Biznesa pakalpojumu asociāciju (ABSL Latvia) turpmāk vadīs SEB Global Services biznesa centra vadītāja vietniece Aļesja Kirčenko.

Līdzšinējais nevalstiskās organizācijas vadītājs Fredis Bikovs paziņojis par atkāpšanos no valdes un valdes priekšsēdētaja amata saistībā ar pieņemto lēmumu par labu jauniem karjeras izaicinājumiem citā nozarē.

“Esmu pagodināta par asociācijas valdes lēmumu apstiprināt mani ABSL Latvia valdes priekšsēdētājas amatā. Jau laikā pirms asociācijas dibināšanas esmu aktīvi iesaistījusies nozares atpazīstamības veicināšanā un iestājusies par nozares interesēm, izceļot problēmu jautājumus, piemēram, par nepieciešamiem uzlabojumiem kvalificētu speciālistu pieejamībā un imigrācijas procesā. Ieņemot jauno amatu asociācijā, turpināšu iesākto un lieku lielas cerības uz ABSL Latvia nākotnes plāniem saistībā ar nozares attīstību Latvijā. Šobrīd vidējā alga nozarē ir pārsniegusi 2000 Eiro pirms nodokļu nomaksas, kas apliecina nozares pieaugošo pienesumu Latvijas ekonomikā. Tādēļ atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām jārīkojas izlēmīgāk, lai veicinātu nozares attīstību, piesaistītu jaunas investīcijas un sekmētu jaunu, labi apmaksātu darba vietu veidošanos, kas rada augstu pievienoto vērtību,” skaidro jaunievēlētā ABSL Latvia valdes priekšsēdētāja un SEB Global Services Biznesa centra vadītājas vietniece A. Kirčenko.

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Apņemšanās izveidot investīciju un tūrisma piesaistes aģentūru ir tikai pirmais solis, kas iezīmē darba sākumu pie Rīgas tēla un investoru attiecību pilnveidošanas un nākotnē var palīdzēt Rīgai kļūt konkurētspējīgākai pret kaimiņvalstu galvaspilsētām.

Tā uzskata Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) un Biznesa pakalpojumu nozares asociācijas (ABSL Latvia) pārstāvji.

Rīgā veidos investīciju un tūrisma piesaistes aģentūru 

Rīgas pašvaldība dibinās aģentūru, kuras pamatmērķi būs ārvalstu investīciju piesaiste Latvijas...

Viņi atgādina, ka jau augustā, norisinoties NĪAA un ABSL Latvia organizētajai Rīgas mēra kandidātu diskusijai par atšķirībām Rīgas un Viļņas attīstībā pēdējo 10 gadu laikā un mēra darbiem situācijas uzlabošanai, tika aktualizēta nepieciešamība izveidot investīciju piesaistes komandu. Rīgā līdz šim nav bijis pilnvērtīgas struktūrvienības, kas aktīvi rūpētos par ārvalstu investoru ienākšanu mūsu galvaspilsētā. Tieši šobrīd, kad strauji aug pakalpojumu ekonomika, ir īstais brīdis situāciju mainīt un rīkoties, lai Rīgu padarītu par pievilcīgu vietu starptautisku biznesa pakalpojumu centru izveidei.

“Šobrīd tieši par 10 gadiem atpaliekam no Viļņas gan nekustamā īpašuma nozares kontekstā, būvējot daudz mazāk jaunu biroju un dzīvokļu, gan starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) piesaistē. Investīciju aģentūra var kļūt par efektīvu rīku nozares atbalstam Rīgas pašvaldības līmenī, palīdzot daudz veiksmīgāk piesaistīt investorus. Jaunu SBPC ienākšana Rīgā var izveidot līdz pat 15 tūkstošiem jaunu darbavietu, piesaistot Rīgas pašvaldības budžetā vēl papildus 42 milj. eiro gadā. Ceram, ka topošajā investīciju un tūrisma aģentūrā izdosies izveidot profesionālu komandu, kas mērķtiecīgi un proaktīvi strādās ar investoru piesaisti, ļaujot Rīgai kļūt par Baltijas biznesa metropoli,” komentē NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Pēdējos gados tieši intelektuālie pakalpojumi ir bijis Latvijas ekonomikas dzinējspēks, kas turpina attīstīties visā pasaulē arī Covid-19 pandēmijas laikā. Ir apsveicami, ka Rīgas pašvaldība iesaistīsies globālajā cīņā par investīcijām pakalpojumu nozarē, kurā konkurējošās galvaspilsētas jau aktīvi darbojas, piemēram, Viļņā jau ir izveidots Baltijas SBPC un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu centrs. Investīciju un tūrisma piesaistes aģentūras izveide Rīgā ir labs pirmais solis pareizajā virzienā, bet turpmākajā darbā būs svarīgi fokusēties uz augsti kvalificētu speciālistu komandas izveidi, lai nodrošinātu profesionālu darbu un labus rezultātus. Aģentūrai jākļūst par efektīvu organizāciju, kas prot veidot sarunas ar ārvalstu investoriem un radīt interesi par Rīgu kā vietu investīcijām. Liela nozīme būs arī mēra līdzdalībai – aģentūra darbosies viņa pakļautībā, un mēra iesaiste dos skaidru signālu investoriem par jomas nozīmi Rīgā, uzlabojot pilsētas tēlu viņu acīs,” uzsver Biznesa pakalpojumu nozares asociācijas (ABSL Latvia) valdes priekšsēdētājs Fredis Bikovs.

Darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumi ir tik tālu samilzuši, ka Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) vērsušās pie premjera ar lūgumu nekavējoties risināt problēmu.

Dienas Bizness jau iepriekš aprakstīja dažādus kvalifikācijas celšanu ierobežojošus faktorus, kurus izraisa ieņēmumu līmenis. Proti, pie zemiem ienākumiem ir ierobežota iespēja pilnveidot profesionālās prasmes vai pārkvalificēties. Vēstules Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pamatā ir privātā un nevalstiskā sektora novērojumi, kas norāda arī uz nopietnām institucionālām problēmām un neefektīvu valsts darbību šajā jomā.

Cilvēkkapitāla attīstības problēmas Latvijā Dienas Bizness skaidrot aicināja ABSL Latvia valdes priekšsēdētāju Fredi Bikovu.

Kolektīvā atbildība pieaugušo izglītībā

“Atbildība par pieaugušo izglītību ir sadrumstalota, un mēs sapratām, ka bezjēdzīgi ir cīnīties par panākumiem šādos apstākļos, tādēļ arī iesniedzām vēstuli premjeram, lai jomai pievērstu uzmanību,” skaidrojumu uzsāka F. Bikovs. Viens no galvenajiem argumentiem šajā vēstulē ir Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus 2019. gada pētījums Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku, kas atklāj pieaugušo izglītības atbildības sadali valsts ministriju un institūciju vidū. Norādītas vismaz 3 ministrijas, 18 institūcijas un 9 padomes, kas nosaka darba tirgus attīstības politiku.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad darbinieku papildu labumu programmās investēs 2,7 miljonus eiro, un tā ir līdz šim lielākā summa, ko uzņēmums ieguldījis darbiniekos pēdējo gadu laikā.

Lielākā investīciju daļa tiks novirzīta darbinieku labbūtības programmā darbiniekiem, iemaksās 3. pensiju līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā. Tāpat “Bite Latvija” šogad īstenos vērienīgu papildu pasākumu darbinieku lojalitātes veicināšanai, un aprīlī visus darbiniekus, kuri snieguši pienesumu 2023. gada biznesa rezultātiem, sešas lidmašīnas vedīs trīs dienu apmaksātā saliedēšanās pasākumā uz Antāliju.

Kā norāda Endija Kaševska, “Bite Latvija” Klimata kontroles vadītāja, darbinieku prioritātes un vajadzības nemitīgi mainās, tāpēc uzņēmums regulāri meklē iespējas, kā dažādot motivācijas un lojalitātes stiprināšanas pasākumus, un kopīgs brauciens palīdz veidot spēcīgu komandas kultūru un komandas darbu, virza ambīcijas gūt kopīgus panākumus un tos pelnīti nosvinēt.

Konkursā uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" (LIVE RIGA) direktora amatu visaugstāko novērtējumu ieguvis Fredis Bikovs.

Pretendentu atlasei piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Human Source”. Kopā tika saņemti 25 pieteikumi, kurus konkursa komisija izvērtēja divās kārtās, informē Rīgas domē.

“Mans darbs, pirmkārt, būs vērsts uz Rīgas investoru piesaistes un pārdošanas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat svarīgi būs identificēt un risināt Rīgas investīciju vides izaicinājumus un stiprināt Rīgas tēlu starptautiski. Mana pieredze vadošos amatos privātajā sektorā ir devusi izpratni par investoru interesēm un vajadzībām no investoru skatpunkta, kas noderēs, strādājot pie investīciju vides uzlabošanas Rīgā. Savukārt pieredze biznesa pakalpojumu nozares asociācijā palīdzēs stiprināt sadarbību starp investoriem un publisko pārvaldi. Uzskatu, ka aģentūras pārziņā esošās jomas ir cieši savstarpēji saistītas un jāidentificē iespējas sinerģijai starp nozarēm. Strādāšu, lai rūpīgi izstrādātā aģentūras stratēģija īstenotos rīcībā. LIVE RIGA ir jāspēj ne tikai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, bet arī nopelnīt naudu rīdziniekiem,” uzsver F.Bikovs.

Circle K Biznesa centrs šobrīd ASV tirgū apkalpo aptuveni trīs reizes lielāku skaitu degvielas uzpildes staciju kā Eiropā un palielinājis komandu par 100 darbiniekiem.

Uzņēmums arī otro gadu pēc kārtas iegūts personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia labākā darba devēja statuss starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Circle K Biznesa centra Rīgas birojs ir lielākais Circle K grupā pasaulē. Pēdējo divu gadu laikā komanda palielinājusies par 17% un šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 700 darbinieki.

Pagājušā gada sākumā uzņēmums paplašināja darbības reģionu, uzsākot degvielas piegāžu plānošanu, degvielas krājumu kontroles pakalpojumu sniegšanu un klientu servisu ASV Circle K grupas uzņēmumu degvielas uzpildes stacijās (DUS). Šobrīd Latvijas loģistikas komanda šo pakalpojumu ASV nodrošina jau gandrīz 3500 DUS, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā apkalpoto staciju skaits Eiropā.

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā.

Šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.

Patreizējam fokusam atrodoties uz ārvalstīs izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu rezultātā iegūto līdzekļu konfiskāciju un resursu trūkuma dēļ nespējot vispusīgi koncentrēties uz Latvijas predikatīvajiem noziegumiem, cieš Latvijas godprātīgo uzņēmumu intereses, uzskata padome.

FICIL ieskatā, labvēlīgas investīciju vides veicināšanā nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek iesaldēti un arestēti uzņēmuma līdzekļi, tie pēc iespējas ātrāk tiek atdoti uzņēmumam, ja tiek konstatēta līdzekļu likumīga izcelsme.

Padome norāda, ka ēnu ekonomikas un "aplokšņu" algu problēmai nav viena risinājuma. Raugoties uz uzņēmēju un cilvēku dažādo motivāciju maksāt "aplokšņu" algu, nepieciešams veikt cēloņu analīzi. Tāpat jāveic uzņēmumu un cilvēku profilēšana, lai noskaidrotu, kur rodas skaidrās naudas aprite, kam standarta situācijās uzņēmumā nevajadzētu parādīties.

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ikgadējā ziņojumā par darbaspēka jautājumiem Latvijā uzsvērusi Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām.

FICIL rekomendē Darba likuma tekstā ieviest skaidrību par nepilnā summētā darba laika piemērošanu, kā arī izsaka priekšlikumus attiecībā uz pagarinātu darbinieka uzteikuma termiņu un nulles darba stundu līgumu.

Saistībā ar nepilna summētā darba laika ieviešanu ārvalstu investori norāda, ka pašlaik pastāv dažādas valsts iestāžu interpretācijas un publiski paustās pozīcijas attiecībā uz nepilnā summētā darba laika piemērošanu. Pēc FICIL biedru domām, šī neskaidrība būtiski ierobežo darba devēju un darbinieku iespējas vienoties par savstarpēji pieņemamu darba laika plānošanas modeli.

Ņemot vērā pretrunīgo tiesu praksi šajā jautājumā un atšķirīgos juristu viedokļus, būtu nepieciešams precizēt Darba likumu, nosakot, ka summētā darba laika organizācija ir pieļaujama arī nepilna laika darbiniekiem. Lai garantētu darbinieku tiesību aizsardzību, varētu paredzēt, ka nepilna summētā darba laika gadījumā ir nepieciešams noteikt darbiniekam minimāli garantēto stundu skaitu, kas nevar būt mazāks par, piemēram, piecām stundām nedēļā, pauž FICIL.

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju, lai veicamās darbības saskaņotu ar plāniem, nodrošinātu koncentrēšanos uz gala mērķi, atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības virzienu izstrādes iespējas, kā arī palīdzētu Latvijas ekonomikai.

Tas pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par transporta un infrastruktūras jautājumiem.

Lai īstenotu stratēģiju, jānosaka skaidri mērķi un prioritātes, kā arī nepieciešams definēt izmērāmas darbības un regulārus starpmērķus, iesaka FICIL. Iznākumam, ieguldījumiem un ieguvumiem jānosaka galvenie darbības rādītāji (KPI), lai nodrošinātu visaptverošu plānošanu. Ieteicams KPI noteikt katram gadam, lai biežāk varētu novērtēt progresu attiecībā uz svarīgākajiem mērķiem.

FICIL ieskatā reformām jābūt rūpīgi pārdomātām un izsvērtām, lai tās iekļautos plašākos valsts plānos un atbalstītu ilgtermiņa valsts stratēģiju, nevis otrādi. Ieinteresētās puses jāiesaista jau no paša reformu izstrādes sākuma.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deviņas organizācijas, tostarp ārvalstu tirdzniecības palātas, diasporas organizācijas un industrijas asociācijas, kuras pārstāv gan vietējos, gan ārvalstu investorus, uzņēmējus un profesionāļus gan Latvijā, gan ārvalstīs, aicina valdību nekavējoties atrisināt jautājumu par nodokļu sloga līdzsvarošanu, lai novērstu ekonomisku nodokļu dubulto uzlikšanu Latvijas uzņēmumu izmaksātajām dividendēm individuālajiem investoriem.

Laikā, kad Latvija arvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm tautsaimniecības attīstībā un investīciju piesaistē, ir jālikvidē visi iespējamie šķēršļi, kas mazina tās starptautisko konkurētspēju. Ar kopīgu aicinājumu organizācijas vērsušās pie Ministru prezidenta, nozaru ministriem un atbildīgajām Saeimas komisijām.

Kā norāda organizāciju pārstāvji, 2018.gada nodokļu reformas rezultātā jaunais nodokļu režīms ir radījis nelabvēlīgās sekas tiem individuālajiem investoriem, kuri dzīvo ārvalstīs vai Latvijā, bet kuriem vienlaicīgi ir jāmaksā nodokļi arī citās jurisdikcijās. Rezultātā peļņa no veiktajām investīcijām tiek aplikta ar nodokli gan Latvijā, gan investora nodokļu rezidences valstī, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas spēju piesaistīt jaunas un saglabāt esošās investīcijas salīdzinājumā ar citām jurisdikcijām mūsu reģionā.

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa norāda, ka Latvija diemžēl pašlaik neatrodas lielo ārvalstu investoru radara zonā, jo Baltijas biržās ir ierobežots lielo kotēto uzņēmumu skaits, savukārt Latvijā faktiski nav tādu kompāniju, kurās ārvalstu investori varētu ieguldīt, neiegūstot nozīmīgu līdzdalību.

Fragments no intervijas

Kādēļ pēc 25 darba gadiem Nasdaq Riga (iepriekš - Rīgas Fondu birža) izlēmāt mainīt darba vietu un pievienoties Citadele bankas padomei?

Tik ilgi strādājot vienā postenī vienā brīdī uzrodas sajūta, ka viss jau ir pieredzēts, ka ir situācijas, kuras tiek pārdzīvotas vairākkārt, un tas, manuprāt, ir labs brīdis, lai apsvērtu darba vides un karjeras maiņu. Šodienas pasaulē cilvēkam dzīvē var būt ne tikai viena, bet pat vairākas karjeras.

Paužot bažas par kārtējām ārvalstu investoru konkurenci ierobežojošajām prasībām mobilo sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šodien atkārtoti vērsies Konkurences padomē, īpaši izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, ir aizdomas, ka publiskajos iepirkumos pasūtītāji vēl aizvien mērķtiecīgi meklē iespējas, kā radīt priekšrocības konkrētam piegādātājam.

Konkurenci ierobežojošais “jaunievedums” publisko iepirkumu prasībās ir Multi-SIM / e-SIM pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšana gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā.

A. Mickevicius: “Runa ir ne tikai par konkurences kropļošanu, bet arī par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu un nesaimniecisku rīcību, kas pie šī brīža situācijas, kad gan valsts, gan pašvaldības saskaras ar budžetu saistītajiem izaicinājumiem, ir īpaši akūti. Aktuālais jaunievedums valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to kapitāldaļu uzņēmumu sludinātājos iepirkumu absurdajās prasībās ir viena telefona numura nodrošināšana viedpulkstenim un telefonam, kas darbojas ārvalstīs. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iepirkuma prasība par Multi-SIM/ e-SIM pakalpojums 300 pieslēgumiem nav pamatota un izskatās pēc izšķērdīgas ekstras”.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" koordinatora, Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" akcionāri - "Rail Baltic Estonia", SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un "Rail Baltica statyba" - otrdien, 31.janvārī, par Baltijas kopuzņēmuma padomes locekli apstiprināja Arni Kākuli, informē "RB Rail" pārstāvji.

Jauna padomes locekļa iecelšana saistīta ar to, ka bijušais padomes loceklis Anrī Leimanis kļuvis par "RB Rail" valdes locekli. Padomi veido seši tās locekļi - katrs akcionārs izvirza divus no tiem.

Kākulis bijis "AECOM" Eiropas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Indijas reģionu direktors, iepriekš ilgus gadus strādājis kā Baltijas reģiona direktors un piedalījies "Rail Baltica" projekta agrīno posmu izvērtēšanā. Viņa galvenā darbības sfēra ir biznesa sektoru klientu piesaiste sarežģītiem projektiem stratēģiskās plānošanas un projektēšanas vadības jomā.

Kākulis norāda, ka jau kopš 2010.gada vadījis vairākus ar "Rail Baltica" saistītus projektus - tostarp sākotnējo izpēti, kurā secināts, ka "Rail Baltica" ir ne tikai finansiāli izturētspējīgs, bet ir arī Baltijas valstu attīstības stūrakmens, nākotnē nodrošinot mobilitāti, aizsardzību un ekonomisko izaugsmi.

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Esošās valdības deklarācijā ir virkne vērtīgu apņemšanos ekonomikas un finanšu politikas jomā. Viena no deklarācijas apakšnodaļām saucas “Labākā biznesa vide Baltijas valstīs”, investīciju piesaistei valdība apņēmusies veikt “biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus.”

Nodokļu politikas jomā solīts nodrošināt “paredzamu nodokļu politiku”, bet finanšu tirgū īstenot tādu politiku, kas “veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi.” Šīs visas ir vitāli nepieciešamas lietas Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un tā izrietošam dzīves līmeņa kāpumam iedzīvotājiem. Atsevišķu politiķu ideja par īpaša nodokļa uzlikšanu vienai – finanšu – nozarei būtu solis tieši pretējā virzienā ikvienā no augstāk minētajiem valdības deklarācijas punktiem. Tas pasliktinātu jau tā vājo biznesa vidi, aizbiedētu investorus un mazinātu tautsaimniecības izaugsmi.

Jūnija sākumā plaši tika apspriests straujais Latvijas konkurētspējas kritums, kas fiksēts Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra pētījumā. Ja pērn Latvijai šajā 64 valstu novērtējumā izdevās pakāpties līdz 35. pozīcijai, šogad Latvija ir 51. vietā, būtiski atpaliekot no Igaunijas (26. vieta) un Lietuvas (32. vieta). Protams, katra pētījuma tapšanā tiek izmantoti vairāk vai mazāk subjektīvi faktori, kas var ietekmēt tā rezultātus, taču tas, ka Latvijas ekonomikas politika buksē izriet arī no citiem vērtējumiem.

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

15. jūlijā darbu sāk jaunie AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes locekļi – valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone un valdes loceklis attīstības jautājumos Arnis Daugulis.

Abus jaunos valdes locekļus saskaņā ar nominācijas komisijas ieteikumiem konkursa kārtībā izraudzījās un apstiprināja AST padome.

"AST nospraustie stratēģiskie mērķi ir izaicinājuma pilni - līdz 2025. gadam, kad plānota Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu, AST ir jāveic virkne apjomīgu priekšdarbu un jāievieš jaunas, Latvijā līdz šim neizmantotas tehnoloģijas. Vienlaikus plānota arī dinamiska uzņēmuma attīstība, lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas apņemšanās saistībā ar klimatneitralitāti un integrētu pārvades sistēmā liela apjoma atjaunojamo enerģiju. Izaicinājums būs arī plānotā debitēšana obligāciju tirgū, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu attīstībai, taču esmu pārliecināta, ka kopā ar AST profesionāļu komandu mums izdosies sasniegt nospraustos mērķus un izpildīt dotos uzdevumus", par izaicinājumiem jaunajā amatā stāsta G. Jēkabsone.