Finanses

CFLA liek Daugavpils siltumtīkliem atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu

LETA, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Ņemot vērā, ka iepirkumu komisijas eksperti nedrīkst pārstāvēt iepirkuma kandidāta vai pretendenta intereses, šajā gadījumā CFLA saredz interešu konfliktu. Tāpēc CFLA aicina "Daugavpils siltumtīklus" lauzt līgumu ar būvniekiem, rīkot jaunu iepirkumu un atmaksāt saņemto 2,5 miljonu eiro avansu.

CFLA Komunikācijas un klientu apkalpošanas daļas vadītāja Daiga Reihmane aģentūrai LETA skaidroja, ka avansa maksājuma atmaksa šādos gadījumos tiek prasīta, vadoties pēc labas finanšu pārvaldības principiem, lai mazinātu risku, ka veiktie izdevumi tiek atzīti par neatbilstošiem - tādiem, kurus nevarētu atlīdzināt no Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma.

"Šajā situācijā CFLA ir konstatējusi būtiskus riskus, kas teorētiski varētu nozīmēt līdz pat 100% finanšu korekciju no līguma summas. Tāpēc arī CFLA ir rekomendējusi lauzt līgumu un veikt jaunu iepirkumu," klāstīja Reihmane.

Viņa arī pauda, ka ES fondu projektos pret krāpšanu un korupciju ir nulles tolerance, proti, ja iesniegtos faktiski veiktu maksājumu dokumentos tiek konstatēts interešu konflikts, tiek piemērota finanšu korekcija, un šādi izdevumi netiek atlīdzināti no ES fondiem. Tāpēc pašlaik, kamēr nav noskaidroti visi apstākļi, ir svarīgi neveikt izdevumus saistībā ar šo būvdarbu līgumu.

CFLA pārstāve arī piebilda, ka saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ES fondu projektos avanss ir jāizlieto sešu mēnešu laikā no saņemšanas. Gadījumā, ja tiek lauzts noslēgtais būvdarbu līgums un sludināts jauns iepirkums, drošības apsvērumu dēļ un saskaņā ar labas finanšu pārvaldības principiem CFLA šādās situācijās var pieprasīt avansa atmaksu. Taču tas neliegs iespēju finansējuma saņēmējam pēc jauna būvdarbu līguma noslēgšanas saņemt avansu no jauna, uzsvēra Reihmane.

"Finansējuma saņēmējam tiek dota iespēja izvērtēt CFLA norādītos riskus noslēgtajā būvdarbu līgumā, tai skaitā iespēju lauzt noslēgto līgumu, lai mazinātu potenciālos neatbilstoši veikto izdevumu riskus, kas nozīmētu ES fondu finansējuma nesaņemšanu attiecīgajā apjomā. Ja projekta īstenotājs noslēgtu jaunu līgumu un CFLA nekonstatētu nekādas problēmas, tad tas varētu saņemt visu projektā paredzēto ES fondu finansējumu," skaidroja CFLA pārstāve.

Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) otrdien notikušajā preses konferencē žurnālistiem pauda, ka gan pilsētas vadība, gan "Daugavpils siltumtīklu" vadība ir iepazinusies ar CFLA vēstuli, un situācija tiek vērtēta.

Arī uzņēmuma valdes locekle Oļesja Duškeviča aģentūrai LETA apliecināja, ka vēstule no CFLA ir saņemta. Pēc viņas paustā, "Daugavpils siltumtīkli" pašlaik strādā pie tā, lai pierādītu, ka interešu konflikta nav. "Ja tas tiks panākts, nekāda nauda nebūs jāatmaksā," apgalvoja Duškeviča.

Arī CFLA pārstāve apstiprināja, ka pašlaik tiek plānotas vairākas sanāksmes ar projekta īstenotājiem visu apstākļu noskaidrošanai. Tāpat sarunās, ja tas būs nepieciešams, varētu risināt jautājumu par avansa atmaksas termiņa, kas pašlaik noteikts 24.jūlijs, pagarināšanu.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka aptuveni pirms gada toreizējas Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S) paziņoja, ka pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība "Daugavpils siltumtīkli" ieguldīs 14,1 miljonus eiro šķeldas katlumājas izbūvē. Iecere ir vērienīgākais projekts uzņēmuma vēsturē.

Projektu, kas taps ar ES, īstenos Latvijas-Lietuvas uzņēmumu apvienība.

Deputāti arī atbalstījuši galvojuma sniegšanu "Daugavpils siltumtīkliem", lai uzņēmums Valsts kasē vai citā kredītiestādē varētu saņemt 9,9 miljonu eiro aizņēmumu. Aizņēmuma summu uzņēmums izņems trijos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Energoefektivitātes uzlabošanai pieejami 11,7 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz š.g. 1. oktobrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro.

ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas.

Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts par četriem mēnešiem, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, t.sk. pārskatot pieļaujamo atbalsta intensitāti un precizējot attiecināmo izmaksu un atbalsta apmēra aprēķināšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Nodarbināto apmācībās no ES fondiem plāno investēt 6,4 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) projektu iesniegumu atlasē par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem saņēmusi sešus projektu iesniegumus, kuros kopumā paredzētas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas vairāk nekā 6,4 miljonu eiro apmērā.

Projektu pieņemšana ES fondu programmā dažādu apmācību organizēšanai komersantiem noslēdzās 2019. gada nogalē. Pēc projektu apstiprināšanas – provizoriski š.g. aprīlī - informācija par apstiprinātajiem projektiem, t.sk. projektu īstenotāju kontaktinformācija, tiks publicēta CFLA mājaslapas sadaļā "Projektu īstenošana". CFLA aicina komersantus par savu darbinieku apmācību iespējām sazināties ar atbilstošās nozares projektu īstenotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai projektu atlases pirmajā kārtā saņemti deviņi iesniegumi. Kopējais pieprasītais finansējuma apmērs ir 78% no ES fondu programmai paredzētā.

"Uzņēmēju gatavība startēt akciju tirgū vērtējama kā pozitīva liecība par ticību uzņēmuma perspektīvai un ilgtspējai. Jau pirmajā projektu atlases kārtā esam saņēmuši iesniegumus, kas gandrīz izpilda plānoto kopējo programmas mērķi par akciju emitēšanu. Priekšā vēl projektu vērtēšana, taču ceru, ka ieceres būs atbalstāmas, un vēlam izdošanos, izmantojot ES fondu atbalsta iespēju atspērienam uz straujāku izaugsmi," saka CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Lielāko interesi uzņēmēju vidū ir raisījusi iespēja saņemt ES fondu līdzfinansējumu akciju emisijai – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir saņēmusi astoņus projektu iesniegumus šī mērķa īstenošanai. No pieejamajiem 800 000 eiro pieprasīti 759 175 eiro jeb 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Pašvaldības nākotnē varētu aktīvāk īstenot publiskās un privātās partnerības projektus

Db.lv, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāms, ka Latvijā plašāk varētu izmantot publiskās un privātās partnerības iespējas pašvaldības attīstības un funkciju nodrošināšanas realizācijai, norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji.

CFLA veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka daudz pašvaldību apsver iespēju īstenot kādu no attīstības iecerēm publiskās un privātās partnerības sadarbības modeļa veidā. Četras pašvaldības šogad jau lēmušas par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu.

"Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste pašvaldības attīstības ieceru realizācijai Latvijā šobrīd ir neapšaubāmi pirmā un populārākā izvēle, taču arī publiskā un privātā partnerība var būt veiksmīgs instruments, kā valsts un pašvaldības sektoram piesaistīt privātā sektora investīcijas. Šis sadarbības modelis ļauj apvienot vienā projektā abu pušu zināšanas, cilvēku resursus un modernākās tehnoloģijas, un Eiropas un pasaules pieredze apliecina sadarbības metodes izdošanos un abpusēju ieguvumu", saka CFLA Uzņēmējdarbības un inovāciju departamenta direktore Marina Vorobjova-Vaišļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai projektu atlases otrajā kārtā saņemti pieci iesniegumi, informē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Kopējais pieprasītais finansējuma apmērs ir 41% no projektu atlases kārtā pieejamā.

Iespēja piesaistīt kapitālu 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 14.decembrī sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības...

Akciju emisija plānota četros projektu iesniegumos un prasītais finansējums šajā atlases kārtā ir 55% apmērā no akciju emisijai pieejamā finansējuma (243 175 eiro pret 444 950 eiro).

Parāda vērtspapīru emisija plānota vienā projekta iesniegumā par maksimālo iespējamo atbalsta apjomu projektam 20 000 eiro apmērā jeb 10% no pieejamā finansējuma - šim atbalsta mērķim kopumā paredzēti 200 000 eiro. Paredzēts, ka CFLA jaunas atlases kārtas izsludinās reizi ceturksnī, līdz būs piešķirts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums.

Atbalsta pretendenti pārstāv dažādas nozares, tostarp informācijas un komunikācijas pakalpojumus, apstrādes rūpniecību, finanšu un apdrošināšanas darbību. Projektu iesniedzēju plānotais projektu īstenošanas termiņš variē no 10 mēnešiem līdz 2 gadiem – prognozējot, ka līgumi tiks noslēgti š. g. maijā, pirmos rezultātus varam sagaidīt jau nākamā gada sākumā.

ES fondu atbalsta programmas ietvaros mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērstpapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu līdz 50% apjomā no kopējām sagatavošanās izmaksām. Atbalsts komersantiem tiks sniegts granta veidā, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā un 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā.

Programmas ietvaros atbalsta saņēmējiem būs jānodrošina sekmīga akciju vai parāda vērstpapīru iekļaušana AS “Nasdaq Riga” Baltijas Regulētajā tirgū vai Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” (First North Baltijas akciju saraksts) ne vēlāk kā divu gadu laikā no līguma ar CFLA par projekta īstenošanu noslēgšanas. Par sekmīgu akciju emisiju uzskata akciju emisiju vismaz 500 000 eiro apmērā.

Programmas īstenošanai paredzēts viens miljons eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), t.sk. 0,8 miljoni eiro akciju emisijas atbalstam un 0,2 miljoni eiro parāda vērtspapīru atbalstam.

ES fondu atbalsts uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos paredzēts 3.1.1.3. pasākuma "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos" ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 14.decembrī sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai. Notiek atbalsta programmas otrā kārta.

Programmai ir arī trešā atlases kārta, kurā iesniegumus uzsāks pieņemt no nākošā gada 15. februāra, informēja CFLA. Pašreizējā projektu atlases kārtā, kas sākas 14. decembrī, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) akciju emisiju atbalstam pieejami 339 475 eiro, bet obligācijām vai parāda vērtspapīru emisijai – 200 tūkstoši eiro.

Pēc iepriekšējām aplēsēm šīs programmas atbalsts varētu būt vismaz 18 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sekmīgai kapitāla piesaistei. Uzņēmumi vērtspapīru emisijai biržā saņems atbalstu, kas nepārsniegs pusi no kopējām sagatavošanās izmaksām emisijai. Atbalsts granta veidā uzņēmumiem, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro, paredzēts akciju emisijas gadījumā, savukārt obligāciju emisijas gadījumā neatmaksājamais atbalsts nepārsniegs 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums kļūs pieejamāks - startējusi valsts atbalsta programma kapitāla piesaistei biržā

Anna Mišņeva - ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studējošo inovāciju sekmēšanai no Eiropas Savienības (ES) fondiem pieejami 4,5 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā ES fondu atbalsta programmā studējošo inovācijas spēju un uzņēmējspēju stiprināšanai Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumam var pieteikties augstākās izglītības institūcijas - augstskolas un koledžas. Tās kā sadarbības partnerus projektu ieviešanā iesaistīs citas augstākās izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas, komersantus, biedrības un nodibinājumus, kā arī valsts vai pašvaldību institūcijas.

CFLA skaidroja, ka augstākās izglītības iestādes varēs organizēt inovāciju konkursus un sacensības, inovāciju darbnīcas, īstenojot studentu inovāciju pieteikumus, vasaras skolas, specializētās mācības un mācību konferences, kā arī citus pasākumus, kas attīsta studējošo inovatīvumu un uzņēmīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Atklāta ES fondu atbalsta programma uzņēmējiem kapitāla piesaistei biržā

Lelde Petrāne, 05.03.2020

Nasdaq MarketSite sveiciens, ES fondu atbalsta programmu uzsākot, bija vērojams arī Ņujorkas Taimskvērā. 

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar biržas "Nasdaq Riga" zvana ceremoniju svinīgi atklāta Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma programma Latvijas uzņēmumiem kapitāla piesaistei biržā. Šim mērķim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda paredzēts viens miljons eiro.

Plānots, ka jaunās atbalsta programmas ietvaros nākamo trīs gadu laikā vismaz 20 mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērtspapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu, sedzot līdz 50% kopējo sagatavošanas izmaksu.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis norāda: "Šāda veida ES fondu atbalsts uzņēmējiem ir jaunums – 2017. gada Eiropas Komisijas pētījumā par uzņēmēju piekļuvi finansējumam rezultāti liecināja, ka aptuveni ceturtā daļa no Latvijas mazajiem un vidējiem komersantiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kas varētu sekmēt to izaugsmes iespējas. Ekonomikas ministrija ir radījusi programmu, lai šo iespēju sniegtu. Lai arī šī nebūs programma, kur gaidāma daudzskaitlīga uzņēmumu dalība, katra veiksmīga kotācija būs ieguvums Latvijas ekonomikai."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai 23 elektrovilcienu iegādei no Eiropas Savienības (ES) fondiem pieejami 114,2 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA ir nosūtījusi uzaicinājumu AS "Pasažieru vilciens" sagatavot projekta iesniegumu ES fondu finansējuma saņemšanai.

Elektrovilcienu iegādei paredzēts ES fondu līdzfinansējums ir 114,211 miljonu eiro apmērā. ES fondu finansējums elektrovilcienu iegādei paredzēts divu fondu ietvaros - 100 993 236 eiro no Kohēzijas fonda un 13 217 837 no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Vienlaikus valsts budžeta finansējums ir 46 998 227 eiro.

Plānots, ka ar ES fondu līdzfinansējumu pasažieru pārvadājumiem iegādāsies 23 jaunus elektrovilcienus, aizstājot novecojušos vilcienus, kas iegādāti laika posmā no 1961.gada līdz 1989.gadam. Jaunos elektrovilcienus plānots ekspluatēt līnijās Rīga-Jelgava, Rīga-Tukums un Rīga-Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas Savienības (ES) fondiem šogad pirmajā pusgadā neatbilstoši iztērēti 1,9 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondu izlietojumu.

Atbilstoši ES regulējumam, ar neatbilstību tiek saprasts pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu. Ar neatbilstību tiek saprasts, piemēram, atmaksas pieprasījums par faktiski neveiktiem darbiem vai arī veiktie pārkāpumi iepirkumos.

Kopumā šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi 22,9 miljonu eiro apmērā. Šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem pieejami 4,4 miljardi eiro.

Visā ES fondu plānošanas periodā 51% gadījumu neatbilstības ir konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), 42% gadījumos par iespējamiem pārkāpumiem informējušas trešās personas, bet 7% gadījumu secināts revīziju ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Austrumu maģistrāles nākamo posmu būvēs par 31,3 miljoniem eiro

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu līdz Vietalvas ielām pirmās kārtas būvdarbus īstenos par 31,3 miljoniem eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Iepirkumā uzvarējusi AS "A.C.B." un SIA "Tilts".

Atgādinām, ka 2018.gadā Rīgas dome atbalstīja ieceri vērsties Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), lai pretendētu uz Kohēzijas fonda finansējumu šī Austrumu maģistrāles posma izbūvei. Ar CFLA starpniecību dome cerēja projektam piesaistīt 17,38 miljonu eiro lielu finansējumu. Kopējās konkrētā posma izbūves izmaksas tika lēstas 62,36 miljonu apmērā, un bija paredzēts, ka pašvaldība investēs 46,17 miljonus eiro.

Rīgas dome iepriekš skaidroja, ka 2019.gadā šis projekts tika iekļauts starp tiem, kuri nav īstenoti objektīvu iemeslu dēļ.

"A.C.B." 2019.gadā strādāja ar 62,6 miljonu eiro apgrozījumu un 2,3 miljonu eiro peļņu, bet SIA "Tilts" strādāja ar 28 miljonu eiro apgrozījumu un 228 116 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes infrastruktūrai no Eiropas Savienības (ES) fondiem ir pieejami 43 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA izsludinājusi ES fondu projektu atlasi, kur Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) infrastruktūrā no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) paredzētas investīcijas 43 miljonu eiro apmērā.

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai pieejams 23,51 miljons eiro no ERAF, ko plānots investēt Latvijas Onkoloģijas centra infrastruktūrā. NMPD - 13,94 miljoni eiro no ERAF paredzēti operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu autoparka atjaunošanai. Savukārt Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra multifunkcionāla ambulatorā centra izveidē paredzēts ieguldīt 5,59 miljonus eiro no ERAF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2014. gada Latvijā īstenoti vairāki simti energoefektivitātes projektu, kas finansēti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Būtisku enerģijas ietaupījumu izdevies sasniegt daudziem uzņēmumiem, tajā skaitā AS "Latvijas finieris", SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) dati.

Veicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER), AS "Latvijas finieris" vienā no projektiem izdevies enerģijas patēriņu uzņēmumā samazināt pat par 27,9 tūkstošiem megavatstundu (MWh) gadā, bet SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ" – par gandrīz 15 tūkstošiem MWh gadā. SIA "Stiga RM" enerģijas patēriņš gadā sarucis par 3,3 tūkstošiem MWh, bet SIA "BYKO-LAT" – par 3 tūktošiem MWh.

Ievērojamus rezultātus izdevies sasniegt arī tiem uzņēmumiem, kuri projektus īstenojuši ar mērķi samazināt radīto izmešu daudzumu. ­­SIA "Ventspils siltums" siltumnīcefekta gāzu daudzumu izdevies samazināt par 3,5 tūkstošiem CO2 tonnām gadā, AS "Rēzeknes siltumtīkli" - par 867 tonnām gadā, bet SIA "Saulkrastu komunālserviss" – par 633 CO2 tonnām gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera uzņēmēji lūdz atbalstu

Lelde Petrāne, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autobusu iegādei Daugavpilij, Jēkabpilij un Valmierai pieejami 10,6 miljoni eiro

Db.lv, 08.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Daugavpils, Jēkabpils un Valmieras pašvaldību sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem iesniegt projektus Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma saņemšanai. Pieejami 10,6 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, lai ar investīcijām autobusu satiksmē turpinātu attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Satiksmes ministrijas izstrādātās ES fondu programmas otrajā kārtā lielāko projektu paredzēts īstenot Daugavpilī - par 10 miljoniem eiro plānots iegādāties 35 videi draudzīgus autobusus sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Valmierā, kur pilsētas satiksmē jau kursē pirmajā atlases kārtā iegādātie deviņi hibrīdautobusi, plānots iegādāties vēl vienu autobusu - pieejamais ES fondu finansējums 467 921 eiro. Arī Jēkabpils sabiedrisko transportu papildinās jauns, videi draudzīgs autobuss, pieejamais KF finansējums - 171 927 eiro.

Paredzēts, ka projektu gaitā tiks iegādāti jauni videi draudzīgi transportlīdzekļi - autobusi, kas darbojas ar elektrību, ūdeņradi, 100% biodegvielu (metilēsteri), saspiesto dabasgāzi, duālo degvielas sistēmu (hibrīdi) vai dīzeļdegvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA un LAD jārisina arī projektu darbības termiņu pagarināšana

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā strādājošie uzņēmumi pārvarētu koronovīrusa iespējamo ietekmi ir nepieciešams pasākumu plāns, kurā būtiska loma būs valsts rīcībai, gan attiecībā uz nodokļu un darbinieku slimības lapu samaksu, gan ar dīkstāvi saistītām izmaksām un arī vīrusa skarto uzņēmumu spējām kārtot kredītsaistības.

Db.lv jau rakstīja, ka pašlaik straujā tempā norit darbs pie iespējamiem atbalsta instrumentiem.

LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns par svarīgāko uzskata darbinieku un uzņēmēju spēju saglabāšanu strādāt gan koronovīrusa izplatības laikā, gan arī pēc tam. Lai to īstenotu, identifcēti iespējamie pasākumi:

  • noteikt nodokļu brīvdienas uzņēmumiem, kuru darbību ievērojami skārušas COVID-19 negatīvās sekas. Atcelt kavējuma/soda naudas nodokļu maksājumiem;
  • apmaksāt Darba nespējas lapas COVID-19 pacientiem un karantīnā esošajiem darbiniekiem no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, kā B slimības lapas, nevis no uzņēmēju maka (kā A slimības lapu);
  • samazināt darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (daļēji vai pilnībā subsidējot no valsts pamatbudžeta) uz krīzes periodu, lai darbiniekiem varētu izmaksāt algas, no kā dzīvot, ja arī uzņēmumā ir dīkstāve. Ja to nevar, tad varbūt noteikt VSAOI brīvdienas, vienlaikus risinot ar darbinieku sociālajām garantijām saistītos jautājumus;
  • kredītu brīvdienas un nodokļu atvieglojumi nozarēm noteiktām nozarēm (pēc kodiem) situācijā, kad uzņēmēmiem sarūk ienākumi un līdz ar to rūk to iespējas kārtot savas saistības. Ir jārada mehānisms, kurš ļauj atlikt kredīta pamatsummas un ar to saistīto kredītprocentu maksājumu;
  • uzņēmumu "tekošo" maksājumu iesaldēšana vai pārcelšana, piemēram NĪN u.c.;
  • nomas maksas subsīdijas par uzņēmējdarbībā izmantotajām telpām;
  • vienreizējas dotācijas smagāk skarto nozaru uzņēmumiem, lai palīdzētu segt uzņēmējdarbības fiksētās izmaksas krīzes apstākļos;
  • Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) un Lauku atbalsta dienestam (LAD) jārod risinājumi par projektu darbības termiņu pagarināšanu un projekta līgumu grozījumiem saistībā ar sasniedzamajiem rezultātiem un iespējamu finansējumu dīkstāvēm, kas no projektu realizētājiem neatkarīgu iemeslu dēļ radušās krīzes ietekmē;
  • piešķirt subsīdijas/atbalstu, sedzot daļu no atalgojuma izmaksām tiem uzņēmumā nodarbinātajiem, kam darba devējs, neraugoties uz krīzes izraisītu dīkstāvi, saglabā darba vietu uzņēmumā. Tas ļautu mazināt darbinieku atlaišanas risku un valstij nebūtu jāuzņemas tik lielas bezdarbnieku pabalstu izmaksas;
  • jāplāno pasākumi pēckrīzes periodam. Piemēram, īpašajām nozarēm nodrošināt bezprocentu aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmuma darba atjaunošanai pēc ārkārtas situācijas beigšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Specializētais graudu pirmapstrādes iekārtu ražotājs Preco iekārtu ražošanas modernizācijā investēs aptuveni 1,8 miljonus eiro.

Aptuveni 1,5 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Preco uzstādīs jaunu eksperimentālu augstas veiktspējas graudu kalšu komponentu ražošanas līniju, kas nodrošinās augstākās kvalitātes detaļu izgatavošanu, izmantojot jaunu vienotu metāla ielādes, štancēšanas, griešanas, ciršanas, locīšanas, formēšanas, sortēšanas un speciālo eņģu izgatavošanas tehnoloģiju.

Tas dos iespēju modernizēt ražošanas procesu, ievērojami palielinās jaudu, uzlabos izstrādājumu kvalitāti un nodrošinās gan tehnoloģiski sarežģītāku detaļu, gan jauna tipa caurplūdes graudu kalšu - ar inovatīvu centrbēdzes putekļu atdalīšanas sistēmu - ražošanu. Savukārt pieejamās brīvās ražošanas jaudas uzņēmums varēs izmantot, lai pievērstos arī ārpakalpojumu sniegšanai citiem metālapstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton investē 6,58 miljonus eiro ražotnes būvniecībā un attīstībā

Lelde Petrāne, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" ar bankas "BlueOrange" finansējumu un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbalstu uzņēmuma attīstībā investējis 6,58 miljonus eiro.

Finansējums paredzēts rūpnīcas ēkas rekonstrukcijai un paplašināšanai, kā arī aprīkojuma iegādei. Līdz ar jauno iekārtu iegādi "iCotton" produktu klāstu papildinās sieviešu higiēnas preces, antibakteriālās salvetes un inovatīvas kokvilnas auduma izejvielas dažādu higiēnas preču un individuālo aizsarglīdzekļu ražošanai.

Ražošanas ēkas rekonstrukcija un piebūves būvniecība palielinās uzņēmuma ražošanas platību par 1200m2, tādējādi "iCotton" industriālās teritorijas ražošanas un noliktavu kompleksa ēku kopējai platībai sasniedzot 27 000 m2.

Ēkas būvniecības un saskaņošanas projekta fāzi paredzēts īstenot līdz 2020.gada septembrim-oktobrim, savukārt jaunā aprīkojuma iekārtu iegādes termiņš ir 2020.gada novembris-decembris. Iekārtu iegādē tiks investēta piešķirtā finansējuma lielākā daļa jeb 5,23 milj. eiro. "BlueOrange" kopējais finansējuma apmērs "iCotton" šobrīd sasniedz 14,3 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Eiropas Savienības (ES) fondu programmā energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā iesniegumu atlases trešajā kārtā saņēmusi 48 projektu iesniegumus.

Lielākā aktivitāte – uzņēmumu attīstībai Pierīgā.

Programmā, kas paredzēta rūpnieciskās ražošanas ēku pārbūvei un energoefektīvu ražošanas iekārtu iegādei, pieprasītais finansējums par 14 % pārsniedz atlases kārtā pieejamo: no Kohēzijas fonda (KF) trešajai atlases kārtai paredzēti 11 679 793 eiro; visu projektu īstenošanai kopā pieprasītais KF finansējums - 13 503 357 eiro.

Gandrīz pusi no projektiem - 23 jeb 48 % - plānots īstenot Pierīgā un Rīgā (attiecīgi 15 un 8).

Vidzemē paredzēta 10 ražošanas uzņēmumu attīstība, Zemgalē - 7, Kurzemē - 6. Viszemākā interese par ES fondu atbalsta iespējām bijusi Latgalē – tur plānota 2 projektu īstenošana.

Projektu pirmreizējo izvērtēšanu plānots pabeigt līdz š.g. 30. martam. Apstiprinātie projektu iesniegumi tiks publicēti sadaļā “Izsludinātās atlases”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investīcijas energoefektivitātē ik gadu ļaus ietaupīt 413 miljonus

Jānis Goldbergs, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgtie līgumi līdz 2023. gadam paredz energoefektivitātes projektos Latvijā ieguldīt aptuveni 617,26 miljonus eiro, no kuriem teju 235 miljoni eiro nāk no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet 97,6 miljoni eiro no Kohēzijas fonda.

Pārējā nauda ir privātais, valsts vai pašvaldības finansējums, kas piesaistīts līdztekus ES fondu līdzekļiem.

Projektu īstenošanas ilgums tikai atsevišķos gadījumos pārsniedz 24 mēnešus, savukārt cerētie ieguvumi mērāmi tūkstošos MW/h vai CO2 izmešu tonnu samazinājumā. "Dienas Bizness" aplūkoja tikai enerģijas ietaupījumu, kas tieši atspoguļojas uzņēmumu izmaksās.

Latvijā ar Eiropas līdzfinansējumu gan privātos, gan valsts uzņēmumos kopējais plānotais enerģijas ietaupījums ir aptuveni 150 000 MWh/ gadā un kopējais primārās enerģijas ietaupījums- ap 58 000 MWh/ gadā, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 413 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos pieteikušies deviņi uzņēmumi, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā ir nepieciešams labi attīstīts kapitāla tirgus, jo bankas nevar un arī nevarēs kreditēt visas uzņēmumu vajadzības.

Tostarp Auziņa-Melalksne pozitīvi novērtēja ES atbalsta programmu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kuras mērķis bija mudināt mazos un vidējos uzņēmumus kotēt akcijas biržā, palīdzot sakārtot uzņēmumus, lai tie atbilstu visām noteiktajām prasībām. Pieteikšanās atbalsta programmai noslēdzās septembra sākumā.

"Programma ir bijusi veiksmīga," teica Auziņa-Melalksne, norādot, ka šī programma ir viens no nedaudzajiem piemēriem, kur ir identificēta problēma - augstās izmaksas, kas nepieciešamas ieiešanai kapitāla tirgū, un tiek piedāvāts finanšu instruments problēmas risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru