Eksperti

Vai poligoni nākotnē tiešām nodarbosies ar atkritumu pārstrādi?

Jānis Aizbalts, SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Atkritumu apsaimniekošanā Latvijā turpmāk paredzēta virkne pārmaiņu. Viena no tām ir administratīvā un praktiskā atkritumu apsaimniekošanas reģionu centralizācija - tuvākajā laikā no pašreizējiem desmit centriem apvienošanas kārtībā plāno atstāt piecus.

Tas ir atbalstāmi un piemēroti Latvijas apjomiem, jo mazi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri nekad nebūs pie mums ekonomiski izdevīgi. Tomēr plānotās izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā rada būtiskus riskus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un atkritumu apstrādes un pārstrādes darbību īstenošanu.

Paredzēts, ka jau drīzumā poligonu pārziņā līdz ar līdzšinējiem atkritumiem varētu nonākt arī viss iepakojums un jebkuri citi šķirotie materiāli, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas un ko pašreiz lielākoties apsaimnieko privātā sektora dalībnieki. Tomēr līdz šim Konkurences padome šajā nozarē skaidri un gaiši noteikusi, ka konkurences samazināšanās nav pieļaujama, kas nozīmē – valsts un pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā ir dot vadlīnijas, ievērot vides un zaļā kursa apņemšanās Eiropas Savienības ietvaros, pārraudzīt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti iedzīvotājiem un koordinēt tos, kas veic atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

Šobrīd plānotās izmaiņas likumdošanā veicinās gluži pretējo - konkurences samazināšanos, jo jaunizvēlētais modelis nosaka, ka visas atkritumu apstrādes darbības veiks poligoni un to apsaimniekotāji, privāto sfēru atstājot tādā kā “taksista” jeb transportētāja lomā. Mūsu ilggadējā pieredze nozarē ļauj secināt, ka iecerētais modelis ir līdz galam nepārdomāts un nestrādās. Jo galu galā atvērts tirgus un netraucēta konkurence nozīmē, ka resursiem ir jābūt brīvi pieejamiem tādiem oficiālajiem apsaimniekotājam no jebkura nozares sektora, kas tos var apsaimniekot pēc iespējas izdevīgāk un efektīvāk.

Tomēr pašreizējā atbildīgās ministrijas stratēģija paredz, ka pilnībā visu noteiks valsts un darīs pašvaldības, primāri uzticoties tikai poligonu ekspertīzei, kas līdz šim darbojusies vien pāris konkrētās jomās, pārstrādi un atkritumu apstrādi atstājot privātajam sektoram.

Tāpēc rodas pamatoti jautājumi. Kāda būs plānotā poligonu pārstrādes kapacitāte un atdeve? Vai ar Latvijas apjomiem tām būs līdzēts? Dati rāda, ka, piemēram, PET pudeļu pārstrādes rūpnīcā Jelgavā - AS “PET Baltija”- no visiem saņemtajiem iepakojumu apjomiem tikai 2% nāk no Latvijas, jo mēs esam par mazu, lai nosegtu pasaules tirgū konkurētspējīgas ražotnes jaudas. Pārējais iepakojums ir no ārvalstīm. Līdz ar to, ja galveno pārstrādātāja lomu uzņemas poligoni, tas draud ar būtiskiem zaudējumiem, kas rezultātā var tikt segti no iedzīvotāju maciņiem.

Citu valstu pieredze rāda, ka konkrētas atbildības jomas, kas tiek dalītas starp pašvaldībām un privāto sfēru, nosaka, piemēram, noteikta satura atkritumu noglabāšanu poligonos, bet pārējo, ko var šķirot un dot uz otrreizējo pārstrādi, dot privātajam sektoram. Spilgts piemērs tirgus liberalizācijai un konkurencei ir Polija – tā ir noteikusi, ka stratēģisko robežu nav vispār, bet tirgus dalībnieki pat noglabāšanas pakalpojuma sniegšanai piesakās, pierādot ar savu kapacitāti un piedāvāto cenu, savukārt izvēle notiek starp vairākiem piedāvājumiem, izvēloties kvalitatīvāko un ekonomiski izdevīgāko. Skandināvijā veiksmīgi strādā publiskā un privātā partnerība, nosakot, ka kapitālietilpīgās jomās pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības var piesaistīt privātos partnerus, piemēram, veidojot jaunus, modernus poligonus vai atkritumu reģenerācijas iekārtas.

Pēc Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna var secināt, ka plānoto likumdošanas izmaiņu rezultātā Latvijā atkritumu apsaimniekošanas tarifi varētu palielināties piecas līdz sešas reizes tuvāko septiņu gadu laikā, jo izvēlētais samazinātās konkurences modelis pieļauj kosmiskas investīcijas, kas gulsies uz pašvaldību kapitālsabiedrībām un neizbēgami nesīs tikai cenu kāpšanu. Vēl arvien prakse rāda, ka lielākie biznesa pārstāvji atkritumu apsaimniekošanas nozarē nodrošina labāku šķirošanu nekā pašvaldības un to veidotās kapitālsabiedrības. Neviens no nozarē šobrīd esošajiem pārstrādātājiem nav valsts vai pašvaldību dibināts. Tad kāpēc šo funkciju tomēr dot jeb uztiept pašvaldībām, kas tostarp šajā jomā nav pieredzējušas?

Valsts lielākā loma un labākie rezultāti atkritumu apsaimniekošanā bija un būs sabiedrības izglītošana – par šķirošanu, vides aizsardzības jautājumiem, vienotajiem Eiropas standartiem utt. Koordinēt pašvaldību darbību atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai tajās būtu vienotas darbības vadlīnijas un standarti. Uzņemoties visu funkciju realizēšanu, valsts nevarēs īstenot sabiedrībai ekonomiski izdevīgu modeli. Vērtīgi paraudzīties arī caur citu jomu – autoceļu uzturēšana.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" iepirkumā tirgus tika atvērts privātā sektora piedāvājumiem un kaut arī lielākajā daļā no iepirkuma lotēm lētāko piedāvājumu sniedza šo darbu jau pirms tam veikušais valsts uzņēmums, cenas kritās par 20 līdz 30%, apņemoties nodrošināt tādu pašu kvalitāti, kā līdz tam to veica valsts līmeņa monopols. Kas tad bija mainījies, salīdzinot ar laiku pirms iepirkuma? Tikai viena lieta – iepirkums, kas radīja konkurenci.

Administratīvi teritoriālā reforma dod pašvaldībām leģitīmu pamatojumu veikt izpēti par situāciju tirgū un izsludināt jaunus iepirkumus, kas pamatojas uz lielākiem apjomiem, tātad arī cerot uz potenciāli zemāku iepirkuma cenu. Tomēr pārejas noteikumu neesamība pašvaldībām ļauj arī paslinkot un izvēlēties vieglāko ceļu – pirkt identisku pakalpojumu par augstāku cenu, nekā tā būtu jauna iepirkuma rezultātā, neefektīvi tērējot nodokļu maksātāju naudu. Tā jau rīkojušās pašvaldības, kas iekļāvušas Lubānas un Sējas bijušos novadus. Pašvaldībām būtu jāsāk domāt, kā ilgtermiņā risināt izmaksu samazinājumu, atverot tirgu.

Prognoze, kas nu jau sāk kļūt ar realitāti - no 2022. gada atkritumu izvešana kļūs par savā ziņā ekskluzīvu pakalpojumu. Šobrīd valsts gaida mērķu izpildi, ko solījuši Eiropai. Taču, lai to īstenotu, būtiski ir veicināt efektīvu pilna cikla atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanu, kā arī veidot izglītotu sabiedrību, kas šos mērķus gudri un tālredzīgi pildīs, saprotot, ka tie ir mūsu kopējie mērķi un ir cieši saistīti ar mūsu pašu valsts kopējo ekonomisko situāciju un iedzīvotāju labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles

LETA, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē 26.oktobrī aktualizēja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pausto par nolietotu riepu apsaimniekošanu un pārstrādi, viņš uzsvēra, ka katru gadu Latvijā ieved vairāk par 20 000 tonnu, lai gan VARAM norādīja, ka, piemēram, pērn riepu radītais atkritumu apjoms ir bijis 16 000 tonnu, bet pārstrādātais apjoms ir 10 582 tonnas.

"Riepu apjoms, kas Latvijā uzkrājas ir daudz lielāks. EM to redz savā reģistrā, kamēr VARAM to neredz, jo ministrijas savā starpā nesarunājas. Turklāt abas ministrijas vienojas, ka reģistru izveidot nevar, kaut arī Centrālās statistikas pārvaldes reģistrā uzņēmēji savu riepu importa apjomu piereģistrē un pēc tā var redzēt riepu apjomu. Tā ir tāda dīvaina situācija," atzina Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā plānoto straujo tarifu kāpumu atkritumu noglabāšanai poligonā "Getliņi", paredzams, ka tas ietekmēs arī maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu mājsaimniecībām - Pierīgā no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru.

Tā atzina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viņš uzsvēra, ka "Eco Baltia vide" savos apsaimniekošanas reģionos turpinās aktīvi strādāt pie šķirošanas iespēju paplašināšanas, lai mazinātu izdevumu slogu iedzīvotājiem. Savukārt nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa tikšot palielinātas tikai un vienīgi par poligonā noteikto un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto atkritumu noglabāšanas komponentes daļu.

"Atkarībā no SPRK apstiprinātā tarifa, nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa SIA "Eco Baltia vide" apsaimniekotajos Pierīgas reģionos no nākamā gada varētu palielināties no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru. Tas nozīmē - ja mājsaimniecībā tiek izmantots 0,24 kubikmetru konteiners, kas tiek izvests divas reizes mēnesī, maksa par izvešanu mēnesī palielināsies par aptuveni 4,12 līdz 6,18 eiro," skaidroja Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru