Jaunākais izdevums

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Cilvēki patiešām cenšas izrauties no dzīvokļu sienām un brauc atpūsties. Noteikumus mēs kopīgi interpretējam – kā saprotam, tā arī prasām no apmeklētājiem, un tā arī pakalpojumi tiek sniegti. Būsim atklāti – šo prasību ievērošana ir uzņēmumu izdzīvošanas jautājums. Daudzas vietas, protams, ir tādas, kurām ir jāstrādā ar lielāku apgrozījumu cilvēku skaita ziņā, lai tās spētu vispār rēķinus samaksāt, tādēļ arī darbība ir pārtraukta, bet tie, kas ir mazāki un mobilāki, ir spējuši pielāgoties. Jo sevišķi, ja runājam par tiem, kas jau no pirmsākumiem ir orientējušies uz klientu no vienas mājsaimniecības apkalpošanu. Viņiem neklājas slikti, pat labi iet, jo cilvēkiem ir apnicis sēdēt četrās sienās un viņi izmanto jebkuru iespēju, lai nomainītu šo vidi pret kaut ko citu.

Ir pagājis precīzi gads, kopš mēs tā vai citādi runājam par dažādiem ierobežojumiem. No otras puses, ir arī dažādi atbalsta mehānismi, ko valsts piedāvā. Kā gada griezumā izskatās šie biznesa ierobežojumi komplektā ar valsts atbalstu?

Pērnā gada vasara lauku tūrismā nebija slikta. Lielo pasākumu organizētājiem gan klājās slikti. Kāzas nevarēja un nevar notikt, lieli sarīkojumi nebija iespējami, un šajā nišā ir pilnīga dīkstāve. Citās jomās darbs notika. Atbalsts ir bijis gluži tāpat kā visās citās nozarēs – dīkstāves atbalsts un algu subsīdijas. Kopš pērnā gada novembra ir arī apgrozāmo līdzekļu granti. Tie gan tūrisma gadījumā ir mazliet netaisnīgi ierobežoti, par ko esam uzrakstījuši oficiālu vēstuli, līdzīgi, kā to darīja Latvijas tiesībsargs. Respektīvi, stāsts ir par prasību nomaksāt vismaz 200 eiro nodokļos pusgada garumā. Ir ļoti daudzas situācijas, kurās alga nav bijusi jāmaksā un kas atbilst likumdošanai. Te piemēri ir gan pensionāri, gan var būt runa par vienīgajiem īpašniekiem, kas nemaksā sev algu un ziemā atlaiduši visus darbiniekus. Patlaban tā ir vienīgā neatrisinātā problēma, kāda mums pagaidām ir, ja runājam par attiecībām ar valsti. Par to arī cīnāmies, lai būtu godīga un vienlīdzīga situācija, bet citādi atbalsts no valsts ir pietiekams. Lauku tūrismā neoperē ar tik milzīgām telpām kā sporta zāles vai pasākumu centri. Nezinu, kā pieminētie uzņēmēji savelk galus. Mums neiet tik slikti, lauku tūrisma operatori vairumā gadījumu var samaksāt rēķinus un kaut kā iztikt.

Visu interviju lasiet 6.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" plāno Latviju ārzemēs popularizēt ar ābolu sidru, intervijā sacīja organizācijas prezidente Asnāte Ziemele.

"Ir sidra popularizēšanas plāni, un ne tik daudz kā alkoholiska dzēriena reklāma, bet tā, ka tie ir mūsu Latvijas āboli, ar ko mēs gribam būt lepni, tie ir mūsu ābeļdārzi un iegūtā produkcija, kuru mākam pārstrādāt - gan sulās, gan bezalkoholiskajā, gan alkoholiskajā sidrā," skaidroja Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka sidra popularizēšanas projekts ir Baltijas mēroga, un "Lauku ceļotājs" jau iesniedzis vienu projektu mērķa sasniegšanai. Turklāt plānots projekts arī sidra eksportam.

Ziemele pauda, ka Baltijā ražotais sidrs pasaulē tiek augstu novērtēts, piemēram, sidra pasākumā Amerikā, kur piedalījās 1300 dalībnieku, Latvija tika nosaukta kā viena no izcilākajām sidra valstīm, kas, pēc Ziemeles teiktā, tik mazai valstij kā Latvija ir ļoti liels panākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daļa viesu māju īpašnieku apsver iespēju rudenī, kad sāksies apkures sezona, slēgt mītnes, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Par rudeni mums ir diezgan skarbas domas. Mēs baidāmies no tā, kas mūs sagaida, - no cenām par apkuri un elektrību un citām izmaksām. Tāpēc daļa no saimniekiem apsver viesu mājas aizvēršanu, tad, kad pienāks apkures sezona un beigsies aktīvā ceļošanas sezona," teica Ziemele.

Vienlaikus viņa minēja, ka šovasar salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru viesu mājās notiek krietni vairāk dažādu pasākumu, kamēr individuālo ceļotāju un nakšņotāju ir mazāk.

Pēc Ziemeles teiktā, individuālo ceļotāju skaita kritums varētu būt saistīts ar to, ka iedzīvotāji šogad vairāk dodas ārvalstu ceļojumos, kā arī saistībā ar augstajām degvielas cenām.

Tāpat viņa atzina, ka viesu māju īpašnieki ir palielinājuši pakalpojumu cenas. "Saimnieki ceļ cenas tur, kur tas ir iespējams un par tik, cik ir iespējams. Par 10-15%, varbūt, ir celtas cenas, taču izmaksas ir cēlušās par 30%," sacīja Ziemele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes un ārkārtējās situācijas daudzi laukos esošie ēdinātāji varētu vairs neatsākt darbu, pirmdien intervijā Latvijas Radio bažas pauda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Latvijas laukos jau tāpat mēs nevarējām lepoties ar daudziem restorāniem un krodziņiem. Mēs neesam tauta, kas mīl pavadīt vakarus krogos. Šis trieciens [Covid-19 izplatība un ārkārtējā situācija] būs ļoti, ļoti smags. Mums ir bail, ka pēc šī daudzi vairs neatvērsies," teica Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka viesu izmitināšanā strādājošie mazie lauka tūrisma uzņēmēji, proti, tie, kuriem pieder nelielas mītnes vai kempingi, kas uzņem nelielu skaitu viesu, izdzīvos, jo tie turpina apkalpot viesus, taču visgrūtāk klājas lielajiem uzņēmumiem, kuri orientējas uz liela skaita klientu apkalpošanu.

Ziemele norādīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir mainījusies cilvēku uzvedība, priekšroku dodot atpūtas vietām, kas nav lielas un atrodas nomaļākās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cenu kāpuma laikā lauku tūrisma uzņēmēji sākuši strādāt pēc iepriekšēja pieteikuma

LETA, 05.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu un pārtikas cenu kāpuma laikā lauku tūrisma uzņēmēji sākuši strādāt pēc iepriekšēja pieteikuma, intervijā sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

Taujāta par energoresursu cenu kāpuma kompensējošajiem mehānismiem, Ziemele norādīja, ka lauku viesmīlības uzņēmēji ietaupa, piemēram, strādājot tikai pēc iepriekšēja pieprasījuma un arī tad tikai no ceturtdienas līdz svētdienai, vai patur vaļā tikai vienu no brīvdienu mājām, lai arī iepriekš atvērtas bija piecas. Tāpat daudzi saimnieki ir uzstādījuši saules paneļus, pārgājuši uz malkas apkuri vai granulām.

Vienlaikus asociācijas prezidente minēja, ka uzņēmēji taupa, arī samazinot darbaspēku līdz minimumam.

"Ja novembrī viesu nav vispār, tad nevar paturēt darbiniekus. Tiem uzņēmējiem, kuri ir tuvāk Rīgai, darbinieku nav vispār, ir ļoti lielas grūtības sameklēt labus darbiniekus," uzsvēra Ziemele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar karu Ukrainā šogad ārvalstu tūristu ir ļoti maz, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Ārzemju tūristu joprojām ir ļoti, ļoti maz. Mums ir igauņi un lietuvieši, kuri saprot situāciju tāpat kā mēs. Ir poļi, nedaudz arī vācieši un somi, bet tas arī viss," teica asociācijas prezidente.

Viņa skaidroja, ka ārvalstu tūristu šogad Latvijā ir ļoti maz saistībā ar kara tuvumu, kā arī ar to, ka Latvijai ir gara robeža ar Krieviju.

Vienlaikus Ziemele piebilda, ka viesi no tālajām ārzemēm šogad vispār faktiski uz Eiropu nebrauc.

Viņa prognozēja, ka pozitīvas izmaiņas varētu būt nākamā gada vasarā. "Domāju, ka vasarā atgriezīsies viss normālākās sliedēs, jo cilvēki sapratīs, kur karš notiek, un mēs visi ceram, ka tas galu galā beigsies," teica Ziemele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kāds ir pamatojums turēt badā mūsu lauku uzņēmējus?

Db.lv, 15.02.2022

Arī laukos, kur apkures un elektrības augsto tarifu dēļ ir vairākkārtīgi pieaugušas izmaksas telpu uzturēšanai, joprojām spēkā ir aizliegums rīkot privātus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 10 cilvēki. Piedaloties tik nelielam personu skaitam nav iespējams nosegt izmaksas muižās, pilīs un viesu mājās, laikā, kad privāti pasākumi ir vienīgais pieprasījums lauku tūrismā, norāda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma Krīzes vadības komiteja (TKVK) uzskata, ka lēmums par ierobežojumu atcelšanu ir jāpieņem nekavējoties. Valsts budžeta zaudētais nodokļu apmērs ir pārāk liels, lai nozarei ierobežojumus atceltu tikai šī gada aprīlī.

“Lēmums par ierobežojumu ieviešanu tika pieņemts vienā dienā, tāpēc uzskatām - lēmums par ierobežojumu atcelšanu arī ir jāpieņem vienas dienas laikā. Tā ir pēdējā iespēja valdībai beidzot dzīvē īstenot savu uzstādījumu – “ātri ciet – ātri vaļā”, jo līdz šim tas nekad nav darbojies,“ norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

TKVK uzsver, ka katra diena ar ierobežojumiem, kuros nozares uzņēmumi var īstenot savu darbību TIKAI 30% apmērā, visiem izmaksā pārāk dārgi. Veiktie aprēķini liecina, ka TKVK ietilpstošās sektoru pienesums budžetā (neskaitot PVN grupu nodrošinātos ieņēmumus) 2019. gadā bija 506, 5 milj. EUR jeb apmēram 10,1 milj. EUR nedēļā; 2020. gadā – gandrīz 366 milj. EUR jeb 7,32 milj. EUR/nedēļā, 2021. gada aplēses rāda, ka tie varētu būt TIKAI apm. 300 milj. EUR gadā jeb 5-6 milj./nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 06.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.aprīļa numurā lasi:

  • Spēles noteikumi - izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos
  • Tēma - Latvija pabaro sevi un vēl citu valstu iedzīvotājus
  • Finanšu tirgi - Plaukst un zeļ spekulācijas uz parāda
  • Biznesa ideja - Circeņi kā nākotnes pārtika
  • Portrets - Ivars Beitāns. SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies vadītājs
  • DB konferences - Par jauno atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu
  • Brīvdienu ceļvedis - Ilze Grase-Ķibilde, VW un Audi importētāja vadītāja Baltijas valstīs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" Zaļā sertifikāta piešķiršanas kritērijos kā ieteicami ir iekļauti arī ilgtspējīgas mobilitātes kritēriji, tai skaitā e-auto uzlādes pakalpojuma sniegšana.

Zaļā sertifikāta komisija savā ikgadējā apsekojuma braucienā informēja par elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma izveides iespējām, kā arī testēja uzlādes pieslēgumus, informē biedrības "Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība" valdes priekšsēdētājs, Zaļā sertifikāta komisijas loceklis Arnis Bergs.

Komisijas braucienā tika atklātas divas jaunas elektromobiļu uzlādes vietas – lauku saimniecībā "Liepsalas" (Mārupes nov.) un Berķenes muižā (Vilces pag., Jelgavas nov.).

Abās vietās ir parastās rozetes uzlādes pieslēgumi, savukārt Berķenes muižā – arī trīs fāzu rozetes izpildījumā.

Protams, parastās rozetes pieslēgumam ir zināmi ierobežojumi – lēna uzlāde, salīdzinoši zemāks uzlādes lietderības koeficients. Lai uzstādītu specializēto e-auto uzlādes pieslēgumu, ir jāiegulda sākot no aptuveni 400 eiro, kas bez valsts atbalsta vairumam lauku tūrisma komersantu nešķiet efektīvs ieguldījums, kā arī nepieciešama attiecīga elektroenerģijas brīvā jauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Sākta Mežtakas Dienvidu daļas izpēte Kurzemē un Lietuvā

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pabeigts un gājējiem sagatavots garās distances pārgājiena maršruta "Mežtaka" Ziemeļu daļas posms Latvijā un šobrīd notiek "Mežtakas" Dienvidu daļas izpēte un apsekojumi Kurzemē un Lietuvā.

"Mežtakas" Ziemeļu daļas posms ir pilnībā marķēts no Rīgas līdz Igaunijas robežai pie Apes un Kornetiem.

"Mežtaka" ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. Tā sākas no Polijas/Lietuvas robežas pie Lazdiju (Lazdijai) pilsētas, ved cauri Latvijai, iegriežoties Rīgā, un nonāk Tallinā.

Kopējais "Mežtakas" Ziemeļu daļas garums ir 1050 km, tā ir sadalīta 50 posmos, katrs no tiem ir veicams vienā vai divās dienās. Latvijas teritorijā Ziemeļu daļas pārgājiena maršruts stiepjas 340 kilometru garumā, to veido 15 posmi, bet Igaunijā takas 720 kilometri ir sadalīti 35 posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozares darba devēju un ņēmēju organizācijas, Ekonomikas ministrija (EM) un Iekšlietu ministrija (IeM) ir parakstījušas memorandu par sociāli atbildīgas un epidemioloģiski drošas komercprakses īstenošanu.

Nozares uzņēmēji uzskata, ka sabiedrības veselība ir lielākā vērtība un apņemas darīt visu, lai saglabātu un veicinātu sabiedrības veselību Covid-19 pandēmijas laikā.

Viesmīlības nozares dalībnieki, EM un IeM apņēmušās stiprināt sadarbību, lai kopīgi izstrādātu, pastāvīgi pilnveidotu un praksē īstenotu viesmīlības nozarei piemērotākos rīcības scenārijus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī.

"Sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, Valsts darba inspekciju, Valsts policiju un Ekonomikas ministriju esam izstrādājuši drošas darbības vadlīnijas ēdināšanas nozarei, lai uzņēmumi varētu atsākt pilnvērtīgu darbību, vienlaikus garantējot drošību gan darbiniekiem, gan klientiem. Tagad svarīgi apņemšanos īstenot praksē, mācoties strādāt citādos apstākļos. Tieši tā iespējams atrast labākos un drošākos risinājumus, kā veiksmīgi pielāgoties jaunajam normālajam," komentē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Romantiska ideja par vīnogu audzēšanu pārtop biznesā

Armanda Vilciņa, 24.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, apgrozījums 2020. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2019. gadā.

To intervijā DB norāda SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns, piebilstot, ka šobrīd uzņēmums realizē arī 1,5 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, lai nodrošinātu kompānijas tālāku izaugsmi.

M. Barkāns atzīst, ka pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas. Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, atzīst M. Barkāns.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

10 nozares uztur finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu

Db.lv, 31.01.2022

"Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru