Ekonomika

Biznesa pakalpojumu nozarē strauji kāpj procesu automatizācijas tempi

Db.lv, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Viens no šādiem piemēriem ir DNB Bank ASA klientu servisa centrs, kas pēdējo gadu laikā izveidojis atsevišķu procesu automatizācija un robotizācijas komandu, tādā veidā ieviešot ikdienas darbā 48 robotus, kuru paveiktais darbs ir pielīdzināms 53 pilna laika darbinieku noslodzei. DNB Bank ASA klientu servisa centrs nav vienīgais šāds pozitīvās prakses piemērs nozarē.

“Jau otro gadu MSC Shared Service Center Riga funkcionē globālais MSC RPA Center of Excelence. Šajā laika posmā mūsu speciālisti Rīgā ir palīdzējuši gan automatizēt vairākus procesus MSC birojiem visā pasaulē, gan iepazīstināt citus MSC uzņēmumu grupas darbiniekus ar dažādiem automatizācijas rīkiem (piemēram, Power Automate), lai tie varētu patstāvīgi automatizēt savu ikdienas darbu. Šogad uzsākām vairākus projektus, lai savienotu automatizāciju ar mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumiem, kas nākotnē palīdzēs ne tikai tikt vaļā no rutīnas un manuāla rakstura darba, bet arī ļaus biznesam pieņemt veiksmīgus lēmumus,” tā situāciju komentē MSC Shared Service Center Riga vadītājs Rodions Širjajevs.

Pēc asociācijas veiktās aptaujas datiem, 2021. gadā puse no uzņēmumiem nepieciešamību arvien vairāk izmantot automatizācijas un robotizācijas risinājumus sasaista ar iespējām būtiski samazināt izmaksas. Trešdaļa aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka tas ievērojami paātrina procesa izpildes ātrumu, savukārt ceturtdaļa aptaujāto uzņēmumu vērtē, ka šādu tehnoloģiju ieviešana procesu izpildē ievērojami palīdz uzlabot izpildītā darba kvalitāti.

“Sabiedrībā joprojām valda stereotips, ka tehnoloģijas aizstās cilvēku darbu, tomēr SBPC nozarē šī šķietamā likumsakarība darbojas pretējā virzienā. Procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumi sniedz iespēju iesaistīt tehnoloģijas, programmēšanas algoritmus, lai izpildītu zemas pievienotās vērības, vienveidīgas, atkārtotas darbības. Tā vietā, lai nodotos darbinieku atlaišanai, lielākā daļa nozares uzņēmumu iegulda darbinieku apmācībās un uztic tiem daudz sarežģītākas pakāpes uzdevumu izpildi, kas veicina arī darbinieku kopējo apmierinātības līmeni, jo ikdienas darbs ir daudz interesantāks, atbildīgāks un nereti arī labāk apmaksāts. Vērts atzīmēt, ka pandēmijas radītie apstākļi, kas strauji kāpinājuši automatizācijas un robotikas risinājumu ieviešanu SBPC, ļāvuši arī uzņēmumiem pārņemt izpildei augstākas pievienotās vērtības funkcijas, kas paver jaunas iespējas šīm ārvalstu struktūrvienībām Latvijā sekmēt to lomu, nozīmi un ietekmi globālā organizācijā. Tā ir iespēja kļūt par ekselences centriem, no kuriem tiek sniegtas konsultācijas, lai pieņemtu augstākā līmeņa stratēģiskos lēmumus par globāla uzņēmuma darbību ikdienā,” atzīst Monta Geidāne, ABSL Latvia izpilddirektore.

ABSL Latvia ir starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā, apvienojot ārvalstu kapitāla un globāla mēroga uzņēmumus, kas atvēruši savas struktūrvienības Latvijā – dalīto pakalpojumu centrus, biznesa procesu vai IT ārpakalpojumu sniedzējus. Tie ir uzņēmumi, kas pamatā nodrošina biznesa atbalsta pakalpojumus grupas uzņēmumiem vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem ārvalstīs, izmantojot Latvijas darbaspēka resursus.

Asociācija tika dibināta 2019. gada sakumā un tās biedri ir tādas organizācijas kā Circle K Business Centre, DNB BANK ASA klientu servisa centrs, Cabot Latvia, SEB Global Services, Cognizant (GB) Limited filiāle Latvijā, TietoEVRY, MSC Shared Service Center Riga, Solvay Business Services, Accenture Latvijas filiāle, Intrum Global Technologies, Containerships, If P&C Insurance, Airo Catering Services, Atea Global Services, allnex Latvia, stratēģiskie partneri Deloitte Latvia, Colliers Latvia un ERDA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pāršķirot jaunu lappusi tirdzniecības centru attīstībā

Jevgenija Kiseļova, Colliers Tirdzniecības platību aģentūras vadītāja, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji mainās tirdzniecības objektu funkcijas, turklāt tā, kā to iepriekš bija grūti prognozēt. Ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem ir jādomā nestandarta veidā, meklējot risinājumus neaizpildītām platībām, neatmetot ar roku jau pie pirmās neveiksmes.

Pārmaiņas iezīmējās jau iepriekš, šķita loģiski, ka daļa no tirdzniecības centru (TC) telpām turpmāk kalpos citiem nolūkiem, ka tajos būs sporta, medicīnas centri, vairāk atpūtas un izklaides iespēju. Covid-19 pandēmijas rezultātā pakalpojumu klāsts vēl paplašinājās un dažādojās, piemēram, TC “Galleria Riga” tiek veidots kopstrādes birojs “Workland”, bet TC “Galerijā Centrs” šogad atklāta garšu un notikumu telpa “Burzma”.

Kad standarta risinājumi nedarbojas

Šādu funkciju maiņu varējām paredzēt. Taču biežāk nākas domāt ārpus rāmjiem, standarta pieeja, kā turpmāk, pēc Covid-19, varētu attīstīties iepirkšanās centri, vienā mirklī var sabrukt. Tā, piemēram, notika, kad TC “Sāga” nolēma pamest viens no lielajiem nomniekiem – dārza centrs “Hortes”. Tas aizņēma gandrīz 5000 kvadrātmetru lielas telpas, turklāt izmantoja ēku, kas būtībā bija liela siltumnīca. Sākumā līdz galam Colliers komanda nespēja noticēt šim “Hortes” lēmumam, pieļāvām, ka šāda paziņojuma mērķis, iespējams, ir iegūt labākus nosacījumus. Taču, saskaroties ar realitāti, ka uzņēmums patiešām pamet Latvijas tirgu, nācās strauji domāt jaunu risinājumu, stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zaļais kurss kā biznesa iespēja – Igaunijas piemērs

Kadi Pārnita (Kadi Pärnits), “Mainor” valdes priekšsēdētāja, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka tuvošanās zaļajam kursam ir arī biznesa iespēja, piemēram, Igaunijā to veiksmīgi izmanto bezpilota automašīnu izstrādātāji, kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji, aprites ekonomikas veicinātāji u.tml. Arvien lielāku popularitāti gūst jauuzņēmumi, kas izstrādā videi draudzīgus finanšu instrumentus, ar kuru palīdzību samazināt oglekļa dioksīda emisijas vidē un nodrošināt oglekļa kredītu tirdzniecību.

Drīzumā vides, sociālie un pārvaldības ziņojumi jeb ESG (environmental, social and governance) kļūs obligāti visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieki un kuri tiek kotēti biržā. Pārejas posms noteikts līdz 2026. gadam. Tas nozīmē, ka aizvien lielākam skaitam uzņēmumu būs nepieciešamais “zaļais pavērsiens”, lai saņemtu finansējumu no bankām vai saglabātu tirgus daļu un reputāciju. Lai gan šobrīd daudzi to uzskata par papildus priekšrocību, patiesībā videi draudzīgi biroji, oglekļa pēdas nospieduma samazināšana, aprites ekonomikas veicināšana, viedo biznesa centru veidošana un līdzīgas aktivitātes ir jaunais normālais, kas sniedz ieguvumu gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, kas apkaimes iedzīvotājiem un pilsētām kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno SEB Global Services biznesa pakalpojumu centru vadītāju Rīgā un Viļņā kļūs Rasa Lapinskaite, kura darbu jaunajā amatā uzsāks 3. oktobrī.

R.Lapinskaite SEB strādā kopš 2014. gada un pašlaik viņa vada Biznesa attīstības komandu SEB Grupas un Biznesa pakalpojumu divīzijas Datu un finanšu ziņojumu departamentā. Pirms pievienošanās SEB Rasa ieguvusi pieredzi vadošos amatos tādās kompānijās kā Circle K un Eli Lilly.

Viņa ir ieguvusi maģistra grādu IT biznesa vadībā Viļņas Universitātē, kā arī MBA grādu Baltijas Vadības institūtā (Baltic Management Institute). R.Lapinskaitei ir arī Lean Six Sigma Black Belt līmeņa kvalifikācija, kas apliecina viņas prasmes biznesa procesu pilnveidošanā un pārmaiņu vadībā.

Pēc ilgstošas un veiksmīgas karjeras SEB līdzšinējā SEB Global Services vadītāja Rūta Jasiulioniene pieņēmusi lēmumu uzņemties jaunus izaicinājumus ārpus bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā digitalizācija, kā arī pandēmijas ietekme veicinājusi datu centru pakalpojumu izaugsmi. Datu centrs ir viens no tiem IT risinājumiem, kas ļauj paaugstināt biznesa procesu efektivitāti un drošību, kā arī būtiski samazināt tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šīs tendences ietekmē gan Latvijā gan pasaulē pieaugošā datu centru slodze, kas saistītas ar datu centru darbību un patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Kas sagaida šo nozari turpmāk, stāsta “Tet” Datu centra biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Sistēmas noturības attīstīšana

Prasības nodrošināt nepārtrauktu infrastruktūras darbību katru gadu pieaug. Sistēmu lēndarbība un dīkstāve var būtiski ietekmēt uzņēmuma veiktspēju un pakalpojumu līmeni, tādējādi samazinot ieņēmumus. Jaunu standartu piemērošana, lai panāktu pilnīgu noturību un darbības nepārtrauktību, agri vai vēlu kļūs par nozares normu.

Perifērijas risinājumu izstrāde

Datu apjoma pieaugumu veicina arī ar tīklu savienoto ierīču pieaugums. Sagaidāms, ka to apstrāde notiks nevis centrālajos datu centros, bet gan perifērijā, tas ir, vietējos datu centros. Tas novedīs pie dažāda veida datu centru izvietošanas un jaunu datu centru veidu rašanās tīkla savienojamības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu fonds "Baltic Horizon Fund" ir izvēlējies "CBRE Baltics" kā galveno aktīvu pārvaldīšanas un grāmatvedības pakalpojumu partneri.

"CBRE Baltics" sniegs fondam Lietuvā, Latvijā un Igaunijā komerciāla nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, nomas, grāmatvedības, uzturēšanas un mārketinga pakalpojumus. "CBRE Baltics" ir daļa no starptautiskā nekustamo īpašumu un ieguldījumu uzņēmuma "CBRE" filiāļu tīkla.

"Baltic Horizon Fund" pārvaldīto aktīvu portfeli veido 15 komerciāli nekustamie īpašumi Baltijas valstu galvaspilsētās ar kopējo iznomājamo platību 153 tūkstoši kvadrātmetru. Fondam pieder tādi tirdzniecības centri kā "Europa", "Galerija Centrs" un "Postimaja", kā arī tirdzniecības centrs un biroju komplekss "Domus Pro", biznesa centri "Duetto", "North Star" un citi. Fonda aktīvu portfeļa kopējā vērtība pārsniedz 355 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai privātpersonām un biznesa klientiem Latvijā vienuviet nodrošinātu tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu, uzsākta divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošana.

Tā tiks pabeigta šī gada vasarā, un, noslēdzoties apvienošanās procesam, visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpinās sniegt IKT uzņēmums “Bite Latvija”. “Baltcom” klientiem šobrīd nekas nav jādara – ne cenas, ne pakalpojumu klāsts nemainās.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūs par vienīgo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā būs ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

“Abu uzņēmumu apvienošana ir solis tuvāk mūsu ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt “Bite” pozīcijas elektronisko sakaru pakalpojumu un IKT tirgū, klientiem piedāvājot maksimāli plašāko pakalpojumu portfeli. Pēc apvienošanās pabeigšanas galvenie ieguvēji būs mūsu esošie un topošie klienti, kuri vienuviet varēs iegādāties gan interneta pakalpojumus mājām un birojam, izmantojot optisko vai 5G tīklu, tirgū iecienīto “Go3” televīziju, balss pakalpojumus, dažādus IoT un IKT risinājumus biznesam, gan plašu ierīču klāstu “Bite” salonos, interneta veikalā un zvanu centrā,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā nekustamā īpašuma (NĪ) tirgū bija rekordaugsta aktivitāte – komerciālā NĪ investīciju darījumu apjoms, salīdzinot ar 2020. gadu, ir palielinājies divkārt, sasniedzot 1,5 miljardus eiro.

Vērtīgākie darījumi tika noslēgti Latvijā, ziņo starptautiskā NĪ konsultāciju sabiedrība “Newsec”.

Pagājušajā gadā Latvijā noslēgti darījumi par 610 milj. eiro, Igaunijā par 447 milj. eiro, bet Lietuvā – 444 milj. eiro.

Rekordaugstos rezultātus noteica kapitāla pieejamība, vispārējās tendences pasaulē un pozitīvais noskaņojums tirgū. Investori aktīvi meklē objektus, tomēr sasniegt vēl labākus rezultātus NĪ investīciju darījumu tirgū traucēja piedāvājuma trūkums.

Pēc “Newsec” kapitāla tirgus pakalpojumu grupas vadītājas Baltijas valstīs Neringas Rastenītes-Jančūnienes teiktā, 1,5 miljardu eiro darījumu apjoms Baltijas reģionam ir rekordaugsts. Lai saglabātu ārvalstu investoru interesi, šo kārti nedrīkstētu nolaist zemāk arī 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka Latvijā ir parakstījusi līgumu ar nekustamo īpašumu attīstītāju Linstow Baltic par biroja ēkas celtniecību un nomu Rīgas centrā – Ernesta Birznieka-Upīša ielā 2.

Jau ir uzsākti sagatavošanās darbi. Uz jauno biroju plānots pārcelties 2025. gada sākumā.

Darījuma summa netiek izpausta.

Linstow Baltic iegādājas zemi Rīgā biroju ēkas celtniecībai 

Linstow Baltic grupas uzņēmums iegādājies apbūves gabalus Rīgas centrā starp Elizabetes, Birznieka-Upīša,...

Pašlaik "SEB bankas" Latvijā galvenais birojs atrodas Valdlaučos, Meistaru ielā.

Topošajā modernajā biroju kompleksā tiks integrētas pilsētas vēsturiskā mantojuma ēkas un tas apvienos augstākos kvalitātes standartus un izcilus ilgtspējības risinājumus, radot mūsdienīgu darba vidi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Videi draudzīgais objekts atradīsies ļoti ērtā vietā, kur tiešā tuvumā atrodas tirdzniecības centri, viesnīcas, dažādas izklaides iespējas un citi ikdienas pakalpojumi, kā arī visa veida sabiedriskais transports. Sākotnēji paredzēts, ka biroju ēkai būs 6-8 stāvi, kopējā platība ap 12 000 m2.

Šobrīd noslēgusies jaunā biroju kompleksa metu konkursa pieteikumu iesniegšana. Tā mērķis ir iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski pārdomātu ilgtspējīga biroju ēku kompleksa jaunbūves metu. Iecerei jāietver arhitektoniskie risinājumi un teritorijas kopējais ģenerālplāns biroju ēku kompleksa izveidei trijos savstarpēji saistītos zemesgabalos Rīgā.

"Ērta sasniedzamība un sadarbību veicinoša vide “Jau ilgāku laiku bijām meklējuši iespējas pārcelt bankas galvenā biroja darbību uz jaunām telpām, kas atbilstu mūsu biznesa un ilgtspējas prasībām,” stāsta SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

“Pieaicinot nekustamā īpašuma tirgus ekspertus no Colliers International, rūpīgi izvērtējām jau šobrīd pieejamos biroja centrus un projektus, kas vēl tiks būvēti. Rezultātā esam atraduši risinājumu, kas atbilst mūsu prasībām. Jaunās telpas atradīsies pašā Rīgas biznesa centrā, kur ir ļoti laba un ērta piekļūšana visiem galvenajiem satiksmes mezgliem. Turklāt Rail Baltica klātesamība nodrošinās, ka SEB bankas jaunais birojs būs viegli sasniedzams gan mūsu Latvijas darbiniekiem un klientiem, gan kolēģiem un klientiem no Tallinas un Viļņas, kā arī citām Eiropas valstīm. Un viennozīmīgi arī ilgtspējas kontekstā šī vieta mums nozīmīgi ļaus samazināt savu tiešo ietekmi uz vidi”.

SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jaunām telpām 

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma...

“Linstow Baltic un SEB Latvia vienošanās par sadarbību ir lielisks apliecinājums Linstow stratēģiskajai vīzijai par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtni kā vienu no Latvijas transporta infrastruktūras stratēģiskajiem mezgliem un biznesa attīstības centriem. SEB galvenā biroja atrašanās šajā apkaimē vēl vairāk nostiprinās šīs vietas stratēģisko nozīmi un pavērs ceļu vēl plašākai biroju ēku segmenta, kā arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu funkciju attīstībai šajā apkārtnē. Šī sadarbība spilgti iezīmē arī ilgtspējas nozīmi abu uzņēmumu ilgtermiņa attīstībā, ” stāsta Frode Gronvolds, Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs.

“Šis darījums ir patiesi nozīmīgs Rīgas nekustamā īpašuma un mūsdienīgām prasībām atbilstošu biroju tirgū. Esam gandarīti, ka iesaistītās puses ir atradušas vislabāko risinājumu. Biroja ēkas projekts tiks izstrādāts, respektējot šīs vietas vēsturisko gaisotni un integrējot jaunajā ēkas struktūrā mūsdienīgām būvniecības prasībām un jaunākajām tehnoloģijām atbilstošus risinājumus, apliecinot aprites ekonomikas labo praksi ”, piebilst Ēriks Bergmans, Colliers partneris un aģentūras vadītājs.

Šajā darījumā SEB grupu Latvijā konsultēja advokātu birojs Cobalt. Nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldniekam Baltijas valstīs Linstow Baltic sarunās atbalstu sniedza advokātu birojs Sorainen.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna tendence Baltijā ir stock office – telpas, kas apvieno trīs dažādas funkcijas – biroju, noliktavu un showroom jeb preču ekspozīcijas zāli. Sekojot ekonomikas attīstības dinamikai, Rīgas modernākajā biznesa rajonā Skanstē, Duntes ielā tādas piedāvā “Urban Stock”.

“Urban Stock” ir daudzfunkcionālas telpas uzņēmējiem, kurās apvienoti biroja, klientu apkalpošanas centru, ekspozīcijas zāļu un noliktavu telpu risinājumi. Apvienojot visas biznesa vienības zem viena jumta, var būtiski uzlabot uzņēmumu ikdienas darbību.

Mainoties tirdzniecības un iepirkšanās paradumiem, daudzi uzņēmumi vairs neredz standarta veikala telpas tirdzniecības centrā kā optimālu risinājumu savai darbībai. Tāpēc jauniem uzņēmumiem ir nepieciešamas telpas veikalam vai izstādes/ekspozīcijas zālei, noliktavai un birojam vienuviet.

Prestiža lokācija

Lielākā daļa stock office telpu parasti atrodas ārpus pilsētas centra, bet “Urban Stock” būtiska priekšrocība ir atrašanās vieta – teju pats Rīgas centrs, netālu no Vecrīgas, bet vienlaikus bez pilsētas centram raksturīgajām problēmām tuvu piebraukt un novietot auto. Vecrīga, galvenie satiksmes mezgli un valsts galvenie autoceļi sasniedzami 15-30 minūšu laikā. “Urban Stock” telpām var ērti piekļūt kā lielās piegādes automašīnas, tā privātais transports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai poligoni nākotnē tiešām nodarbosies ar atkritumu pārstrādi?

Jānis Aizbalts, SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanā Latvijā turpmāk paredzēta virkne pārmaiņu. Viena no tām ir administratīvā un praktiskā atkritumu apsaimniekošanas reģionu centralizācija - tuvākajā laikā no pašreizējiem desmit centriem apvienošanas kārtībā plāno atstāt piecus.

Tas ir atbalstāmi un piemēroti Latvijas apjomiem, jo mazi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri nekad nebūs pie mums ekonomiski izdevīgi. Tomēr plānotās izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā rada būtiskus riskus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un atkritumu apstrādes un pārstrādes darbību īstenošanu.

Paredzēts, ka jau drīzumā poligonu pārziņā līdz ar līdzšinējiem atkritumiem varētu nonākt arī viss iepakojums un jebkuri citi šķirotie materiāli, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas un ko pašreiz lielākoties apsaimnieko privātā sektora dalībnieki. Tomēr līdz šim Konkurences padome šajā nozarē skaidri un gaiši noteikusi, ka konkurences samazināšanās nav pieļaujama, kas nozīmē – valsts un pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā ir dot vadlīnijas, ievērot vides un zaļā kursa apņemšanās Eiropas Savienības ietvaros, pārraudzīt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti iedzīvotājiem un koordinēt tos, kas veic atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums – daudzsološa perspektīva uzņēmējdarbības attīstībai

Irita Aleksejenkova, SIA "Zvērinātu advokātu birojs BDO Law" vecākā biznesa juriste, 04.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu inovāciju ienākšana tirgū ir būtisks nosacījums ekonomikas attīstībai, kā arī sabiedrības labklājības pieaugumam. Pandēmijas izraisīto ekonomisko aktivitāšu samazināšanās rezultātā, uzņēmēji meklē jaunus risinājumus uzņēmējdarbības veicināšanai.

Lai Latvijā arī turpmāk sekmīgi attīstītu uzņēmējdarbību, it īpaši mazie un vidēja izmēra uzņēmumi, nepieciešama papildus finansējuma piesaiste. Klasiskais finansējums ar kreditēšanas instrumentiem no kredītiestādēm zaudē savu aktualitāti un nav uzņēmējiem draudzīgs – sarežģīts un laikietilpīgu process, kura laikā bankas ilgi vērtē visus iespējamos riskus saistībā ar aizdevuma izsniegšanu, aizsargājot sevi no nevēlamiem tirgus un finanšu riskiem, kas var rasties aizdevuma dzīves cikla laikā, papildus vēl nāk klāt augstas procentu likmes. Kā rāda pasaules tendences, tad alternatīvam finansējuma – profesionālo investoru piesaiste, Crowdfunding platformas, inovāciju centri, valsts finansiālās un nefinansiālās atbalsta programmas, Regulatīvās smilškastes instrumenti, FinTech pakalpojumi u.c. – ir daudzsološa perspektīva nākotnē, tikai joprojām Latvijā tā potenciāls ir nepietiekami novērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ AS "Latvenergo" elektromobilitātes pakalpojumiem ievieš zīmolu Elektrum Drive visās Baltijas valstīs.

Sadarbībā ar jauno zīmolu iespēju veidot savu individuālo uzlādes staciju un vienlaikus gūt papildu ienākumus šobrīd izmanto jau 15 uzņēmumu ar 50 uzlādes pieslēgpunktiem.

Latvijas uzņēmēji ir saskatījuši elektromobilitātes pakalpojumos sava biznesa attīstību un jaunu peļņas iespēju, liecina Elektrum līdzšinējā pieredze, attīstot uzlādes tīklu sadarbībā ar partneriem. Lai atbalstītu uzņēmēju interesi un veicinātu uzlādes vietu pieaugumu, Elektrum Drive piedāvā uzņēmumu, kuri gatavojas ieviest elektromobilitātes risinājumus, vajadzībām pielāgotus risinājumus.

Uzņēmēji var saņemt ienākumus no visām veiktajām uzlādēm, izbūvējot uzlādes un nomājot Elektrum Drive pakalpojumu vai arī investīcijas uzlādes vietas izbūvē veic Elektrum Drive, daloties ar uzlādes gūtajiem ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē ir vērojamas pozitīvas tendences, kuras ietekmēs ne tikai šā gada, bet arī turpmāko gadu rādītājus, informē Ekonomikas ministrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sniegusi atbalstu 31 investīciju projektam, kopējā plānoto ieguldījumu summa Latvijas ekonomikā pārsniegs 500 miljonus eiro un tiks izveidotas vismaz 2224 jaunas darba vietas.

“Neskatoties uz smago un izaicinājumiem sarežģīto gadu, mūsu uzņēmēji ir demonstrējuši izcilu sniegumu eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Vienlaikus liels fokuss bija arī investīciju piesaiste kopā ar LIAA. Jau iepriekšējā gadā, kad investīciju apjomi Eiropā kritās, spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā. Šis gads investīciju piesaistē uzrāda vēl lielāku uzrāvienu, kur veiksmīgi nostrādāja arī valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem. Pirmajos deviņos mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir divas reizes lielāks kā iepriekšējā gadā, sasniedzot jau 500 miljonu eiro,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” ir noslēdzis nozīmīgu sadarbības līgumu ar “Apollo Group” par Tallinas izklaides centra “Coca-Cola Plaza” telpām. Jaunais ilgtermiņa darījums ir parakstīts ar Baltijā lielāko izklaides uzņēmumu “Apollo Group”, kā arī ir pagarināti vairāki sadarbības līgumi par blakus esošā tirdzniecības centra “Postimaja” telpām, tā nodrošinot “Baltic Horizon Fund” piederošā kompleksa pilnu noslogojumu.

“Mūsu lielākā sadarbības partnera kinoteātris “Apollo Cinema” radīs spēcīgu sinerģiju ar citiem “Coca-Cola Plaza” telpās mītošajiem izklaides un sabiedriskās ēdināšanas zīmoliem, integrējoties Tallinas dzīvesveida ritmā. Šī mijiedarbība līdz ar blakus esošo tirdzniecības centru “Postimaja” nodrošinās izcilu mazumtirdzniecības, pakalpojumu un izklaides klāstu, apmierinot visas klientu vajadzības. Ir sākusies šī kompleksa jaunā ēra,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

5200 m2 lielo kinoteātri “Coca-Cola Plaza”, kurā ir 11 kinozāles, šobrīd apsaimnieko “Apollo Cinema”. Gan “Apollo Group”, gan “Apollo Cinema” ir noslēguši ilgtermiņa līgumus un darbosies “Coca-Cola Plaza” vismaz desmit gadus.“|Apollo Group” plāno “Coca-Cola Plaza” telpās atklāt izklaides vietas, restorānus un grāmatnīcu. “Kā uzņēmums mēs pastāvīgi meklējam jaunas attīstības iespējas, lai saviem klientiem piedāvātu jaunu un unikālu pieredzi. “Coca-Cola Plaza” ir iespēja kļūt par unikālu vietu Tallinas centrā. Mēs ar nepacietību gaidām šo sadarbību un tai sekojošās pārmaiņas,” stāsta “Apollo Group” padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Fragments no intervijas

Kas DEAC ir šodien? Vai darba specifika ir tā pati, kas bija pirms 24 gadiem?

Kopumā, protams, uzņēmuma iespējas ir gājušas vairumā, tomēr pati uzņēmuma darbības būtība gan nav mainījusies. Tā būtība visiem datu centriem vai hostinga biznesam ir viena – tā ir centralizēta datu uzturēšana, apstrāde un IT pakalpojumu sniegšana klientiem. Datu centrs ir kā saule, ap kuru viss griežas datu pasaulē. Runājot līdzībās, datu centru ir daudz, gluži kā zvaigznes tie ir visapkārt, un stari ir kā komunikāciju līnijas, kas visus savieno.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis" Viļņā, Klaipēdā un Šauļos un "Akropole" Rīgā, iegādājusies vienu no lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā - "Alfa", informē "Akropolis Group" pārstāvji.

"Akropolis Group" parakstījis līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāla daļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa" ar kopējo platību aptuveni 154 000 kvadrātmetri.

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta Latvijas Konkurences padomes atļauja.

"Akropolis Group" izpilddirektors Manfreds Dargužis norāda, ka uzņēmums sasniedzis vadošo pozīciju starp iepirkšanās un izklaides centriem, attīstot pats savus projektus, taču tam vienmēr ir bijušas ambīcijas augt arī iegādes darījumu ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC investē desmitiem miljonus eiro jauna datu centra izbūvē Rīgā

Db.lv, 18.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadot veiksmīgāko darbības pusgadu, "Latvenergo" meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" šogad ir ievērojami – 2,5 reizes vairāk – audzējis ieņēmumus un par 73 % palielinājis klientu skaitu.

Tādējādi "Latvenergo" kopējos darbības rezultātus pozitīvi ietekmē ienākumi, kas gūti no elektroenerģijas un dabasgāzes, kā arī saules enerģētikas un elektroauto uzlādes risinājumu tirdzniecības kaimiņvalstī Lietuvā.

"Latvenergo" koncerna meitasuzņēmuma "Elektrum Lietuva" ieņēmumi 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedz gandrīz 177 miljonus eiro un ir 2,5 reizes lielāki nekā attiecīgajā 2022. gada periodā (68 miljoni eiro). Savukārt par 73 % gada laikā audzis klientu skaits, kuri izmanto uzņēmuma pakalpojumus elektroenerģijas un gāzes piegādei, saules elektrostaciju, uzlādes punktu ierīkošanai, apkures sistēmu risinājumiem, un sasniedz 166 tūkstošus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” pandēmijas laikā klientu centru attīstībā investējis 0,5 miljonus eiro, veicot gan klientu centru rekonstrukcijas, gan ieviešot jaunus – mūsdienu apstākļiem piemērotus biznesa procesus.

Klientu centri kļuva par internetā pasūtīto preču pick-up jeb izņemšanas punktiem, kā arī klientu centra speciālisti uzsāka klientus apkalpot pa tālruni.

Uzņēmumā atzīst, ka jaunie ieviestie biznesa procesi ir sevi labi pierādījuši ikdienā un noteikti tiks turpināti arī nākotnē pēc pandēmijas beigām.

“Šobrīd daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru darba ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas. Ņemot vērā šos apstākļus, mēs aktīvi investējām klientu centru attīstībā, lai tie būtu piemēroti klientiem un viņu vajadzībām,” stāsta “Tele2” mazumtirdzniecības vadītāja Jana Logina.

Komentāri

Pievienot komentāru