, kļūstot par izteikti vietējo pircēju tirgu, gan arī ievērojami samazinot pieprasījumu pēc premium segmenta īpašumiem. Būtiskākais iemesls, kāpēc pēdējo divu gadu laikā tomēr īpašuma cenas pieauga, bija augošās algas un būvniecības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "New Yacht Marina", Ventspils jahtu ostas īpašnieks un operators, turpina jahtu ostas sagatavošanu jaunajai 2020. gada sezonai.

2018.–2019. gada laikā jahtu osta, izmantojot savu akcionāru investīcijas un pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija atbalstu, veica savas galvenās piestātnes rekonstrukcijas programmu. Piestātnes remonta un peldošo pietauvošanās vietu būvniecības rezultātā vispārējais pietauvošanās līnijas garums palielinājās līdz 110 metriem. Sākot ar 2020. gada sezonu, jahtu osta spēs vienlaicīgi uzņemt līdz 50 jahtām.

Sagatavošanās programma jaunajai sezonai ietver kā tehniskas, tā arī mārketinga aktivitātes.

Ventspils jahtu ostas galvenais īpašnieks Igor Šechelev skaidro: "2019. gada sezonā jahtu ostu apmeklēja 146 jahtas no Vācijas, kas veido 29% no visiem apmeklētājiem. Tāpēc esam pievērsuši īpašu uzmanību darbam ar mūsu iespējamajiem klientiem Vācijā, un gatavošanos 2020. gada sezonai esam uzsākuši ar piedalīšanos izstādē "Boot Dusseldorf 2020". Kā jau gadu iepriekš, interese no vācu burātāju puses bija nozīmīga: kopīgais programmas East Baltic Coast stends uzņēma vairāk nekā astoņsimt apmeklētāju – burātājus no Vācijas un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā mazināti ierobežojumi virknē jomu, tostarp atļauts pulcēties līdz 25 cilvēkiem.

Ministru kabinets 7.maijā ārkārtas sēdē lēma Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu.

Tajā pašā laikā iedzīvotājiem arī turpmāk stingri būs jāievēro visi fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskie drošības pasākumi.

Dumpis: Ar rītdienu mēs iekuģojam neskaidros ūdeņos 

Līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu distancēšanās principu ievērošana būs vēl svarīgāka...

Ar valdības lēmumu no šodienas atļauta pulcēšanās iekštelpās un ārtelpās līdz 25 cilvēkiem organizētos publiskos un privātos pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos, ja būs iespējams nodrošināt savstarpējo divu metru distanci un pārējos epidemiologu noteiktos drošības noteikumus. Tāpat atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.

Pasākumu norises ilgums ārtelpās nebūs ierobežots, taču iekštelpās tas nedrīkstēs pārsniegt trīs stundas. Organizatoram būs jānodrošina arī ierobežojumu ievērošana un dezinfekcijas līdzekļu pieejamība.

Pasākumos, kuros apmeklētājs piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, netiks piemērots noteiktais cilvēku skaita ierobežojums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus. Savukārt kultūras ministram būs tiesības reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami fiziskās distancēšanās un dezinficēšanas prasību ievērošana kultūras institūcijās, piemēram, bibliotēkās, muzejos u.c. vietās.

Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām varēs ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Jau ziņots, ka valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. 7.aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pagarināt valstī ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam, bet 7.maijā tika pieņemts lēmums pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 9.jūnijam, vienlaikus paredzot virkni ierobežojumus mīkstinošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas robežsardze piektdien par trim mēnešiem līdz 17.septembrim pagarināja aizliegumu kruīza kuģiem ienākt valsts teritoriālajos ūdeņos.

Aizliegums attiecas uz ikvienu kruīza kuģi, kas var pārvadāt vairāk nekā 100 pasažierus, teikts Austrālijas robežas spēku paziņojumā.

Austrālija aizliegumu ārvalstu kruīza kuģu satiksmei noteica 27.martā, kad tās ūdeņos atradās teju 30 kruīza kuģu.

Simtiem austrāliešu, kas nokāpa no kuģiem, vēlāk tika diagnosticēts jaunais koronavīruss.

Austrālija marta beigās slēdza robežas ārvalstniekiem un paziņojusi, ka pārskatāmā nākotnē ārzemniekiem būs aizliegts iebraukt valstī.

Austrālijas premjers pieļāvis, ka varētu noteikt izņēmumu Jaunzēlandei, kas līdz šim veiksmīgi apvaldījusi koronavīrusa uzliesmojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru