Ražošana

UPB Liepājā ražos vēl sarežģītākas dzelzsbetona konstrukcijas

Jānis Goldbergs, 29.10.2021

Jaunākais izdevums

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā, Cukura ielā, jau pavisam drīz darbu sāks jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ražotne ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru.

Par 12 miljonus vērtajām investīcijām pēdējā gada laikā un to, kas tapis, kā arī – kāpēc, Dienas Bizness iztaujāja uzņēmuma Dzelzsbetons MB vadītājus: valdes priekšsēdētāju Ojāru Jakstu un valdes locekli Artūru Lukašenoku.

Uzņēmums Dzelzsbetons MB strādā un eksportē. Kas šobrīd top no jauna? Ko, braucot pa Cukura ielu Liepājā, Karostas virzienā, labajā pusē var ievērot?

A.L.: Esošā ražotne un betona maisīšanas torņi ir ielas sākumā, bet tālāk seko nupat piebūvētās ēkas: jaunā produkcijas noliktava, ražotnes telpu papildinājums un jaunais betona mezgls, četri pelēki torņi, kas ļaus mums ražot īpaši izturīgu betonu daudz vieglāku un plānāku konstrukciju veidošanai. Jau oktobra beigās ēkas un būves tiks nodotas ekspluatācijā, bet līdz gada beigām taps gatavā produkcija jaunajās telpās.

Raksturojiet gatavo dzelzsbetona produkciju, ko ražojāt līdz šim, uz kādām valstīm eksportējat?

A.L.: Gatavojam sarežģītus dzelzsbetona elementus, piemēram, gan konstrukcijām, gan fasādēm, kas saliktā veidā objektā izskatās, piemēram, kā ķieģeļu māja, lai gan patiesībā ir dzelzsbetona elementu konstrukcija. Tieši šobrīd ražojam konstrukcijas ar dažādu apdari, kas tiks nosūtītas uz Londonu. Savukārt eksportam uz Dāniju jau ir radīti divstāvīgi ēkas elementu prototipi, kas tiks ražoti jaunajā rūpnīcas daļā. Patlaban rūpnīcā top dzelzsbetona konstrukcijas aktuālam projektam Zviedrijā, Malmē, kur piegādājam mūsu ražotas sienas ar baltu arhitektūras betonu. Viens šāds elements ir viena stāva augstumā un trīs līdz vienpadsmit metru plats.

Pieminējāt, ka tiks ražots arī īpaši izturīgs betons jauna tipa konstrukcijām. Kaut kas no šāda betona jau tapis? Ko vēl var radīt jaunajā betona mezglā, tas ir kaut kādā veidā īpašs?

A.L.: Jā, no sevišķi augstas veiktspējas betona jeb UHPC esam izgatavojuši kāpnes mūsu pašu jaunajam birojam, tomēr jāpiebilst, ka iespējas no šī materiāla ir visdažādākās. Jaunais betona mezgls ir paredzēts gan augstas veiktspējas betona maisīšanai, gan arī cita veida betona maisījumu izgatavošanai. Pat tādu, kādi vēl tiek izstrādāti un par kuriem tikai sapņo zinātniskās publikācijās, kā arī tādu izgatavošanai, kas pazīstami jau gadiem. Proti, jaunais betona ražošanas mezgls ir daudzfunkcionāls un nav orientēts tikai un vienīgi uz viena tipa materiāla ražošanu, kas mums dod iespējas gan efektīvi izmantot to jau tagad, gan arī domāt par attīstību un inovācijām gadu garumā.

Kāds ir paplašināšanās iemesls?

O.J.: Jaunā ražotne ir loģisks turpinājums uzņēmuma attīstībai, un tās ir ne tikai lielākas iespējas saražot, bet arī plašāks produkcijas klāsts. Projektu iecerējām jau 2018. gadā, 2019. gadā uzsākām darbu pie ražotnes projektēšanas. Mērķis bija panākt, lai varam ražot augstas pievienotās vērtības produktus piemērotā, ergonomiski ērtā un pietiekami plašā vidē. Līdz šim, ražojot esošajās telpās, sapratām, ka ne vienmēr vietas ir pietiekami un līdz ar to rodas laika deficīts tieši jauno produktu ražošanā. Sarežģītu konstrukciju ražošanai, pēcapstrādei un servisu nodrošināšanai nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks nekā līdz šim ražoto konstrukciju ražošanai. Tieši tādēļ bija nepieciešamība būvēt jaunu ražošanas ēku. Lai saprastu, ko varam, ko gribam ražot, kāds varētu būt mūsu jaunais piedāvājums kopumā, mēs piesaistījām arī vairākus jaunus speciālistus. Izdevās precīzāk definēt to, ko gribam ražot, kā arī tās prasības projektētājiem un būvniekiem, kas jāizpilda, lai ražotne un būvnieks strādātu sinerģijā.

A.L.: Gribu uzsvērt, ka Dzelzsbetons MB jaunā ražotne pavērs iespēju sērijveidā ražot jaunus un inovatīvus produktus. Te runa ir par dažādiem cementa bāzes kompozītiem, šķiedrbetona moduļiem, sevišķi augstas veiktspējas elementiem. Tie ir vairāki jauni betona materiāli un no tiem izveidotie produkti, kam ir ļoti labas īpašības.

Visu rakstu lasiet 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Liepājā ir sākusi UPB jaunā dzelzsbetona konstrukciju ražotne, kuras izbūvē un tehnoloģijās kopumā ieguldīti 12 miljoni eiro.

Tā nodrošinās 50 jaunas darbavietas Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājiem.

Jaunā ražotne paplašina UPB grupas kompetences sarežģītu betona konstrukciju ražošanā un ļauj attīstīt “būvniecības ārpus būvlaukuma” metodi. Lai to panāktu, trešdaļu investīciju veido ieguldījumi tieši tehnoloģijās, piemēram, modernā un augsti funkcionālā betona mezglā, svaiga betona atlikumu pārstrādes un ūdens attīrīšanas sistēmās un citās iekārtās.

UPB Liepājā ražos vēl sarežģītākas dzelzsbetona konstrukcijas 

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā,...

Kopējā jauno ražošanas telpu platība ir 4900 m2, ko papildina 2900 m2 plaša gatavās produkcijas noliktava. Ražotne atrodas Cukura ielā 34, Liepājā, paplašinot tur jau esošo “Dzelzsbetons MB” ražošanas infrastruktūru par gandrīz 60 %. Labiekārtota arī jaunajai un esošajai ražotnei piegulošā teritorija 10 000 m2 platībā.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt iespējami augstvērtīgākus produktus un padarīt būvniecības procesu efektīvāku, vienlaikus maksimāli efektivizējot arī ražošanu. Jaunā ražotne būs spilgts piemērs, kā sakārtota ražošanas plūsma var uzlabot gan uzņēmuma produktivitāti, gan ikdienas darba apstākļus mūsu komandai,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

UPB fokuss ārvalstu tirgos ir tā saucamā “būvniecība ārpus būvlaukuma” jeb produkti ar augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiek izdarīta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu, tostarp tiek veikta arī logu montāža dzelzsbetona elementos u.c. Tādējādi klientam tiek piegādāts jau gandrīz gatavs sienas elements, kas attiecīgi samazina būvobjektā veicamo darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku.

Jaunā ražotne ir īpaši pielāgota dažādu betona fasādes un hibrīdelementu ražošanai, kuros tiek papildus iestrādāti, piemēram, ķieģeli, flīzes un citi dekoratīvi materiāli. Padomāts arī par inovatīvu produktu izstrādi, tostarp paredzot iespēju ražot īpaši augstas veiktspējas betonu.

Liels uzsvars likts uz ilgtspējīgiem risinājumiem, lai panāktu pēc iespējas racionālāku resursu izmantošanu. Piemēram, svaiga betona atlikumu pārstrādes iekārtās, ūdens attīrīšanas un recirkulācijas sistēmās investēti 500 000 eiro.

Liela uzmanība veltīta arī katra darbinieka darba apstākļiem un darba drošībai. Gaisa kvalitātes nodrošināšanai izbūvēta integrētā nosūces un attīrītā gaisa recirkulācijas sistēma, pieejamas arī plašas ģērbtuves un administrācijas telpas.

“Līdz ar ražošanas paplašināšanu, aug arī mūsu kolektīvs. Šobrīd gaidām komandā aptuveni 50 darbiniekus gan ražošanā, gan administrācijā. Tāpēc arī daudz investējām tieši ergonomikas risinājumos, lai padarītu šo darbavietu maksimāli ērtu mūsu potenciālajiem darbiniekiem,” atklāj D. Bērziņš.

“Dzelzsbetons MB” jaunās ražotnes projektu izstrādājis projektēšanas birojs “UPB Projekti”, savukārt būvniecību veica “UPB Nams”.

D.Bērziņš stāsta, ka būvniecības procesā iesaistījās arī citi UPB grupas uzņēmumi: “UPB ir vairāki specializācijas virzieni, kas ļauj mums maksimāli integrēti un efektīvi paveikt tik apjomīgus projektus. Piemēram, paši nodrošinājām dzelzsbetona un metāla konstrukcijas, transportbetonu, ārējo inženiertīklu izbūvi, izbūvējām siltummezglu un katlumāju, savukārt mūsu mašīnbūves uzņēmums piegādāja tehnoloģijas – paceļamos galdus.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Augošo būvizmaksu dēļ četri būvnieki atsakās arī no Riga Makerspace projekta

Db.lv, 03.11.2021

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iecerēts pielāgot kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei, jo pretendenti - SIA "Selva būve", SIA "Reaton", personu apvienība "P un P" un AS "UPB" ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu un darbu izmaksu kāpuma dēļ, informē VNĪ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā par prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidi tika saņemti 11 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus ir atsaukuši arī citi pretendenti, kuri piedāvājuši saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB". Kā iemesli piedāvājumu atsaukšanai tiek minēti izmaksu neatbilstība faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā atklātā konkursa nolikumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nav iespējams īstenot.

Iepirkuma komisija nolēma pārtraukt iepriekš izsludināto iepirkumu un izsludināt jaunu. Jaunajā iepirkumā būvdarbu izpildes termiņš ir 18 kalendārie mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iecerēts pielāgot kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Pagājušajā nedēļā jauns iepirkums izsludināts arī par Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS "UPB" un SIA "Pillar Contractor" secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Trijos no četriem pārējiem VNĪ pavasarī izsludinātajiem iepirkumiem ir noslēgti būvniecības līgumi (Leļļu teātra energoefektivitātes paaugstināšana, VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveide un Dailes teātra skvēra labiekārtošanas darbi). VNĪ vadībā norit darbs pie 54 valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par jauno cietuma būvniecību Liepājā ir pieteikušās SIA "Citrus Solutions" un AS "UPB", aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma komisija ir saņēmusi sākotnējos piedāvājumus un turpina konkursa procedūru ar sarunām, lai izraudzītu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Liepājas cietuma projekta realizācijā tiks izmantota "design&build" jeb "projektē un būvē" metode, apvienojot izmaiņu veikšanu būvprojektā, autoruzraudzību un būvdarbus vienā pakalpojumā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, no uzvarētāja tiks prasīts uzņemties pilnu atbildību par būvprojektu un būvdarbu īstenošanu.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību plānots pabeigt 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas ar iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu. Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 2.novembra lēmumam Tieslietu ministrija nepieciešamības gadījumā var pagarināt Liepājas cietuma projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu pabeigšanas termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim, ja Liepājas cietuma būvniecības konkursa procedūrā ar sarunām iespējams panākt pēc iespējas konkurētspējīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tas ir genocīds. Tas ir genocīds pret Ukainas tautu un Ukrainas nāciju. Un neviens no mums nevar ieņemt neitrālu pozīciju, ja mūsos ir kaut nedaudz cilvēciskums un solidaritāte," tā uzrunā saviem darbiniekiem Youtube kanālā saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Viņaprāt, ir tikai divas izvēles – vai nu mēs atbalstam agresiju vai atbalstam neatkarīgas, pašpietiekamas, pašapzinīgas valsts pastāvēšanu. "Mana izvēle, kā UPB dibinātāja, akcionāra un padomes priekšsēdētāja, ir viennozīmīga. Man ir jānostājas Ukrainas pusē, ar visām no tā izrietošajām sekām. Agresors ir jāapstādina. Nedrīkst būt, ka kāds iejaucas un diktē otrai nācijai spēles noteikumus. Ja gadījumā Putinam ir plāns par impērijas atjaunošanu, kaut vai19.gadsimta sākuma robežās, kaut vai 1991.gada robežās, tad mēs esam nākamie. Un Ukraina izcīna šobrīd cīņu ne tikai par savu neatkarību, bet arī par mūsu neatkarību. Tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrē visi savi spēki, ne tikai, lai veiktu savus ikdienas darbus, ne tikai lai palīdzētu bēgļiem, bet lai ļoti precīzi pozicionētos savas nākotnes lielajam izaicinājumam," saka U.Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Topošajā RSU farmācijas studiju un zinātnes kompleksā iemūrē kapsulu

Db.lv, 19.05.2021

RSU rektors profesors Aigars Pētersons un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrējot kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošais farmācijas studiju un zinātnes komplekss nonācis nākamajā būvniecības fāzē.

Daudzstāvu ēkā, kas Konsula ielā 21 top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots noslēgt 2022. gadā.

Kompleksā būs Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas studentiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Zinātnes loma uzsvērta arī vēstījumā nākamajām paaudzēm, kuru kapsulā ēkas pamatos iemūrēja RSU rektors profesors Aigars Pētersons, UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļu investīciju banka un banka "Citadele" piešķīrušas katra 25 miljonu eiro aizdevumu biroju ēkas celtniecībai Preses nama kvartāla attīstītājam AS "PN Project", ko pārvalda "Lords LB Asset Management", informē bankas pārstāvji.

Ar aizdevumu, kas piešķirts uz sešiem gadiem, tiks finansēta ilgtspējīgas biroju ēkas 26 500 kvadrātmetru platībā izbūve Ķīpsalā. Šis projekts ir daļa no Preses nama kvartāla nekustamā īpašuma attīstības projekta, kas tiek īstenots vairākās kārtās.

Jaunajai A klases biroju ēkai plānots iegūt BREEAM ilgtspējīgas būvniecības standarta "Excellent" līmeņa sertifikātu.

FOTO: Startē topošā biznesa kvartāla pirmās kārtas būvniecība Pārdaugavā 

Ar nākotnes kapsulas iemūrēšanu atklāta topošā centrālā biznesa kvartāla "Preses Nama Kvartāls"...

Ziemeļu investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Andre Kīsveks norāda, ka šī būs pirmā bankas finansētā BREEAM standarta "Excellent" līmeņa ēka Baltijā.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū būvniecības uzņēmums "UPB" sāka pirmās kārtas būvniecības darbus Preses nama kvartālā. Projekta attīstītājs par pirmās kārtas būvniecību noslēdzis līgumu ar "UPB" par 76,8 miljoniem eiro.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 kvadrātmetru paredzēti A klases birojiem un 40 000 kvadrātmetru - multifunkcionālu telpu izveidei - komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai.

Preses nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda - "Arhis arhitekti" no Latvijas, "KSP Jürgen Engel Architekten" no Vācijas, kā arī "Arrow Architects" no Dānijas.

Preses nama kvartāla projektā vairākos posmos paredzēts ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Preses Nama kvartāla otrajā kārtā taps skola un biroju ēka 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Special Fund V” šī gada jūnijā uzsāka...

Projekta attīstītāju "PN Project" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas kopš 2008.gada sniedz pakalpojumus gan institucionālajiem, gan privātajiem investoriem. Kopumā uzņēmums pārvalda 15 fondus - 12 nekustamā īpašuma fondus, divus privātā kapitāla fondus un vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu. "Lords LB Asset Management" kopējo pārvaldīto aktīvu vērtība 2020.gada beigās bija 660,2 miljoni eiro.

Ziemeļu investīciju banka ir starptautiska finanšu iestāde, kas pieder astoņām dalībvalstīm - Dānijai, Igaunijai, Somijai, Islandei, Latvijai, Lietuvai, Norvēģijai un Zviedrijai. Banka finansē privātos un publiskos projektus dalībvalstīs un ārpus tām.

Bankas "Citadele" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 32,588 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem pērn pirmajā pusgadā. Savukārt bankas "Citadele" koncerna aktīvi 2021.gada jūnija beigās bija 4,806 miljardu eiro apmērā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" ir otra lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Bankas akcionāri ir ASV investīciju kompānijas "Ripplewood" meitaskompānija "RA Citadele Holdings LLC" un starptautisku investoru grupa (75% plus viena akcija) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (25% mīnus viena akcija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS “UPB” un SIA “Pillar Contractor” secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā Tabakas fabrikas pirmā posma attīstības veikšanai jūnijā tika saņemts rekordliels piedāvājumu skaits – 17 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 3 536 369 eiro bez PVN, septembra sākumā tika atzīts AS “UPB”, taču 20.septembrī būvuzņēmējs, pēc atkārtotas savas tāmes izvērtēšanas, atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu.

Kā nākošais pretendents, kuram iepirkuma rezultātā bija piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, tika noteikts SIA “Pillar Contractor”, kurš iesniedza piedāvājumu par 3 658 582 eiro bez PVN. Taču 14.oktobrī arī šis pretendents no līguma slēgšanas atteicās, kā pamatojumu minot straujo būvmateriālu un energoresursu izmaksu kāpumu, kuru nav bijis iespējams iepriekš paredzēt, kā arī inflāciju, kas tiešā veidā atstāšot ietekmi uz turpmāku būvmateriālu izmaksu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkārtotajā iepirkumā piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iesnieguši deviņi būvuzņēmēji, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi"(VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 6,8 miljoniem eiro līdz 8,2 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), pirms aritmētisko kļūdu pārbaudes. Iepirkuma uzvarētāju VNĪ varēs paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas 2022.gada sākumā.

Augošo būvizmaksu dēļ četri būvnieki atsakās arī no Riga Makerspace projekta 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas...

Piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei ir iesnieguši SIA "Bildberg", "Eltex un Laguta", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", personu apvienība "Multicentrs BL", piegādātāju apvienība "BBA, Tilts, PMK", SIA "Pillar Contractor", pilnsabiedrība "SBSC", SIA "Reaton, LTD" un SIA "Selva būve". Atkārtoti piedāvājumus ir iesnieguši četri būvuzņēmēji, kuri piedalījušies iepriekšējā iepirkumā.

Griškevičs norāda, ka šogad pieredzētais negaidīti straujais izejmateriālu cenu kāpums visus būvniecības procesa dalībniekus pārsteidzis nesagatavotus. Atkārtotais iepirkums ir iespēja būvuzņēmējiem iesniegt piedāvājumus, ņemot vērā izmaiņas tirgus situācijā. VNĪ vēlme ir sākt būvniecību visos trīs radošajos kvartālos iespējami drīz.

Pirmajā prototipēšanas darbnīcas izveides iepirkumā bija pieteikušies 11 būvuzņēmēji. Par iepirkuma uzvarētāju, ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez PVN, tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus atsauca arī citi pretendenti, kuri piedāvāja saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB", izvēli pamatojot ar izmaksu neatbilstību faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā iepirkumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nebija iespējams īstenot.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13 pielāgos kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Jau ziņots, ka 14.decembrī tika atvērti arī Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstības atkārtotā iepirkuma iesniegtie 12 piedāvājumi. Atkārtotajā iepirkumā septiņi no 12 būvuzņēmējiem bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 3,7 miljoniem eiro līdz 5,4 miljoniem eiro bez PVN.

Paralēli prototipēšanas kompleksa izveidei un Tabakas fabrikas pirmā posma attīstībai, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, VNĪ Šķirotavas apkaimē - Meirānu ielā 2, veido VSIA "Latvijas Nacionālās operas un baleta" kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu kompleksu, kurā šobrīd aktīvi norisinās būvniecības darbi.

Prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" attīstības projekta īstenošanai sadarbībā ar Kultūras ministriju piesaistīts finansējums no Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" un specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas, kā arī valsts budžeta līdzekļi, tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai ar ieguldījumiem būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma īstenošanai Rīgā, Miera ielā 58a Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām saņemts rekordliels skaits pieteikumu – pieteikušies 17 būvuzņēmēji.

VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: PS "AKN", PS "CES Group", SIA "Labā māja Latvija", SIA "Lagron", SIA "MARELS BŪVE", SIA "Merks”, SIA "NEWCOM Construction", PA "ARMS", AB "Panevėžio statybos trestas", personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība "3A", SIA Pillar Contractor, SIA "RERE MEISTARI", PS "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"", SIA "TORENSBERG", AS "UPB" un SIA “VELVE”.

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,24 miljoniem eiro līdz 4,99 miljoniem eiro (bez PVN).

Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 2. ceturksnī Liepājā reģistrētajos uzņēmumos bija 29 077 darba vietas, kas ir par 1591 vietām vairāk nekā tādā pašā periodā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Attīstības pārvaldes apkopotā statistika.

Kopumā Liepājas uzņēmējdarbības vide veiksmīgi atkopjas no Covid-19 izraisītajām sekām – šogad darba vietu skaits gandrīz sasniedzis pirms pandēmijas līmeni – 2019. gada 2. ceturksnī Liepājā bija 29 094 vietas.

Pēdējo divu gadu periodā darba vietu skaits palielinājies četrās tautsaimniecības nozarēs: rūpniecības nozarē, būvniecības nozarē, veselības un sociālās aizsardzības nozarē, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē. Pārējās nozarēs darba vietu skaits š.g. 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, samazinājies.

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, vidējais darba vietu skaits palielinājies gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot zivsaimniecības un mežsaimniecības nozari, siltumapgādes un elektroenerģijas apgādes nozari, ūdens apgādes atkritumu apsaimniekošanas nozari, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozari, nekustamo īpašumu nozari un citu pakalpojumu nozari. Nozarēs, kurās bijis darba vietu samazinājums, galvenokārt bijis uzņēmumu darbības veida maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB, 26.10.2021

Dalies ar šo rakstu

Turpinām rakstu sēriju Otro personu TOP5 Latvijā - par priekšnieku ēnā esošajām amatpersonām, kas faktiski vada iestādi, nosaka tās īstenoto politiku. Nr.4 šajā sarakstā - Sandra Kārkliņa-Ādmine, pašlaik Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece.

Vēl 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • Aktualitāte - drīkst vai nedrīkst atlaist nevakcinētu darbinieku? Problēmu skaidro LU Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore (Dr.iur.), zvērināta advokāte Annija Kārkliņa.
  • Statistika - ielūkojamies valsts budžeta būtiskākākajās tendencēs.
  • Valsts un uzņēmēju interešu kontekstā aplūkojam ieceri no 2023. gada ieviest minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām. Kā tas ietekmēs biznesu Latvijā?
  • Jaunums būvmateriālu ražošanā - UPB Liepājā ražos vēl sarežģītākas dzelzsbetona konstrukcijas.
  • Situācija tūrisma jomā pandēmijas apstākļos. Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi Latvijā situāciju tikai pasliktina.
  • Globālā tendence - investīcijas luksusa priekšmetos. Augstas klases vīna, pulksteņu, mākslas darbu, dažādu kolekcionējamu lietu un pat augstas klases rokassomiņu iegāde ar domu nākotnē pārdot var būt izdevīgāka par ieguldījumiem akcijās.
  • Portrets - SIA Philip Morris Latvia vadītājs Jurģis Petris.
  • Sadarbībā ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs - e-Identitātes apliecināšana un pārbaude digitālajā vidē kļūs drošāka.
  • Brīvdienu ceļvedis - Elvis Kvalbergs, SIA Excellent Latvia Latvia valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju projekta “Preses Nama Kvartāls” būvniecības 2. kārtai.

Saskaņā ar attīstības ieceri 2023. gada sākumā Daugavas kreisajā krastā paredzēta daudzfunkcionāla biroju centra būvniecība, 10 stāvu ēkā integrējot arī izglītības iestādi.

Arhitektoniskās vīzijas autori daudzfunkcionālajam biroju centram, kurā atradīsies moderna izglītības iestāde, ir starptautiski atzīti arhitektu biroji – dāņu speciālisti “PLH Arkitekter” un Andra Kronberga vadītais “Arhis Arhitekti”.

Otrajā projekta attīstības kārtā arhitektu birojam “PLH Arkitekter” līdz 2022. gada septembrim uzticēts izveidot būvprojektu daudzfunkcionālam biroju centram, kam plānots atbilst BREEAM “Outstanding” un nZEB jeb gandrīz nulles enerģijas ēku standartiem. Centra konceptā būs ietvertas divas A klases biroju ēkas ar dubultfasādi, ko savienos iekšējais pagalms ar apzaļumotām terasēm. Tādējādi Daugavas kreisajā krastā, labiekārtotā Zunda kanālmalā, atradīsies A klases biroju telpas 26 600 m2 platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un AS "UPB" parakstījis līgumu par vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Kopējā līguma summa ir 8 964 577 eiro (bez PVN). Līgums paredz būvprojekta izstrādi 7 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas un būvdarbu izpildi 12 mēnešu laikā no atzīmes būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Kopējais līguma izpildes termiņš ir 19 mēneši.

Vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu treniņiem un sacensībām. Savukārt ārpus vieglatlētikas treniņu laikiem – komandas sporta veidu, tostarp basketbola, volejbola, florbola, handbola un futzāla, treniņiem un sacensībām.

Manēža tiks būvēta atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas World Athletic noteikumiem, kas ļaus sporta infrastruktūru, tajā skaitā, vieglatlētikas skrejceļu segumu, sertificēt atbilstoši World Athletic sistēmai un rīkot augsta līmeņa sacensības. Ēkā tiks nodrošināta pilna funkcionalitāte vieglatlētikas treniņu un sacensību norisei – hallē paredzami visi World Athletic iekštelpu sacensību noteikumiem atbilstošie vieglatlētikas sektori un skrejceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klātesot būvniecības darbu speciālistiem, studentu, mācībspēku, zinātnieku un augstskolas vadības pārstāvjiem, 26. augustā svinīgi atzīmēti Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa spāru svētki.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs. Plānots, ka studenti un pētnieki jauno kompleksu Konsula ielā 21 sāks izmantot 2022. gadā.

“Rīgas Stradiņa universitāte ir spēcīga Eiropas zinātnes universitāte. Tas arī nosaka RSU ilgtermiņa attīstību. Ieguldot ERAF un RSU pašu pelnītos līdzekļus jaunā kompleksa būvniecībā, mēs stiprinām universitātes zinātnes un studiju kapacitāti rūpnieciskajā farmācijā, kas ir Latvijas viedā specializācijas joma. Rūpnieciskajai farmācijai ir augsts potenciāls inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Pasaules līmeņa farmācijas zināšanu koncentrēšana Konsula ielā 21 ievērojami stiprinās RSU un Latvijas ceļu uz šī mērķa sasniegšanu,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Infrastruktūras sakārtošanai iekšlietu nozarē cer piesaistīt privāto finansējumu

Db.lv, 27.10.2021

Jau ziņots, ka AS "UPB" sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Nodrošinājuma valsts aģentūru ir izstrādājusi Ugunsdzēsības depo tipveida projektus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi Iekšlietu ministrijas piedāvājumu par publiskā un privātā sektora sadarbību infrastruktūras sakārtošanai iekšlietu nozarē, lai piesaistītu privāto finansējumu jaunu katastrofas pārvaldības centru būvniecībai Rīgā un reģionos.

Centru plānots būvēt Bolderājā, Ludzā, Dubultos, Bulduros, Krāslavā, Rēzeknē, Balvos, Saldū, Aizkrauklē, Zilupē, Limbažos, Kuldīgā, Jelgavā, Dundagā, Dobelē un Preiļos.

Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā, tiks veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, lai novērtētu šāda projekta ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu.

Pamatojoties uz finanšu un ekonomisko aprēķinu rezultātiem, Iekšlietu ministrija sagatavos un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs konceptuālo ziņojumu par publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanas iespējām un paredzētajām darbībām katastrofas pārvaldības centru būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB, 07.09.2021

Dalies ar šo rakstu

"Man liekas, ka šobrīd, ja tā var teikt, visa veida filozofisko, politisko, ekonomisko varu ir pārņēmušas interešu grupas un mēs esam pazaudējuši to kodolu – to kopējās mājas ideju, kam tas viss ir."

Tā uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā saka arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un vadītājs Uldis Pīlēns. Lielajā intervijā saruna par politiku, tās ietekmi uz tautsaimniecību, par aizraušanos ar vienas dienas problēmām tā vietā, lai domātu par valsts attīstību ilgtermiņā, par riskiem, kas saistīti ar populismu un amatieriem augstos amatos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā lasi:

  • Ar aizņemtu naudu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām
  • Stimulēt vai nestimulēt – tāds ir jautājums
  • Skaistumkopšanu atkal dzen ēnu ekonomikā
  • Protekcionisma viļņi provocēs metāla cenu svārstības
  • Rekordu birumu delta noslāpēt nespēj; topā dažas investīciju tēmas
  • Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus
  • Tirgotāji un pircēji pielāgojas jaunajiem apstākļiem
  • Portrets - AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans
  • Brīvdienu ceļvedis - Edgars Cērps, AS Longo Group valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumu komisija ir izvērtējusi atkārtotā Tabakas fabrikas kvartāla, Rīgā, Miera ielā, 1. posma attīstības iepirkumā iesniegtos piedāvājumus un par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi pilnsabiedrības (PS) “BI_ZENG” piedāvājumu par 3,85 miljoniem eiro (bez PVN).

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība tiks uzsākta tuvāko mēnešu laikā” informē VNĪ nī attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Pirmreizējā iepirkumā par tiesībām uz Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstības ieceres īstenošanu bija pieteikušies 17 būvuzņēmēji un plānotā līguma summa bija 3,5 miljoni eiro (bez PVN).

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Atkārtotajā iepirkumā pieteicās 12 būvkomersanti, no kuriem 6 bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Piedāvājumu summas ir vidēji par 200 tūkstošiem eiro lielākas nekā pirmajā iepirkumā.

Tabakas fabrikas atkārtotajā iepirkumā pieteikušies 12 būvuzņēmēji 

“Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai Rīgā, Miera ielā iesnieguši 12...

“2021.gadā pieredzētais straujais cenu kāpums ietekmēja ne tikai būvniekus, kuriem bija jāatsauc savi pieteikumi dažādos iepirkumos, bet arī pasūtītājus. Kapitālsabiedrība vienmēr ir darījusi visu iespējamo, lai projekti tiktu īstenoti laikā un budžetā. Atkārtotā iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka nekā pirmreizējā paredzētā, taču tā joprojām iekļaujas projekta kopējā budžetā,” norāda J. Ivanovskis – Pigits.

Teritorija, kurā atrodas atjaunojamās ēkas var vērtēt kā vienu no visdegradētākajām Rīgas apkaimēm, taču vienlaikus tajā ir saglabājusies vēsturiska industriālā vide. Tabakas fabrikas kvartālā esošās ēkas ir valsts nozīmes pieminekļi, kas atrodas “Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Kvartāla teritorijai ir sena un bagāta vēsture, kas ir ietekmējusi kvartāla attīstību. 1912.gadā kvartāla teritorijā atradās Samuela Maikapara dibinātā Tabakas fabrika „A.S. Maikapars”. 1940. gadā rūpnīca tika nacionalizēta un pārtapa par „Rīgas tabakas fabriku”, savukārt 1992. gadā uz tās bāzes tika dibināts Latvijas un Dānijas kopuzņēmums „Tabakas fabrika „House of Prince Riga””. 2009. gadā rūpnīca tika slēgta un līdz 2017. gadam daļa no vecākās ēkas tika restaurēta, kļūstot par Jaunā Rīgas teātra pagaidu rezidenci.

2018.gada nogalē arhitektu biroja NRJA izstrādātā vīzija paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību īstenot vairākos posmos. Projekta noslēgumā kvartālā atradīsies Radošo Industriju inkubators un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skola, kā arī atsevišķs filmēšanas paviljons.

Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Paralēli prototipēšanas kompleksa izveidei ar ERAF atbalstu, VNĪ īsteno vēl divu radošo kvartālu izveidi. Blakus esošajā Miera ielā, topošais Tabakas fabrikas kvartāls 1. posmā tiks attīstīts Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām, savukārt Šķirotavas apkaimē Meirānu ielā 2 taps VSIA “Latvijas Nacionālās operas un baleta” kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu komplekss.

Būvdarbus trīs kvartālos Rīgas pilsētas apkaimēs to radošai attīstībai plānots nodot sabiedrībai 2023. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātājā būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai pieteikušies 9 pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu. Būvdarbi tiks uzsākti šoruden un tiks īstenoti paralēli teātra darbībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "AIMASA", SIA "Ostas celtnieks", personu apvienība "S-BPB", pilnsabiedrība "SBSC", "Renesanse-Rubate", SIA "Selva Būve", AS "UPB", SIA "VELVE" un SIA "WOLTEC". Piedāvātās līgumu cenas - sākot no 6,56 miljoniem eiro līdz 8,63 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022.gada nogalei. Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums. Vienlaikus tiks papildus izbūvēta vēl viena zāle teātra izrāžu baudīšanai un nodrošināts ērts apmeklējams arī personām ar īpašām vajadzībām. Īstenoto būvdarbu gaitā papildus tiks stiprināti ēkas pamati, lai nodrošinātu teātra esošo funkcionalitāti un uzlabotu ēkas ilgmūžību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galvenie jautājumi – kurp ejam, kur gribam nonākt

Romāns Meļņiks, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, uzsākot “Rīgas Kongresu nams” pārbūves pirmo kārtu.

Tās ietvaros iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums – turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases. “Rīgas nami” pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro.

Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai (3,4 milj. EUR), skatuves tehnoloģijām (2,8 milj. EUR), kā arī interjerā (1,00 milj. EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) topošās ekspozīcijas mājvietas – vēsturiskā nama Rīgā, Mārstaļu ielā 6 atjaunošanai starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts AS "UPB" piedāvājums ar līguma cenu 2,98 miljoni eiro (bez PVN).

Ja nebūs pārsūdzību, slēgsim līgumu un vasarā uzsāksim būvdarbus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griskevičs.

Plānots, ka 2022. gada nogalē ēka Mārstaļu ielā 6, Rīgā kļūs par RMM pārstāvētajām abām radošajām nozarēm – latviešu rakstniecībai un mūzikai – veltītas ekspozīcijas mājvietu. Atjaunošanas gaitā muzejs iegūs mūsdienīgas telpas, kas pielāgotas ekspozīcijas vajadzībām un nama fasāde, restauratoru darba rezultātā, atgūs sākotnējo spožumu un kļūs par vienu no Vecrīgas pērlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā par Tabakas fabrikas pirmā posma būvniecību Rīgā, Miera ielā 58a, 17 būvuzņēmēju konkurencē kā saimnieciski izdevīgākais atzīts AS "UPB" piedāvājums par 3,53 miljoniem eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība sāksies tuvāko mēnešu laikā.

"Lielais saņemto būvuzņēmēju piedāvājumu skaits - kopumā 17, kas pieteicās iepirkumā - rada pārliecību par kapitālsabiedrības profesionalitāti, izstrādājot skaidras prasības un organizējot iepirkumu procedūru. Beidzamā pusgada tendence - pieaugošs pretendentu pieteikumu skaits valsts būvniecības iepirkumos kopumā ir pozitīvs signāls nozarei un tās ilgtspējai," komentē R.Griškevičs.

Būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu - Radošo industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot sabiedrisko telpu 1019 kvadrātmetru platībā un publiskās ēkas 1667 kvadrātmetru platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru