Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs,26.07.2023

Jaunākais izdevums

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Pirmais nopietnais darījums, par ko īpašnieki atceras vēl šodien un piemin jubilejas reizēs?

Datoru piegāde Latvijas Bankai.

Proti, kopš dibināšanas brīža 1993. gadā uzņēmums strauji attīstījās?

Jā, pirmie gadi bijuši ļoti straujas izaugsmes laiks. Samērā drīz pēc dibināšanas IT preču pārdošana tika realizēta jau Baltijas tirgū.

Kas ir uzņēmuma attīstības dzinulis?

Sākotnēji tas bija tilts starp rietumiem un austrumiem, kas prasīja vērienu un redzējumu. Puiši varēja labi komunicēt ar ražotājiem un varēja sarunāties ar pircējiem austrumos. Tā parādījās Krievijas bizness. Uzņēmumam pievienojās vēl divi partneri. Faktiski tas bija pēc ražotāju ieteikuma. Proti, bija piedāvājums Krievijā izplatīt preces, turklāt norādot uz kungiem, kuri ir spējīgi nodrošināt pārdošanu uz vietas. Svarīgākais, ko uzņēmuma īpašnieki ieguva, bija ražotāju un pircēju uzticība, kas pati par sevi ir attīstības priekšnoteikums un balsts.

Tie uzņēmuma īpašnieki, kas dibināja uzņēmumu, vēl aizvien ir tā īpašnieki?

Jā, visi četri latvieši arī šodien veido akcionāru vairākumu.

Kopš 1993. gadā ir bijis ne mazums tirgus svārstību un krīžu! Kā klājies uzņēmumam?

Katra krīze ir kalpojusi par grūdienu jauniem attīstības virzieniem, pēdējo ieskaitot. Sākt var ar Krievijas krīzi, kas atsaucās Latvijā un kurai sekoja Bankas Baltija krahs. Jau tobrīd kompānija bija spiesta domāt par diversifikāciju. Šo pārdomu rezultāts bija saistītie uzņēmumi Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā un citviet Eiropas valstīs.

Kāds bija sadarbības modelis?

Tika piesaistīti vietējie uzņēmumi ar vietējiem mazākuma akcionāriem konkrētajā uzņēmumā. Caur šo pievienošanās principu bizness turpināja augt. Arī sekojošajās krīzēs uzņēmums turpināja izaugsmi un nesanīka grūtību priekšā.

Neilgi pirms 2008. gada krīzes par uzņēmuma akcionāriem kļūst divi riska kapitāla fondi, kuru akcijas īpašnieki vēlāk izpērk. Samērā interesants stāsts, varat pastāstīt sīkāk?

Šis darījums sākās 2006. gadā, tieši tad, kad pievienojos uzņēmumam arī es. Investīciju fondi ienāca akcionāru lokā, un tas bija nepieciešams pienesums uzņēmuma attīstībai, savukārt izstājās viņi pakāpeniski, vairāk nekā desmit gadu garumā. Iemesls ir ļoti vienkāršs - visiem šiem riska kapitāla fondiem ir investīciju termiņi, kad nauda ir jāatdod saviem akcionāriem.

Paši esat mēģinājuši biržā emitēt akcijas publiskajā piedāvājumā, tā piesaistot jaunus finanšu līdzekļus? Kādēļ, kā veicās?

Esam to mēģinājuši izdarīt vairākkārt, bet vienmēr ir sakritis tā, ka tuvojas kāda krīze vai ir kādi citi šķēršļi, kas mūs beigās atturēja no akciju publiskās emisijas. Noslēgumā uzņēmums jau bija tiktāl nobriedis un spēcīgs, ka varēja pakāpeniski izpirkt no riska fondiem akcijas un publiskā emisija vairs nebija vajadzīga. Pēdējais mēģinājums startēt akciju publiskajā piedāvājumā bija 2011. gadā, un mēs sev atklājām, ka nespēsim savākt vajadzīgo atsaucību, tādēļ arī pārtraucām šos mēģinājumus līdzekļu piesaistei, un fondu vajadzības tika apmierinātas citādi. Kopumā arī jāteic, ka kotācija biržā jau vēl nenozīmē lielāku likviditāti. Proti, pievienojas kādi mazākuma akcionāri, bet tas negarantē situāciju, ka likviditāte tieši biržai būs gana augsta, kas savukārt garantētu aktīvu tirdzniecību. Tas savukārt ir samērā delikāts process, kas uzņēmumam, izmantojot finanšu starpniekus, būtu jāuztur kondīcijā. Tādēļ secinājums bija, ka ar akcijām publiskajā piedāvājumā viss nav tik vienkārši.

Turpinot runāt par finanšu instrumentiem attīstībai, sakiet, kādiem mērķiem uzņēmumam ir nepieciešami papildu līdzekļi?

Mums tas ir likumsakarīgi, ka, līdzko bizness aug, vajag daudz papildu naudas tieši apgrozāmajiem līdzekļiem. Mēs esam tādi naudas ēdāji. Bilance uzņēmumam ir īsa. Proti, mēs iepērkam preci no ražotāja, saņemot kādas divas nedēļas vai mēnesi rezervē, t.i., pēcapmaksu. Tad preces nāk pie mums. Divas nedēļas, mēnesi, un brīdī, kad tās saņemam, mums jau ir maksājuma termiņš pienācis. Diemžēl, bet preci nepārdod uzreiz pēc saņemšanas. Tas būtu ideālais modelis, ja pircēji sastātos pie noliktavas durvīm un visu tūdaļ nopirktu. Noliktavā prece pavada kādu laiciņu, vidēji mēnesi, līdz tiek pārdota. Ar to viss vēl nav galā, arī klients grib atlikto maksājumu. Īsāk, tas ir cikls, kurš visu laiku ir jāfinansē, un tā ir izplatītāja svarīgākā sūtība - uzturēt preču apriti un, protams, arī to visu finansēt. Proti, līdzko mēs augām, mums vajadzēja vairāk naudas. Jāteic, ka pat finanšu tirgus dalībnieki to vienmēr nav varējuši saprast. Kāpēc mums ir negatīva naudas plūsma? Visi prasa izaugsmi un pozitīvu naudas plūsmu!

Finansējuma piesaistē izmantojat banku kredītus, kredītlīnijas?

Jā, protams. Tas ir pamata finansējums. Pīķis bija tieši pirms lielās krīzes 2008. gadā. Viss lielais apjoms tika finansēts tieši caur mātes uzņēmumu, proti, no Latvijas. Tobrīd mums bija 120 miljonu dolāru kredītlīnija. Mēs līdzekļus arī izmantojām, un tad tirgus sabruka, un mēs naudu devām bankām atpakaļ. Tāds bija pīķa laiks. Šobrīd kreditējas vairāk meitas uzņēmumu dažādās valstīs, bet tāpat bankas ir noteicošais finanšu līdzekļu devējs, un arī mātes uzņēmumam ir sindikāts, kas sastāv no vairākām bankām, un mēs finansējam savu bilanci.

Grupa strādā tikai ar Latvijas bankām? Mums procentlikmes taču augstākas!

Jā, kredītlīniju gadījumā strādājam ar Latvijas bankām. Diemžēl visi mēģinājumi sadarboties šajā laukā ar ārzemju bankām beigušies ne pārāk veiksmīgi. Tur ir divi šķēršļi. Ir jāņem vērā, ka finansēties svešā valstī ir grūtāk, jo sevišķi, ja runa ir par lielu apjomu. Tas rada grūtības, ja neesi tajā valstī iekšā pilnībā. Otra lieta ir – mēs tomēr neesam tik lieli, lai priekš viņiem, piemēram, Šveicē, būtu tik ļoti interesanti. Mēs izmantojam citus instrumentus ārvalstu bankās. Ievērojot, ka mums ir lieli valūtas riski, mēs ārvalstu bankās izmantojam hedging vai riska ierobežošanas instrumentus. Esam izmantojuši arī ar ražotājiem saistītus produktus. Respektīvi, sadarbībā ar ražotāju tiek nodrošināta finansēšana konkrētā bankā. Ražotājs pasaka – ja pērkat mūsu preci, tad finansēt varat šajā bankā. Tās ir specifiskas pārdošanas programmas. Tomēr kredītlīnijas veidā nav izdevies ārvalstu bankās kaut ko panākt, lai arī esam mēģinājuši.

Trīs reizes esat piesaistījuši finansējumu, emitējot obligācijas Latvijā. Varat atklāt pieredzi ar šo instrumentu?

Katru reizi emitējot obligācijas, mums ir bijis arī taktisks apsvērums – parādīt bankām, ka banku finansējumam eksistē alternatīvas. Iespējams, šobrīd tas mainās, bet tad, kad pirmo reizi ar obligācijām piesaistījām naudu, viss finansējums bija no bankām. Banku nauda bija tik lēta! Tomēr tas dod iespēju tām diktēt spēles noteikumus. Parādīt šo obligāciju sviru bija nozīmīgi. Otra nozīme obligāciju emitēšanai ir ārēja. Proti, ir iespēja parādīt, ka esi pietiekami caurspīdīgs uzņēmums, ar atbilstošu korporatīvo pārvaldību. Tā ir gluži kā zīmola vērtības celšana, galvenokārt finanšu sfērā. Proti, kotēšana biržā vairo uzticību uzņēmumam kopumā. Treškārt, protams, ka arī pašai piesaistītajai naudai arī ir nozīme. Tā ir vajadzīga. Saprotams, ka process disciplinē uzņēmumu. Mums gan tas nebija grūti, jo iepriekš bijām gatavojušies publiskam akciju laidienam (IPO). To gan neuzsākām, bet obligāciju emisijas brīdī visi mājasdarbi jau bija paveikti, turklāt izpratne par visu bija diezgan laba.

Ja nemaldos, tad pirmā grupas obligāciju emisija bija vēl pirms 2008. gada krīzes. Tad kopumā tirgus nebija diez ko aktīvs! Bijāt vieni no pirmajiem?

Jā, esam tādi kā celmlauži obligāciju tirgū. Tas bija 2007. gads! Mēs, starp citu, bijām vienīgais parādu vērtspapīru uzņēmums, kurš nedefoltēja 2008. gada krīzē. Apkārt bija ļoti daudz nervozu partneru, arī interesants spiediens no bankām – defoltēt uz vērtspapīriem, jo tie bija mazāk nodrošināti. Tas mums bija diezgan delikāts finanšu dancis krīzes laikā, bet noslēdzām to ar godu.

Arī pandēmijas laikā IT un elektronikas tirgotāji veiksmīgi pastāvēja. Kā veicās jums?

Protams, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tirgotājs nopelna vairāk. Tas bija īslaicīgs zelta mirklis elektronikas un IT produktu pārdošanā, arī visā IT nozarē. Te bija vairāki faktori – loģistikas ķēžu pārrāvumi, kas ierobežoja piegādes iespējas, augošs pieprasījums attālinātā darba dēļ. Tas arī noteica situāciju, kad atsevišķi tirgus segmenti vienkārši uzsprāga, kas savukārt veidoja šo disbalansu starp pieprasījumu un piedāvājumu. Šī ir jebkura izplatīšanas komersanta lielā iespēja nopelnīt, un arī mēs, gluži kā visa nozare, izmantojām šo iespēju.

Laime ir mainīga, un uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā situācija kardināli mainās. Jums liela daļa tirgus bija Krievijā? Kā uzņēmums to pārdzīvoja?

Pēdējais gads mums ir tāda kā spēle aizsardzībā. Par attīstību nav bijis laika domāt. Šobrīd tas mainās! Par Krieviju diezgan ātri pēc pērnā gada 24. februāra kļuva skaidrs, ka no Krievijas tirgus mums ir jāatvadās, jo tur nav iespējams darboties gan tīri ētisku apsvērumu dēļ, gan arī tādēļ, ka lielākā daļa preces ir sankcionēta. Salīdzinoši ātri biznesu Krievijā pārdevām vienam no akcionāriem, kurš tad arī ar to visu cīnās. Savukārt grupai ir svarīgi savākt atlikušās bilances un kapitālu, kas tur ir palicis. Pieņemu, ka šis process aizņems vēl labu laiku. Arī tehniski sadalīt uzņēmumu prasa laiku un pūles. Protams, ka izskatāmies šobrīd kā mazāk efektīvs uzņēmums, jo esam pazaudējuši pusi no apgrozījuma. Tas arī nesa izmaiņas grupas centrālā biroja darbā Latvijā, bija kādam jāaiziet no darba, nācās savilkt jostu.

Gads ir pagājis, pat vairāk...

Gads ir pagājis, un esam jaunā situācijā! Nostabilizējušies un varam gudrot, kā turpināt izaugsmi. Krīzi uztveram kā iespēju!

Kādas ir attīstības ieceres?

Lūkosim pēc iegādēm, lai gan tas neizslēdz iespēju tieši atņemt tirgus daļas konkuretiem. Jāteic, ka šajā postpandēmijas laikā visa IT nozare, ieskaitot preču pārdošanu, ir tādā kā rožainā noskaņojumā, un vērtējumu gaidas ir mazliet sakāpinātas. Proti, pagaidām vēl nav darījumu, kas varētu būt abām pusēm izdevīgi. Tajā pašā laikā industrija konsolidējas, un šis process ir nepārtraukts, tādēļ ir skaidrs, ka iespējas būs. Tostarp ražotāji konsolidē izplatītāju skaitu. Jāpiebilst arī, ka līdz ar aiziešanu no Krievijas mums atbrīvojas gan finanšu resursi, gan ir cilvēku kapacitātes pārpalikums, kas dod iespējas rīkoties.

Vai šobrīd, mainoties bāzes procentu likmēm un visam kļūstot dārgākam, ir kādas izmaiņas finansēšanas rīkos? Kuram rīkam šobrīd dotu priekšroku?

Atbildot praktiski un tieši par mūsu uzņēmumu, tad obligāciju pašreizējais laidiens mums ir līdz 2026. gadam, un šo sadaļu negrasāmies papildināt. Savukārt, ja runājam vispārīgi, tad visi finanšu instrumenti ir kļuvuši dārgāki, turklāt proporcionāli līdzīgā apjomā, tādēļ pašreizējo aizņemšanās politiku nevienam uzņēmumam nav pamata mainīt pēc būtības, tikai jāņem vērā kredītu apkalpošanas izmaksas. Tas, kas ir skaidrs - Latvijas nelielais parādu vērtspapīru tirgus ir spējīgs kaut ko akumulēt. Man ir prieks, ka parādu vērtspapīru tirgus kopumā Latvijā ir audzis, un pieļauju, ka turpinās augt.

Nauda ir, kādi ir izaicinājumi?

Jā, nauda tirgū ir, bet tā ir dārgāka! Tas, uz ko uzņēmumiem būtu vairāk jāfokusējas – kā līdzekļi tiek izmantoti! Mums kā vairumtirgotājam preču aprite un klientu maksāšanas disciplīna ir ārkārtīgi būtiskas lietas, un šobrīd tās ir jāsabalansē. Tas ir mūsu izaicinājums!

Kas, jūsuprāt, ir Latvijas obligāciju tirgus izaugsmes pamatā?

Cilvēku labklājība, turība! Tikai tad, ja uzkrājas kādi liekie līdzekļi, cilvēki var ieguldīt, un labi, ka šāda iespēja cilvēkiem tiek piedāvāta!

VIEDOKLIS

Obligāciju tirgus celmlauža piemērs

Edmunds Antufjevs, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītājs:

ELKO Grupa ir veiksmīgi izmantojusi kapitāla tirgus sniegto finansējumu obligāciju formā jau 3 reizes – pirmo reizi 2007. gadā, tad 2015. gadā un 2021. gadā. Tas, ka uzņēmums iemantojis labu reputāciju un uzticību no Baltijas investoriem, lielā mērā izriet ne tikai no stabiliem finanšu rādītājiem, bet arī no tā, kā uzņēmums veido ilgtermiņa attiecības ar investoriem.

Pieredze rāda, ka investori par svarīgu faktoru nākotnes investīcijām vērtē emitenta komunikāciju. Nedrīkst arī aizmirst, ka investoriem vienmēr ir iespēja pārdot uzņēmuma vērtspapīrus, kas var radīt negatīvu spiedienu uz vērtspapīru cenu un citu investoru apmierinātību.

Piedāvāju pāris ieteikumus, kas palīdzēs uzturēt kvalitatīvas attiecības ar investoriem un pilnvērtīgi izmantot kapitāla tirgus iespējas ne vienu reizi vien:

Regulāru finanšu pārskatu publicēšana pārskatāmā veidā

Visbiežāk uzņēmumi publicē ceturkšņa operatīvos pārskatus un auditēto gada pārskatu. Šis ir pats svarīgākais dokuments, ko gan esošie, gan jauni investori lasīs, tāpēc atskaitei jābūt pārskatāmai. Slikts tonis ir publicēt pārskatu skanētā veidā, ko nevar nolasīt, un meklēt vajadzīgo informāciju. Ideālais scenārijs ir papildināt finanšu pārskatu ar atjaunotu prezentāciju par uzņēmumu, kas ataino finanšu datus vizuāli pievilcīgā veidā, kā arī sniedz ieskaitu ne-finanšu rezultātos.

Vadības komentārs pie finanšu pārskata

Finanšu rezultātus bieži vien var interpretēt dažādi, tāpēc vadības komentārs, publicējot pārskatus, sniedz iespēju izskaidrot datus un pavērst tos pozitīvā formā, ja tas ir nepieciešams.

Ziņošana par papildu informāciju

Biržas noteikumi atrunā, kāda informācija uzņēmumiem ir jāpublicē – obligātās prasības ir informēt par izmaiņām valdē, padomē, izmaiņas akcionāru struktūrā u.c. Tā ir minimālā programma, kas visiem biržas uzņēmumiem ir jāpublicē. Tomēr investori novērtē, ja uzņēmums dalās arī ar informāciju, kas nav obligātā prasība – piemēram, jauna produkta palaišana, ieeja jaunā tirgū utt. Uzņēmumam tas ir arī papildus PR kanāls, caur kuru izplatīt korporatīvas ziņas.

Korporatīvo ziņu publicēšanas stils

Ja uzņēmumam ir izmaiņas valdes sastāvā, tad var sausi paziņot par iecelto jauno valdes locekli. Labs tonis ir papildināt šīs ziņas ar vecā valdes locekļa aiziešanas iemesliem, jaunā valdes locekļa pieredzi, komentāru no uzņēmuma vadības. Pēc līdzīga principa ir vērts apaudzēt arī obligātās ziņas par finanšu rezultātiem u.c. paziņojumiem.

Investoru zvanu organizēšana

Ne visiem investoriem ir iespēja satikties ar uzņēmuma vadību un uzdot sev interesējošus jautājumus, tāpēc regulārs investoru zvans aptver visu investoru loku, turklāt tas rosina interesi arī jaunu investoru starpā. Zvana laikā visbiežāk uzņēmuma vadība prezentē pēdējos finanšu rādītājus, izstāsta jaunumus uzņēmumā, kā arī atbild uz jautājumiem no investoru puses. Lai arī sagatavošanās investoru zvanam uzņēmuma vadībai prasa laiku, tomēr tas ir efektīvāk nekā individuāli komunicēt ar katru no aktīvajiem investoriem.

Skaidri norādīta kontaktpersona ar investoriem

Obligāciju emitentiem visbiežāk tas ir uzņēmuma finanšu direktors, akciju emitentiem visbiežāk tas ir investoru attiecību vadītājs. Lai arī kāds būtu šī cilvēka amats, investoriem jābūt norādītai kontaktinformācijai ar e-pastu un telefonu, caur ko var sazināties jautājumu gadījumā.

Darbs ar investoriem prasa laiku un resursu, bet, mērķtiecīgi pie tā strādājot, uzņēmums iegūs ilgtermiņa partnerus, kas atbalstīs uzņēmuma izaugsmes plānus arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv,12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" un "Magnetiq Bank" netiks apvienotas un arī nākotnē turpinās darboties atsevišķi, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Tie ir ļoti dažādi biznesi. "Signet Bank" bizness ir korporatīvais un investīciju segments. Esam izveidojuši efektīvu komandu un labi strukturētu sistēmu, kas šajā segmentā ļoti veiksmīgi darbojas. Savukārt "Magnetiq Bank" nākamgad plāno ieviest jaunus produktus, kas palīdzēs stiprināt bankas pozīcijas. "Magnetiq" mērķa klienti ir "FinTech" uzņēmumi, kas apkalpo mazos un vidējos uzņēmumus," sacīja Idelsons.

Viņš sacīja, ka banku biznesa modelis, kas paredz pakalpojumu sniegšanu "FinTech" uzņēmumiem pasaulē attīstās ļoti veiksmīgi, un vairākās lielajās Eiropas bankās jau ir departamenti, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Latvijā šādas specializētas bankas nav un "Magnetiq Bank" tieši tur redz attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv,11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA,05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Signet Bank piešķir 2,5 miljonus eiro D8 Corporation jaunu finanšu tehnoloģiju produktu izstrādei

Db.lv,01.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank ar Attīstības finanšu institūcijas Altum garantiju no Eiropas fondu līdzekļiem piešķīrusi 2,5 milj. eiro finansējumu inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmumam D8 Corporation.

Finansējums tiks izmantots gan jaunu produktu attīstībai, gan esošo finanšu saistību refinansēšanai. D8 Corporation jau tagad ir veiksmīgi ieviesis savus risinājumus vairāk nekā 32 valstīs, un šis finansējums ļaus uzņēmumam stiprināt savu pozīciju kā vienam no vadošajiem spēlētājiem globālajā finanšu tehnoloģiju tirgū.

D8 Corporation izstrādā tehnoloģiski progresīvas un drošas finanšu tehnoloģijas un IT risinājumus, kas galvenokārt paredzētas bankām un finanšu institūcijām. Uzņēmums piedāvā tradicionālās banku sistēmas maksājumu karšu un kontu apstrādei, risinājumus maksājumu sistēmām, "digitālo maciņu", kā arī tehnoloģijas krāpniecisko darbību un naudas atmazgāšanas novēršanai. 90% no visiem pasūtījumiem veido eksporta tirgi. Uzņēmums šobrīd aktīvi paplašina savas aktivitātes Centrālāzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju bankas Signet Bank AS esošajam valdes sastāvam pievienojas bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu.

I. Done būs atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu un Signet Bank grupas zīmola attīstību, turpinot stiprināt bankas pozīcijas korporatīvo klientu finansēšanas un apkalpošanas jomā.

I. Done ir augsti kvalificēta finanšu nozares eksperte ar 30 gadu pieredzi finanšu un banku sektorā. No 2013. līdz 2024. gada septembrim bijusi Signet Bank AS vecākā viceprezidente un klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja. Tāpat bijusi arī valdes locekle bankas meitas uzņēmumā Signet Asset Management IPA no 2015. līdz 2023. gadam un no 2024. gada janvāra līdz šī gada septembrim valdes priekšsēdētāja Signet Pensiju Pārvalde IPAS. Līdz tam Ineta pieredzi guvusi vairākās vietējās bankās, ieņemot vadītājas pozīcijas klientu apkalpošanas un privātbaņķieru nodaļās. Ieguvusi augstāko profesionālo kvalifikāciju kā ekonomiste, ar specializāciju banku nozarē, maģistra grādu vadībzinātnē un sociālajās zinātnē Latvijas Universitātē. Papildus iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Jānis Goldbergs,06.11.2024

Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja: Valdība ir apņēmusies tirgus kapitalizāciju pacelt līdz 9% no IKP. To paziņoja ziemā. Valsts tiešām sāka raudzīties savu uzņēmumu virzienā ar lielu apņēmību.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs,01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru