Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Pagājušajā gadā UPB pabeidza projektēšanas darbus un noslēdza arī līgumu par multifunkcionāla ēku kompleksa būvniecību Ķīpsalā. Tajā tiks izmantotas modernākās betona, stikla un koka tehnoloģijas, piemēram, stikla nesošās kolonnas, automātiski vadāms paceļams centrālās daļas jumts, bezrāmju pašnesošās stikla fasādes un zaļais jumts ar saules baterijām.

Eksporta tirgū tika realizēti gan apjomīgi karkasa, gan iespaidīgi fasādes projekti, tāpat arī 3K projekti, kas apvieno stikla, metāla un betona konstrukcijas.

Lielākie nodotie būvniecības projekti pagājušajā gadā bija alus ražotāja Carlsberg galvenā biroja ēka Dānijā, kurai UPB projektēja, ražoja, piegādāja un montēja ar tīru varu un vara kompozītu pārklātu fasādi, tāpat arī 13 stāvu biroja ēka Princeton Zviedrijā un 16 stāvu biroju ēka Parallell Norvēģijā.

Iespaidīgs 3K projekts ir sabiedriskā ēka Fargskrappan Zviedrijā. Tā ir 15 stāvu ēka, tās karkasu veido 760 t metāla un 4090 m3 betona, savukārt fasādi veido stikla konstrukcijas 12 krāsās (vienā elementā izmantoti līdz sešiem dažādiem krāsu toņiem).

Šogad turpinās darbs arī pie citiem lieliem projektiem - biroju ēkas Farringdon West Londonā, kas tiek celta uz jaunās metro līnijas ēkas un padara to par īpaši sarežģītu un atbildīgu projektu visās stadijās, biroju ēkas Platinan Zviedrijā, augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Uzņēmums arī strādā pie 37 stāvus augstas biroju ēkas City gate Zviedrijā, kurā veic metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu - 144 m augstā ēka kļūs par augstāko biroju ēku Ziemeļvalstīs.

Lai nodrošinātu turpmāku UPB grupas attīstību, pagājušajā gadā veiktas ievērojamas investīcijas gandrīz visās uzņēmējdarbības struktūrās. Liepājā uzbūvēta jauna transportbetona ražotne, uzņēmums turpina investēt transportbetona tīkla modernizēšanā un autoparka attīstībā. Betona transportēšanas un sūknēšanas serviss Zviedrijā stabili attīstās, ir iegūti uzticami sadarbības partneri, kā arī izveidotas iestrādnes transportbetona servisa attīstīšanai Norvēģijā un Dānijā.

Betona pētījumu centrs atklāja jaunu akreditētu laboratoriju Daugavpilī, tika uzsākts darbs pie jaunu telpu iekārtošanas arī Rīgas laboratorijai. Vienlaikus veikti dažādi izpētes projekti jauniem betona produktiem - izstrādāts jauns risinājums stikla šķiedras cementa kompozīta apšuvumam (GRC), izstrādāti sarežģīti betona sastāvi augstas stiprības un pašblīvējošam betonam.

Saliekamā dzelzsbetona ražotnēs veikta plaša digitalizācijas programma, kā arī uzsākti projektēšanas darbi Liepājas saliekamā dzelzsbetona ražotnes paplašināšanai un modernizācijai. Kopumā ražotnes paplašināšanā tiks ieguldīti vairāk nekā 10 miljoni eiro un būvdarbi tiks uzsākti šogad.

Stiklu centrs paplašinājis ražošanas platību par 50%, tāpat investēts arī tehnoloģiju attīstībā - ieviesta jauna stikla pakešu ražošanas līnija, uzstādīts lamināta stikla griešanas galds, stikla malu slīpējamā iekārta u. c. Mašīnbūves saražoto konstrukciju apjoms tonnās pieaudzis par 26%, salīdzinot ar 2018. gadu, par 21% pieaudzis arī apjoms Somijas tirgū. Tāpat investēts iekārtu un programmatūru iegādē, lai paaugstinātu darba efektivitāti. Lielākie projekti bija komplektējošās sastāvdaļas iekārtām Norvēģijas akmens lauztuvēm, lauksaimniecības iekārtas Somijas tirgum, specializēta cauruļvadu locīšanas iekārta, kā arī lielizmēra beramkravas kauss ar 14 000 l ietilpību.

Enerģētikas sfērā pērn Bāzeles slimnīcā Šveicē tika uzstādīta Liepājā ražota koģenerācijas stacija ar jaudu 600 kW un augstu vides prasībām atbilstošu skaņas izolāciju. Užavas alus ražotnē uzstādīta 50 kWe koģenerācijas stacija, ražotnes elektroenerģijas pašpatēriņa nodrošināšanai. Stacija tiek darbināta ar sašķidrināto dabas gāzi, tādējādi padarot iespējamu stacijas uzstādīšanu un izmantošanu vietā, kurā nav pieejama centralizēta dabas gāzes piegāde.

Pērn tika noslēgti vairāki līgumi par inovatīvu tehnoloģisko sistēmu izbūvi - siltumtrases izbūve Baložu un Titurgas siltumapgādes sistēmu savienošanai un siltuma akumulācijas sistēmas izveidošana AS Latvenergo ražotnē TEC-2.UPB grupas uzņēmums Alto 4.0 sadarbībā ar būvniecības nozares ekspertiem izstrādājis uzņēmumu resursu plānošanas sistēmu - Alto ERP, kas nodrošina centralizētu, pilnu uzņēmējdarbības procesa cikla optimizāciju un būtiski samazina manuālo darbību skaitu, sniedzot lietotājam iespēju realizēt projektus ar augstāku pievienoto vērtību. Sistēma paredzēta dzelzsbetona, elementfasāžu un tērauda konstrukciju ražotājiem, kā arī ģenerāluzņēmējiem.

UPB ir viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijā. Lielākās UPB uzņēmumu grupas ir MB Betons grupa, RK Metāls grupa, AILE grupa, UPB Energy grupa un UPB Nams grupa. UPB pašlaik strādā vairāk nekā 1800 darbinieku. UPB ir pārstāvniecības 10 valstīs - Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Dānijā, Šveicē, Vācijā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas fondu pārvaldības uzņēmums "I Asset Management" ir parakstījis franšīzes līgumu ar viesnīcu tīklu "Hilton Worldwide" par Rīgas lidostas tuvumā attīstāmo 3 zvaigžņu, 187 istabu viesnīcu.

Viesnīcas būvdarbiem ir izraudzīts Latvijas būvuzņēmums "UPB".

Šai viesnīcai izraudzīts "Hampton by Hilton" zīmols. Viesnīcas būvniecībā investē "Airport Hotels Fund", kas šī gada sākumā kopā ar investīcijas sabiedrību "Orion Securities" šim projektam piesaistīja investīcijas 7.8 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka viesnīca durvis vērs 2022. gada pirmajā ceturksnī. Lai izraudzītos viesnīcas pārvaldītāju tika izsludināts konkurss. Pārvaldītājs tika izraudzīts starp trim labi zināmiem starptautiskiem viesnīcu zīmoliem: "iBis Styles" ("AccorHotels"), "Hampton by Hilton" ("Hilton") un "Moxy" ("Marriott Intl"). Izvērtējot katra pārvaldītāj priekšrocības, tika nolemts izraudzīties "Hilton" zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pamatakmens ieguldīšanu jaunā SĀGA tirdzniecības centra pamatos, paziņoti pirmie tā nomnieki – Būvniecības ABC, Jysk un Rimi hipermārkets. Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonus eiro lielas investīcijas.

SĀGA dzīvesstila tirdzniecības centrs koncentrēsies uz četriem galvenajiem segmentiem: mājlietām, precēm ikdienas vajadzībām, sportu un izklaidi. SĀGA mājlietu segmentā nozīmīgi nomnieki būs veikali Būvniecības ABC un Jysk. Savukārt ikdienas preču segmentā – Rimi hipermārkets.

Tirdzniecības centrs apvienos iepirkšanos, atpūtu, sportu un biroju centru, kā arī papildu iespējas, par kurām tiks paziņots vēlāk. Savukārt «Food Hall» koncepts ar restorāniem un kafejnīcām balstīsies uz meistarību un vietējo piedāvājumu.

SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns informē, ka šobrīd paralēli tirdzniecības centra būvniecībai kā stratēģiskais partneris SĀGA koncepta attīstīšanā ir piesaistīts «Colliers International». Tā vadībā notiek aktīvs darbs nomnieku piesaistē, starp kuriem būs arī Latvijā jauni zīmoli. J. Barkāns arī norāda, ka šī projekta īstenošanā ir izveidota attīstītāju un būvniecības komanda ar starptautisku pieredzi, kuras uzdevums ir kopīgiem spēkiem īstenot Latvijai jaunu konceptu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pīlēns: Administratīvi teritoriālā reforma sākta nepareizā veidā un ļoti virspusēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies divus gadus garais projektēšanas un saskaņošanas laiks un šodien SIA Gropius parakstījis līgumu ar UPB holdingu par būvniecības uzsākšanu multifunkcionālam ēku kompleksam Ķīpsalā, Ogļu ielā ar Ulda Pīlēna projektētu arhitektūru.

Projekta attīstītājs un finansētājs ir SIA «Gropius», kas ir Ilze un Ulda Pīlēnu izveidots ģimenes fonds. Plānotais investīciju apjoms ir 4 miljoni eiro un tas tiek pilnībā finansēts no Ilze un Ulda Pīlēnu ilgstošā uzņēmējdarbībā nopelnītiem līdzekļiem.

Ēku komplekss būs pastāvīga mājvieta Integrālās izglītības institūtam - i3, tā būs arī mājvieta latviešu laikmetīgās mākslas kolekcijai un mainīgām izstādēm, kā arī kultūras un mākslas pasākumu programmām.

«Galvenās ēkas plānojums ir olas formā, izmantojot modernākās betona, stikla un koka tehnoloģijas. Par tās unikalitāti liecinās, piemēram, stikla nesošās kolonnas, automātiski vadāms paceļams centrālās daļas jumts, veidojot ēkas apmeklētājiem iekšpagalma sajūtu, kā arī bezrāmju pašnesošās stikla fasādes un zaļais jumts ar saules baterijām. Kompleksā būs nakšņošanas iespējas vairākdienīgu izglītības un kultūras programmu semināru dalībniekiem. Interjeros varēs redzēt mūsu ceļojumu inspirācijas un stilu sintēzes no Japānas, Eiropas, Ziemeļāfrikas, apliecinot integrālās domāšanas filozofiju,» norāda projekta attīstītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 15,5 miljoniem eiro uzbūvētās kazarmas Ādažu bāzē

Zane Atlāce - Bistere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu bāzē atklātas divas jaunuzceltās kazarmas, kas paredzētas Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīru izvietošanai.

Būvniecības projekta kopējās izmaksas ir 15,5 miljoni eiro (bez PVN), kurā ietilpst gan kazarmu izbūve, gan mēbeļu iegāde. Aptuveni 4,8 miljonus eiro no izmaksām sedza NATO Drošības investīciju programmas (NSIP) finansējums.

Izmantojot NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras (NSPA) starptautisko iepirkuma procedūru, projekta īstenošana 2019.gada aprīlī tika uzticēta uzņēmumam AS "UPB".

Daudzfunkcionālo kazarmu būvniecības projektā izmantots Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) izstrādātais standarta kazarmas dizains, kurš papildināts un uzlabots, izmantojot karavīru atsauksmes un ierosinājumus.

Katrā kazarmā tiek nodrošinātas noliktavas ekipējuma uzglabāšanai, mācību klases, darba kabineti, sanitārās telpas un izmitināšanas telpas. Katra no kazarmām paredzēta līdz 450 karavīru izvietošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienesta ēkas būvniecības darbus Brīvības gatvē 207 atbilstoši "Sarma&Norde Arhitekti " izstrādātajam projektam veiks AS "UPB", savukārt projekta būvuzraudzību īstenos SIA "Forma 2", informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbības objektā tiks veiktas atbilstoši saskaņotam būvprojektam, par ko saņemtas visas nepieciešamās atļaujas. Teritorijā iespēju robežās saglabāti esošie koki, tai skaitā ozols un liepu stādījuma rinda gar Ropažu ielu. Saglabātie koki tiks pielāgoti jaunajiem apstākļiem, tiks vairota drošība apkārtējai videi un pagarināts koku mūžs.

Projekta izpilde uzsākta, ņemot vērā iepriekšējās valdības 2017.gada augusta lēmumu par VDD ēkas būvniecības nepieciešamību Brīvības gatvē 207 un Saeimas rekomendāciju turpināt ieceres realizāciju, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistoši.

Iepriekš publiski izskanējis, ka jaunās VDD ēkas būvniecība varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru