Ceturtā industriālā revolūcija palīdz efektivitātē 

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

Anda Asere, 31.1.2020
1/3

Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank)

Foto: 5G Techritory

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Mums ir 90 dažādas alus darītavas, 250 individuālas ražošanas līnijas un 8500 individuāli nosaukumi. Grupā strādā vairāk nekā 32 tūkstoši darbinieku. Daudzi no viņiem strādā pie mums piecus, desmit gadus un pat 20 un 30 gadus. Viņiem ir liela pieredze, viņi izmanto savu intuīciju. Taču šai lieliskajai pieredzei var pievienot datus, dodot labāku redzamību tam, ko viņi dara. Tā vietā, lai izmantotu tikai savu pieredzi un intuīciju, lai redzētu, kas notiek ražošanas procesā, vai ir problēma kādā konkrētā līnijas komponentē.

Mēs vēlamies būt vēl efektīvāki, tāpēc vēlamies iesaistīt vēl vairāk tehnoloģijas. Ja runājam par kopējo aprīkojuma efektivitāti, labākajās ražotnēs tā ir no 70 līdz 75%. Tik un tā ir liela kapacitāte, kas netiek izmantota, jo kaut kas ir saplīsis, tiek mainītas detaļas vai viens produkcijas veids pret citu. Mēs vēlējamies uzlabot efektivitāti, lai sasniegtu 80 līdz 85%, jo tas dod mums iespēju piedāvāt vairāk amatalus un specializētos dzērienus. Tos ražojot, apjomi ir mazāki, un produkcijas veids ražošanas līnijā ir jāmaina biežāk. Piemēram, dažās līnijās mēs varam ražot 60 produktus vienā dienā. Agrāk visu dienu varēja ražot lāgeri milzīgos apjomos, bet šodien patērētājiem ir citas prasības.

Kopumā ceturtā industriālā revolūcija uzlabo efektivitāti un nodrošina mums izaugsmi. Tā mums palīdz noalgot labākos talantus, jo ļauj mums izskatīties pēc lieliskas vietas, kur strādāt. Cilvēks plus mašīna rod lieliskus rezultātus.

Vai varat minēt kādus interesantākos un efektīvākos piemērus saistībā ar ceturto industriālo revolūciju jūsu ražotnēs?

Bieži vien tās ir mazas lietas un nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus. Piemēram, mūsu viedajā ražotnē Šveicē izmantojām datus, lai izstrādātu diagnostikas rīku diezgan sarežģītai līnijai, izmantojuši gandrīz vai digitālā dvīņa tipa pieeju, modelējot, kas notiek līnijā.

Mēs mēģinājām atklāt iespējamās problēmas. Mēs pamanījām, ka optimālo ražošanas ātrumu sasniedzām vēlāk, nekā bijām domājuši. Bija vajadzīgas četras stundas, lai sasniegtu optimālo ātrumu visā līnijā. Atklājām, ka bija problēma, ko nevarējām redzēt "uz aci". Folijas griešanas nazis nebija pietiekami ass, tāpat bija vēl dažas nianses, ko citādi nevarēja redzēt, turklāt konkrētās detaļas netiek pārbaudītas regulārajā ikdienas apskatē.

Komanda uzlika kameras, atklāja problēmu un nomainīja vajadzīgās detaļas. Iepriekš līnija šajā konkrētajā vietā varēja apstāties 15 reizes dienā, bet pēc uzlabojumiem – tikai reizi. Uzlabojums nav 2% vai 5%, bet gan daudz vairāk. Tas ir mazs piemērs, kas mums deva varbūt 0,5 līdz 1 procentpunktu kopējā līnijas efektivitātē, bet operatoriem tā bija milzīga uzvara.

Nereti cilvēki raizējas par to, ka viņu darbu varētu aizvietot ar mašīnām, taču šis piemērs parāda, ka varam labākos talantus iesaistīt vēl vairāk. Taču šajos procesos ir jāiesaista pēc iespējas vairāk cilvēku, nepietiks ar to, ka to darīs tikai viens cilvēks vai maza grupiņa.

Kādas jūsu skatījumā būs ražotnes nākotnē?

Pirmā stadija ir iegūt vairāk redzamības, otrā – iespējas vairāk prognozēt. Dažās jomās būs vairāk automatizācijas un savienojamības. Piemēram, sensori pie alus muciņām palīdzēs prognozēt pieprasījumu, kas savukārt palīdzēs paredzēt vajadzīgās izejvielas. Mēs esam ieviesuši viedo prognozēšanu, lai var paredzētu, kas notiks līnijās. Tā dod vairāk autonomijas un vairāk iespēju operatoriem.

Domāju, ka izmantosim papildināto realitāti. Piemēram, dažās mūsu ražotnēs ir lieliski speciālisti. Varam tikai iedomāties, ko iegūtu, ja viņi ar tehnoloģiju palīdzību varētu apkalpot nevis vienu ražotni, bet divas vai trīs?

Šodien tradicionālā ražošana ir diezgan lineārs process, kas sākas ar izejvielu iepirkšanu, kam seko ražošana, iepakošana, transportēšana. Tas sāk mainīties un teju vai apgriezties otrādi.

Ko no šī visa redzat iespējamas tuvākajā nākotnē un ko tālākā nākotnē?

Domāju, ka lietas, kas ir reālas rīt, ir lielo ekrānu izmantošana ražotnēs, ar ko mums jau ir lieliski panākumi. Tie sniedz tūlītēju rezultātu – ienāku ražotnē un zinu, kas notiek. Tradicionālajās ražotnēs bieži vien arvien tiek izsniegtas drukātas ielaminētas instrukcijas par to, kā tīrīt, pārbaudīt, ieeļļot u.tml. kādu detaļu. Daudz labāk to var izdarīt "iPad", soli pa solim darbinieku izvedot cauri šim procesam. Tas var būt pagaidu darbinieks, kurš strādā pirmo dienu, bet ar šādu instrukciju viņš ar visu var tikt galā, un, ja ir kādas problēmas, var uzņemt video, ierunāt tekstu un attālināti piesaistīt maiņas vadītāju.

Arī analīzes izmantošana uzreiz dod milzīgu ieguvumu. To jau izmanto, un domāju, ka tuvākos divus trīs gadus mēs uz to fokusēsimies. Mums ir 90 ražotnes dažādās valstīs un šādu procesu ieviešana visās no tām prasa laiku. Protams, labums ir jau no tā, ka šie procesi tiek ieviesti vienā ražotnē, bet, kad tie būs visās, būs daudz lielāki rezultāti.

Domāju, ka desmit gadu laikā sāksim redzēt daudz lielāku piegādes ķēdes posmu savienojamību.

Tevi varētu interesēt

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet...

Mobilo sakaru operators Tele2 komercrežīmā palaidis 5G tīklu Daugavpilī un Jelgavā....

Vācijā pērn saražoti vien 4,7 miljoni automobiļu, kas ir zemākais līmenis kopš...

Mobilo sakaru operators "Bite Latvija" nākamo 5G staciju plāno uzstādīt Ķīpsalā nākamā...

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Veselības ministrija (VM) lūgs valdībai pagarināt e-veselības projekta termiņu, informēja veselības...

Meklējot inovācijas, "Stora Enso" analizē 880 jaunuzņēmumus 39 valstīs....

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc jaunuzņēmums piedzīvo neveiksmi, ir tas, ka nav tirgus...

Losandželosas tiesa trešdien izdevusi rīkojumu ASV informācijas tehnoloģiju gigantam "Apple Inc."...

Līdz ar tiešsaistes tirdzniecības platformas "marketplace" ieviešanu "Pigu Grupas" internetveikalu...

Lai kontrolētu ādas vēža saslimšanas risku, ārstniecības iestāde "Derma Clinic Riga" iegādājusies...

Telekomunikāciju uzņēmumus LMT 2019.gadā sasniedzis 230 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu,...

Jaunākais "Cat" triecienizturīgais tālrunis "S52" ieguvis plānāku korpusu un tagad ir lietojams...

Tartu universitātē sadarbībā ar uzņēmumu "Bolt" atklāta autonomo transportlīdzekļu laboratorija....

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi...