Eksperti

Cilvēkresursi ir ne tikai svarīgākais, bet arī vienīgais mūsu valsts resurss

Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA vadītāja, 04.03.2021

Jaunākais izdevums

Nevar turpināt darīt to pašu un cerēt uz citu rezultātu. Ja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) secina, ka Latvija ir viena no pēdējām ES valstīm attiecībā uz pieaugušo prasmēm un izglītību, un, ja Latvijas Banka uz datiem balstītā veidā parāda, ka investējam cilvēkresursos maz un to darām neefektīvi, ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas.

Vakar uzzināju, kā mēs tērējām 47 miljonus eiro valsts un ES atbalsta fondu līdzekļu pieaugušo izglītībai. Apmācību programmu pašā augšgalā ir autovadītāju tiesību apgūšana (kopā apmācīti 3169 cilvēki), dārzkopība (552 cilvēki) un arī "jaunākās tendences ēdienu gatavošanā” (452 cilvēki).

Visas iepriekšminētās prasmes ir brīnišķīgas, bet, ja programmas mērķis ir "novērst darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam", tad es neesmu redzējusi nevienu vakanču topu, darba tirgus analīzi, uzņēmēju aptauju, starptautisku pētījumu par nākotnes nodarbinātības prognozēm, kurā būtu atrodamas šīs konkrētās prasmes. Toties visos augšminētajos avotos parādāsn kliedzoša vajadzība (neatkarīgi no nozares un profesijas) pēc labākām angļu valodas zināšanām, kas šajos apmācību sarakstos neparādās.

Pieaugušo apmācību topā plaši pārstāvētas ir arī dažādas digitālo prasmju mācības, kas ir lieliski, bet te ir liels jautājums par to kvalitāti. Personīgi zinu pāris konkrētus piemērus, kad uzsāktas apmācības kādā no digitālo prasmju un kompetenču virzieniem, taču pēc īsa brīža tās pamestas sliktās kvalitātes dēļ. Dati liecina, ka 30% no tiem, kas uzsāk pieaugušo apmācības, tās nepabeidz, tādēļ būtu interesanti uzzināt, cik daudzi no tiem gandrīz 13 tūkstošiem cilvēku, kuri nav pabeiguši kādos no uzsāktajiem kursiem vai apmācībām, tos pametuši sliktās kvalitātes dēļ.

Tāpat arī vakar uzzināju, ka par Latvijas nodarbināto konkurētspēju primāri rūpējās SIA "BUTS", kas saņem ar atrāvienu lielāko daļu no šīs programmas finansējuma. Vai sekojam līdzi tam, vai šīs un citas apmācības noved pie labāka darba, lielākas algas un labākas karjeras? Vai esam analizējuši VID datus par to, vai apmācības izgājušie 6 mēnešu laikā sāk saņemt lielāku algu (izlīdzināti pret tirgu) vai pāriet uz nozari, kas attīstās straujāk un veiksmīgāk? Ļaujiet atbildēšu - nē!

Cilvēkresursi ir ne tikai svarīgākais, bet arī vienīgais mūsu valsts resurss. Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas forumu, 50% no nodarbinātajiem līdz 2025. gadam būs daļēji vai pilnīgi jāpārkvalificējas. Latvijas gadījumā tas ir gandrīz 450 000 cilvēku, nu, jau nepilnu 5 gadu laikā. Kurš viņiem palīdzēs? Kā būtu, ja mēs sāktu efektīvāk tērēt jau tos līdzekļus, kas mums ir? Kā būtu, ja mēs piedāvātu mazāku skaitu, bet kvalitatīvākas apmācības (šobrīd tiek piedāvātas vairāk nekā 500 izglītības programmas) un nefinansētu hobija izglītību? Kā būtu, ja jomās, kurās Latvijai nav liela pieredze, kā piemēram, digitālās prasmes, tiktu izmantoti starptautiskie risinājumi (Coursera, Google programmas u.c.) nevis finansēti vietējie mācību centri? Kā būtu, ja mēs palīdzētu cilvēkiem noorientēties plašajā mācību piedāvājumā nevis izvēli atstātu gara "scroll-down" un super nepilnīgas informācijas (par katru no kursiem ir labi, ja pāris teikumi, nekādas detaļas, pagātnes novērtējumi utt.) varā?

Kā būtu, ja par nodarbināto politiku un pieaugušo apmācībām būtu atbildīga 1 ministrija (piemēram, Ekonomikas ministrija) un 1 līdz 2 institūcijas (Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) nevis 3 ministrijas, 8 padomes, 18 institūcijas, katra no kurām tērē naudu administratīvajam resursam, mokās ar kompetences un kapacitātes trūkumu, kā arī dubulto daļu no funkcijām?

Manuprāt, visu vienmēr var un vajag uzlabot, tikai atbildīgie par pieaugušo izglītību Latvijā man jau gadu mēģina iestāstīt, ka viss ir labi, neko mainīt nevajag, tikai naudu vēl.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātāja un vadītāja, simfonisko orķestru festivāla Rīga Jūrmala izpilddirektore un laikmetīgās mākslas centra Kim? dibinātāja

Zanes Čulkstēnas darba pieredzi varētu iedalīt divos lielos virzienos – viens ir bizness, un otrs ir viņas aizraušanās ar mākslu un kultūru. Biznesa jomā Z. Čulkstēna vienmēr ir strādājusi konsultācijās – sākumā reklāmas aģentūru nozarē, tagad jau vairākus gadus savā uzņēmumā, kas palīdz Baltijas lielākajiem un progresīvākajiem darba devējiem. Uzņēmējas aizraušanās ar mākslu un kultūru savukārt ir rezul tējusies divās brīnišķīgās organizācijās – laikmetīgās mākslas centrā Kim? un Rīgas Jūrmalas mūzikas festivālā.

Kim? ir izaudzis jau liels – 12 gadi – un ļoti patstāvīgs, savukārt festivāls vēl ir pavisam jauns un ikdienā prasa daudz uzmanības. Z. Čulkstēnai ir trīs augstākās izglītības, un viņa cer, ka būs arī ceturtā un piektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicina Kariņu pārskatīt valsts īstenoto cilvēkkapitāla attīstības politiku

Db.lv, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), pārstāvot virkni eksportējošu uzņēmumu intereses, sagatavojušas oficiālu ierosinājumu vēstuli Krišjānim Kariņam, aicinot Ministru prezidentu nekavējoties risināt darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumu, centralizējot sadrumstaloto atbildību valsts pārvaldes pusē, kā arī pārskatot esošo atbalsta instrumentu efektivitāti un ietekmi uz iedzīvotāju iespējām atrast labāk atalgotu darbu.

Vēstulē paustajam aicinājumam pievienojas arī citi nozīmīgi nevalstiskā sektora pārstāvji tādi kā Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija, Amerikas, Norvēģijas un Zviedrijas Tirdzniecības palātas Latvijā. Atbalstu aicinājumam pauduši arī vairāk nekā 20 lieli un atpazīstami kā Latvijas, tā ārvalstu kapitāla uzņēmumi.

Kā norāda ABSL Latvia un FICIL pārstāvji, problēmas būtība slēpjas tajā, ka cilvēkkapitāls jau ilgstoši ir nepietiekami novērtēts resurss Latvijas ekonomikas attīstībā, kuru mērķtiecīgi izglītojot, iespējams piesaistīt investīcijas, izveidot labi apmaksātas darbavietas, mazināt nevienlīdzību un vairot labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 16.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs gribam panākt attīstītāko valstu dzīves līmeni, mums jābūt labākiem par citiem, nevis tādiem pašiem.

Tā intervijā "Dienas Biznesam" pauž Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, mudinot paralēli cīņai pret terorisma finansēšanu, naudas atmazgāšanu un finanšu noziegumiem, izmantojot finanšu sistēmu, kas neapšaubāmi ļoti svarīga, daudz intensīvāk veicināt valsts attīstību, investīciju piesaisti.

Nedēļas lielā tēma - uzņēmējdarbība Latvijas reģionos, investīciju piesaiste, kā arī valsts un pašvaldību tam atbalsts vai pretestība. Analizējam šo jautājumu arī administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 16. marta numurā lasi:

Komentāri

Pievienot komentāru