Lai arī pēdējo piecu gadu laikā situācija Kalifornijas cietumos ir normalizējusies, tie vēl aizvien ir pārblīvēti un šogad darbojas ar 175% kapacitāti.

Cietumnieku skaits Kalifornijas cietumā sasniedza rekordu 2006. gadā, kad tajos tika izmitināti 173 tūkstoši notiesāto. 2010. gada beigās ieslodzīto skaits jau bija samazinājies līdz 163 tūkstošiem, ar tiesas rīkojumu pārvietojot cilvēkus uz citiem valsts cietumiem, liecina Public Policy institute of California (PPIC) apkopotie dati.

Dati liecina, ka no katriem simts tūkstošiem Kalifornijas pieaugušo iedzīvotāju aptuveni 595 atrodas ieslodzījumā. Vislielākais ieslodzīto īpatsvars uz 100 tūkst. iedzīvotāju bija 1998. gadā, sasniedzot 673 cilvēkus.

Kalifornijas cietumos, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājies gados jaunu ieslodzīto īpatsvars. Deviņdesmito gadu sākumā 20% no ieslodzītajiem bija jaunāki par 25 gadiem, bet 2011. gadā no visiem cietumniekiem šajā vecuma grupā bija vien 13%.

Igaunijas cietumniekiem drīzumā varētu sniegt iespēju iepirkties tiešsaistē, jo Reģistru un informācijas sistēmu centrs (RIK) apsver iespēju atvērt interneta veikalus cietumniekiem, lai samazinātu birokrātiju.

RIK plāno izsludināt valsts iepirkuma konkursu, lai izstrādātu risinājumu, kas ļautu cietumniekiem droši iepirkties tiešsaistes veikalā, sekot līdzi sava konta bilancei un veikt pasūtījumus.

Tiešsaistes veikala cietumniekiem mērķis ir apvienot iepirkšanās vidi visos trīs cietumos Tallinā, Tartu un Viru.

Tāpat platformā būtu iespējams pasūtīt produktus, kas neietilpst cietuma ikdienas produktu klāstā.

Dažādiem tirdzniecībā pieejamiem produktiem platformā tiktu noteikti ierobežojumi, kā arī cietuma administrācijai būtu iespēja uzraudzīt pasūtījumu izpildes gaitu un nepieciešamības gadījumā iejaukties.

Pirms konkursa par interneta veikala izveidi izsludināšanas RIK tiksies ar cietumu pārstāvjiem, lai noskaidrotu viņu interesi par šādu ieceri.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Latvijas cietumos nav nodrošināta vienotu principu un nosacījumu ievērošana ieslodzīto ēdināšanas organizēšanā, apgādē ar personīgās higiēnas, mazgāšanas līdzekļiem un gultas piederumiem, tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tā norāda, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde nav izstrādājusi iekšējos normatīvos aktus par ieslodzīto apgādi un nepietiekami uzrauga un kontrolē cietumu darbību apgādes jomā. Pārvaldē izveidotā ieslodzīto apgādei nepieciešamo finanšu resursu plānošanas sistēma esot nepilnīga un nenodrošina izdevumu atbilstošu ieplānošanu valsts budžetā.

Revidējamā laika posmā atklājies, ka ieslodzījuma vietu pamatfunkciju nodrošināšanai un ieslodzīto uzturēšanai piešķirts papildu finansējums kopumā no 381 tūkst. Ls līdz pat 2,2 milj. Ls gadā. Papildu finansējums piešķirts, lai pārvalde varētu samaksāt par apkuri, ūdeni, kanalizāciju, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem.

Otrdien Ministru kabineta sēdē valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Tieslietu ministrijas (TM) iniciatīvu par jauna cietuma būvniecību Liepājā, informē TM.

Tieslietu ministre Baiba Broka uzsver – kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas šī būs pirmā reize, kad Latvijā tiks būvēta jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ieslodzījuma vieta.

Esošajos cietumos to plānojuma dēļ nav iespējams nodrošināt starptautisko un nacionālo institūciju prasību ievērošanu, tāpēc nepieciešama jauna ieslodzījuma vietu infrastruktūra, kurā būtu moderni un mūsdienām atbilstoši apstākļi. Pilnā mērā nav īstenojama arī ieslodzīto resocializācija, jo vairākos cietumos nevar izveidot tam vajadzīgās telpas un radīt atbilstošus apstākļus. Plānots, ka pakāpeniski Latvijā tiks uzbūvētas piecas jaunas ieslodzījuma vietas tagadējo 12 vietā, un kā pirmā no tām izvēlēta Liepāja. Cietums atradīsies uz valsts īpašumā esošās zemes Alsungas ielā 29.

Pirmo reizi ASV vēsturē tā ir sasniegusi savdabīgu rekordu - vairāk nekā katrs simtais amerikānis atrodas aiz restēm, atsaucoties uz pētījumu, ziņo International Herald Tribune.

Pagājušā gadā vien ASV cietumos ieslodzīto skaits palielinājās par 25 000, līdz 1,6 miljoniem ieslodzīto. Vēl 723 000 cilvēku ir vietējos cietumos (local jail), kuros parasti ievieto ieslodzītos, kuri ir notiesāti uz gadu vai mazāk.

ASV ir 230 miljoni iedzīvotāju, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu, tādējādi viens cilvēks uz katriem 99,1 amerikāņiem atrodas aiz restēm.

Piemēram, katrs 15. pieaugušais afroamerikānis atrodas aiz restēm, bet vecumā starp 20 līdz 34 gadiem, katrs devītais jau ir cietumā.

Savukārt vecuma grupā no 35 līdz 39 gadiem katra simtā afroamerikāniete atrodas aiz restēm, kamēr tikai viena no 355 baltajām sievietēm ir cietumā.

Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča pēc Saeimas ārpolitikas debatēm nolēmusi neklātienē iesaistīties polemikā ar "Progresīvo" deputātu, partijas līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu, kura sacītajā par Izraēlas un "Hamās" konfliktu viņa saskata problemātiskus aspektus.

Saeimas ārpolitikas debatēs Šuvajevs uzsvēra, ka pēc "Hamās" teroristu mežonīgajiem uzbrukumiem 2023.gada 7.oktobrī palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības faktiskai bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Saeimas ārpolitikas debatēs vērsa uzmanību, ka konflikta laikā nogalināti 50 000 palestīniešu un vēl 120 000 miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt sabojātās veselības infrastruktūras dēļ. Viņa skatījumā, starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota.

"Tas liek uzdot jautājumus, vai apjomīgā vardarbība, ko pielieto Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedz mērķi, kāpēc "Hamās" teroristiskais grupējums netika iznīcināts, vai postaža, kurā atgriežas ap 2 miljoniem Gazas joslā pārvietoto personu pārtrauks radikalizāciju un "Hamās" rindu atjaunošanos," sacīja Šuvajevs.

Pieņemt ES mazā biznesa aktu, nomest birokrātisko slogu, risināt šķietami nelielās mazajam biznesam traucējošās problēmas un darīt to iespējami ātri - tāda ir būtība apkopotajiem mazo uzņēmumu priekšlikumiem par to, kā palīdzēt ekonomikas mugurkaulam - mazajiem uzņēmumiem - izdzīvot un uzplaukt šā brīža situācijā. Priekšlikumi tiks nodoti atbildīgajām amatpersonām.

"Pie ārsta jāiet tad, kad sāk niezēt, nevis tikai tad, kad jau ir milzīgi augoņi izauguši," laicīgas problēmu risināšanas nozīmi uzsver SIA Polis & Valerts līdzīpašnieks Jānis Polis.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Latvijas cietumos ieslodzītie Austrālijas, Nigērijas, Uzbekistānas un citu valstu ieslodzītie turpmāk bez maksas varēs apgūt latviešu valodu, bet cietuma darbinieki - pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeVP), kura projektam novirzījusi vairāk nekā 73 000 latus.

Par to ziņo laikraksts Neatkarīgā.

Lai gan valodas kursus plāno uzsākt jau nākamnedēļ, tajos plāno piedalīties vien 30 ieslodzīto. IeVP uzskata, ka līdzekļi izlietoti lietderīgi un palīdzēs ārvalstniekus iesaistīt dažādos izglītības pasākumos.

Projektā plānots iesaistīt 30 no kopumā 84 Latvijas cietumos ieslodzītajiem ārvalstniekiem, jo pārējie apcietināti uz neilgu laiku un latviešu vidē integrēties negrasās. Tas gan nav liedzis saņemt 103 930 eiro (73 042 lati) projekta finansēšanai, no kuriem piektdaļa – teju 15 000 latu – tukšos valsts budžetu, bet atlikušo līdzfinansēs Eiropas Komisija. Iniciatīva ļautu cietumā esošajiem ārzemniekiem atvieglot soda izciešanu un palīdzēt darbiniekiem strādāt ar citu valstu pilsoņiem.

No sveču, putnu būrīšu un makšķerēšanas piederumu izgatavošanas līdz bruņuvestu šūšanai un mēbeļu ražošanai - tik plašs ir komersantu piedāvātais darba iespēju klāsts ieslodzītajām personām cietumos. Lai nezaudētu vai iegūtu jaunas darba spējas, gandrīz visos Latvijas cietumos ieslodzītajiem ir iespēja strādāt algotu darbu, raksta laikraksts Diena.

Katru gadu tiekot nodarbināti apmēram 1200 ieslodzīto. Motivācija strādāt, kamēr atrodas ieslodzījumā, gan esot dažāda - daži šo iespēju izmantojot vienkārši tāpēc, lai iegūtu «plusiņus» un tiktu atbrīvoti nosacīti pirms termiņa.

Astoņu stundu darbs, pusdienu un atpūtas pārtraukumi, čalas pie darba galdiem un šujmašīnu rīboņa - šāda aina katru darba dienu paveras Iļģuciema sieviešu cietumā, norāda laikraksts. Lai to varētu redzēt, bijušas nepieciešamas caurlaides un iekļūšana cietuma teritorijā pa restotiem vārtiem, tomēr sajūta uz vietas neesot citāda, kā atrodoties jebkurā citā šūšanas cehā. Kārtība gan stingrāka - pusdienu un citi pārtraukumi ir pēc konkrēta grafika un nemitīgi darbojas novērošanas kameras.

Latvijas ekonomika 2008. gada pēdējā ceturksnī sarukusi par 7.3%, tādējādi uzstādot dziļākās recesijas rekordu ceturksnī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tā liecina ekonomistu veiktais pētījums, raksta Bloomberg.

Kopš ekonomikas izaugsmes dati tika sākti vākt arī par ceturkšņiem (1995. gadā), Latvija pērnā gada pēdējos trīs mēnešos ir uzstādījusi absolūto rekordu.

"Latvija, tāpat kā liela daļa no šī reģiona, lūkojas bezdibenī," uzsvēris Capital Economics analītiķis Neils Šērings (Neil Shearing). Viņš arī uzsvēra, ka pirms kļūs labāk, situācija cēl krasi pasliktināsies.

10 Bloomberg aptaujātie ekonomisti norāda, ka iemesli šai lejupslīdei ir nekustamā īpašuma tirgus straujā krišana un patēriņa samazināšanās.

Db.lv jau ziņoja, ka 2008. gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta apjoms, salīdzinot ar 2007. gada atbilstošo periodu, bija samazinājies par 4.2%.

Holivudas aktieris Džonijs Deps (Johnny Depp) par filmēšanos ceturtajā Karību jūras pirātu (Pirates Of The Caribbean) filmā saņems 56 miljonus ASV dolāru, kas ir lielākā summa šovbiznesa vēsturē, kādu saņem viens cilvēks par vienu projektu, ziņo Daily Mail.

Kāds anonīms Disney filmu studijas pārstāvis Daily Mail norādījis, ka iepriekšējās trīs pirātu filmas guva kopumā 2.7 miljardus dolārus lielus ienākumus, tāpēc kompānijas bosi vēlas, lai uz ekrāniem parādītos arī ceturtā pirātu filma. Taču viņi arī apzinās, ka bez Dž. Depa pirātu filmu filmēt nevar, tāpēc ir gatavi maksāt lielas summas.

Vankūveras olimpiskajā trasē Vistlerā notikušajās Pasaules kausa izcīņas sestā posma sacensībās bobslejā uzvaru izcīnīja Jāņa Miņina pilotētā ekipāža ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Oskaru Melbārdi un Intaru Dambi.

Latvijas ekipāža pirmo vietu ieņēma divu braucienu summā apsteidzot amerikāņa Stīvena Holkomba pilotēto ekipāžu par 0.06 sekundēm.

Pasaules kausa kopvērtējumā četrinieku ekipāžām pirmo vietu ieņem Aleksandrs Zubkovs (1 246 punkti), bet otrajā vietā ir J. Miņins (1 129 punkti).

Jānis Miņins Vankūveras olimpiskajā trasē Vistlerā pirmā brauciena laikā sasniedza ātrumu 153.02 kilometri stundā. Līdz šim lielāko ātrumu bobsleja ekipāžas varēja sasniegt Šveicē, Sanktmoricas trasē, tomēr tur ne reizi nav ticis pārsniegts 150 kilometru stundā ātrums.

2007. bijis peļņas rekordgads – TOP 500 uzņēmumi nopelnījuši vairāk nekā 1 miljardu latu, kas ir apmēram puse no visu valsts uzņēmumu gūtās kopējās peļņas.

Piedzīvoti ievērojami apgrozījuma pieaugumi – TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 26%, sasniedzot kopējo apjomu 16.7 miljardu latu apmērā, un novērojama augsta rentabilitāte – vidējā TOP 500 uzņēmumu rentabilitāte 4.2 %, tie ir fakti, kas raksturo Latvijas lielākos uzņēmumus.

Balvas veiksmīgākajiem

Īpašā pasākumā godināti TOP 500 uzņēmumi 8 nominācijās. Uzsverot reģionālo uzņēmumu nozīmi, Db pirmo reizi izveidojis jaunu nomināciju un balvu saņēma straujāk augošais uzņēmums, šoreiz no Zemgales SIA Agrochema Latvia. Apliecinot savu atbalstu eksportam, Db godināja sekmīgāko eksportētāju ar lielāko eksporta apjomu pieaugumu no TOP 500 uzņēmumiem — AS Balticovo. Tāpat godināti mazumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi, kā arī veiksmīgākais uzņēmums no TOP 10 un 500. vietas ieguvējs.

Viena no Ženēvas izstādes sērijveida zvaigznēm neapšaubāmi ir jaunākās paaudzes mazās klases modelis VW Polo, kurš iespējams jau augusta sākumā nonāks tirdzniecībā arī Latvijā.

Acīm redzami, ka Volkswagen Polo ir visgaidītākais jaunums. Kopš pirmais Polo pameta konveijeru 1975. gadā, vairāk nekā 10,6 miljoni šo automobiļu ir pārdoti visā pasaulē. Ieraugot klātienē jauno VW modeli var teikt, ka Ford Fiesta, Opel Corsa, Maz2 un citiem mazās klases modeļiem pavisam drīz uzradīsies sīksts konkurents.

Jaunais Volkswagen Polo dzelžaini seko jaunajai kompānijas dizaina līnijai, ko izstrādājis slavenais Valters de Silva, attiecīgi jaunais Polo izskatās ļoti līdzīgs sestās paaudzes Golf.

Automobiļa svars ir samazināts par 2,5 %. Polo piedāvājumā ir vairāki jauni dzinēji, savukārt inovatīvā divu sajūgu pārnesumkārba DSG pirmo reizi tiek uzstādīta mazās klases automobilī.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.

Blokķēdes tehnoloģijas plašo ieviešanu un atpazīstamību būtiski ietekmējuši Bitcoin un Ethereum panākumi — divas vadošās kriptovalūtas, kas ir aizrāvušas tehnoloģiju pasaules iztēli un ne tikai. Šīs novatoriskās digitālās valūtas ir ne tikai izveidojušas pamatu blokķēdes revolūcijai, bet arī izcēlušas šīs tehnoloģijas milzīgo potenciālu.

Bitcoin: pirmā decentralizētā kriptovalūta

Bitkoin parādījās kā pirmā decentralizētā kriptovalūta 2009. gadā, iezīmējot blokķēdes tehnoloģijas rašanās sākumu. To izveidoja anonīma persona vai grupa, kas pazīstama kā Satoshi Nakamoto. Bitkoin pamatā esošā tehnoloģija — blokķēde — piedāvāja drošu, pārredzamu un decentralizētu platformu vienādranga darījumiem, ko nekontrolē valdības vai finanšu iestādes.

Bitkoin straujajam popularitātes un vērtības pieaugumam ir bijusi nozīmīga loma blokķēdes tehnoloģijas izvirzīšanā sabiedrības apziņas priekšplānā. Tā kā digitālā valūta turpina pieaugt, tā vienlaikus uzsver blokķēdes potenciālu, lai pārveidotu finanšu ainavu.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.