Lai panāktu, ka pēc iespējas plašāks nekustamā īpašuma darījumu starpnieku loks iekļautos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, apstiprināšanai aktīvi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā".

Šī tiesību akta izstrāde ir vēl viens solis ceļā uz nozares sakārtošanu un regulēšanu. Tā ir nozares mazā, bet nozīmīgā uzvara. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) darbības misija ir godīga konkurence un droši darījumi. LANĪDA iestājas par profesionālu darbību, nodrošinot bāzi un saturu kvalifikācijas celšanai, kā arī sertifikācijai.

Mēs augsti turam ne tikai tiesisku un caurspīdīgu, bet arī ētisku darbību un pušu attiecības. Tāpēc jau kopš pirmās dienas iestājāmies par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra izveidi, kas ļauj īpašuma pircējam pārliecināties gan par starpnieka kvalifikāciju, gan darījumu drošumu.

Spēkā esošais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums jau ir lēciens ne tikai mūsu profesijas atzīšanā, bet arī sakārtošanā. Tomēr, kā jebkurš tiesību akts, tas nav ideāls. Tāpēc LANĪDA ilgstoši vērsa likumdevēja uzmanību faktam, ka diemžēl, lai pilnībā noregulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra darbību, nepieciešams sankciju mehānisms tiem, kuri joprojām vēlas darboties nekustamo īpašumu darījumu “ēnas zonā”, nevis atklāti, reģistrējoties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Valdība atļāvusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu "Īles sanatorija" Īles pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Nekustamais īpašums "Īles sanatorija" sastāv no četrām zemes vienībām un uz tām esošās apbūves.

Zemes vienībai ar 2300 kvadrātmetru platību kadastrālā vērtība noteikta 644 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sūkņu stacija ar kopējo platību 6,1 kvadrātmetrs, kuras kadastrālā vērtība uz noteikta 111 eiro.

Zemes vienībai 22 450 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība noteikta 17 801 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sanatorijas galvenais korpuss ar kopējo platību 1634,7 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 7856 eiro, klubs ar kopējo platību 167,1 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 1177 eiro, mazā klientu māja ar kopējo platību 410,6 kvadrātmetri, kuras kadastrālā vērtība noteikta 3945 eiro, sanatorijas direktora māja ar kopējo platību 477,5, kura ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un citas būves.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Neraugoties uz divus gadus piedzīvoto pandēmiju, nekustamā īpašuma novērtēšanas pasūtījumu skaits ir pieaudzis, kā pamatā ir cilvēku vēlme iegādāties dzīvokli vai uzbūvēt māju, kā arī attīstīt savu biznesu.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Eiroeksperts valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis. Viņaprāt, arī šogad vērtēšanas apjomi varētu būt līdzīgi iepriekšējo gadu apjomiem, jo ir cerība, ka iekustēsies Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas process.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ir ietekmējusi nekustamo īpašumu novērtēšanu un arī to novērtējumu?

Īpašuma novērtēšanas pasūtījumu skaits ir pieaudzis. Kopumā tieši nekustamā īpašuma vērtēšanas pasūtījumu apjoms 2021. gadā ir pieaudzis vidēji līdz 20%. Piemēram, uzņēmumam SIA Eiroeksperts 2020. gads tieši pēc ienākumu līmeņa bija daudz labāks nekā pirmspandēmijas – 2019. gads, un savukārt 2021. gads ir vēl labāks nekā 2020. gads. Protams, Eiroeksperts nodarbojas ar visa veida novērtēšanu, sākot ar biznesa (uzņēmējdarbības), nekustamā īpašuma un kustamas mantas novērtēšanu. Līdzīgs vērtēšanas apjoma pieaugums bija novērojams arī citiem vērtētājiem, un to apliecina pieprasījuma pieaugums pēc vērtēšanas pakalpojumiem, it īpaši pēc nekustamā īpašuma novērtēšanas.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Pirms kāda laika saņēmām informāciju no mūsu biedriem par publiskajās sludinājuma vietnēs un citos resursos pieaugošo sludinājumu skaitu ar saturu, kas vēsta par piedāvājumiem noslēgt potenciāli necaurspīdīgu un, iespējams, arī negodprātīgu darījumu pirkuma/pārdevuma darījumu.

Kad skudru pūznī iemet zariņu, rimtajā, harmoniskajā kukaiņu sistēmā izceļas kņada. Apdraudējums!

Tā notika arī LANĪDA gadījumā. LANĪDA, ņemot vērā, ka iestājamies par drošiem darījumiem, kas tiek slēgti uz tiesiskiem pamatiem un ievērojot drošus darījumu slēgšanas finansiālus apstākļus, to vidū – valstij nomaksātus nodokļus, izvēlējās publicēt informāciju par izmanīgiem darboņiem, kas ar sludinājumu palīdzību piedāvā iegādāties īpašumus par krietni zemāku tirgus vērtību, radot iespaidu, ka darījums var tikt noslēgts bez papildu saistībām, iespējams, arī skaidrā naudā. Sākās “kņada”.

Kāds metās aizstāvēt veiklos darboņus, citi, to vidū LANĪDA – apelēja pie godprātīgas, caurspīdīgas un ētiskas darbības principiem, vēl kāds izteica pārmetumus LANĪDAi par apmelošanu un neslavas celšanu (lai gan neidentificējām nevienu no “sludinātājiem”).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mākslīgais intelekts. Kā tās strādā?

Aizvien biežāk, runājot par modernu, kvalitatīvi un droši apsaimniekotu ēku, tiek lietots apzīmējums – gudrā māja. Komerciālu ēku segmentā šis apzīmējums pieņem plašāku nozīmi, kas prasa to papildus skaidrojumu. Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju aizvien straujāku attīstību apzīmējums gudrība nedzīvam priekšmetam ir cieši saistīts ar informācijas tehnoloģijām un tām piedēvēto aizvien lielāko saistību ar mākslīgo intelektu.

Caverion Latvija SIA kopš 2003. gada , strādājot Latvijas tirgū, vēl vairāk un vairāk izmanto tehnoloģiskos paņēmienus nekustamo īpašumu tehniskā apsaimniekošanā un uzturēšanā, realizējot risinājumus no idejas līdz sekmīgam rezultātam, veicot projekta izstrādes, būvniecības darbus un tālāk nodrošinot ēkas tehnisko apsaimniekošanu.

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “CBRE Baltics” un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci "Nekustamo īpašumu komercsektors”.

Nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes pandēmijas laikā ir dinamiskas, neskatoties uz dažādu ārējo faktoru ietekmi. Krīze un pārmaiņas rada jaunas iespējas palielināt konkurētspēju plašākā mērogā. Ko mums nesīs 2022. gads nekustamo īpašumu komersektoru tirgū? Kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma pieprasījumu un piedāvājumu un kāda ir situācija ar tirdzniecības, biroju ēku un izklaides centriem - par to diskutēsim konferences laikā.

I DAĻA | NĀKOTNES – PĒCPANDĒMIJAS PROGNOZE

9.05 – 9.25 Ekonomikas un konkurētspējas scenāriji

DACE ZĪLE, LR Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta vadītāja

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Latvijā pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "R.Evolution" un "YIT Latvija", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Trešo gadu pēc kārtas "Bonava Latvija" ir lielākais attīstītājs - pērn kompānija pārdeva 449 dzīvokļus par 44,1 miljonu eiro.

Otrajā vietā ir "R.Evolution" ar 55 darījumiem par 21,7 miljoniem eiro, bet trešajā vietā "YIT Latvija" ar 133 darījumiem par 16 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir "Vastint Latvia" ar 60 darījumiem par 15,8 miljoniem eiro, bet piekto un sesto vietu dala "AFI Europe" ar 99 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro un "River Properties" ar 77 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir "Merks" ar 62 darījumiem par 10,7 miljoniem eiro, astotajā vietā - "One Development" ar 62 darījumiem par 7,8 miljoniem eiro, devītajā vietā - "Estera" ar 100 darījumiem par 7,4 miljoniem eiro, bet attīstītāju "Top 10" noslēdz "Eskar" ar 62 darījumiem par 6,8 miljoniem eiro.

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Nekustamā īpašuma investīciju darījumu apjoms Baltijā šogad samazināsies līdz 1,25 miljardiem eiro, otrdien "Baltic Real Estate Leaders Forum" pasākumā sacīja nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Colliers" investīciju vadītāja Baltijā Anžela Koļesņikova.

Viņa atzina, ka šī prognoze ir veikta pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, taču vienlaikus varot paredzēt, ka investoru interese nenoslāps un investīcijām plānotais kapitāls pavisam nepazudīs.

Koļesņikova norādīja, ka pērn bija vērojams iespaidīgs investīciju darījumu apjoma kāpums, sasniedzot divus miljardus eiro. Pērn trīs Baltijas valstīs veikti 402 investīciju darījumi salīdzinājumā ar 226 darījumiem 2020.gadā, kad kopējais darījumu apjoms bija 1,1 miljards eiro.

Tāpat pērn būtiski pieauga lielo darījumu skaits - ja 2020.gadā Baltijas valstīs tika veikti 11 darījumi ar komercīpašumiem ar apjomu virs 20 miljoniem eiro, tad pērn notika 24 šādi darījumi, informēja Koļesņikova.

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

Igaunijā pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos reģistrēti 15 733 nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumi, kuru kopējā summa sasniedza jaunu rekordu - 1,64 miljardus eiro, liecina Igaunijas Zemes departamenta publiskotie dati.

Salīdzinājumā ar 2020.gada oktobri-decembri nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits pērn ceturtajā ceturksnī pieaudzis par 6%, bet tādu darījumu summa palielinājusies par 35%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu darījumu skaits audzis par 8%, bet darījumu summa - par 27%.

Jau pēdējos piecus ceturkšņus nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumu summa Igaunijā ir pārsniegusi vienu miljardu eiro, pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi.

Darījumu ar neapbūvētiem zemesgabaliem kopējā summa oktobrī-decembrī gada izteiksmē sarukusi par 4%, bet apbūvētu zemesgabalu darījumu kopējā vērtība bijusi par 68% lielāka nekā 2020.gada ceturtajā ceturksnī un dzīvokļu pirkšanas un pārdošanas darījumu summa aplūkotajā periodā pieaugusi par 32%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu darījumu ar neapbūvētiem zemesgabaliem summa augusi par 7%, ar apbūvētiem zemesgabaliem - par 26% un ar dzīvokļiem - par 35%.

"EfTEN Capital" nodibinājis jaunu komerciālā nekustamā īpašuma fondu, kas ievēros zaļo investīciju principus. Jaunizveidotā fonda pirmais pirkums ir "Danske Bank" biroju ēka Viļņā.

"EfTEN Capital" kopējā pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nekustamo īpašumu arī Latvijā, to vidū tirdzniecības centrs "Domina", Berģu loģistikas centrs, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

Jaundibinātais "EfTEN Real Estate Fund 5" nekustāmā īpašuma fonds ir alternatīvs, slēgts fonds, kura mērķis ir ikgadējais GRESB (Global Real Estate Sustainability Benchmark) reitings. Šis fonds ir "EfTEN Real Estate Fund 4" pēctecis, kas savukārt šobrīd ir noslēdzis savu ieguldījumu fāzi un kam ir augstākais GRESB ilgtspējas reitings starp īpašumu fondiem Baltijā - četras no piecām zvaigznēm.

Divi lielākie fonda investori ir "EfTEN United Property Fund" un LHV pensiju fondi, kā arī vairāki privāti un profesionālie investori. Privātie investori var ieguldīt "EfTEN Real Estate Fund 5", izmantojot "EfTEN United Property Fund", kas šobrīd veic savas līdz šim lielākās investīcijas un iegulda lielāko daļu neieguldītā kapitāla "EfTEN" piektajā fondā.

Investīcijas desmit lielākajos nekustamā īpašuma darījumos Latvijā 2021. gadā sasniedza 576 miljonus eiro, kas ir apmēram 80% no kopējā ieguldījumu apjoma, darījuma summas pircēji pārsvarā neatklāj.

Par vērienīgāko nekustamā īpašuma darījumu pērn atzīta tirdzniecības centra Alfa, kas nu nonācis lietuviešu uzņēmuma Akropolis Group rokās, iegāde, liecina Colliers apkopotie dati.

Lai gan īpašuma iegādes cena ir konfidenciāla, tā noteikti bijusi lielāka par 131 miljonu eiro, jo tieši par šādu summu Eften Capital nopircis biroju kvartālu Jaunā Teika, kas pērn bijis otrs lielākais nekustamā īpašuma darījums Latvijā. Trešajā vietā ierindojas universālveikala Stockmann ēkas pārdošana Rīgā, ceturtajā – loģistikas kompleksa Dreiliņos iegāde, bet piektajā – tirdzniecības centra Ozols iegāde.