Būvniecība un īpašums

UPB grupai pandēmijas gadā rekordapgrozījums

Db.lv, 02.02.2021

2020. gada rudenī tika pabeigts Latvijas tirgū līdz šim lielākais uzbūvētais objekts – tirdzniecības centrs SĀGA.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

UPB valdes priekšsēdētājs skaidro, ka “neskatoties uz izaicinājumiem darba drošībā, preču un pakalpojumu plūsmas nodrošināšanā un citās jomās, tika realizēti vairāki nozīmīgi projekti gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs, un šobrīd strādājam ar pietiekami apjomīgiem pasūtījumiem, kas ļauj mums pozitīvi skatīties nākotnē un sniedz arī laika rezervi reaģēt arī uz dažādiem neparedzamiem tirgus pavērsieniem.” Jau kopš 2020. gada pavasara prioritāte bijusi arī drošu darba apstākļu nodrošināšana ražotnēs un būvobjektos, kā arī regulāra un droša darbinieku rotācija no būvobjektiem ārvalstīs.

Šogad salīdzinoši nozīmīgāku UPB grupas apgrozījuma daļu veido būvniecība Latvijā, kas pieaugusi par aptuveni 35 %. 2020. gada rudenī tika pabeigts Latvijas tirgū līdz šim lielākais uzbūvētais objekts – tirdzniecības centrs SĀGA. Tas ir UPB Design&Build projekts, kas ietver gan projektēšanu, gan būvniecību, turklāt tā īstenošanā piedalījušies vairāk nekā 10 grupas uzņēmumi.

Pērnā gada nogalē noslēgusies būvniecība Baltijas valstīs lielākajai siltuma akumulācijas sistēmai AS Latvenergo ražotnē TEC-2, kas būs viens no apjomīgākajiem un efektīvākajiem risinājumiem energoefektivitātes uzlabošanai valstī. Starp Latvijas projektiem jāizceļ ar Rīgas Stradiņa Universitāti noslēgtais līgums, kas paredz jauna farmācijas studiju un zinātnes kompleksa būvniecību līdz 2022. gadam. Tajā atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija.

2020. gadā UPB būvniecības eksporta apjoms palielinājies par vairāk nekā 10%, ko izdevies panākt ar darbu pie vairākiem sarežģītiem un augstas pievienotās vērtības objektiem gan karkasa, gan fasāžu, gan apvienoto stikla, metāla un betona konstrukciju jomā. UPB turpināja attīstīt savu portfolio augstceltņu būvniecībā un pērn uzsāka karkasa būvniecību līdz šim uzņēmuma vēsturē augstākajai ēkai – CityGate Gēteborgā, kas sniegsies 36 stāvu augstumā un tiek dēvēta par augstāko biroju ēku Ziemeļu reģionā.

Pabeigta arī Stokholmas dzīvojamā kompleksa Strato Södermalm karkasa ražošana un montāža, kur viena no ēkām slejas 19 stāvu augstumā. Šis projekts izceļas arī ar balta betona fasādi, kas prasījusi rūpīgu darbu visos posmos – no projektēšanas un ražošanas, līdz transportēšanai un montāžai.

No apvienoto konstrukciju projektiem jāizceļ arī New Ångström, kas ir lielākais būvniecības projekts Zviedrijas Upsalas Universitātes vēsturē. Tajā UPB projektējis, ražojis un montējis karkasu un fasādi vienai no divām topošajām mācību ēkām. No fasādes objektiem ievērojama ir Platinan biroju ēka Gēteborgā ar līdz šim lielāko UPB realizēto fasādi aptuveni 25 000 m2 platībā.

47 % apgrozījuma pieaugums sasniegts arī grupas uzņēmuma RK Metāls mašīnbūves produktu līnijā. To izdevies panākt, palielinot realizēto projektu sarežģītību un turpinot apgūt jaunus tirgus, tostarp Angliju, Franciju, Turciju, Čehiju un citus.

Pērn tika uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā. Kopumā tajā tiks investēti 11 miljoni eiro, un plānots izbūvēt ražošanas telpas 4900 m2 platībā, gatavās produkcijas noliktavas 2900 m2 platībā, kā arī modernizēt līdzšinējo betona ražotni. Topošajā ražotnē plānotas 50 jaunas darbavietas, un to paredzēts pabeigt 2021. gada rudenī.

UPB investē 11 miljonus eiro jaunas ražotnes būvniecībā Liepājā  

Investējot 11 miljonus eiro, viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs "UPB"...

Ražošanas iespējas paplašinājis arī UPB grupas uzņēmums Transportbetons MB – darbu uzsākusi jauna transportbetona ražotne Liepājā un iegādāta jauna mobilā ražotne, kas paredzēta operatīvai uzstādīšanai tieši būvobjekta teritorijā. Tajā investēti vairāk nekā 500 tūkstoši eiro, nostiprinot vadošās pozīcijas Latvijas tirgū. Nozīmīgs ieguldījums bijis arī Stiklu centra iekārtās – tostarp jaunā stikla pakešu izgatavošanas līnijā, kas ļauj paplašināt ražošanas iespējas. Darbu sākusi arī Betona Pētījumu Centra laboratorija Rīgā, kurā tiek veikti arī izpētes projekti jauniem betona produktiem, piemēram, īpaši augstas stiprības betonam.

“2020. gadā mūsu uzņēmumos investējām astoņus miljonus eiro, un šogad ieguldījumus attīstībā plānojam pat dubultot, uzlabojot ražošanas infrastruktūru un attīstot inovatīvus produktus. Tas mums ļaus saglabāt konkurētspēju, attīstīt jaunus biznesa virzienus un paplašināt tirgus ģeogrāfiju. Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad konkurence tirgū saasinās,” papildina D.Bērziņš.

Lielākās UPB uzņēmumu grupas ir MB Betons grupa, RK Metāls grupa, AILE grupa, UPB Energy grupa un UPB Nams grupa. UPB pašlaik strādā vairāk nekā 1900 darbinieku. UPB uzņēmumi un to ražotņu tīkls pārklāj visu Latvijas teritoriju, un segtās ražošanas platības sasniedz vairāk nekā 62 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 11 miljonus eiro, viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs "UPB" uzsācis jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecību Liepājā. Plānots izbūvēt ražošanas telpas 4900 m2 platībā un gatavās produkcijas noliktavas 2900 m2 platībā, kā arī modernizēt līdzšinējo betona ražotni, informē uzņēmums.

"Apjomīgās investīcijas jaunajā mūsu grupas uzņēmuma "MB Betons" dzelzsbetona ražotnē un arī esošās infrastruktūras modernizācija ļaus mums piedāvāt dzelzsbetona konstrukcijas ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiks paveikta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu un spēsim klientiem piegādāt gatavāku produktu, kas attiecīgi samazina darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku būvlaukumā," skaidro "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Jaunajā ražotnē plānots ražot dzelzsbetona fasādes elementus, kam tiek izmantoti dažādi dekoratīvi apdares materiāli, piemēram, fasādes ķieģeļi vai flīzes, kā arī dažādu krāsu betons. Tāpat tajā būs iespējams izgatavot dažādus hibrīdelementus, veikt logu montāžu dzelzsbetona elementos un citus darbus. Tas ļauj vairāk izdarīt nevis būvlaukumā, bet jau ražotnē, un tādējādi paaugstina gatavā elementa vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienesta ēkas būvniecības darbus Brīvības gatvē 207 atbilstoši "Sarma&Norde Arhitekti " izstrādātajam projektam veiks AS "UPB", savukārt projekta būvuzraudzību īstenos SIA "Forma 2", informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbības objektā tiks veiktas atbilstoši saskaņotam būvprojektam, par ko saņemtas visas nepieciešamās atļaujas. Teritorijā iespēju robežās saglabāti esošie koki, tai skaitā ozols un liepu stādījuma rinda gar Ropažu ielu. Saglabātie koki tiks pielāgoti jaunajiem apstākļiem, tiks vairota drošība apkārtējai videi un pagarināts koku mūžs.

Projekta izpilde uzsākta, ņemot vērā iepriekšējās valdības 2017.gada augusta lēmumu par VDD ēkas būvniecības nepieciešamību Brīvības gatvē 207 un Saeimas rekomendāciju turpināt ieceres realizāciju, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistoši.

Iepriekš publiski izskanējis, ka jaunās VDD ēkas būvniecība varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju Ilzes un Ulda Pīlēnu dibinātā ģimenes fonda "Ola Foundation" ēku kompleksam Ķīpsalā nosvinēti spāru svētki.

"Ola Foundation" ēku komplekss būs pastāvīgā mājvieta ne tikai Integrālās izglītības institūtam, bet arī mākslai, mūzikai, diskusiju platformām, radošai rezidencei un izglītības atbalsta projektiem.

Arhitekta Ulda Pīlēna projektētajai betona un stikla ēkai ir olas forma, kas iemieso vizionāru domas skaidrību, alķīmisku negaidītību un tehnoloģiskas inovācijas. Pārfrāzējot K.G Jungu, ola ir dzīvības dīglis ar dziļu simbolisku nozīmi.

UPB holdings uzsāks multifunkcionāla ēku kompleksa būvniecību Ķīpsalā 

Noslēdzies divus gadus garais projektēšanas un saskaņošanas laiks un šodien SIA Gropius...

"Ola Foundation" mērķis ir kļūt par jaunu ideju un sinerģiju telpu Latvijā, tādējādi veicinot laikmetīgu sabiedrības transformācijas procesu. Iecerēts, ka nākotnē "Ola Foundation" mājvieta būs simbolisks ietvars, kurā notiek nemitīga, procesuāla kustība – ideju, domu, objektu, enerģiju, dažādu sinerģiju. Veidošana caur domāšanu un domāšana caur veidošanu. Teorētiķu un praktiķu mijiedarbība.

Līdz ar "Ola Foundation" izveidi notikušas izmaiņas arī Integrālās izglītības institūtā. No 5. novembra institūta vadību pilnībā pārņem Juris Rubenis, kļūstot par valdes priekšsēdētāju, savukārt Integrālā izglītības institūta līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Ilze Pīlēna, uzņemoties jaunus izaicinājumus, ir kļuvusi par "Ola Foundation" valdes priekšsēdētāju.

Kopš dibināšanas brīža 2017. gadā Integrālās izglītības institūtā ir notikuši 130 klātienes un tiešsaistes semināri, kuros piedalījušies vairāk nekā 4300 dalībnieki. Savukārt institūta veidotais I3 Klubs šobrīd apvieno jau vairāk nekā 400 domu biedrus. 1.novembrī Integrālās izglītības institūta mājas lapā publicēta kārtējā kursu programma 2021. gada pirmajam pusgadam.

"Man ir liels prieks, ka šajos gados mums izdevies ne tikai radīt izcilu un sabiedrībā pieprasītu izglītības programmu, bet arī padarīt Integrālās izglītības institūtu par finansiāli patstāvīgu un ilgtspējīgu vienību. Tas ļauj mums koncentrēties uz jaunā "Ola Foundation" infrastruktūras būvniecību un fonda attīstību, kura ēkā atradīsies arī Integrālās izglītības institūta pastāvīgā mājvieta. Mūsu abu ar Ilzi saikne ar institūtu joprojām būs ļoti cieša, kā arī es turpināšu darboties kā lektors Jura Rubeņa izveidotajās izglītības programmās,’’ saka Uldis Pīlēns.

"Integrālās izglītības institūta attīstība ir iegājusi jaunā fāzē, tāpēc šīs pārmaiņas ir likumsakarīgs solis, lai savas prasmes pilnībā veltītu tā tālākajai izaugsmei. Ar nepacietību gaidām brīdi, kad varēsim sākt darbību "Ola Foundation" jaunajā ēkā," saka Juris Rubenis.

Kaut "Ola Foundation" centrālā ēka atradīsies Rīgā, Ķīpsalā, fonds savu darbību neaprobežos tikai ar aktivitātēm galvaspilsētā un fonds savu darbību plāno izvērst arī ārpus tās.

"Ola Foundation’’ nesen iegādājies īpašumu Vecpiebalgas apkaimē – netālu no brāļu Kaudzīšu memoriālā muzeja "Kalna Kaibēni". Īpašumā atrodas arī 1882. gadā Reiņa un Matīsa Kaudzīšu celtās skolas drupas (Ogrēnu skola). Pīlēnu ģimene kā vienu no "Ola Foundation" darbības prioritātēm izvirzījusi kādreizējās skolas ēkas atjaunošanu, nākotnē padarot to pieejamu sabiedrībai un fonda radošām aktivitātēm.

"Šajā sarežģītajā laikā svarīgāk nekā jebkad agrāk ir apzināties savas saknes, lai, balstoties uz tām un jau gadsimtiem krātām zināšanām, veidotu mūsu nākotnes sabiedrību. Brāļi Kaudzītes ir daļa no Latvijas kultūras kanona, un mēs ar Uldi esam pateicīgi par iespēju jaunā, 21. gadsimtam atbilstošā kapacitātē cieņpilni atjaunot viņu atstāto mantojumu, mums tas ir liels gods un izaicinājums. Mēs apzināmies, ka olai nav iespējams status quo, tāpat kā dzīvības dīglis, kas no tās izšķiļas, nekad nav identisks. "Ola Foundation" ir telpa, kas attīstās kopā ar tajā esošajiem. Tā ir vieta, kas iemieso izziņas mākslu. Gan sevis, gan pasaules," saka Ilze Pīlēna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību "UPB" par jaunā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa būvniecību Rīgā, Konsula ielā 21.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots iesākt vēl šogad un noslēgt pusotra gada laikā.

Jaunā būve, kas papildinās Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu, būs viena no apjomīgākajām un tehniski sarežģītākajām ēkām, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē. Tajā plānots viens pazemes un pieci virszemes stāvi, kuros atradīsies RSU Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas topošajiem farmaceitiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) jau 19. reizi ir pasniegusi "Vācijas Uzņēmējdarbības balvu" uzņēmumam, kuram ir īpaši nopelni Vācijas un Baltijas valstu savstarpējo ekonomisko sakaru attīstībā.

Ņemot vērā termina "kibertelpa un tās drošība" lielo nozīmi digitalizācijas laikmetā, šogad balva tika piešķirta uzņēmumam, kas darbojas kiberdrošības jomā.

Šogad balvas pretendentu izvērtēšana, piedaloties augsta līmeņa kiberdrošības jomas speciālistiem no Vācijas, notika pilnībā digitāli. Finālā bija iekļuvuši 9 Baltijas uzņēmumi: "Tilde", "Zabbix", "Corporate Solutions" un "Entangle" no Latvijas, Igauniju pārstāvēja "CybExer Technologies" un "Guardtime", bet Lietuvu - "Nord Security", "NRD Cyber Security" un "Simplex".

Šajā konkurencē pirmo vietu un galveno balvu ieguva drošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" no Lietuvas, kura galvenais produkts NordVPN ir radīts datu drošībai gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostu nākotne ir kravas ar pievienoto vērtību, ar kurām ieguvējas būtu gan pašas ostas, gan arī valsts, pauda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmuma "Terrabalt" valdes priekšsēdētājs, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas pārstāvis Āris Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka ogļu kravu kritums Latvijas ostās ir milzīgs, tomēr, skatoties ilgtermiņā, tas valstij nebūs liels zaudējums.

"Pirmkārt, ogles - tā ir nelabvēlīga ietekme uz klimatu un vidi. Otrkārt, šī ir krava ar zemu pievienoto vērtību. Skaidrs, ka ogļu kravu apjomi bija lieli, bet, ja tos kaut vai daļēji izdosies aizvietot ar kravām, kuras ostu darbā dod lielāku pievienoto vērtību, piemēram, konteineriem, tad tas būtu pat labāk. Piemēram, mēs Liepājā strādājam ar UPB un pārvadājam dzelzsbetona konstrukcijas. Ja ogles var ātri pārkraut lielos apjomos, tad šādas kravas prasa laiku, jo tās ir jāizvieto gluži kā "Lego", un dzelzsbetons ir arī ļoti trausls," teica Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru