Jaunākais izdevums

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš norāda, ka cilvēki pērk to, ko var atļauties, un otrreizējā tirgū dzīvokļu cenas ir zemākas, kas veicina pircēju interesi iegādes brīdī, taču jārēķinās, ka pēc tam būs jāiegulda vairāk gan nekustamā īpašuma remontā un uzturēšanā, gan komunālo maksājumu rēķinos. Tikmēr jaunajos projektos būvniecības izmaksas turpina pieaugt, kas atspoguļojas arī gala cenā.

Kļaviņš skaidro, ka to galvenokārt ietekmē divi faktori - pirmkārt, apdares materiālu cenas, jo apdares materiāli lielākoties tiek ražoti Eiropā, kur enerģijas cenas samazinājās lēnāk nekā Latvijā, otrkārt, darbaspēka izmaksas, kas vēl vairāk palielināsies, sākoties tādu lielu objektu kā, piemēram, "Rail Baltica" būvniecībai.

Arī Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma investīciju fonda "SG Capital Partners" partneris Harijs Švarcs uzsver - nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā būvniecības cenas varētu samazināties, turklāt jārēķinās, ka Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājiem nav lielu finanšu uzkrājumu, kas ļautu cenu starpību kompensēt no pašu līdzekļiem.

Nekustamo īpašumu attīstītāja "YIT Latvija" vadītājs Andris Božē pauž, ka pašreiz pieejamā statistika objektīvi neatspoguļo šī brīža cenu pieaugumu, jo statistika tiek apkopota no zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumu datiem par 2022. un 2023.gadu, ko būtiski ietekmēja kara sākums Ukrainā un straujais elektroenerģijas cenu kāpums. Ja 2022.gadā būvmateriālu cenas īsā laikā pieauga pat divas reizes, šobrīd būvniecības inflācija ir 2,5-3% robežās un pat vērojama būvmateriālu cenu deflācija. Taču cenu pieaugumu, kaut arī lēnāk, tomēr neatlaidīgi nosaka darbaspēka izmaksu kāpums, kas pastāvīgi sasniedz 5-6% gadā.

Božē arī uzsver, ka tieši darbaspēka izmaksu pieaugums būs galvenais nekustamā īpašuma cenu kāpuma virzītājspēks arī turpmāk.

Latvijas Banka piedāvā meklēt risinājumus, tostarp ar normatīvu palīdzību, lai paplašinātu kredītņēmējiem pieejamo procentu likmju fiksācijas iespēju klāstu un padarītu fiksēto procentu likmju piedāvājumu pievilcīgāku. Tas paplašinātu pieejamo kredītu dažādību un sniegtu kredītņēmējiem iespēju sevi pasargāt no biežām procentu likmju svārstībām. Tāpat ir sperti soļi, lai atvieglotu kārtību, kādā kredītņēmēji var mainīt banku, ko saskaņā ar Latvijas Bankas datiem dārdzības un sarežģītās procedūras dēļ darījuši tikai 2% no visiem hipotēku īpašniekiem, kuriem kredītdevēja maiņa būtu izdevīga.

Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis skaidro, ka galvenā problēma, kas jārisina Latvijā, ir konkurences trūkums banku kreditēšanas sektorā, kā arī nepietiekami attīstīts nebanku kreditēšanas segments, kas Eiropas Savienībā spēlē nozīmīgu lomu nekustamā īpašuma kreditēšanas tirgū.

Kālis norāda, ka jaunas starptautiskas universālas finanšu institūcijas ienākšana Latvijā pašlaik ir maz ticama, tāpēc ir jāmeklē citi veidi, kā stiprināt konkurenci, tostarp attīstot nebanku kreditētāju sektoru.

Latvijas Bankā arī uzsver, ka kredītdevējiem būtu jānodrošina katram kredītņēmējam gan mainīgās, gan fiksētās likmes piedāvājums. Tāpat būtu jāmaina prasība kredītu pilnībā dzēst termiņā, uz kuru tas izsniegts, pārorientējoties uz citu valstu, piemēram, Zviedrijas praksi, kur gadījumā, ja kredīts nav dzēsts pilnībā un kādu iemeslu dēļ cilvēks vairs nevar turpināt to maksāt, iedarbojas "nolikto atslēgu princips", īpašumam nonākot otrreizējā tirgū jau par zemāku cenu.

Kā atgādina Kļaviņš, lai uzlabotu mājokļu pieejamību, būtu veicami praktiski soļi, tostarp PVN likmes samazināšana jaunajiem energoefektīvajiem mājokļiem un valsts nodevas atcelšana jauna mājokļa iegādei.

NĪAA informē, ka labi piemēri meklējami arī citu valstu pieredzē, piemēram, Čehijā, kur darbojas YIT, un vēl vairākās Eiropas Savienības valstīs PVN samazinātā likme energoefektīviem mājokļiem jauno dzīvojamo telpu segmentā ir darbojusies kā būtisks nekustamā īpašuma nozares multiplikators. Savukārt Polijā valsts atbalsta programma paredz fiksētu kredītlikmi uz noteiktu laiku, kredītlikmes starpību subsidējot par valsts līdzekļiem. Programmas ietvaros gada laikā nekustamo īpašumu darījumu skaits jaunajā segmentā divkāršojies, savukārt atbalsta programmai noslēdzoties, krities vien par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijai jānodrošina 61 miljona eiro līdzfinansējums EK atbalstītajām Rail Baltica būvniecības aktivitātēm

LETA, 19.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.

Tostarp nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma daļa 2024.gadā būtu divi miljoni eiro, 2025.gadā - 17,1 miljons eiro, 2026.gadā - 24,2 miljoni eiro, 2027.gadā - 12,8 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 4,9 miljoni eiro.

Savukārt PVN nomaksai nepieciešamā summa 2024.gadā ir 2,5 miljoni eiro, 2025.gadā - 21,5 miljoni eiro, 2026.gadā - 30,6 miljoni eiro, 2027.gadā - 16,1 miljons eiro, bet 2028.gadā - 6,2 miljoni eiro.

Tāpat, ņemot vērā, ka daļai aktivitāšu tika samazināts finansējums vai tās tika noraidītas, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējuma daļu par 33 791 985 eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai. Papildus PVN apmaksai nepieciešamā summa 6 386 685 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Komentāri

Pievienot komentāru